Novembris, slapji un tumši vakari, dienas paliek arvien īsākas. Liekas, būtu īstais laiks lūkot pēc ceļojuma uz kādu saulaināku zemi, lai izvairītos no iespējamās rudens depresijas, taču viss sagriežas pretēji. Jo ir piedāvājums doties uz Hammerfest Norvēģijā. Protams, palīgā tiek ņemta Google Maps, lai saprastu, kur tad Hammerfest īsti atrodas. Oho, izskatās, ka pašā pasaules malā! Ieguglējot, noskaidroju, ka Hammerfest atrodas pašos Norvēģijas ziemeļos, apmēram 650 km aiz Polārā loka, un ir pasaulē tālākā pilsēta ziemeļos! Vismaz pretendē uz šādu statusu, jo par vēl pāris apdzīvotām vietām, kā vēsta interneta resursi, jautājums ir strīdīgs, tādēļ, ka tām nav pilsētas statusa. Katrā ziņa’, brauciens uz turieni varētu būt ļoti interesants. Kaut vai tāpēc, kā tā taču ir ziemeļblāzmu zeme! Piedāvājums doties uz ziemeļiem ir mākslas projekta ietvaros, un uz Hammerfest jānogādā 5 festivāla dalībnieki, kā arī dažāds tehniskais aprīkojums. Tā nu piekrītu kārtējai avantūrai un, iespējams, interesantam piedzīvojumam (vēlāk izrādijās, ka tā arī ir). Protams, kādu brīdi bija jāgaida, kamēr tiks apstiprināti visi plāni, finansējums u.t.t. Galu galā no projekta virzītāju un festivāla rīkotāju puses viss akceptēts.

Tādēļ ir pienācis laiks kārtējam ceļojuma aprakstam, un varbūt kādam praktiskam padomam, kas noderēs citiem ceļotājiem un nav izlasāmi tūrisma ceļvežos. Kā vienmēr, centīšos likt akcentu nevis uz skaistu vietu aprakstiem, bet gan praktiskām lietām, piemēram cenām, ceļiem, viesnīcām u.t.t.

Laiks – 9 dienas, no 05.novembra līdz 13.novembrim.

Galamērķis – Hammerfest, Norvēģija.

Komanda – 4/6 pieaugušie.

Maršruts – Lādezers - Tallina – Helsinki – Oulu – Rovaniemi – Ivalo – Karasjok – Hammerfest – Alta - Rovaniemi – Helsinki - Tallina – Rīga - Lādezers.

Kopējā distance – ap 4000 km.

Auto – 2017.gada OPEL VIVARO 1,6 BITURBO.

Izmaksas – Tā kā lielākā daļa izmaksu tika segtas no projekta naudas, nebūs korekti minēt izmaksas vienai personai. Vēlāk tekstā minēšu viesnīcu, degvielas u.c. cenas.

Navigācija – Waze/Google Maps aplikācijas.

Kaut arī man ir diezgan laba pieredze ceļojot ar auto, ziemeļu virzienā devos pirmo reizi. Taču plānošanas process jau no tā nemainās, un sāku es, kā vienmēr,ar viesnīcu meklēšanu un maršruta plānošanu.

Kopā braucienā bija plānotas 6 personas, taču aizņemtības dēļ divas no tām ieplānoja lidojumu līdz Ivalo (Somijas ziemeļi), kur tad mēs viņas lidostā paņemtu. Tik tālu viss skaidrs. Tādēļ no LV līdz Ivalo Norvēģijā ceļosim četratā, pēc tam līdz galamēŗķim sešatā.

Par pašu maršruta plānošanu. Principā, daudz variantu, lai nokļūtu ar automašīnu Hammerfest, nav. Īstenībā, no Helsinkiem viens maršruts, varbūt ar nelielām variācijām, bet viens. Braucot uz augšu, ziemeļu virzienā, noteikti jāatceras, ka tur nav bāņu, un braukšana noteikti neies tik raiti, kā braucot Rietumeiropas virzienā. Tādēļ 1800 km līdz Hammerfest ieplānoju veikt nepilnās trijās dienās, respektīvi – divas nakšņošanas pa ceļam. Protams, jārezervē prāmis Tallina – Helsinki. Te nekā sarežģīta – internetā jāizvēlas sev tīkamais prāmja attiešanas laiks, jānorāda personu skaits, un automašīnas veids. Norādot automašīnas veidu, esiet uzmanīgi, it sevišķi, ja braucat ar busu. Jo, piemēram, VW T4, vai Opel busi līdz 2014.gadam ielien 1.9 m augstuma robežās, tad jaunāki Vw vai jaunie Vivaro/Trafic jau iet 2.1 m robežās, un tā jau ir cita cena. Tā kā prāmja cena katram būs atšķirīga.

Par viesnīcām turpceļā. Tā kā mūsu prāmja attiešanas laiks no Talinas bija 7.00, skatījos, cik tālu būtu iespējams nokļūt, ja visu dienu braucam, ar aprēķinu, lai nebūtu baigi vēlu viesnīcā. Un sanāca, ka nakšņošana jāmeklē kaut kur Somijas pilsētas Oulu apkārtnē. Tas ir, ap 600 km sanāk norullēt pa dienu. Ļoti labi! Izmantoju Booking.com un drīz vien jau izvēlēta nakstsmītne - Nallikari Holiday Village – brīvdienu māja pašā Botnijas līča krastā ar 2 guļamistabām, viesistabu, virtuvi un saunu. Cena 130 eur. 4 personām. Padārgi, taču, Somija nav tā lētākā zeme, turklāt dzīvošana tiek apmaksāta. Pēc līdzīga principa meklēju nākamo nakstsmītni, un sanāk, ka tā mums jāskatās jau Norvēģijā, pilsētiņas Karasjok apkārtnē. Atkal Booking.com un tiek izvēlētsKarasjok Camping – cena apmēram 221 eur 6 personām. Arī liekas padārgi, taču Norvēģija tomēr. Un uz vietas jau redzēsim, ko esam nobūkojuši.

Viesnīcas mājupceļā. Mājupceļš tāpat tiek plānots nepilnas trīs dienas, divas nakšņošanas, ar aprēķinu, ka prāmis no Helsinkiem atiet pirmdien 13.00. Tādēļ rēķinu, ka pirmajā dienā no Hammerfestas mierīgi varam nokļūt līdz Rovaniemi Somijā, kur tad arī skatos viesnīcu. Tiek izvēlēts Lapland Hotels Sky Ounasvaara, cena 237 eur 6 personām. Otra nakšņošana tiek izvēlēta Outdoor Hostel Laajis,. pilsētā Jyväskylä, jo atrodas apmēram 3 h attālumā no Helsinkiem. Cena 140 eur 4 personām

Viss, prāmis rezervēts, viesnīcas arī. Tiek sagatavots auto – jumta kaste, jo jāved dažādas lielgabarīta mantas, ziemas riepas, protams. Vienu brīdi domāju arī ķēdes riepām iegādāties, taču noskaidroju, ka tās nav obligātas.

Tā, auto sagatavots, mantas sakravātas, esam gatavi doties ziemeļblāzmas lūkot!

Izbraukšana plānota naktī no 4.uz 5.novembri, ar aprēķinu, ka esam Tallinas ostā vismaz 1h pirms prāmja. Izbraucam 02.00 un pa Tallinas šoseju mierīgi, kafiju dzerot, ripinām Tallinas virzienā. Nedaudz pirms sešiem esam ostā, ieņemam rindu un snauduļojam. Pirms septiņiem sākās iebraukšana prāmī, parkojamies starp fūrēm, un ejam augšā, lai 2 h pastaigātu pa pilnīgi jauno prāmi, apsekotu taxfree veikalus, un nošausminātos par dārgajām cenām kafijai un ēdieniem. Kafija 4 eur, tefteļi ar kartupeļiem 11 eur. Klāt arī Helsinki, ir svētdienas rīts, satiksme minimāla, un drīz vien jau esam ārpus Somijas galvaspilsētas, un raiti rullējam ziemeļu virzienā. Uzreiz jāpiemin, ka ziemas laikā Somijā ātrums uz koplietošanas ceļiem ir 80 km/h, ja ir vienvirziena ceļš ar sadalošo joslu, tad 100 km/h. Un radari ik pēc 5-10 km. Tā kā satiksme norit pēc noteikumiem, tādā mierīgā, ekonomiskā režīmā. Principā, par pirmās dienas braucienu nav nekā īpaša, ko stāstīt. Vienmuļa satiksme, vienmuļa ainava, lietus. Ātri paliek tumšs, un te nākas konstatēt, ka priekš ziemeļu rudens un tumsas auto lukturi ir daudz par knapiem. Praktiski visiem somu auto ir uzstādītas kārtīgas papildus gaismas, gan tuvās, gan tālās. Taču neko, plānotajā laikā ap 18.00 esam nakšņošanas vietā. Uzņemšanā neviena nav, īsziņā ir atsūtīts vārtu un durvju kods, un tā nu piestājam blakus savai rezervētajai mājai, un varam iekārtoties. Uzreiz jāsaka, ka ar nakšņošanu trāpīts desmitniekā – tiešām forši. Viss jauns, ērtas, plašas telpas, divas tualetes, duša, sauna.Tā kā varam krāmēt uz galda līdzpaņemtos labumus, iemalkot Hennesy, un dalīties pirmās dienas iespaidos. Kaut gan, nav jau nekādu īpašo iespaidu, tādēļ papļāpājam, aizstaigājam līdz jūrai, kas ir apmēram 5 min attālumā, ieejam saunā un dodamies pie miera, jo nākošajā dienā plānots garāks pārbrauciens un paredzami smagāki braukšanas apstākļi.

Mostamies, brokastojam un aiziet tālāk uz ziemeļiem. Šodien plānots nobraukt apmēram tikpat, cik pirmajā dienā, taču Google Maps saka, ka laika tas prasīs krietni vairāk. Turklāt, ir plāns piestāt uz Polārā loka, kur gribam satikt Santa Klausu jeb Joulupukki, kā arī jāiebrauc Ivalo lidostā, kur jāsavāc vēl divi ceļabiedri.Tā kā diena solās būt gara. Tā nu turpinām virzību, un drīz vien jau esam Laplandē. Ainava gan nemainīgi vienmuļa, līst.

Ap 13.00 esam Rovaniemi, un vēl pēc 10 minūtēm jau fočējamies uz Polārā loka.

Tomēr ievērības cienīga vieta! Lai arī varētu likties, ka tas ir ļoti tālu, īstenība esam atbraukuši bcz nevienas uzpildes. Kā Salacgrīvā pielējām pilnu bāku, tā Polārais loks sasniegts, un bākā vēl degviela 200 km! Ļoti labi. Tā nu veltām laika nelielai ekskursijai, lai izstaigātu apkārtni, veikalu, un protams, lai tiktos ar pašu Joulupukki!

Izstāvam nelielu rindu, un jau sēžam blakus Santam. Nu riktīgi varena auguma viņš. Es ar saviem 1.95 m likos diezgan mazs viņam blakus!

Protams, parunājamies. Uzzinājis, ka esam no Latvijas, apjautājas, vai esam atveduši melno balzāmu, jautā, kā iet V.Vīķei-Freibergai, stāsta, ka bijis Vecrīgā, staigājis pa vecpilsētu, bijis Siguldā! Nodomāju, ka tomēr velnišķīgi grūts darbs, jo tiešām daudz jāzin. Jo pirms tam noklausījāmies, kā viņš tikpat zinoši un erudēti diskutēja ar citu valstu pārstāvjiem! Viss, tagad es ticu, ka Santaklauss ir īsts! Tikai foto ar viņu gan nepirkām, 40 eur... Vienīgi apliecinājuma sertifikātu par 5 eur ar parakstu paņēmām, ka esam tikušies!

Vēl ieskatāmies blakus esošajā suvenīru veikalā, un secinām, ka dažas lietas ir lētākas, kā Latvijā, piemēram labas kvalitātes outdoor/windstopper/watterproof jaka maksāja 59 eur.Taču tas tā, jo neesam jau shoppingā braukuši! Ā, degvielas cenas Somijā – pildījos Neste, Pro Diesel – 1.43 eur/l.

Pulkstens rāda trīs pēcpusdienā, jau sāk krēslot, turklāt ap 19 jātiek Ivalo lidostā, tādēļ jāturpina vien ceļš. Pēc Polārā loka šķērsošanas lietus pamazām kļūst par slapju sniegu, uz ceļa parādās piebraukta sniega kārta, turklāt redzams, ka sniega bijis daudz vairāk. Taču pagaidām apstākļi ciešami, un braukšana norit diezgan raiti. Tuvojas vakariņu laiks, tādēļ jāsāk lūkot pēc kādas ēdināšanas vietas. Tādu arī atrodam – bufetes tipa, samaksā 13 eiro, un krāmē vēderā visu, ko vēlies. Cena pat ļoti ok Somijai. Arī izvēle teicama – zupas, gaļas, zivis, salāti, deserti...Kārtīgi ieturējušies, varam doties tālāk. Nu jau ceļu klāj nepārtraukta, bieza ledus kārta, kurā ledus izveidojis bedres, tādēļ braukšana diezgan nelīdzena un slidena. Taču Ivalo lidostā esam laikā, kur mums piebiedrojas vēl divi ceļabiedri. Jo kā jau minēju, laika trūkuma dēļ viņi nevarēja startēt kopā ar mums no paša sākuma. Tādēļ tika izvēlēta šāda shēma – lidojums no Rīgas caur Helsinkiem uz Ivalo. Jo lēti samērā. Bija opcija, protams, pa taisno uz Hammerfest lidot, taču tad izmaksas vienai personai pārsniedza 1000 eur. Tā kā tika izvēlēts lētākais variants, divi komandas biedri ir atlidojuši, un jau pilnā sastāvā varam turpināt ceļu Norvēģijas virzienā. Vēl paslidinos pa ceļu, novērtēju, ka tiešām ir ļoti slidens, tādēļ būs jābrauc uzmanīgi. Riepas man bez radzēm, taču buss piekrauts + 6 pasažieri, tādēļ uz ceļa turas ļoti labi, un raiti tuvojamies Norvēģijai. Robeža, un pilsētiņa Karasjok arī klāt. Te jau kārtīgs sniegs un mīnusi. Iečekojamies, šeit 4 personas atsevišķā mājā, 2 dzīvoklī. Vieta fantastiska, kalna galā, ar skatu uz pilsētu, īsti ziemas skati, kādus LV sen neesam redzējuši.

Tikai ziemeļblāzmu nav... Arī šeit sauna ir iekļauta cenā, kas lieti noder pēc garās dienas mašīnā. Vakariņas, sauna, alus un naktsmiers.

Rīts, saullēkts, atkal priecājamies par ziemīgajām ainavām, fočējamies un esam gatavi noslēdzošajam posmam. Šodien nav plānoti gari gabali, līdz Hammerfest apmēram 200 km, un jāierodas mums tur ap pudienas laiku. Tādēļ mierīgi ripinām pa sniegotajiem Norvēģijas ceļiem. Uzreiz jāpiebilst, ka ceļus neviens te ar sāli nekaisa, un puteņa laikā netīra. Kad beidz snigt, nobrauc greideris, kas nostumj lieko sniegu, un ar speciālu rulli piebrauktajā ledū iespiež perpendikulāras risas. Tas arī viss. Vietējie gan pārsvarā lieto radžotas riepas, taču arī bez radzēm bija ok, mierīgi 90-100 km/h varēja turēt. Vēl gan jābūt uzmanīgam cita iemesla dēļ – pa ceļu šur tur pastaigājas ziemeļbrieži, gan baros, gan pa vienam. Nu galīgi negribētos sadursmi ar kādu Rūdolfu!

Hammerfest atrodas uz salas, šķērsojam tiltu, pa līkumainu serpantīnu un izbraucot cauri diviem tuneļiem, beidzot esam galā. Esam Hammerfest, ļoti tālu ziemeļos esošā, bagātā Norvēģijas pilsētā. Bagātā, jo šeit visi strādā naftas, gāzes vai zivjrūpniecībā. Pilsēta izvietojusies ērtā Norvēģu jūras līcī. Vai varbūt Barenca jūras? J. Katrā ziņā, pilsēta izveidojusies no neliela zvejnieku ciemata, II pasaules karā pilnībā iznīcināta, un no jauna uzcelta. Šobrīd Hammerfest ir moderna, gaiša pilsēta ar ļoti foršiem, atvērtiem cilvēkiem. Tā teikt, ideāla vieta jūras krastā, tik peldsezonas te nav J

Dzīvošana mums paredzēta divos plašos dzīvokļos, kopā esam 9 personas, mēs 6 no LV, divi no US, viens no GB. Ieradušies esam pēc plāna, ap pusdienas laiku, iekārtojamies, un ap 13 jau sāk krēslot, 14 jau ir tumšs. Jo tuvojas Polārā nakts. Neierasti. Vēlāk runāju ar vietējiem par šo tēmu, izrādās, pie visa var pierast, vienīgi Polārās nakts laikā dzīves ritms ir daudz lēnāks, mierīgāks.

Principā, par pašu Hammerfest pavadīto laiku nav īpaši ko stāstīt. Kā jau minēju, brauciena mērķis bija dalība mākslas festivālā – no LV puses piedalījāmies ar dejotājiem un tehnisko aprīkojumu. Īstenībā, bija ļoti interesanti. Bija laiks arī nedaudz pabraukāt apkārt, līdz līčiem, kur kādreiz vikingu apmetnes bijušas, uzbraukt kalnos nedaudz, skarbo dabu pavērot, saprast, ka pilnībā klinšaina ainava var būt baudāma.

Bija lieliska iespēja ar vietējiem iedzīvotājiem pakomunicēt. Festivāla ietvaros viena no aktivitātēm bija, kad klinšu korē virs pilsētas uzstādījām gaismas instalācijas.

No lejas izskatījās super, un tādēļ ļoti daudzi vietējie brauca kalnā, lai redzētu instalācijas arī tuvumā. Un tad arī bija lieliska iespēja parunāties. Un saprast, ka nav nozīmes tautībai, jo Hammerfest dzīvo un strādā ļoti dažādu tautību pārstāvji. Norvēģi, krievi, serbi, horvāti, somi, lietuvieši. Tie ir tikai daži, ar ko parunājām. Sasmējāmies, kad kāda norvēģiete stāstīja, ka bijusi Rīgā, un galvenais, ko viņa atcerējās, bija tas, ka ļoti nosalusi J Un to saka cilvēks, kas dzīvo 600 km aiz Polārā loka! Taču izrādās, ka Hammerfest Golfa straumes ietekmē temperatūra praktiski nekad nenoslīd zemāk par -10 grādiem! Tā lūk! Ne vienmēr ziemeļos ir ļoti auksti J

Interesants gadījums. Biju noparkojis auto pie Kultūras centra, kas pašā līča malā, kravāju mantas. Ārā, protams, tumšs, pa promenādi cilvēki pastaigājas. Vienu brīdi ieklausos, jo likās, ka dzirdu latviešu valodu. Paskatos, redzu, ka paliela auguma vīrs ved saitē labradoru, un kā man likās, runā ar viņu latviski. Novaktēju, kad viņš nāk atpakaļ, un uzjautāju, vai latvietis. Izrādās, ir gan – Reinis no Cēsīm J Sākam runāties, un noskaidroju, ka Reinis šeit kopā ar ģimeni strādā un dzīvo jau 8 gadus! Re kā, kur tik tie latvieši nedauzās apkārt! Norunājam, ka sazvanīsimies, kad būs brīvāks, un tad papļāpāsim.

Vēl pāris lietas, kas varētu autobraucējus interesēt. Degvielu pildīju par 1.6 eur/l, pilsētā praktiski visi krustojumi vienādas nozīmes (labās rokas), tādēļ, kamēr pierod, ir jāuzmanās. Stāvvietas ielas malās tikai par maksu, ir zonas, no 1-2 eur/h, naktīs un brīvdienās bez maksas ( no 17.00 – 08.00). Nekur visā maršrutā nebija maksas ceļu, tiltu, tuneļu.

Īsumā tas arī viss. Jā, vēl nedaudz par latviešiem svešumā. Aizgāju pie Reiņa uz mājām, nedaudz papļāpājām. Kā jau teicu, visa ģimene Hammerfest jau 8 gadus, pats strādā zivjrūpniecībā, sieva bērnudārzā. Hammerfest esot ap 100 latviešu kopumā, kas atkal liek man aizdomāties par latviešiem pasaulē, par nepieciešamību doties prom no mājām u.t.t. Reiņa ģimene slavē dzīvi Norvēģijā, sakārtotību, iespējas. Un arī izsaka savas domas par LV politiku, lai atgrieztu atpakaļ aizbraukušos cilvēkus. Izrādās, ne viss ir tik spoži, kā izskan masu mēdijos. Bet lai nu paliek. Katrā ziņā, bija patiess prieks satikt tautiešus, parunāties. Škiroties Reinis uzdāvina riktīgu vaļa gaļas gabalu, savukārt es pretī rupjmaizi un šādus, tādus LV labumus.

Gandrīz aizmirsu par ziemeļblāzmām pastāstīt. Principā, jau no pirmās dienas cerīgi skatījāmies debesīs, ar domu ieraudzīt Aurora Borealis, taču nekā... Kā teica vietējie, ziemeļblāzma var būt katru dienu, var nebūt nedēļām. Nav jābūt aukstam laikam, nav jābūt skaidrām debesīm, vienkārši, ziemeļblāzma vai nu ir, vai nu nav. Pēc sāmu ticējuma, tā dzīvo savu dzīvi. To izsaukt varot ar svilpošanu. Tā nu mēs svilpojām, vērāmies augšup, kad satumsa, braucām ārpus pilsētas, kalnos, lai labāk redzētu, atkal svilpojām. Nekā.. Pēdējā vakarā Kultūras centrā vēl sniedzam uzvedumu ar vadmotīvu “Light is coming” – Gaisma nāk, kura laikā, atbilstoši sāmu tradīcijām, ir iekļauta svilpošana. Pēc pasākuma izejam ārā, paveramies augšup – un ir!!! Ziemeļblāzma visā savā krāšņumā! Tātad tomēr sasvilpojām J Nu ko, kopā ar amerikāņu kolēģiem lecam auto, un braucam ārā no pilsētas, kalna galā, lai būtu labāk redzams. Un ir, tiešām fantastiski skati. Viens no amerikāņu kolēģiem ir profesionāls fotogrāfs, kurš liek lietā nopietnu fotoekipējumu, un top arī brīnišķīgas bildes. Nu gan varam teikt, ka uzdevums izpildīts godam – projekts realizēts, ziemeļblāzmas redzētas un safotografētas.

Tagad gan viss. Pasākums beidzies, jāpošas mājup. Izbraukšana plānota sestdien ap 10, lai vakarā tiktu līdz viesnīcai Rovaniemi. Kamēr atvadāmies, jau 11, un tad arī dodamies prom. Šoreiz braucam pa nedaudz citu maršrutu, garām Altai, un tad jau uz leju, Rovaniemi virzienā. Ceļš nemainīgi apledojis, laiks vējains, bet skaidrs. Un apkārt fantastiski skati – sniegoti klajumi, tad kalni, ielejas.

Dēļ tādiem skatiem vien bija vērts mērot tik tālu ceļu. Tā nu ar nelieliem pitstopiem, kafijas pauzēm virzamies iekšā Lapzemē. Temperatūra noslīd līdz -20, taču braukšanai jau tas netraucē. Pāris reižu nākas apstāties, jo ziemeļbriežu bari izdomājuši pastāvēt ceļa vidū. Pavērojam tos, un varam laist tālāk. Jau diezgan pavēlu ierodamies Rovaniemi, atrodam viesnīcu, un varam iečekoties. Viesnīca kā slēpošanas kūrorts, izvietota kalna galā, diezgan augsta līmeņa, labi iekārtota. Kā arī ļoti labas brokastis, tiešām. Bija pat marinētas līdakas, lāceņu ievārījums un daudz citu labumu! Lieli logi, sēdi, ieturies, un vēro Somijas sniegoto ainavu!

Rovaniemi plānots pavadīt pāris stundu, jo šeit atstāsim 2 ceļabiedrus, kas mājupceļu turpinās ar lidmašīnu. Tādēļ nolemjam reisu gaidīt kopīgi, un vēlreiz apskatīt Santa Klausa ciematu, un pārbaudīt, vai tiešām ciemiņus pieņem tas pats Joulupukki. Un še tev, izrādās, ka ir cits. Jūtamies ļoti apbēdināti, taču Santa mierina, ka īstais ar grib atpūsties, un tā kā ir svētdiena, tad viņš ir aizvietots. Nu labi, lai būtu J Un vēl viena lieta - šeit viss ir komercializēts līdz pēdējai iespējai . Labi, es saprotu, bizness ir bizness, bet prasīt naudu par to, lai varētu uz haskijiem paskatīties....

Lidostā škiramies no ceļabiedriem, un turpinām ceļu uz dienvidiem jau četratā. Pa ceļam pusdienas, un jau tumsā ierodamies Jyväskylä. Piebraucam pie naktsmītnes, kas izrādās slēgta. Izklauvējamies, nekā. Uz durvīm dažādi telefona nr., tādēļ sākam zvanīt. Neviens neatbild. Ko nu? Vēl uz durvīm ir apsardzes nr. Zvanām tiem. Izrādās, ka nr. ir vecs, un šī firma jau labu laiku neapkalpo konkrēto viesnīcu. Taču sazvanītā apsardze ir laipna, sameklē jauno apsardzi, savieno mūs. Un pēc laika ierodas apsardze, atved atslēgas, un ielaiž mūs vestibilā. Izrādās, man bija īsziņā jāsaņem durvju kods, taču tehniska kļūme laikam, un nebija nosūtīts. Taču viss ir atrisināts, daži ceļabiedri vēl paspēj saunā ieiet, un tad jau varam vakariņot, kā arī kādu alu iemalkot. No rīta labas brokastis, turklāt vēl saņemam 10% atlaidi viesnīcas maksai, jo viesnīca atzīst savu vainu koda nenosūtīšanā. Tā lūk!

Līdz prāmim vēl laika gan, tādēļ pa ceļa piestājam Prizma lielveikalā. Un jāsecina, ka praktiski viss, izņemot alkoholu un cigaretes, ir lētāks, kā LV... Tā nu neliels šopings, un varam doties uz Helsinkiem. Te viss pa vienkāršo – osta, neliela rinda, prāmis, 2 h un esam Tallinā. Pārbrauciens Tallina – Rīga vispār komentārus neprasa. Vienīgi, pirms Pērnavas ieraugām ceļa malā uzrakstu Gril, piestājam, un trāpām ļoti foršā armēņu krodziņā ar ļoti labu šašliku. Pievakarē esam Rīgā, izlaižam divus ceļabiedrus, un ap 21 esam mājās.

Kārtējais ceļojums, kas nebija tikai ceļojums, bet arī darbs, ir noslēdzies. Atkal gūta jauna pieredze, jauni iespaidi, daudz redzēts, satikti jauni draugi. Ziemeļi noteikti ir vieta, kur gribētos aizbraukt vēlreiz, varbūt, lai baudītu vairāk ziemas izklaides, varbūt varētu tur aizbraukt arī vasarā, lai Polāro dienu redzētu, taču noteikti zinu – gribu paceļot aiz Polārā loka vēl kādu reizi.

Kā jau pēc katra brauciena, atkal ir vēlme doties nākamajā piedzīvojumā. Ceru, ka kādam noderēs kaut kas no aprakstītā, un veiksmi visiem ceļojumos.

Ar cieņu, viens no Ziemeļu ekspedīcijas dalībniekiem.

Ja ir jautājumi, droši rakstiet!