17.jūlijs. Pirmdiena.

Un tā sākusies mūsu ceļojuma otrā nedēļa. Šodien apskatījām Bergenu, bet par to vēlāk. Vakarā pa 7.ceļu devāmies Hardangerfjorda virzienā un tagad esam atraduši jauku stāvvietu blakus ūdenskritumam. Kamēr Ramona gatavo vakariņas es uzrāpjos līdz ūdenskrituma augšai.

Vieta laikam saucās Eikedalen. Paēdam vakariņas un laiks gulēt. Diena Bergenā vismaz priekš manis bija nogurdinoša. Šodien 95km.

18.jūlijs. Otrdiena.

No rīta vēl dažas bildes pie ūdenskrituma un dodamies tālāk. Jau visai drīz kārtējais ūdenskritums kuram gan nezinu nosaukumu. Tomēr neliela pastaiga no rīta ir jauka.

Nākamais apskates objekts Steindalfosen. Ievērojams ar to, ka var iziet pa ūdenskrituma apakšu.

Pēc īsas pastaigas dodamies tālāk un drīz sasniedzam Hardangerfjordu. Ieturam kafijas pauzi un pastaigājam gar fjorda krastu. Ramonu ieinteresē makšķerniece. Nemanījām gan, ka ko noķertu.

Šodien atkal laiks priecē. Neesam nemaz tik tālu no lietainās jūras piekrastes, bet laiks manāmi uzlabojies. Un tā lēnām ripinām uz priekšu un baudām Hardangerfjorda skaistās ainavas. Šķērsojam Eidfjordu pa 2013.gadā atklāto tiltu. 1380m garais iekārtais tilts esot viens no garākajiem šāda veida tiltiem pasaulē.

Tālākais ceļš ved uz vienu no visvairāk apmeklētiem Norvēģijas ūdenskritumiem- Veringa ūdenskritumu.Pats ceļš jau ir ievērības cienīgs. Vairāki tuneļi ar lokveida krustojumiem tajos un visbeidzot serpentīnveidīgs tunelis kalnā. Tūlīt aiz tuneļa neliela stāvvieta no kuras sākas taka uz ūdenskritumu. Diemžēl pārpildīta un mums nākas braukt tālāk līdz nākošajai. Ieturam pusdienu pauzi un es vēl paejos kādus 500m uz priekšu pa veco ceļu. Atklājas skats no augšas uz 182m augsto ūdenskritumu.

Atgriežos pie Ramonas un nolemjam, ka brauksim atpakaļ uz pirmo stāvvietu, no šejienes stipri tālāk ko iet. Tā arī izdarām un šoreiz vieta atrodas arī mums. Līdz takas sākumam jāiet pa veco ceļu.

Un tā dodamies mūsu otŗā lielākā pārgājienā. Līdz ūdenskritumam tikai 1.7km un to var izstaigāt mazāk kā pāris stundās abos virzienos. Maršruts nav grūtāks kā uz Nirgardsbreen.

Ceļā pagadījās arī kādas avārijas pēdas. Lūžņi bija izmētāti plašā teritorijā un ceļš vismaz 100m augstāk. Joki mazi kalnos.

Skaists pārgājiens pateicoties labajiem laika apstākļiem. Dienas programma atkal izpildīta. Dodamies atceļā. Pēdējās dienās esam krietni nesteidzīgāki, apskates objekti varbūt nav tik efektīgi, bet tieši dažādi sīkumi piedod specifisku Norvēģijas garšu. Lieliski sakārtota infrastruktūra un turpat blakus mežonīga daba. Lieliski ceļi, bet ar raksturu. Šauri, līkumoti, stāviem kāpumiem un kritumiem un visam pāri braukšanas kultūra- ievērojot noteikumus un bez stressa.

Atceļā vēl piestājam pie Hardangerviddas dabas centra. Moderna celtne, kurā ar modernu tehnoloģiju palīdzību var ielūkoties Handangervidas dabas parkā. Mēs gan tikai paskatījāmies no ārpuses un paķemmējām suvenīru bodi.

Vakaru sagaidām Kinsarvikā. Pietiek laiks arī pastaigāt pa pilsētiņu.

Šodien 160km.

19.jūlijs, trešdiena.

Turpinām ceļojumu Oddas virzienā. Fjorda krastos augļu dārzi, bieži vien nosegti ar plēvēm. Ir ķiršu laiks. Ķiršus var nopirkt ceļa malā. Iemet kastītē naudiņu un paņem ķiršu trauciņu.

Atkal priecājamies par skaisto dabu. Ceļš uz Oddu ved gar Sorfjorda krastu(13.ceļš). Tālumā var saskatīt Folgefonas ledāju, kas ir trešais lielākais Norvēģijā.

Nedaudz paklaiņojam pa Oddu.

Godīgi sakot ko darīt šeit būtu daudz. Piedāvājumā visdažādākās tūristu takas, bet mēs laikam sākam pagurt no iespaidu pārbagātības un izvēlamies objektus kuriem var piekļūt ar mašīnu. Tātad atkal ūdenskritumu diena. Latefosen. Man patika vislabāk, tāpēc arī kaudze bilžu.

Pēc kārtīgas fotosesesijas izmetam vēl līkumu līdz Langfossen. Arī nebija slikti.

No šī brīža var teikt, ka pagriežam uz māju pusi. E134 ceļš uz Oslo. Kārtējais kāpums kalnos un nonākam pie slēpošanas centra. Dažādi pacēlāji, viesnīca un viss pārējais, kas piederas pie lietas. Vasarā šeit gan klusums un mēs lielajā stāvlaukumā ieturam kafijas pauzi. Ramona izsaka vēlēšanos apskatīt Rodāles stāvbaznīcu. Nu laika mums netrūkst un piekrītu. Pati baznīca salīdzinoši necila, bet tieši šovakar ērģeļmuzikas koncerts. Līdz sākumam gan vairākas stundas, kuras izmantojam izstaigājot pilsētiņu un atpūšoties upītes krastā.

Pirmajā attēlā redzamais namiņš ir kempinga administratora vai sarga darbavieta. Tālāk teritorijā redzamas krāsmatas no sanitārā bloka un administrācijas ēkas. Līdz ar to viss laukums tukš un kempings nedarbojas.

Atsvaidzinājušies un atpūtušies dodamies pastaigā pa pilsētiņu. Izskatās gan vairāk pēc lauku ciemata. Vairākas fermas, notiek siena pļauja. Var redzēt kā tiek apļauts katrs stūrītis un apgrozīts katrs siena tušķītis. Acīm redzot ganības vasarā kalnos netrūkst, bet sagādāt barību ziemai ir problēmas.

Ieklīstam arī vietējā veikaliņā. Ieraugu saldējuma sešpaku par normālu cenu- ap 5eur. Tā nu sēžam uz soliņā, vērojam dzīvi apkārt un mielojamies. Un es muļķis pavisam aizmirsu, ka rīt Ramonas vārda diena.

Tikmēr pienācis laiks arī uz baznīcu. Klausītāji, bez mums, dažas austrumnieciska paskata meitenes un vēl pāris cilvēku. Noklausāmies līdz beigām un Ramona uztaisa dažas interjera bildes.

Nolemjam vēl kādu gabaliņu pabraukt un drīz vien esam atkal kalnos.

Beidzot atrodam sev pieņemamu stāvvietu Vinje. Liels laukums ar puspamestu autoservisu un kautkādu bijušo lauksaimniecības ēku. Tajā rosās kāds vietējais. Apjautājamies vai varam šeit apmesties un saņemam apstiprinošu atbildi. Un kā ar ūdeni? Mums beigušies dzeramā ūdens krājumi. Arī bez problēmām- ir artēziskais urbums. Tā nu gatavojam vēlas vakariņas un tad pie miera. Diena izvērtusies gara. Šodien nobraukti 205km.

20.jūlijs, ceturtdiena. Ramonas.

Priekšpēdējā diena Norvēģijā. Lēnām ripināsim uz Oslo pusi. Rīt Oslo un sestdien ceļš cauri Zviedrijai uz mājām.

Esam labi izgulējušies un lēnām pošamies. Atbrauc vakarējais kungs. Uzsākam sarunu. Izrādās viņš ir vietējās pašvaldības (Vinjes komūna) kaut kāda amatpersona, ja pareizi sapratu, kaut kas līdzīgs izpilddirektoram. Komūnā daži tūkstoši iedzīvotāju. Esot arī 14 latvieši. Atsaucās ļoti labi. Patīkami. Veidojot savu biznesu- alus darīšanu un attēlā redzamo saimniecības ēku pārveido par viesu namu, kurā varēs baudīt viņa darināto alu. Ļoti komunikabls un laipns kungs. Ramona jau pieteicās, kad būšot pensijā, braukt strādāt. Diemžēl kungam vairāk nav laika, kaut kāda tikšanās un nākas pārtraukt interesanto sarunu.

Laiks arī mums doties ceļā. Kopš esam prom no rietumu piekrastes laiks pieturas brīnišķīgs, dienā ~25C. Līdz Oslo atlikuši kādi 250km un mums galīgi nav kur steigties. Iegriežamies nelielā pilsētiņā Morgedal.

Ieklīstam arī kādā mēbeļu salonā. Skaistas mēbeles un pasakainas cenas. Sevišķi pārsteidza mēbeles no vienkāršām koka brusām un visādiem atgriezumiem.

Nekādi diži apskates objekti pilsētiņā nav un dodamies tālāk.

Drīz arī sasniegta Notoden komūna. Šeit atrodas slavenā Hedāles stāvbaznīca. Dodamies lūkot, daži ceļotāji minējuši, ka nav vērts. Salīdzinot ar Roldāles baznīcu, šī ir brīnišķīga.

Pie baznīcas vecā tehnika atradusi jaunu pielietojumu.

Izrādās šeit ir arī brīvdabas muzejs. Ieejas biļetes var iegādāties informācijas birojā(arī kafeinīca un suvenīru veikals). Jā, biļete viena gan uz baznīcu, gan muzeju. Ejam paskatīties.

Nospriežam, ka mums žēl izdot vairākus simtus kronu par biļetēm. Izdevumi jau tāpat salīdzinot ar citām ekskursijām milzīgi. Iztiksim. Paklaiņot pa apkārtni varam tāpat.

Laiks ir brīnišķīgi jauks un pastaigājoties nonākam līdz muzejam. Pie ieejas neviena nav un dodamies tik iekšā.

Apskatām vairākas senās guļbaļķu mājiņas un tad mums tuvojas kāda kundze. No kurienes mēs esot, laipni lūgti aplūkot ekspozīcijas iekštelpās. Acīm redzot kundzei pat prātā nenāk doma, ka mums nav ieejas biļešu. Jāizmanto izdevība.

Mums patika. Pavisam negaidīta un skaista ekskursija. Ļoti apmierināti atgriežamies pie mūsu "mikrokempera". Laiks doties tālāk. Priekšā Kongsberga ar bijušām sudraba raktuvēm un karaļa naudas kaltuvi. Paskatīsimies. Pašas raktuves un muzejs atrodas kilometrus 10 pirms Konsgbergas. Veiksmīgi atrodam. Izstaigājām muzeju, bet uz ekskursiju pašās raktuvēs neparakstījamies. Atkal jau skopuma vaina. Muzejā varēja arī iepazīties ar vietējo mākslinieku darbu izstādi. Keramika, stikls, gleznas. Atgriežamies pie mašīnas. Mums blakus noparkojies nopietnu ceļotāju braucamrīks no Austrijas. Nedaudz parunājos.

Turpat pāri ceļam atpūtas zona- vasara tiek baudīta pilnā sparā. Arī mēs izmantojām izdevību nedaudz pamērcēt kājas.

Laiks tālāk, ar domu, atrast skaistu vietiņu nakšņošanai. Iebraucam Konsberg un pēkšņi pazūd satelīta signāls. Mēģinu pārstartēt, bet vienalga signāla nav. Iestājas maza panika. Ja pamatā pa Norvēģiju var iztikt bez navigācijas, tad pilsētā paredzamas problēmas.Nogriežos no E134 un braucam pa 35.ceļu virzienā uz Sande. Izvēlamies palikt mazā miestiņā Eidsfoss. Un atkal veiksme. Tiesa nav labierīcību bet pati vieta vēlāk izrādās gana interesanta. Bijusi kaut kāda rūpnīca, arī ferma, bet vecais bizness beidzies un tagad telpas tiek izmantotas dažādām radošām darbnīcām. Diemžēl esam par vēlu un varam palūrēt tikai caur logu, kādas aktivitātes šeit notiek. Akmeņkaļi, keramika, dažādi rokdarbi utt. Vakars izvērtās interesants

Ar to arī šo sadaļu beigšu. Atlicis iepazīstināt ar mūsu piedzīvojumiem Alesundā, Bergenā un Oslo. Šodien nobraucām 233km.