Havaju salas...un sapņi piepildās...

  • 5 min lasīšanai
  • 22 foto
Atceros, ka jau bērnībā sapņoju nokļūt Havaju salās un skolas gados, kad bija modē anketu klades (atceraties, bija tādas – Tava mīļākā krāsa, mīļākais aktieris utt.?) pie jautājuma sapņu vieta pasaulē vai vieta, uz kuru gribētu aizbraukt – mana atbilde bija nemainīgi viena – Havaju salas...Īsti pat nesaprazdama, kādēļ. Pēc nu jau kādiem 20 gadiem Dievs šo sapni piepildīja. Tiku uzņemta Nāciju Universitātē, 3 mēnešu programmā ar 2 mēnešu praksi kādā citā valstī. Negribu izklausīties ļoti sentimentāla, bet kad uzzināju, ka esmu uzņemta (tas papīru un rekomendāciju process mani pirms tam vai galināja nost), sāku no laimes raudāt...kā mazs bērns..Neticēju, ka tiešām tik ilgi sapņotais sāk lēnām kļūt par realitāti. Šis raksts iespējams man nesanāks kā informatīvs materiāls tūristiem un es pat īsti nezinu, kā pareizi šie ceļojumu raksti šeit būtu jāraksta...:) Bet ja nu gadījumā kāds no jums vēlas doties vai plāno pavisam konkrēti doties uz kādu no Havaju salām, tad ceru, ka kaut kas no manis sniegtā jums noderēs! Izkāpjot no lidmašīnas Konas (mācības man notika tieši Havajas salā – Big Island) lidostā mani pārsteidza tas, ka tā galīgi neizskatījās pēc lidostas – vieta zem klajas debess, tikai ar jumtu – maziņa! Fonā jau dzirdu havajiešu mūziku un manam skatam paverās havajiešu cienīgs skats – uz nelielas skatuvītes vietējie tērpušies krāsaini puķainos kreklos spēlē ukuleles (mazas ģitāriņas ar četrām stīgām) un turpat arī dejo tumšmataina skaistule ar orhideju vītnēm ap kaklu, garos svārkos, puķi matos un plikām pēdām...Nu tā – ļoti tipiski havajiski Viss zied un smaržo Universitātes teritorija milzīga! Man jau tā ir tā pašvaki ar orientēšanās prasmi, bet nu te likās vispār vāks! Viss čum un mudž no visvisvisvisādu tautību studentiem – tumši, gaiši, ar lielām acīm, ar šaurām acīm, lieli, mazi, īsi, gari...tādu cilvēku daudzumu un tādu cilvēku krāsainību un skaļumu vienuviet redzēju pirmo reizi. Reģistrēšanās process ļoti līdzīgs tam, ko mēs redzam ASV filmās – pēc garā ceļa pat nedaudz nomokošs, bet izturu un, kad eju fotogrāfēties ID kartei, pat spēju vēl dabiski pasmaidīt Man tiek izrādīta skolas teritorija (no kā es, protams, pusi neatcerējos un tāpat jau zināju, ka apmaldīšanās būs garantēta). Sajūsminos par to, ka visapkārt universitātes teritorijā ir tik daudz koku, krūmu, ziedu....viss zied un smaržo! Un viss tik krāsains un spilgts! Ar atplēstu muti sekoju sievietei, kas mani ved skolas teritorijas ekskursijā. Priecājos, ka 3 mēnešus varēšu dzīvot kā botāniskajā dārzā. Aloha un smaidīgie, mierīgie cilvēki Jau pirmajā dienā iemācījos pirmo vārdu havajiešu valodā – Aloha! Un tas o ir jāpavelk ilgāk un pēdējais a arī nedaudz ilgāk. Un šis vārds tiek pielietots gandrīz jebkurā vietā, laikā un situācijā. Nu labi, es pārspīlēju, bet nu tiešām dzirdēt to var visapkārt. Šis Aloha nozīmē, gan sveiki, gan arī uz tikšanos! Iesaku šo salu apmeklēt tiem, kas vēlas aizmukt no ikdienas steigas un stresiem. Šeit nu tam visam atradīsiet pretstatu. Smaida viņi. Un pat liekas, ka tā no sirds. Un nekur nesteidzās. Uz ielām var redzēt, kā vietējie vienkārši atpūšas, pļāpā...Bieži redzēju skatus, kad kāds vietējais, pat viens pats, vienkārši sēž uz ietves un spēlē savu ukuleli un pat naudiņu neprasa. Tāpat vien – savam un citu priekam. Tiem, kas mīl ūdeni ...šī būs īstā vieta atpūtai. Līdzīgi kā piemēram Zviedrijā pie Universitātēm var redzēt n-tos riteņus, šeit riteņu vietā tiek stutēti sērfošanas dēļi. Savukārt, tie, kuriem sērfošana nekādu sajūsmu neizraisa, izmanto t.s boogie board, kas arī ir dēlis, tikai savādākas formas un izcelsmes ar nedaudz savādākām funkcijām, bet atrakcija vienreizēja! Tu paņem to dēli, ieej okeānā tā padziļāk, gaidi vilni, uzķer vilni, gulies tam dēlim virsū (ar seju uz krastu) un ja es pareizi uzķēris, tad vilnis ar milzīgu spēku un lielā ātrumā Tevi lidina uz krastu! Cilvēki spiegdami kliegdami to izbauda! Ļoti patika! Ūdens tiešām dzidrs un tīrs un skaistās krāsās. Vēl kas mani patīkami šeit pārsteidza – lielie bruņurupuči, kuri brīvi peldās kopā ar cilvēkiem. Nekad tik lielus bruņurupučus nebiju redzējusi. Ja viņš ir ūdenī, tad pieskarties drīkst, ja uz sauszemes, tad vari brangu soda naudiņu samaksāt par viņa aiztikšanu. Un tie glābēji, kas uzpasē pludmali tiešām ļoti rūpīgi vēro, lai neviens viņiem neskartos klāt. Ļoti forši ir snorkelēt un redzēt, ka Tev pretī peld viens milzenis un par Tavu klātbūtni neliekas traucēts. Man vislielākais un atmiņā paliekošākais piedzīvojums bija pelde ar delfīniem, ko ikvienam, ja vien ir iespēja iesaku izbaudīt. Man bija iespēja gan būt ar delfīniem mākslīgā vidē, kopā ar instruktoriem, gan arī dabiskā vidē, kur esi tikai tu un delfīni. Pirmajā Tu vari delfīnam pieskarties, bet tu esi ar to kopā pavisam neilgu laiciņu un tikai ar dažiem delfīniem. Savukārt, otrajā Tu peldi, cik uziet un man sanāca peldēt kopā ar vismaz 60 delfīniem. Viņiem ļoti patīk cilvēki un viņi piepeld diezgan tuvu klāt. To tā pat grūti aprakstīt – pilnīgi kā tāda taureņu sajūta vēderā. Vulkāns un melnās smiltis Daudz neko šeit nerakstīšu, vien to, ka ir vērts aizbraukt un vulkānu apskatīt – tiešām iespaidīgi. Man liekas, ka vienā no maniem albumiem ir arī kāda bilde no turienes. Esmu dzirdējusi, ka citiem paliekot slikti no tiem dūmiem un ka kaut kādas alerģijas var sākties, bet nu nē – viss bija labi un nekādu diskomfortu neizjutu. Tā kā šī sala ir spēcīgi saistīta ar melno lavu, tad ir izveidojusies arī melno smilšu pludmale. Baisi izskatījās, bet savā ziņā pat oriģināli. Ir arī zaļo smilšu pludmale, kuru man diemžēl apskatīt neizdevās.Ā, vēl kas man patika – dabiski izveidojušās lavas caurules – ir tādas, kurās labāk iekšā iet nevajadzētu, bet ir arī tādas, kuras ir plaši pieejamas un drošas apmeklētājiem. Par drošību runājot - šeit nemitīgi tika runāts par iespējamajām zemestrīcēm un cunami. Pat skolā reizi mēnesī bija viltus trauksme, lai mēs zinam, kā tā skanēs (bauros, pareizāk sakot, ļoti skaļi bauros), ja gadījumā kas tāds notiks. Vēderam prieks un liekajiem kilogramiem arī  Tā kā Havaju salas ir un paliek tomēr ASV, tad skolā ēdiens bija diezgan amerikānisks ar visām no tā izrietošajām sekām...bet garšīgi tomēr bija, nevaru sūdzēties! Lai to kaut nedaudz kompensētu, centos vismaz reizi nedēļā palutināt sevi ar vietējā tirdziņa apmeklējumu. Lieliska augļu dažādība. Patika, ka bija augļi, kurus līdz šim nebiju ēdusi. Diemžēl neatceros tagad visus nosaukumus (tagad nožēloju, ka nerakstīju dienasgrāmatu...), bet tie, kas palikuši atmiņā ir – passion fruit (kaisles auglis) – dzeltens, ar lielām sēklām iekšā, gļotainu pildījumu...Neizklausās kārdinoši, zinu...bet garšīgs bez gala! Rambutan – diemžēl nezinu latvisko tulkojumu – sarkans auglis ar adatām ārpusē un ļoti sulīgu ar garšīgu iekšpusi. Izskatās nedaudz pēc sarkana eža. Labi un lieli viņiem ir starfruit jeb zvaigznes augļi (vai tiešām tā viņus latviski arī sauc?) Vispār visi augļi šeit ļoti lieli un sulīgi man likās. Tie paši mango! Latvijā samērā mazi, bet tur pavisam cits izmērs. Tas pats attiecās arī uz papaijām. Ļooooooti lētas! Par 1 dolāru varēja 5 nopirkt un milzīgas! Vietējie stāstīja, ka papaijās esot neizmērojami daudz vitamīnu un vēl visādu organismam nepieciešamo labumu. Smieklīgi, ka Mikronēzijā, savukārt, papaijas tiek uzskatītas par kaut ko pavisam necilu un man sāpēja sirds, kad redzēju, ka tās tiek vienkārši izbarotas cūkām...jo ciemiņiem (mums) taču kaut ko tik prastu nevar dot...Prastu?? Pat Havaju salās var būt auksti! Kāds praktisks padoms – biju šajā salā no septembra līdz decembra beigām – ļoti labs laiks – silts, saulains, īsti vasarīgs. Pēc diviem, Mikronēzijā pavadītajiem mēnešiem, atgriezos atpakaļ, jo bija skolas izlaidums un tas bija februāra beigās. Ļoti vīlos, jo bija pat jāvelk drēbes ar garām piedurknēm. Var jau būt, ka tā man vienkārši sagadījās, bet varbūt tiešām februāra mēnesis pat Havaju salās ir diezgan ziemīgs. Bezmaksas sabiedriskais transports Biju patīkami pārsteigta, ka tur bija bezmaksas autobusi. Ļooooti patika!:) Gan fakts kā tāds, gan arī paši autobusi – logu rāmji bija, bet stikli logos nebija, līdz ar to tik patīkami braukt, jo visu laiku bija jūtams viegls, silts vējiņš un labi varēja saredzēt un sadzirdēt, visu, kas notiek ārā. Bonusā tam visam vēl pa tumbiņām tiek atskaņota havajiešu mūzika. Savukārt, no ārpuses autobuss skaisti apzīmēts ar puķēm. Ticēt, lielām lietām Šo rakstu vēlos nobeigt ar iedrošinājumu jums – sapņot un ticet lielām lietām. Nekad agrāk tā līdz galam neticēju, ka tomēr ņemšu dalību šajā bērnības izsapņotajā sapnī...Esmu pateicīga Dievam par katru minūti, kuru tur pavadīju un no sirds iesaku, ja vien jums ir iespēja, šo puķu un okeāna paradīzi kādreiz apmeklēt.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais