Paveroties uz Klusā okeāna karti un milzīgo skaitu ar salām pirmajā mirklī rodas apjukums - uz kuru no Okeānijas salu valstiņām lai dodas, jo visas no tām var lepoties ar pastkartes cienīgām pludmalēm. Tāpēc, izvēloties galamērķi, ir jāņem vērā, ko vēl katra no valstīm var piedāvāt. Samoa, Fidži, Franču Polinēzija noteikti ir labas izvēles, bet neviena no Okeānijas zemēm nespēj sacensties ar Vanuatu Republiku - šīs ekspedīcijas visgaidītāko un noslēpumaināko valsti.

Kad, braucot prom, radiniekiem, draugiem un pat tūrismā strādājošiem kolēģiem teicu, ka apmeklēšu Vanuatu, tad lielākoties saņēmu atbildi: "Kas, kas? Kur tu brauksi? Vatu vatu? Kas tā tāda? Valsts?". Diez vai pasaules kartē atradīsiet otru tādu valsti, par kuru tik pat kā nekas nav dzirdēts, bet kurā slēpjas vairāki pasaules klases tūrisma objekti. Šis nomaļais 83 salu arhipelāgu, manuprāt, ir pati nenovērtētā valsts pasaulē - to apceļojusi vien "saujiņa" tūristu, bet iespaidu ziņā tā ir gandrīz vai vienā līgā ar daudzu sapņu zemēm Austrāliju vai Jaunzēlandi.

Izklausās droši vien pēc pārspīlējuma, bet tā nebūt nav, jo Vanuatu rokās ir vairāki džokeri - divi no sešiem planētas aktīvajiem vulkāniem-lavas ezeriem, augstākās klases niršanas vietas ar pasaules vislabāko kuģu vraku daivingu, un vienas no interesantākajām un primitīvākajām ciltīm, kas staigā pa Zemes virsmu.

Turklāt Vanuatu ļauj uz brīdi aizmukt no civilizācijas un sniedz iespēju atgriezties pagātnē, kad ceļotājiem nebija 5* viesnīcu, interneta un asfaltētu ceļu. Arhipelāga divas galvenās salas vēl ir salīdzinoši civilizētas - Efate, kur atrodas galvaspilsēta Port Villa un Espiritu Santo, kas ir lielākā arhipelāgā. Šeit civilizācija ienāca ātrāk kā citur, jo 2. pasaules kara laikā amerikāņi te iekārtoja savas bāzes un lidlaukus. Tās ir vienīgās salas, kur ir pa vienam asfaltētam ceļam un laba gaisa satiksme ar ārpasauli. Pārējās salas, izņemot varbūt Tannas salu, ir daudz grūtāk sasniedzamas, ar ļoti minimālu infrastruktūru - piemēram, uz ceļotājiem ļoti interesantākajām Ambrym salas aizaugušo lidlauku ved tikai 4 mazas lidmašīnītes nedēļā, ceļu tur tik pat kā nav, ja neskaita vienu iebrauktu stigu, ko sauc par vienīgo salas ceļu, bet nakšņošanas ir iespējama tikai salmu būdiņās, kas līdzīgas vietējo mazajām mājiņām. Par internetu uz Ambrym salas var aizmirst, tā nav vispār, pat nopērkot vietējo SIM karti.

Vanuatu salu arhipelāgs līdz pagājušā gadsimta sākumam un vidum bija iemantojis biedējošu slavu un tas nebija daudzo aktīvo vulkānu dēļ. Šīs salas līdzās Jaungvinejai bija pēdējās vietas uz Zemes, kur tika praktizēts kanibālisms. Tieši šeit 1839. gadā katliņā tika izvārīts slavenākais Okeānijas kristiešu misionārs John Williams, kurš veiksmīgi bija pievērsis iezemiešus Dievam Samoa un Fidži arhipelāgos, bet Vanuatu viņam pašam kļuva par īstu elli. Īpaši neganta slava Vanuatu arhipelāgā piemita Malekulas salai, kuru bieži dēvēja par Kanibālu salu - to apdzīvoja kareivīgi noskaņotas ciltis, kas bija īpaši iecienījušas iebraucējus savā ēdienkartē. Britu un franču koloniālā vara tik ļoti no tās baidījās, ka nemaz nespēra kāju uz Malekulas salas, pārvaldot to tikai uz papīra. Tāpat vietējā policija turējās pa gabalu no šīs salas, līdz drošsirdīgie misionāri tomēr atveda kristietību un labas manieres arī uz šo pēdējo Zemes nostūri. Tikai 12 gadus pirms manas dzimšanas, 1969. gadā, tika fiksēts pēdējais oficiālais kanibālisma incidents uz Malekulas (gan jau ka neoficiāli vēl kāda kauliņi tika apskrubināti arī vēlāk), bet pirms dažiem gadiem salas cilšu virsaiši speciālā ceremonijā atvainojās viens otram par to, ka viņu tēvi un vectēvi ir ēduši savus kaimiņus. Par to, ka mežonīgās kanibālu dienas ir aiz muguras pārliecinājos arī es sveiks un viengabalains pametot Malekulas salu - patiesībā grūti pat aptvert, ka šie smaidīgie un ļoti viesmīlīgie iezemieši, tikai pirms 50 gadiem būtu gatavi mani uzšmorēt.

Lai arī 21. gs. ļoti lēnām sāk ienākt arī šajā Zemes nomalē, tomēr Vanuatu arhipelāgā, joprojām var vērot un atrast antīkas kultūras, kuras laikmetu līkloči nav skāruši vai skāruši tikai minimāli. Vanuatu interesantās ciltis ir viens no šīs valsts un vispār Okeānijas plusiem, jo dažās salās, kā Pentecost, Tanna un nomaļākos džungļu ciematos Malekulas dienvidos iezemieši joprojām ikdienā tērpjas savos tradicionālajos un mums eiropiešiem ļoti eksotiskajos tērpos, bet citās salās vietējie aborigēni godā savus antīkos rituālus un tradīcijas, velkot savas ļoti "plikās drānas" svētku, festivālu un dažādu ceremoniju laikā. Uz katras no salām šeit dzīvo viena vai vairākas dažādu cilšu grupas, kur katrai no tām ir savas tradīcijas un arī trūcīgās ģērbšanās stils, tāpēc dodoties uz Vanuatu pilnvērtīgai valsts apskatei jāieplāno vismaz 3 salas. Mums eiropiešiem ļoti eksotiska ģērbšanās mode tiek praktizēta Malekulas, Ambrym, Pentecost un Tannas salās, jo pēdējās divās vīriešu vienīgais apģērba gabals ir ap vidukli piesieta maza slotiņa, kas aizsedz vīru mantību, bet Malekulas un Ambrym salās stiprais dzimums nēsā no banānu lapām veidotus uzpinceņus, ko uzmauc virsū savam "darbarīkam" atstājot dibenu un "oliņas" nepiesegtas. Bez "uzpinceņiem" šīs ciltis mēdz vēl izdekorēt galvu un rokas ar kādām zālītēm un puķēm, kā arī galvā liek savas tradicionālās maskas vai spalvu galvasrotas. Dāmas savukārt šajās 4 salās velk tikai svārkus, kas veidoti no visdažādākajiem materiāliem un džungļos atrodamiem augiem atkarībā no katras cilts tradīcijām.

Baltie ceļotāji šeit ir liels retums, tāpēc vietējās aborigēnu ciltis uzņem baltos viesus no trejdeviņkalnu zemēm ar lielu prieku un izrāda savas dejas un kultūru dažādos ciemos. No redzētajām dejām īpaši izceļas svētās Rom dejas jeb rituāls Ambrym salā, ko joprojām praktizē ikdienā uz salas. Tās izpilda tikai vīrieši - īpaši izraudzīti vīri, kas tērpušies banānu lapu kostīmos ar koka maskām galvā un bariņš ar gandrīz plikiem vīriem, kas lēkā tradicionālās drānās ar pliku dibenu un īpašu uzmauktiņu jeb uzpinceni, kas daļēji apslēpj vīru "mantību". Šī deja iemieso labā cīņu pret ļauno, kur Rom dejotāji maskās un banānu mētelīšos iemieso ļaunos garus. Tie nedrīkst apstāties, tāpēc lēkā visu laiku sitot kājas zem zemes un ik pa laikam dejā attēlojot cīņu. Pēc dejas, jeb rituāla, Rom dejotāju tērpi tiek iznīcināti, lai ļaunie gari nesekotu tiem.

Ambrym salas cilts ir arī slavena ar savu koka grebšanas talantu veidojot ekskluzīvākos Melanēzijas totēmus, statujas un "tam tam" - grebtus no koka stumbra ar tukšu vidu, kas kalpo kā mūzikas instruments un gongs ceremoniju laikā. Savukārt no Vanuatu tradīcijām kā interesantākā noteikti jāizceļ tā saucamā "Zemes niršana" jeb "Liānas lekšana", ko joprojām ciltis praktizē Pentecost salā. Tas ir Melanēzijas visunikālākais rituāls, kas notiek katru sestdienu periodā no aprīļa līdz jūnijam. Šo bīstamo rituālu, kas veltīts pagānu dieviem kā pateicību par labo ražu izpilda tikai vīrieši, jo tas kalpo arī kā vīru drosmes un vīrišķības apliecinājums. Pliki vīri šeit lec lejā no 30 m augstiem, apšaubāmas konstrukcijas koka zaru torņiem ar pie kājas piesietu liānu. Jaunzēlandietis, kurš izgudroja gumijas lekšanu, kas tagad ir kļuvusi populāra pasaulē, esot savu ideju iedvesmojies tieši no šī antīkā Pentecost rituāla.

Daba ir vēl viens no Vanuatu magnētiem, no bieziem džungļiem un antīkām paparžu koku birzīm līdz ūdenskritumu kaskādēm un sirreāli ziliem dabas baseiniem un grotām. Ar īpaši skaistu dabu apdāvināta ir Vanuatu lielākā sala Espiritu Santo, kur atrodas vairāki zilie caurumi jeb dabas baseini no kuriem Riri Blue Hole sasniedzama ar tradicionālo kanoe laivu, dodoties kruīzā par kristāldzidro Riri upi, bet Nanda Blue Hole piemīt, iespējams, sirreālākā ūdens krāsa, ko esmu redzējis - hipnotizējoši zils ūdens, kur liekās, ka kāds cisternu ar Domestos būtu izgāzis. Espiritu Santo var arī doties lielajā Vanuatu piedzīvojumā - ekskursijā uz Millenium alu un aizu, kas ietver sevī veselas četras aktivitātes. No sākuma jādodas gandrīz 2 h garā trekingā caur Santo salas džungļiem, tad ar lukturīšu palīdzību tiek izpētīta mežonīgā Millenium Cave ala, caur kuru plūst pazemes upīte, pēc tam seko kanjonings Millenium aizā ar rāpšanos pa klintīm un milzu akmeņiem, bet noslēdzas ekskursija ar relaksējošu 45 min peldi caur gleznaināko Tūkstošgades aizas posmu, kur no klinšu sienām graciozi krīt vairāki ūdenskritumi.

Tomēr Vanuatu dabas spožākās zvaigznes neapšaubāmi ir abi aktīvie vulkāni ar ugunīgajiem lavas ezeriem - Ambrym vulkāns, kas atrodas uz Ambrym salas un Yasur vulkāns uz Tannas salas. Pirmkārt, to apkārtne ar lavas laukiem un pelnu plato ir fotogrāfu sapnis, bet pastaiga pa tiem dienas gaišajā daļā liek justies kā staigājot pa Mēness virsmu. Tomēr īsais šovs seko pēc saulrieta, kad lavas ezers un sļakatas iemirdzas koši izteiktās dzeltenās, oranžās un sarkanās krāsās. Ambrym vulkānā atrodas pat veseli divi lavas ezeri, viens Benbow krāterī (1159 m) un otrs Marum (1270 m) krāterī. Pirmais no tiem gan ir grūti apskatāms, jo lai līdz tam tiktu ir jāšķērso ļoti stāva nogāze, ko labāk ir darīt ar virves palīdzību, savukārt Marum lavas ezers ir vieglāk sasniedzams un tas ir arī aktīvāks, jo tā krāterī karstā, sarkanā magma mutuļo un vārās, kā velnišķīga tomātu zupa elles peklē. Pilnīgs tūrisma reklāmas vakuums no vietējo puses, minimālā infrastruktūra un jūtami grūtāks kāpiens salīdzinājumā ar vulkānu Tannas salā ir novedis pie tā, ka tikai mazai saujiņai Zemes iedzīvotāju ir bijis tas gods ieskatīties pasaules visaktīvākajā lavas ezerā Marum krāterī. Visdrīzāk, apmeklējot šo salu, Jūs būsiet ne tikai vienīgais ceļotājs vulkāna virsotnē, bet arī vienīgais vispār uz visas salas - arī es ar sievu bijām vienīgie tūristi uz Ambrym salas. Lai arī kāpiens Ambrym vulkānā nav viegls, tomēr džungļu trekings un fenomenālās Mēness ainavas ar lavas laukiem, pelnu plato, kūpošajiem krāteriem un Marum lavas ezeru bija katras sviedru lāsītes vērts.

Ja piedzīvojumi nav Jūsu gaumē, tad Vanuatu ir lieliska alternatīva, ko likt galdā - Yasur vulkāns Tannas salā, kas ir visvieglāk sasniedzamais aktīvais vulkāns pasaulē un vēl viens no tikai 6 lavas ezeriem uz Zemes. Yasur vulkānā var uzbraukt ar džipu, atliek tikai nieka 10 minūšu viegls kāpiens no stāvlaukuma vietas, lai sasniegtu tā krātera malu un ieskatītos tā lavas ezerā. Atšķirībā no pārējiem 5 pasaules lavas ezeriem, šis ir makten aktīvs ar izvirdumiem un sprādzieniem, ik pēc 5-10 min izdvešot pērkonam līdzīgus dārdus un debesīs izšaujot lielākus vai mazākus lavas salūtus - pilnīgi savādāks kā mutuļojošais Marum lavas ezers Ambrym salā. Sajūtas, vērojot šo dabas uguņošanu, ir fenomenālas! Yasur vulkāns viennozīmīgi ir viens no iespaidīgākajiem dabas veidojumiem uz Zemes un viena no manām TOP 4 vietām pasaulē no vairāk kā 110 valstīm, kas jau ir apceļotas!

Kā jau visur Okeānijā, arī atpūtas cienītājiem te ir ko darīt - no karstajiem avotiem uz Zilās grotas Tannas salā līdz smilšu pleķīšiem un augstākās zortes niršanas iespējām. Vulkāniskajās Ambrym un Tannas salās netrūkst gleznainu melno smilšu pludmaļu, bet Vanuatu skaistākie balto smilšu liedagi un mazās palmu saliņas ir atrodamas Efates un Santo salās. Īpaši skaistas balto smilšu pludmales ir Espirito Santo, jeb latviskojot Svētā Gara salā, kur atrodas arī slavenā Mēness pusloka formas Champagne Beach, kas parasti tiek iekļauta Top 10 Okeānijas pludmaļu sarakstos. Neticami, bet vienu no Top 10 Okeānijas pludmalēm mēs kādu laiku baudījām pilnīgā vientulībā.

2. pasaules karš uz Espiritu Santo un Efatas salām atnesa ne tikai civilizāciju, bet arī pirmšķirīgas daivinga iespējas. Vanuatu krastos, seklos ūdeņos atdusas daudzu kuģu vraki, no kuriem vislielākā zvaigzne ir luksus laineris SS President Coolidge. Šis milzīgais kuģis, kas ir tikai par nepilnu trešdaļu mazāks par Titāniku, 2. Pasaules kara laikā uzskrēja uz japāņu mīnas un nogrima pie Espiritu Santo krastiem tikai 20 m dziļumā. Tas ir tik liels, ka lai to pilnībā apskatītu un izložņātu, ir vajadzīgi vismaz 40 niršanas piegājieni. Tas ir lielākais daiveriem pieejamais kuģis pasaulē un neapšaubāmi labākais kuģu vraku daivings uz Zemes. Bet, tiem kas ar daivingu ir uz Jūs, Vanuatu netrūkst labu snorķelēšanas vietu - sākot no bagātiem koraļļu dārziem un krāsaino zivju skolām līdz jūras bruņurupučiem un slaveno Million Dollar Point, kas ir unikāla snorkelēšanas vieta pasaules mērogā, apvīta ar interesantu vēsturi. Beidzoties 2. pasaules karam, ASV armijai Espiritu Santo salā palika neizmantota kaudze ar militāro un būvniecības ekipējumu un mašinēriju. Vest to atpakaļ un ASV bija dārgs prieks un karam beidzoties nebija pēc tā vajadzības, tad nu amerikāņu valdība griezās pie britiem un frančiem, kuru pārvaldībā atradās Vanuatu arhipelāgs, piedāvājot to iegādāties par zemu cenu. Briti un franči nolēma, ka amerikāņi to tāpat atstās uz salas un dabūs ekipējumu pa velti, priekš kam maksāt. Savukārt vietējā pašvaldība nespēja neko iegādāties trūcīgās ekonomikas dēļ, arī cerot iegūt amerikāņu mantas pa velti. Tad nu amīši nospļāvās un iegrūda visu ekipējumu, ieročus un mašinēriju miljardiem dolāru vērtībā okeānā pie Espirito Santo krastiem, atstājot britus, frančus un vietējos ar garu degunu. Uz šo vietu var skatīties divējādi - kā uz lielāko okeāna piesārņojumu cilvēces vēsturē, vai arī vienu no unikālākajām snorkelēšanas un niršanas vietām pasaulē, kur tagad starp pikapiem, baržu vrakiem, buldozeriem un ieročiem izveidojušies koraļļi un ievākušās krāsainās zivteles.

Lūk tik krāsains un iespaidiem bagāts ir Vanuatu arhipelāgs, par kura eksistenci tikai retais Zemes iedzīvotājs ir dzirdējis!

Turpinājums sekos....

Jānis Kreicbergs no Vanuatu