Karadienests Murmanskā.

  • 3 min lasīšanai
Nu kurš tad no latviešu zēniem nav dienējis PSRS armijā ? Tajā laikā tas bija obligāts pasākums.Izvairīties bija grūti,jo pat pēc augstskolas beigšanas,bija viens gads jādien. Pēc vidusskolas beigšanas biju nolēmis iestāties Omskas Juridiskajā Universitātē.Biju ieplānojis kļūt par izmeklētāju.Biju jau dabūjis rekomendāciju no Kuldīgas milicijas.Tad sekoja medicīniskā apskate.Pēc tam devos uz Rīgu,kur bija jāveic pamatīga medicīniskā pārbaude,jo topošajiem juristiem tās bija pamatīgas. Taču...liktenis bija lēmis savādāk....Pirms gada biju cietis avārijā,ar motociklu,,Jawa,, kura rezultātā biju salauzis vairākas ribas.Padziļinātā veselības pārbaudē konstatēja,ka ribas saaugušas nepareizi un komisija mani izbrāķēja,jāierodas pēc gada.Tas arī pārvilka svītru manai izmeklētāja karjerai ! Jo pavasarī medicīniskā komisija atzina,ka man ar veselību viss ir labi un jādodas armijā ! Un tā,ceturtajā maijā devos pretī nezināmajam...Vispirms mūs no Kuldīgas aizveda uz Rīgu.Tur,sadales punktā,mūs noturēja trīs dienas.Bija dažādas pārbaudes,lai saprastu uz ko katrs ir spējīgs.Tad mūs iesēdināja vagonā un devāmies nezināmā virzienā.....Jāpiebilst,ka visu šo laiku,mums neko neteica,kur nonāksim. Ļeņingradā(tagadējā Sankt Peterburga) mūs pārsēdināja citā vilcienā un devāmies tālāk.Pamanījām,ka braucam cauri Karēlijai.Trešās dienas rītā ,mēs aiz vagona loga,pamanījām sniegu ! Tad arī sapratām,ka esam Ziemeļos.Tad iebraucām Murmanskā,kur notika sadale pa armijas daļām.Iekāpām zaļā,armijas autobusā,kurš mūs aizveda līdz Murmaši un uz mūsu armijas daļu-Kiļģin. Vispirms visiem nodzina matus uz nullīti,tad iedeva armijas drēbes.Bet izrādījās,ka mans 46.zābaku izmērs tur nav pieejams....Es jau nopriecājos,varbūt sūtīs atpakaļ ? Bet nekā,otrajā dienā man atveda zābakus no Murmanskas,ar repliku,nu i latiš.... Mani iedalīja rotā,ko sauca par Rota upravļeņija.Tad nu sākās manas gaitas krievu armijā.Sākums vienmēr ir grūts,tas prasa pamatīgu fizisko kondīciju.Par cik biju trenējies gan futbolā,gan boksā,man tas grūtības nesagādāja.Nebiju vienīgais latvietis bataljonā,bija vēl 5.latvieši. Šeit es pirmo reizi iepazinu polāro dienu,polāro nakti,ziemeļblāzmu un krievu attieksmi pret latviešiem...Diezgan bieži mūs saukāja par-ņemec,fašist,gans....bieži iznāca sakauties,jo nebiju pieradis pie apsaukāšanas. Lieki ir piebilst,kāds bardaks valdīja krievu armijā.Jauno pazemošana,oficieru vienaldzība un neiedomājams bardaks sadzīvē.Ēdieni bija briesmīgi-kāpostu zupas,prosa,auzu tumes,grūbas,sasaldētu kartupeļu putras.... Mūsu rotā bija arī trīs ebreji-Zalcmans,Glikmans un Ratušnijs.Daudz bija baltkrievu,ukraiņu un četri turkmēņi.Viņi nerunāja krieviski,visu laiku sala un tos pamatīgi dresēja.Viņi nekad nebija redzējuši sniegu un slēpes,taču visiem bija jāmāk slēpot un šaut ! Tie ,kuri bija pilnīgi nederīgi armijas dzīvei,ielika par hļebareziem,pavāriem,svinariem . Ziemas tur bija bargas,sals reizēm sasniedza -45 C !! Sniegs sniedzās līdz māju jumtiem.Tehnika ziemā darbojās uz kāpuķēdēm un nūtīm,citādi pārvietoties pa sopkām nebija iespējams.Fizzarjadkas,no rītiem notika ārā,pēc tam beršanās ar sniegu.Ziemā,kad iestājās Polārā nakts,visu diennakti valdīja tumsa.Kad pavasarī ieraudzījām pirmo reizi sauli-priecājāmies kā bērni ! Vasarā pārvietojās ar GAZ-66 un Ural tehniku.Uz Ural auto bāzes bija pārvietojamas raķešu peilēšanas stacijas.Bet sopku augstienēs atradās pretraķešu stacijas,stacionārās.Tur cauru diennakti atradās personāls,lai būtu pastāvīgā boegotovnosķ. Jāpiebilst,ka armijā ar to tehniku bija tā pašvaki...Kad notika tehnikas pārbaudes,tad visi Ural bija kārtībā...,bet kad izsludināja boegotovnosķ-tad no desmit Urāliem,trīs nevarēja iedarbināt.... Šo staciju apkopēm bija paredzēts spirts,ar ko mazgāt sudraba kontaktus un neitralizēt mitrumu un sasalumu.Bet,kad tas bija jāliek lietā-izrādijās,ka oficieri visu spirtu bija izdzēruši... Kādā mācību reizē,notika kāds kuriozs,kurš priekš manis varēja izvērsties traģisks.... Man bija dots uzdevums vadīt pretinieka lidmašīnas,lai oficieris redz to lidošanas trajektoriju.Es to cītīgi darīju,jo tas bija mans tiešais uzdevums.Bet,tad ienāca majors un lika man atnest viņam tēju...es atteicos to darīt,jo nedrīkstēju atstāt savu posteni.Tad viņš izvilka pistoli un pagriezis pret mani,lika nākt šurp...tad viņš teica,lai ejot pa priekšu un pats man sekoja ar pistoli rokās....vai viņš spirtu par daudz bija lietojis,nezinu,bet vedot laukā no komandpunkta,stāstīja,ka varot zaldātu nošaut,jo neesmu pildījis viņa pavēli,atnest tēju ! Un vēl piebilda,cik daudz karavīru'PSRS ejot bojā mācību laikā....,bet es jau vairs neko nedomāju,tikai gāju....pēdējā brīdī viņš aizstājās man priekšā un teica,lai dodoties uz savu posteni. Dienesta laikā redzēju arī baltos lāčus,baltas lapsas,zaķus,sabuļus-visus baltus ! Sniegs parasti turās no septembra līdz maijam.Vasaras tur ļoti īsas un vēsas. Vēl pastāstīšu,kā notiek telpu uzkopšana.Kazarmas ir ļoti lielas,tur mitinājās 140 zaldātu.Tiek ņemts koka bluķis-ap 100.kg smags,pie tā pienaglo ap 30 .gab.koka birstītes,beržamas.Bluķim pierīkots kāts ar rokturi.Tad spainī iekasa veļas ziepes,izšķīdina,Tad ar šo bluķi,pa diviem berž grīdas,līdz tās spīd ! Tad ar lupatām saslauka visu mitrumu. Kā tiek iedalīti zaldāti pēc hierarhijas-salagas,karasji,čerpaki,godņiki,dembeļi.Jaunos nereti čakarē ar dažādām metodēm.Vakaros liek skaitīt priekšā vecajiem sekojošu dzejolīti- Dembeļ stal na ģeņ koroče Ģeduške spokojnoj noči Pusķ vam sņitsa dom rodnoj, Baba s goloju p----j I kaļitka u dvora I prikaz Ustinova Nereti jaunos izjoko ar dažādām armijas stulbībām.Dažiem pie grīdas tiek pienagloti zābaki,kad ātri jāceļas,jālec zābakos-un uz deguna ! Tad guļošam nosmērē muti ar zābaku smēri,aizšuj biksēm staras,vai guļošu ,naktī,iznes tualetē. Galvenais,kas jāievēro krievu armijā-nedrīkst izrādīt bailes un apjukumu.Un nedrīkst ļaut sevi pakļaut pazemojumiem.Ja tu parādi drosmi un pretojies,tad Tevi ciena,tas ir tāpat kā cietumā.Un armijā viss notiek priekš pakazuhas ! Kad brauc pārbaude,visi skrien kā skudriņas-lasa izsmēķus,krāso,pucē.Galvenais,ir parādīt ,augstākstāvošajiem,ka viss ir porjadke !!! Tāds,lūk ieskats,mana dienesta gaitās,Murmanskā.Vai šie divi gadi man ir ko devuši ? Gan jā,gan nē.Es ,protams,varēju šo divu gadu laikā paveikt kaut ko vērtīgāku,bet bija,kā bija ! Norūdījos,gad fiziski,gan morāli,daudz ko sapratu,nobriedu,kā vīrietis.Un kaut kas dzīvē arī noderēja.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais