16. Mirklis/ 19. janvāris.

19. janvāris.
Pēc brokastīm ejam uz autobusu, lai brauktu uz vilciena staciju. Mums autobusā biļeti pārdot nevar, bet laipni par velti aizved līdz stacijai, kur nopērkam biļetes, kas der visiem sabiedriskajiem transportiem. Ar vilcienu aizbraucam uz centru. Melburna mūs sagaida ļoti silti... ar 40 grādu temperatūru. Laikam man pirmo reizi mūžā tik ļoti patika, ka Irena ar Alisi tik ilgi staigā pa veikaliem... tur ir vēsi!
Pašu pilsētu nevar salīdzināt ar Sidneju vai Brisbenu, Melburna ir kaut kāda vairāk biznesa pilsēta. Tāda daudznacionāla, steidzīga un mazāk sirsnīga.... es atvainojos, ja kādu tas apbēdina, bet tas ir tikai mans viedoklis! Protams arī te ir sava Čaintauna

Te arhitektūra mūs vairāk interesē. Tā ir skaista un iespaidīga, tāpēc laikam atkal neiztikšu bez daudzām bildītēm:

Pēc pilsētas apskates pār Prinča tiltu dodamies uz Karalisko botānisko dārzu

. Parks ar tik dažādajiem kokiem un plānojumu, blakus stadions, kur notiek pašlaik tenisa čempionāts... no rīta braucot prom no mājas, redzēju pa televizoru, ka arī Federers tajā dienā spēlē. Arī mūsu Latvijas tenisa meitenes tajā laikā tur neslikti cīnijās

Austrālijā tik ļoti ciena karavīrus, sevišķi tos, kas krituši pasaules karos un citos konfliktos. Es zinu, ka visās valstīs rūpējas par kritušo karavīru piemiņu, bet tā kā to dara Austrālijā, tas ir apbrīnas vērts!

Šī piemiņas svētnīca ir apbrīnas vērta!

Tālāk dodamies uz ieliņām, kur visas māju sienas ir apgleznotas ar grafiti... tā ir skaistākā ielu māksla, ko esmu redzējis.... Spriediet paši!

Pēc visa tā skaistuma dodamies uz mājām. Likās, ka nekas jau mūs vairs nepārsteigs...bet stacijā mēs ieraugam vēl kādu brīnumu... pulksteni. Kad ir apaļas stundas, tad no pulksteņa nolaižas gredzens ar figūriņām. Tie putniņi dzied, figūriņas kustās