Uz Boloņu braucam pēcpusdienā, brauciens ar vilcienu ir ātrs un pēc stundas mēs jau esam pilsētā. Boloņā ir ļoti karsts, termometrs pretī dzelzceļa stacijai rāda +36 grādi. Domās paslavēju sevi, ka izlēmu nomainīt viesnīcu no apmēram kvartāla attālumā esošās uz tieši pretī dzelzceļa stacijai uzbūvēto "Mercure" 4*. "Mercure" gan bija nedaudz dārgāka, bet sevišķi to novērtējām, kad ar čemodāniem nebija nekur tālu jāiet, jābrauc, lielā karstumā. Palūdzu, lai mums iedod numuriņu ar skatu uz viesnīcas dārzu, nevis dzelzceļa staciju, tas bija mājīgs un kluss. Šeit mēs paliksim divas naktis. Kamēr iekārtojāmies un atpūtāmies, sāka jau krēslot un mums pietika spēka tikai izpētīt tuvāko apkārtni un nopirkt kaut ko ēdamu, pilsētas apskati atliekam uz rītdienu.

Nākamā diena mūs sagaida karsta un saulaina ar tiem pašiem +36 grādiem. Izvēlamies iepazīties ar pilsētu braucot ar Hop on Hop off autobusu, kurš sāk savu maršrutu 200 metrus no mūsu viesnīcas. Braucam ar pirmo tūrisma autobusa reisu, kas ir 10:00 no rīta.. Izbraucam pilnu apli pa pilsētu un ar interesi klausāmies informāciju par Boloņu. Boloņa ir viduslaiku torņu un arku pie mājām pilsēta. Boloņas arkādes ir garākās pasaulē un teiciens - neaizmirsti aizmirst lietussargu mājās ir par boloņiešiem, jo tur lietussargs praktiski nav vajadzīgs, gar mājām stiepjas vairāk kā 40 kilometru garas arkādes, kas aizsargā pilsētniekus un arī tūristus no lietus un saules. Boloņas universitāte ir vecākā Eiropā dibināta 1158.gadā.

Viduslaiku Boloņā ir bijuši vairāk kā 200 torņu, kuru nosaukumos izmantoti slavenu dzimtu uzvārdi.

Pašlaik saglabājušies 2 torņi, kas tāpat kā Pizas tornis ir šķībi. Garizendas torņa slīpums ir pat biedējošs 3 m slīpumā, tāpēc tas saīsināts 3 reizes un pašlaik ir 48 m augsts. Azinelli tornis nav tik ļoti šķībs un ir 97 m augsts. Otrajā aplī pa pilsētu izkāpjam pie torņiem un ejam izpētīt Boloņu ar kājām. Man pilsēta patīk tā ir atšķirīga no citām Itālijas pilsētām, sevišķi mani sajūsmina arkādes pie ēkām, tās ir skaistas un arī funkcionālas, tādā karstā dienā necepina saule un ir kur noslēpties no tās dedzinošiem stariem.

Izstaigājušies un noguruši atgriežamies viesnīcā - atpūsties. Vakarā vēl aizejam uz parku, kas atrodas netālu no viesnīcas un tad jau jāgatavojas nākamajam pārbraucienam uz Milānu.

Uz Milānu arī braucam ar ātrvilcienu, ceļš no Boloņas līdz Milānai aizņem 2 stundas. Milānā esmu rezervējusi viesnīcu "Hotel Dei Fiori", kas atrodas Famagostas rajonā. No Milānas centrālās dzelzceļa stacijas ar metro jābrauc 15 minūtes un no metro stacijas jāiet apmēram 6 minūtes. Kad izkāpjam no metro tomēr nedaudz apjūkam uz kuru pusi jādodas ārā no metro, lai būtu tuvāk jāiet. Ar čemodāniem nav īsti vēlmes ilgstoši meklēt pareizo ceļu, tādēļ pajautāju vienam itāļu jaunietim. Esmu pārsteigta par laipno attieksmi, viņš uznāk mums līdzi augšā uz perona un savā mobīlajā telefonā uzliek gps pēc tam parāda mums ceļu līdz viesnīcai. Saku viņam daudzus "gracias". Šodienas plāns iepirkt produktus un atpūsties, rīt apskatīt Milānas Domu un nopirkt man skaistu ādas somiņu. Meita ir man iedevusi vizītkarti ar adresi un telefonu nelielam veikalam, kur nesen Milānā izdevīgi nopirkusi vairākas ādas somiņas. Palūdzu viesnīcas administratoru turp piezvanīt, izrādījās ka veikaliņš vairs neeksistē, Milānā viņiem nav sevišķi veicies. Izjautāju administratoru, kur Milānā var iepirkties par mērenām cenām(izņemot autletus) un rītdien nolemjam turp aizbraukt.

No rīta mūs sagaida nepatīkams pārsteigums no + 36 grādiem pirms dienas Boloņā, Milāna mūs sagaida ar nepārtrauktu lietu un vēsu +18 grādu dienu. Neko darīt rīt jau lidojam uz Rīgu, tādēļ šodien ir vienīgā pilnā diena Milānā. Braucam ar metro līdz Milānas Domam, apskatam Doma laukumu un tuvākās ieliņas.

Vēlāk izstaigājam vienu no centra ielām, cerībā nopirkt somiņu un kādas dāvaniņas tuviniekiem. Iegriežamies saldumu veikalā, cenas ir astronomiskas, šokolādes konfektes maksā 4 reizes dārgāk kā Latvijā. Vēlamies iepriecināt savējos, tādēļ uz cenām neskatāmies un sapērkam dāvanas mīļajiem. Esam nedaudz nosaluši, apģērbs mitrs no lietus, bet somiņu tādu kā vēlējos neesmu atradusi. Atgriežamies viesnīcā, lietus turpinās vēl intensīvāk, jūtams sagurums un vīrs cer ka mana iepirkšanās kāre būs beigusies, bet nē....somiņa taču nav nopirkta...To es nevaru pārdzīvot, lai gan parasti man nepatīk staigāt pa veikaliem(bet ja vajag) tad uz priekšu...Pēcpusdienā braucam uz vienu iepirkšanās ielu, kuru mums ieteica viesnīcas darbinieks. Pēc pāris stundu staigāšanas tikai pa veikaliem, kuros pārdot ādas somiņas(nedaudz pavaidot par nogurumu un sāpošām kājām)tieku pie skaistas zilas, mīkstas ādas somiņas par atlaižu cenu. Esmu apmierināta un pateicīga vīram par izturību. Nu gan uz viesnīcu atpūsties un kravāties. Nākamā diena ir saulaina + 24 grādi, bet laika pilsētas apskatei mums vairāk nav, dodamies uz lidostu un vēlu vakarā esam Rīgā.