8. Mirklis/ 11. janvāris.

Sākas mūsu lielais brauciens uz Melnburnu! Priekšā ir 2000 km, ja brauktu tikai taisni pa autostrādi!

Pirmais pieturas punkts ir lielais ananāss.

Ananāsā iekšā ir muzejs 3 stāvos, kas mūs apgaismo par ananāsu audzēšanu, novākšanu un pārstrādi. Uzzināju, ka ananāsu līdz novākšanai jāaudzē 2 gadi. Tepat blakus ir fermiņa, kas drīzāk ir muzejs vai senlaiku fermiņas paraugdemonstrējums.

Apkārt fermai iet šaursliežu vilcieniņš. Braucot ar to, ir kolosāla iespēja redzēt visdažādākos kokus un arī īstus džungļus...

Nākamais pieturas punkts ir Kondalilla ūdenskritums

Braucam uz Kondalilla ūdenskritumu kalnos. Jau uzbraukt kalnos nav viegli un tad vēl kājām gabals ejams. Pēc ilga laika esmu meža svaigumā!
Tikai tagad tā īsti saprotu, cik ļoti man ir trūcis meža! Jātzīst, ka jūtos dīvaini redzot, kā koki stāv bez mizas... Latvijā tādi jau sen būtu jāzāgē nost, bet eikalipti tādi ir! Bez mizas.

Un atkal mežā skan sienāžu skaļās balsis. Vismaz es domāju, ka tie ir sienāži. Troksnis ir tik liels, ka pat grūti sarunāties.
Ūdenskritums ir 80 m augsts. Apmēram pa vidu tam ir izveidojies neliels ezeriņš, kurā peldās daudz cilvēku.
Es nepeldējos, bet Irena ar Alisi nopeldējās.

Tālāk dodamies uz Zelta Krastu.
Braucam gar kalniem kas saucās - Stikla Mājas kalni. Ļoti interesants skats!
Zelta Krasts skaitās sērfotāju paradīze. Pašā okeāna krastā, kur beidzas pludmale, slejas debesskrāpji. Pilsēta izskatās jauna, moderna un ļoti sakopta.

Laika maz, jo nāk vakars... dodamies uz noīrēto naktsmītni. Par nepilniem 100 eur mūsu rīcībā uz nakti ir istaba ar platu gultu, otra istaba Alisei.

Tad vēl džakuzi vanna un liels baseins. Pasēžam drusku ar saimnieci pie vīna glāzes, nopeldamies baseinā.

Kamēr Alise ir džakuzī vannā, Irena masāžas krēslā, es rakstu šo aprakstu.
Laiks doties pie miera. Rīt kārtējais brauciens. Tuvojamies Sidnejai!

Būs vēl jaukas brokastis ar saimnieci burvīgā terasē.... un tad uz Bairona ragu, bet tas būs rīt!