14. Mirklis 17.janvāris.

17. janvāris.
Mūsu Garākais pārbrauciens. Laikam kādi 600 km. Tāpēc nekur īpaši neuzturamies pa ceļam, lai laicīgi varētu tikt pie atpūtas.
Šodien mūsu pirmās problēmas ar nakts mājām. Alises sistēma strādāja nevainojami, bet šodien mums neapstiprina to, ka dos nakts mītni tāpēc pasūtam moteli....
Ceļš ļoti garš un vienmuļš. Lai gan aiz loga skaisti skati kā vienmēr!!!

Alise ar Irenu guļ pa ceļam... un manam piedzīvojumam nav liecinieku....
Braucu pa autostrādi, kad pēkšni man priekšā pār ceļu skrien... es sākumā padomāju, ka kokodils, jo galva izskatijās garāka, kā parastajām ķirzakām, kas skraidelēja pa visurieni, kur bijām... un arī izmēri krietni iespaidīgāki... Strauji bremzēju, bet apbraukt nevarēju, jo pretīm brauca mašīnas... Un pārbraucu pār nabaga radībiņu. Mašīnu nokratīja, bet manas meitenes man neticēja, ka dzīvnieks bija iespaidīga izmēra... smējās, ka es pamatīgi pārspīlēju... bet tā nebija parasta 30 - 40 cm gara ķirzaciņa. Tagad drusku žēl, ka nenostāju. Es domāju, ka tas bija varāns.... Ceru mani neviens par to nenosodīs un nesodīs! Man pašam par to sāp sirds!
Esam motelī jau netālu no Melburnas. Rīt iepazīsimies arī ar otru lielāko pilsētu Austrālijā.