Pienāca rīts, iztaisījāmies un izbraucām samērā laicīgi. Kā parasti, navigācijai uzdodam scenic route un tas sevi attaisno. Ceļš tiešām ir ar skaistiem skatiem bagāts. Sākums ir lēns, ātruma ierobežojumi visu laiku, neko prātīgu neesam apēduši, es tik vienu bomžpaketi, rolis vispār neko . Pēc kādiem 100km piestājam ieturēt maltīti subway ka arī izpētīt maršruta turpinājumu. Maršruts bija aptuveni šāds

Pēc vēlo brokastu ieturēšanas varējām doties tālāk. Ceļs veda cauri dažādiem skaistiem ielokiem, gar upīti. Kādā vieta nolēmām iebraukt un uzpildīt degvielu. Mēģinu samaksāt pie paša pumpja bet manu karti neņem preī. Eju veikalā un saku, ka man vajag degvielu. Pārdevējs saka, ka ārzemju kartes neņems tomēr pēc manas uzstajības vienreiz pamēģināt tomēr piekrita un viss aizgāja. Prasīja, no kurienes esam un, kad pateicām, ka no Latvijas, nākamais jautājums bija, vai tas ir Dienvidamerikā.

Dodamies talāk, ceļš ved uz dienvidiem, pa radio skan Mettalica - Enter Sandman, uzgriežu skaļāk un turpinam braukt. Līdz ko mazliet pabraucam uz dienvidiem, atkal ceļa malā atgriežas palmas. Braucam pa dienvidu ceļu, cauri dabas parkiem, kur ir dažādi ierobežojumi. Pēc daudz nobrauktām jūdzem nonākam pie prāmja, kas mūs pārcels pāri upei. Maksa ir viens dolārs par transportlīdzekli. Pārcelšana ilgst dažas minūtes un varam doties tālāk.

Esam pietuvojušies jūrai. Vējš pūš un saule cepina. Kartē skatāmies tuvojamies štata robežu. To arī sagaiam un nu.. esam teksasā.

Jāpiebilst, ka visur piekrastes rajonā visas mājas ir celtas uz augstiem koka pāļiem. Acīmredzami, ka tas ir applūšanas gadījumiem.

Starp citu, arī lielas ēkas, tādas kā daudzdzīvokļu ēkas vai skolas ir būvētas uz pāļiem tā, ka apakšā nekā nav, tik vien kā kāpnes uz augšu.

Ok, pēc atkāpes .. brauciens tālāk. Uzreiz pēc iebraukšanas teksasā gaisā slejas naftas/gāzes pārstrādes rūpnīcas unb braucot ir sajūtama arī gāzes smaka.

Kad tam pabraucam garām, drīz vien uzbraucam uz intersteita. Teksasā atļautais ātrums uz interstate ir 75mph, kamēr citur tikai 70.

Pēc apmēram 40 minūšu brauciena nobraucam no interastate un atkal dodamies dienvidu virzienā. Palicis pēdējais posms līdz galveston, braucu ar atļauto ārumu līdz mūs apdzen vēl divi COAST2coast motocikli. Atmetu malā visus nūģismus un stiepu viņiem līdzi - kopā tomēr jautrāk. Tā mēs aizvilkām līdz prāmim, kas mūs visus par brīvu pārcēla uz Galveston.

Iekārtojāmies viesnīcā Beechcomber inn. Plānojums kā jau visās asv viesnīcās tomēr uzturēts ir labāk kā citur.

turpinājums sekos....