Nedēļas laikā līdz Prāgai un atpakaļ

  • 6 min lasīšanai
No manis pedeja raksta ievietošanas pagājuši vairāk kā 5 gadi. Izrādas esmu bijis visai slinks rakstītājs. Beidzot nolemu tomer kaut ko uzrakstīt.
Lai arī pagājuši 4 mēneši, nolēmu padalīties ar savu pilnīgi neplānoto bracienu līdz Prāgai.
Iemesls braucienam bija pilnīgi nejaušs un negaidīts - darba koleģe internetā bija izlasījusi rakstu, ka Prāgā oktobrī notiek gaismas festivāls, kas ir ļoti līdzīgs Staro Rīga. Festivāla norises laiks sakrita ar manu ieplānoto atvaļinājumu 2017.gada 12.-14.oktobris. Tā kā mans atvaļinājums sākās 9.oktobrī, tad nu pieļāvu iespeju aizbraukt un paskatīties, lai būtu iespeja salīdzināt. 8.oktobra rīts svetdiena. Rīts caur logu nesolīja neko labu - lietains drūms un nepatīkams. Paskatījos laika prognozi un neko daudz iepriecinošāku neredzeju nākamajām 7 dienām. Tas arī bija galvenais stimuls, jo pavadīt nedeļu mājās neko nedarot nebija manos plānos. Praktiski stundas laikā tika sakravāta ceļa soma un rezerveta viesnīca Polijā Lomžā. Vienīgās naktsmājas, kas tajā dienā tika rezervetas priekšlaicīgi bija Prāga, 2 naktis 12 un 13.oktobrim. Tā nu ap 11 priekšpusdienā sedos auto un devos ceļā. Ja godīgi, tad pirmo reizi braucu pilnīgi neizplānojot savu brauciena grafiku un iepriekš nezinot kur un kā braukšu. Zināms bija tikai gala merķis.
Pirmā diena pagāja ceļā līdz Lomžai, jo īpaši nesteidzos un ierados galamerķī ap pusdeviņiem vakarā. Vienīgā vieta ko pa ceļam apskatīju, bija Vigru klosteris apmeram 15 km no Suvalkiem. Kamendulu ordeņa atstātais mantojums Vigru nacionālajā parkā ir apskatāms bez maksas, ja neskaita stāvvietas maksu, un ir tā verts, lai izmestu nelielu loku un veltītu kaut stundu tā apskatei. Nenodarbošos ar vesturisko izklāstu, jo tas ir pieejams internetā (īsam ieskatam - www.polska.lv -sakrālie objekti). Mans iespaids - fantastiska daba, miers, arhitektoniski iespaidīgi. Lai arī man ir ieteikts izvairīties no šādiem vārdiem, kā brīnišķīgs, fantastisks utt., tomer atļaušos tādus lietot, jo tie ir mani personiskie iespaidi, tā teikt, katram sava gaume un katram savs vertejums. Brauciet un vertejiet paši. Man patika.
Tā nu pec apskates devos tālāk līdz pirmajām naktsmājām. Te nu arī bija pārsteigums - visai jauna 4 stāvīga viesnīca un es.... vienīgais nakšņotājs. Man tika iedotas ne tikai numuriņa, bet arī viesnīcas ārdurvju atslegas, dari ko gribi. Atslegas bija no rīta vienkārši jāiemet pastkastīte - absolūta uzticešanās klientam.
2. diena
Iepriekšejās dienas vakarā izdomāju, ka braukšu līdz Vroclavai. Norezerveju naktsmājas praktiski vecpilsetā un devos gulet. No rīta no Lomžas izbraucu ap 9, jo arī nebija nekāda steiga. Līdz ar to Vroclavā ierados ap trijiem pecpusdienā un arī tikai tāpec, ka braucu absolūti nesteidzīgi. Pec iečekošanās viesnīcā - vecpilsetas apskate un daudzo rūķu meklešana. Internetā atradu vecpilsetas karti ar atzīmetām vietām, kurās atrast rūķus un devos apgaitā. Ja neskaita, pāris, tiešām (manā vertejumā) vizuāli skaistas celtnes, tad jāsaka, ka Rīgas vecpilseta man patīk daudz labāk. Lielu vilšanos sagādāja tā saucamais savulaik pasaule lielākais tirgus laukums, tāpat nomācošu iespaudu atstāja pagājušā gadsimata 50-70.gadu apbūve. Bet neskatoties uz to, rūķu meklešana aizrāva. Ideja šīm figūriņām meklejam jau pagājušā gadsimta 80tajos gados. Bet pirmās skulptūras esot parādījušās 2001.gadā. Man sanāca atrast ap 60 skulptūrām, bet kā raksta pavisam esot atrodamas ap 200 dažādām rūķu skulptūriņām (dažādos informācijas avotos dažāda informācija). Tā nu staigājot meklejot rūķus, sanāca ieiet arī pāris baznīcās - Sv. Elžbetas, Sv. Marijas Magdalēnas, apskatīt rātsnamu utt. Lai arī Vroclavā būt reizes padsmit, šī bija tā pirmā, kad veltīju sīkākai apskatei. Interesanti, bet sajūsmā neesmu. Vakars viesnīcā plānojot nākamās dienas iespejamo maršrutu un nakšņošanas vietu. Papetot karti un meklejot vietas, kur neesmu bijis un kuras veletos redzet, nolemju doties nevis Čehijas, bet gan Vācijas virzienā un nākamo dienu veltīt Polijas Vācijas pierobežai, kā nakšņošanas vietu izveloties mazo romantisko sorbu pilsetiņu Bauceni.
3.diena
Pirmais merķis šai dienai ir Rakotzbrücke un Rhododendron Park Kromlau. Protams Oktobris rododendru parkam nav tas īstais gadalaiks, bet mans merķis ir Velna tilts. Te nu jāsaka, ka šim objektam nav nepiemerotu laika apstākļu. Tā fascinejošais izskats būs iespaidīgs jebkurā gada laikā un jo drūmāki laika apstākļi, jo manuprāt lielāku iespaidu tas atstāj. 19.gs vidū no bazalta klinšakmens gabaliem būvetais tilts un tā atspulgs ūdenī veido perfektu apli, kas to padara vizuāli iespaidīgu. Šī noteikti ir tā vieta, kuru atkārtošu atkal lai novertetu tā izskatu citā gada laika, izbaudītu parka burvību rododendru ziedešanas laikā un vairāk laika veltītu tuvākās apkārtnes izpetei. Laiks lietains nemīlīgs, tāpec dodos tālāk, vairāk laika pavadot mašīnā. Agra pecpusdiena, tāpec izlemju apskatīt Saksijas pierobežas pilsetiņu Gerlicu (www.goerlitz.de). Atkal jau jāsaka - maza Vācijas mazpilsetiņa, kas savā ziņā, pirmajā mirklī šķiet, ne ar ko īpašu neizceļas. Vesturiskā apbūve visai kompakta un ātri izstaigājama, it kā jau nekas īpašs, tomer vairāk pieveršot uzmanību eku detaļām, krāsām, un ielūkojoties pagalmiņos, tā sāk izraisīt interesi ar nelielām itkā nebūtiskām detaļām, kādu īpašu durvju dekoru, logu izliekumu, eku sienas dekoriem, un palenam tu tiec ierauts tādā kā izziņas virpulī, kas arvien vairāk un vairāk izraisa interesi - ko gan nākamais pagrieziens vai šķersiela atklās. Protams sanāca arī ieiet pilsetas muzejā, apskatīt Petera Pāvela katedrāli un Saules erģeles, Jauno un Veco pilsetas rātsnamu utt., savā ziņā vecpilseta aizrāva, pie tam, otrā pasaules kara laikā pilseta praktiski nav cietusi un ar savām turpat ap 4000 senajām ekām tiek uzskatīta par vienu no vislabāk saglabātajām viduseiropas pilsetām.
Manuprāt interesantākās vietas, kuras es redzeju - Schönhof (vecākā renesanses laika eeka Gerlicā (1526.g.)), turpat blakus vecais tirgus laukums ar visu apbūvi, Sv.Trīsvienības baznīca 1234.g. skaisti kokgriezumi un ritīga senantnes elpa, Petera Pāvula baznīca ar Saules erģelem.
Par noželu nesanāca apskatīt Mušelminnu Pasta laukumā.....
Lenām sāk kreslot un pa maziem Saksijas celiņiem dodos Baucenas virzienā. Par Baucenu nerakstīšu, ja nemaldos, tad tā jau ir piemineta kādā no maniem iepriekšejiem ceļojumu aprakstiem. Vakariņas un protams plānu izvirzīšana nākamajai dienai.
4.diena.
Iepriekšejā vakarā ir norezervetas naktsmājas Meisene. Pilnīgi neloģisks lemums, bet esmu ar auto, viens un daru kā gribu Līdz šim Meisene vispār nav būts. Attālums nav liels, rīts vel agrs un lai nebūtu visa diena jāpavada pilsetā no sākuma braucu pilnīgi pretejā virzienā uz pilsetiņu ar nosaukumu Sebnic. Čehijas pierobeža un arī blakus Saksijas Šveices parks. Sebnicā darīt nav pilnīgi nekā, un apmeram 40 minūšu laikā esmu izstaigājis vesturisko centru novertejis arhitektūru, dodos tālāk iekšā Saksijas Šveicee. Jā, no šīs puses braucot pa mazajiem ceļiem tiešām ir ko skatīties un jau nākotnei esmu atzīmejis vietas kur vajadzetu izstaigāt un ko apskatīt. Katrā gadījumā te ir ko darīt, ir ko skatīties un visertāk to izdarīt dzīvojot uz vietas vairākas dienas un izmantojot riteni vai vienkārši dodoties pārgājienos. Šoreiz, lai dotos pārgājienos, laika nav, jo pārgājienu maršruti ir no 4 stundām un vairāk. Tāpec nākas vien braukt Meisenes virzienā un jau agrā pecpusdienā atrodu savas naktsmājas un dodos pastaigā pa pilsetu. Tā kā naktsmājas ir apmeram 3 km no vecpilsetas, auto neizmantoju un lai lieki nekavetu laiku uzsāku pilsetas apskati. Neesmu arī ieplānojis apmeklet muzejus, jo pirmajai reizei man ir vajadzīgs tīri vizuālais kontakts un iespaids. Protams ka centrālais objekts, kas ir redzams no visām pusem ir Meisenes Doms. Lai kāda arī bija mana apņemība, tomer savu degunu iebāzu gan Jaunavas baznīcā, gan Domā un blakus esošajā pilsetas muzejā. Kopejais iespaids par pilsetu ir labs, bet, lai speciāli tajā atgrieztos, man kaut kas pietrūka. Kopejā apgaita 5 stundas, redzets daudz un no visām pusem, jā patika, bet sajūsmā neesmu.
5.diena
Šodien pārbrauciens uz Prāgu. Un atkal jau, ceļš nav tāls, un līdz Prāgai ir bānis, tāpec, lai laiku pavadītu lietderīgāk, jāapskata pāris vietas pa ceļam. Saksijas Šveices parks Čehijas puse pārriet Čehijas Šveice vai Bohemijas Šveice. Līdz šim braucot pa šo reģionu lielākā uzmanība pieversta smilšakmens klinšu parkiem un populārākām tūristu apmekletām vietām. Lai neatkārtotos mekleju mazāk zināmas vietas, kurām parasti tiek mests līkums vai netiek apskatītas laika trūkuma deļ, kā arī nolemju atrast arī kādas bazalta klintis. Meklejumi vainagojas ar panākumiem un nedaudz pamaldoties pa maziem ceļiem tiek atrastas vairākas bazalta klintis pilnīgā nekuriene, bet visvertīgākais objekts ir Panska Skala ciematiņā ar nosaukumu Kamenicky Šenov. Konstateju, ka šai vietai ir ļoti bieži braukts garām, bet nekad nav bijis pat prātā apstāties. Uhh, nepamatoti. Tālāk ceļš ved uz Rovensko pod Troskami un Hruboskalsko. Trosky cietoksni apskatīt nesanāk, jo lai arī interneta vietne ir informācija ka tas ir atverts apskatei, pec kāpiena pret kalnu nākas secināt ka uz mazas zīmetes ir uzrakstīts, ka diemžel ir slegts. vIsai nikns viņu mājaslapā internetā ielieku komentāru par apmekletāju maldināšanu, visai drīz ir arī reakcija un tiek publiceta informācija ar aktuālajiem darba laikiem. Neapmierināts dodos Hruboskalsko virzienā izveloties ceļu, kas vietām nav platāks par 2 metriem, bet nenoželoju, ja dabas skati ir lieliski. Kāpec uz turieni braucu, nav ne jausmas, bet nonākot gala merķī atklāju, ka turpat blakus ir klinšu parks, par kuru reti kur ir atrodama jelkāda informācija. Pie tam apskatāms un izstaigājams pa brīvu. Uzreiz jāsaka, ne mazāk iespaidīgs par citiem Čehijā apskatāmajiem. Pavadu tur staigājot vairāk kā 2 stundas. Laiks jau iestiepjas otrā dienas puse un ir jādodas Prāgas virzienā, lai pec nelielas atpūtas viesnīcā dotos izbaudīt Prāgas gaismas festivālu. Te uzreiz jāsaka..... visa brauciena lielākā vilšanās. Abos vakaros izstaigāju visus objektus. Vizuāli neiespaidīgi, pie tam daudzi no tiem bija par maksu. Lai nu kā šajā ziņā esam čehiem priekšā.
Nākamā diena tiek pavadīta staigājot pa Prāgu. Soļu merītājs vakarā rāda, ka esmu nostaigājis kopsummā ap 26 km. Prāgas aprakstā īpaši neiedziļināšos, neesmu tur pirmo reizi, kā arī Prāga (piedodiet, kas domā savādāk, nav pilseta, kuru ierindotu savā TOP20). Pārsteidza arī daudzie jaunievedumi - maksas objekti. Tai pat laikā nav skaidrs, kur viņi to naudu liek, jo ar katru gadu daudzu slavenu objektu vizuālais un tehniskais stāvoklis tik pasliktinās. tāpat ir ieviesta kontrole nokļūšanai pie Sv.Vita katedrāles un Prāgas pils teritorijā, metāla detektori, apģerba un somu kontrole. Nez no kā baidās......
Lai vai kā, Pec divu nakšu un pusotras dienas pavadīšanas Prāgā uzsākas mājupceļš ar nakšņošanu Varšavā.
Starp citu, Čehijā laika apstākļi lutināja un sanāca izbaudīt kārtīgu siltu un saulainu atvasaru.













Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais