Sapņi piepildās. Kalni, fjordi, ledāji.(Turpinājums)

  • 2 min lasīšanai
  • 42 foto
Sestdiena,15.jūlijs.
Rīts atkal ataust miglains un pavēss ap 10C. Lēnām pošamies un es galīgi atmetu avantūriskās domas par kalniem. Esam tomēr krietni uz ziemeļiem un gandrīz 2500m šajos platuma grādos nav nekāds joks. Tātad 55.ceļš un Jostedāles ledājs, respektīvi Nirgardsbreen.
Ceļš atkal ved kalnā un kļūst aizvien šaurāks. Atkal vērīgi jāseko vietām, kurās iespējams izmainīties. Mēs sekojam kādam vietējam autobusam un pēkšņi nākas apstāties. Divi vieglie ar dzīvojamām piekabēm nevar izmainīties. Labi, ka turpat neliels stāvlaukumiņš. Autobusam un vienam vieglajam nākas atkāpties. Drīz arī sastrēgums likvidēts un atrakcija beigusies.
Ceļš ved gar Jotuhhaimenas dabas parku.
Gadās arī tā- autobusam un vienam no kemperiem nācās atkāpties līdz stāvvietai lai izmainītos.
Varam turpināt ceļu. Drīz vien atkal esam sniegu valstībā.

Kautkāda piemiņas zīme.
Esam atkal sniegu valstībā.
Pa ceļam vairākas skatu vietas.
Orģināli izbūvētas labierīcības.
Vēl pēc brīža skaists ciematiņš- Fortunsdalen
Sevišķi patika mazais ciematiņš ar balto baznīcu. Un tad jau sasniegts Lustrafjorden, Sognefjorda tālākais atzars. Ceļš gar gleznaino fjorda krastu un Gaupnē nogriežamies pa labi uz Jostedall(604.ceļš). Drīz vien sasniedzam Nirgard un dodamies pa maksas ceļu uz stāvvietu(50NOK). Stāvlaukums pārpildīts bet atrodas vieta arī mums. Liekas, ka līdz ledājam nav tālu, tepat vai ar roku aizsniedzams, bet attālums ir mānīgs. Ceļā paiet pusotra stunda, tiesa gan nesteidzoties. Laiks atkal jauks un ceļā nākas novilkt kādu apģērba gabalu, bet tuvojoties ledājam vējš paliek aizvien aukstāks un atkal nākas meklēt ko siltāku. Iespējams daļu ceļa veikt arī ar kuģīti pa ezeru, bet tāpat paliek kārtīgs gabals ko iet.

Uz ledāju var doties arī ar kuģīti.
Mēs gan ar kājiņām
Bet galā tiek arī šādi ķipari.
Pusceļā.
Instruktoru pavadībā iespējams arī pārgājiens ledus valstībā.
Tuvumā jūtama ledaina elpa.
Ezera galā taka sadalās, pa labi iespējams instuktora pavadībā doties pastaigā pa pašu ledāju. Gar otru upītes krastu var pieiet ledājam apmēram līdz 50 metriem. Cenas gan nenoskaidroju, bet noteikti nav lēts prieks. Dabā ļoti labi var redzēt, kā ledājs sarūk. Jo tuvāk, jo mazāka augu valsts. Var tikai pabrīnīties, kur augi var iesakņoties šajā klinšu valstībā.
Un tā mūsu mazais pārgājiens beidzies. Ramona turējās varonīgi, bet kāja tomēr liek sevi manīt. Tā ka daudzas iespējamās apskates vietas paliks neredzētas. Gari pārgājieni šķēršļotā apvidū šoreiz nav priekš mums. Bija vēl doma aizbraukt līdz Vettifosen, bet tur arī apmēram 4 stundu pārgājiens. Nekas, daudz var redzēt arī nedodamies tālos gājienos. Atgriežamies uz 55.ceļa un turpinām gar gleznaino Sognefjordu.

Namiņš
Vetlefjorden pats gals.
Guļam uz vecā ceļa blakus tunelim
Atkal prāmis no Hellas uz Dragsvik (94NOK) un laiks meklēt vietu naktsguļai. Beidzot apmetamies pašā Vetlefjorda galā uz vecā ceļa blakus tunelim. Kārtējās vakara procedūras un saldajā ēdienā meža zemenes, kas bagātīgi aug turpat fjorda krastā. Šodien 256km.
16.jūlijs, svētdiena.
Laiks atkal sabojājies. Miglains rīts. Esam uz 13.ceļa. Gaularfjelet. Ātri sapošamies un ceļā. Tūlīt arī sākas serpentini un drīz sasniegts pirms dažiem gadiem atklātais skatu punkts. Beidzot arī normālas labierīcības un varam savest sevi kārtībā. Skatus gan biju gaidījis iespaidīgākus, bet varbūt vainīgs arī miglainais rīts.

Skatu punkts uzcelts pirms dažiem gadiem.
Biju gaidījis vairāk.
Laikam sākam pārsātināties iespaidiem un krāšņajiem skatiem.
Toties tālākais ceļš ir skaists. Upīte, ezeriņi un savdabīga augu valsts. Diemžēl līst arvien nopietnāk un līst laukā no mašīnas nemaz negribas.

Tālākā ceļā mūs pavada skaista upe.
Pa ceļam arī skaists ūdenskritums, bet viss mitruma pilns un Ramona pat neizkāpa no mašīnas. Es gan atļaujos samērcēt kājas, bet ūdeskritums diezgan skaists.

Ramona pat nenāk paskatīt ūdenskritumu.
Viss mitruma pilns.
Diezgan iespaidīgi.
Šodien nekādi lieli apskates objekti nav paredzēti un nolemju, ka derētu kādā kempingā tikt dušā. Kempingu pa ceļam netrūkst un griežam iekšā pirmajā. Administrācijas ēkā nevienu neatrodam un arī dušas nemana. Vaicājam kādam vācietim un viņš norāda uz kempinga mājiņu. Tur noskaidrojam, ka dušas ir numuriņā, bet saimnieces patreiz neesot. Kaut kā jocīgi likās, vai tad mazgāties jāiet pie kāda numuriņā. Labi, iztiksim. Braucam tālāk. Pēc brīža stāvvieta, veikaliņš, krodziņš un norāde, ka pieejamas dušas. Eju skatīt, bet nekā neatrodu. Tualetes ir, dušas nav. Eju jautāt krodziņā. Jā turpat tualetē esot. Eju vēlreiz, nu nav nekā. Eju atkal prasīt. Nu saimnieks nāk rādīt un protams ir- invalīdu tualetē. Nu vai tad es, vesels cilvēks, iešu invalīdu tualetē. Vot idiots. Bet dušas laimīgi atrastas un varam baudīt ūdens priekus. Pie sienas aploksnīte ar izgriezumu 10NOK, un mazgājies cik gribi.

Atkal pieejamas dušas. Pašā laikā!
Esam tīri, esam skaisti, esam labi paēduši. Atkal ceļā.

Forde
Tur pat pastaigājām pa apkārtni un pamielojāmies ar mellenēm.
Sognefjords- zivju audzētava.
Liels stāvlaukums.
Forde. Tad E39 virzienā uz Bergenu. Braucam nesteidzoties. Sognefjords, prāmis Lavik- Utre (140NOK). Fjordā redzami lašu audzētavas nožogojumi. Beidzot netālu no Knarvik pilsētas metam mieru. Paklejojam pa apkārtni, mežā pieēdamies mellenes. Svētdiena. Rīt uz Bergenu. Šodien 218km.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais