13.jūlijs, ceturdiena.

Ar laika apstākļiem, pagaidām , nav paveicies. Līst. Paēdam brokastis un lēnām pošamies nākošai dienai. Priecē iespēja pasildīties un veikt higēniskās procedūras apsildītā WC. Ramona izmanto siltā ūdens pieejamību un mazgā matus. Šodien mums paredzēta Alesunda un protams attiecīgi jāsapošas.

Mēs neesam vienīgie nakšņotāji. Pāris kemperi, daži mikroautobusi un vieglie. Ir pat kāds teltinieks. Mūsu "mikro kemperis" gan šajā kompānijā pats mazākais, bet nebūt ne neērtākais. Tā, ka celšanās laiks un rīta pošanās temps katrai ekipāžai atšķiras, nerodas arī sastrēgumi pie labierīcībām. Un tā ap deviņiem esam gatavi jauniem piedzīvojumiem.

Kā mums gāja un ko redzējām Alesundā pacentīšos aprakstīt kādā no nākošiem rakstiem. Jau ap 16tiem esam atgriezušies no Alesundas stāvvietā Fjelstova, kurā pavadījām nakti. Tagad ķeram momentu, kamēr nelīst, un gatavojam vēlās pusdienas. Vienkārši- pirktais kartupeļu biezenis un aizdaram notiesājam Alesundā nopirktos krabīšus. Ātri, ērti un garšīgi.

Laiks joprojām nekāds. Bet tas jau raksturīgi Norvēģijas rietumu piekrastei. Nolemjam turpināt ceļu un pie viena meklēt piemērotu vietu nakšņošanai. Neskatoties uz mainīgiem laika apstākļiem skati braucot gar Romsdalsfjordu uz Andalsnes ir brīnišķīgi.

Pēc kādas stundas brauciena sasniedzam 63. ceļu- Geiranger- Trollstigen. Laiks joprojām lietains, bet gulēt vēl liekas par agru un nolemjam turpināt ceļu. Ceļš tiešām iespaidīgs. Galvenais, ka nekas neaisedz skatu uz paveikto. Un pats ceļš pārsvarā šaurs, jāseko kurās vietās iespējams izmainīties ar pretim braucējiem. Īsa pietura pirms tilta pie ūdenskrituma, bet viss slapjuma pilns gan no lietus, gan ūdenkrituma šļakatām. Vēl daži serpentīni un esam augšā. Neskatoties uz lietu, stāvlaukums pilns un cilvēku daudz. Izstaigājam skatu laukumus, protams fotosesija un suvenīri. Lai gan laiks miglains Troļļu ceļš saskatāms pilnībā.

Nepatīkamais laiks mudina ātrāk doties tālāk un meklēt piemērotu vietu naktsguļai. Pēc dažiem kilometriem tādu arī atrodam. Visi mākoņi aizķērušies kalnu pārejā un mēs izbaudām vakaru skaistā vietā. Vienīgi esam vēl diezgan augstu kalnos un pārlaižam aukstāko nakti visā braucienā. No rīta tikai +3C. Šodienas veikums 187km.

14.jūlijs, piektdiena.

Rīts ataust saulains. Ramona žēlojas, ka nosalusi un upītes čalošana traucējusi gulēt. Bet vispār noskaņojums labs. Beidzot saule. Lēnām pošamies jauniem piedzīvojumiem. Šodien paredzēti vairāki iespaidīgi objekti. Bet pirms doties tālāk uztaisām mazu fotosesiju stāvvietas apkārtnē.

Ceļš pamazām ved lejup. Valldalen- Norvēģijas zemeņu audzēšanas reģions. Varam vērot zemeņu laukus un audzēšanas tehnoloģijas. Sasniedzam Linge. Kārtējais prāmis uz Eidsdalen(112NOK).

Un atkal sākas ceļš augšup uz Ērgļu ceļa skatu punktu pie Geiranger fjorda. Skati aiz katra pagrieziena cits par citu brīnišķīgāki. Ramona raujas ar fotogrāfēšanu bet es cik iespējams baudu ar acīm. Protams šur tur arī uz brīdi piestājam un tad ir iespēja man. Eidsvanet- brīnišķīgs kalnu ezers, vēl nedaudz un kādā brīdī paveras skats uz Geirangerfjordu un tad jau klāt arī Ērgļu ceļš. Ar grūtībām atrodam vietu, kur noparkoties un varam baudīt skatus uz Geiranger.

Jā- šī diena sākas brīnišķīgi. Beidzot jauks laiks un varam baudīt, baudīt un baudīt. Izmantoju izdevību tuvāk apskatīt mazos, zaļos nomas e-mobīlīšus. Ripo tīri ņipri un sastapām pat ceļā uz Dalsnibu. Ērgļu ceļš- nav mazāk efektīgs par Troļļu ceļu, liekas braucam gandrīz virs fjorda. Geiranger mašīnu un cilvēku jūra, dodamies tālāk un atkal serpentīni un brīnišķīgas skatu vietas.

Kārtējās stāvvietas iebrauktuvi nobloķējis lielais tūristu autobuss. Pamanos iebraukt no otras puses, bet gide sāk celt traci- itkā stāvvieta pardzēta autobusiem un mēs traucējam. Nekādas norādes gan nemanīju, bet diskusijās neielaižamies. Nedaudz tālāk atrodam otru stāvlaukumu un vai tad grūti pastaigāt dažus simtus metru.

Atkal pastaiga pa brīnišķīgo apkārtni, skats uz fjordu un Geiranger pilsētiņu no pretējās puses, karalienes Sonjas krēsls... Esam sajūsmā.

Atgriežamies pie mašīnas. laiks nedaudz iestiprināties. Aiz stikla tīrītāja slotiņas atrodam zīmīti-"sveiciens tautiešiem". Patīkami.

Un atkal ceļā. Augstāk un augstāk līdz sasniedzam Djupvatnet. No šejienes sākas maksas ceļš uz Dalsnibas virsotni(130NOK). Vispirms fotopauze pie ezera un tad jau dodamies uz virsotni.

Mašīnu atsājam pirmajā stāvietā neuzbraukuši līdz pašai augšai un tālāk dodamies kājām. Atkal sastopam tautiešus. Papļāpājam par dzīvi Norvēģijā. Jāsaka, ka vēlāk vēl gadījās dažas tikšanās ar tautiešiem, bet nesastapām nevienu, līdzīgi mums, ekskursantu no Latvijas.

Laikam jau šī diena bija visbagātāka grandioziem skatiem visā brauciena laikā. Aprakstīt to visu nav iespējams un arī fotofrāfs neesmu sevišķi labs. Tas viss jāredz savām acīm. Un ja vēl paveicas ar laiku, kā mums.

Bet diena vēl nav galā. Turpinām ceļu gar Djupvatnet un sasnieguši 15. ceļu nogriežamies pa kreisi. Seko brauciens caur trīs tuneļiem līdz Videsaeter. Kopumā 14km ceļš vairāk, kā 10km ir tuneļi. Videsaeter sākas 258. ceļš. Gemle Strynefjellsvegen kalnu ceļš. Jau iepriekš gan Dalsnibas virsotnē, gan pie ezera sniegs netrūka, bet tālākais pārsteidza arī mani. Pats ceļš bez seguma, šaurs, atkal jāskatās kur izmainīties ar pretim braucējiem, bet iespaids ļoti pozitīvs- apstāties ceļa kabatiņā, palaist pretim braucēju un pasveicināt. Apkārt sniega kupenas, aizsaluši ezeri un pat pacēlājs slēpotājiem. Atkal kautkas jauns un neredzēts vasaras vidū.

Pēc 27km atkal sasniedzam 15.ceļu un dodamies gar Ottas upes krastu Fosbergom virzienā. Ceļš gleznains un piestājam dažām fotopauzēm.

Fossbergom piestājam pie vietējā veikala. Pārtikas krājumi mums pietiekami, bet maizīti tomēr vajag. Par Norvēģijas cenām rakstīts pietiekoši daudz, viss vairākas reizes dārgāks. Lētāko maizi atradām par kādiem 3eiro. Bet bija garšīga. Turpat info centrā savācu dažus bukletiņus un laiks meklēt vietu nakšņošanai. Mūsu tālākais ceļš ved Sognefjorda virzienā garām Jotuheimenas nac. parkam(55ceļš).

Baidos, ka varam pacelties augstu kalnos, kur protams būs vēsāks un pēc pāris kilometriem izvēlos apmesties ceļa malā blakus vecam traktoram. Šoreiz bez labierīcībām. Bet ir labi. Gatavojam vakariņas. Vakari šeit gari, pat naktī īsti nesatumst. Vakarā vēl paklaiņojam pa apkārtni. Izrādās blakus ir pamesta ferma ar pamatīgu vecas tehnikas un lūžņu klāstu.

Ko darīt rīt. Bija doma par Jotuheimenas dabas parku un iespējams uzkāpšanu Norvēģijas augstākā virsotnē Galdhopiggen. Bet lai kā arī kārojas saprotu, ka Ramonai tas nebūs pa spēkam un līdzīgu avantūru, kā pirms dažiem gadiem Slovākijā negribu atļauties. Ja vēl zinātu kāds rīt būs laiks, bet uzkāpt kalnā, lai caur mākoņiem neko neredzētu? Rīts gudrāks par vakaru. Šodien 192km.