Korejas garšas.

  • 6 min lasīšanai
  • 17 foto
Ir vairāki veidi, kā iepazīt kādu valsti vai tautu. Var lasīt gudras grāmatas par konkrēto tematu, var apbraukāt zemi, apciemojot un izpētot kultūrvēsturisko mantojumu. Bet noteikti ir vēl viens veids, kā iepazīt valsti un tautu. Un tas ir diezgan patīkams veids, vienkārši ēst tur, kur ēd vietējie aborigēni. Man, sakarā ar sava darba specifiku, divas reizes iznāca padzīvot Dienvidkorejā. Vienu reizi četrus mēnešus, tikko kā divus mēnešus. Pirms pirmā brauciena man bija divas apņemšanās. Viena: iemācīties ēst ar irbulīšiem, otra: izbaudīt korejiešu virtuvi. Abas apņemšanās izpildīju par 100%. Pirms otrā brauciena jau zināju, kas gaida un ko gribu. Vēl viena piebilde. Es varu ēst ļoti asus ēdienus. Es sāku just aso piparu garšu tikai tur, kur lielākā daļa letiņu jau meklē ātro palīdzību. Bet stāstā par ēdienu asumu runāšu pēc vidusmēra cilvēka standartiem. Tātad Koreja. Ko es zināju par korejiešu virtuvi? Neko! Kā jau Āzijas iedzīvotāji, laikam noteikti ēd rīsu, un daudz. Ko īpaši vajadzētu izbaudīt Korejā? Uz vietas redzēsim. Sākas mana korejiešu ēdienu garšas izpēte. Rūpnīcas teritorijā ir vairākas strādnieku ēdnīcas. Visās vienāda ēdienkarte. Viena atrodas blakus mūsu kantorim. Eju izpētīt. Viens kolēģis no Polijas ir gatavs iet kopā ar mani. Vienkārši lētāk, 2000 vonu. Ēstuvē ar kaut ko līdzīgu Eiropas virtuvei prasa 9000 vonu. No sākuma izpētām sistēmu, kā vispār var tikt pie ēdiena. Ņemam paplātes ar nodalījumiem un stājamies rindā. Bufetē rīsi, tālāk sākas kaut kas pilnīgi nepazīstams. Nu labi, salātus, sajauktus ar čili pulveri atpazīstam. Kaut kas pēc izskata no gaļas, mērcīte, kimči un zupiņa bļodā. Priekš eiropiešiem izskatās neierasti, bet neteikšu, ka neēdami. Nopētām, ka ēd vietējie un ķeramies klāt. Nepazīstamas garšas, aizrauj. Kimči iemīlējos no pirmā kodiena. Maza atkāpe. Kimči ir fermentēti pie mums sauktie ķīniešu kāposti, neteikšu, ka skābēti, ka mūsu tradicionālie. Garša ir savādāka. Kimči veidu ir vairāki tūkstoši, ar čili piparu pulveri dažādās proporcijās, baltie kimči bez pulvera. Svaigāki, ilgāk izturētie. Man pašam personīgi labāk patīk ilgāk izturētie, asie. Turpinu savas pirmās pusdienas rūpnīcas ēdnīcā. Buljonveidīga zupa ar jūras zāļu garšu un lapām. Neierasti, bet garšīgi. Pēc vietējām tradīcijām, droši beram rīsus zupā un dzeram no bļodas zupas šķidrumu. Jā, un mācos lietot irbulīšus. Izpratu principu, kā vajag un pārējais tikai laika jautājums. Kad viss bija apēsts jutos labi paēdis, bet, atšķirībā no mums pierastās pieēšanās, izjūtas ir savādākas. Esi paēdis, bet nav smaguma sajūtas vēderā. Tam es pievērsu uzmanību visu laiku, ko pavadīju dzīvodams Korejā. Viņu ēdiens ir viegls, bagāts ar zaļumiem, mazāk smagās gaļas, bet pietiekami kalorijas. Vēl viens atklājums rūpnīcas ēdnīcā. Malts čili pulveris. Nav tāds, kādu mēs redzam savu veikalu plauktos, smalki samalts pulverītis. Tādas kā plāksnītes 1mm² izmēra lielumā. Un garša arī savādāka. Kur ir pievienots čili garšviela, tur ir pievienots šāds pulverītis. Veikalos atradu un man tagad arī pastāvīgi mājās ir šī garšviela. Garšo gan sievai, gan mazās devās bērniem. Pirmā vakarā pēc darba ar kolēģiem aizgājām paēst uz lielveikala barošanas nodaļu, bet mani plāni ir savādāki, un jau izpētu apkārtni. Tā laikam bija pēdējā reize, kad ēdu Korejā ceptu picu. Kur var paēst? Pirmkārt uz ielas. Daudz dažādu cepēju, vārītāju, tvaicētāju, grillētāju pārvietojamās virtuvēs pie mājām, vai nelielo kravinieku kravas kastē. Otrkārt, visas vietējās mazās ēstuvītes. Dažādas, ar augstiem galdiem, kā mēs esam pieraduši, ar zemiem, pie kuriem jāsēž lotosa pozā. Tādiem, kā man neērti, jo tā nosēdēt man grūti. Ēstuvēm ir varianti pēc ēdiena pasniegšanas veida. Viens, atnes visu gatavu. Otrs, uz galda vidū ir grils un pats apcep savu gaļiņu, zivi, sēnes, dārzeņus uz restes vai pannas. Trešais variants, kad pats galda vidū vāri savu zupiņu no visa pieminētā iepriekš. Vēl ir tādas ēstuves, kur samaksā vienu summu un ēd cik grib vai vari. Salāti par brīvu, cik grib, ūdens arī, bet kas grādīgāks par maksu. Atstāj ko neapēstu, soda nauda, nevajag būt negausīgam. Šīs ēstuves pašas bīstamākās, cilvēka daba, grūti apstāties. Ko ēst? Bul-gogi-jeungol (variants numurs trīs), galbi-jjim vai wang galbi-tang (abi pirmais variants)? Te viss ir skaidrs, kas tas ir… Izklausās garšīgi, vai ne? Labi, ka blakus ir tulkojums, kas skan apmēram tā: liellopu karstais podiņš, apceptas īsās ribas, lielo ribu zupa. Mana mīļākā zupa, kimči zupa, ļoti asa, tikai sagatavotiem cilvēkiem. Ļoti plaša jūras velšu ēdienu izvēle specializētajās ēstuvēs. Praktiski visās ēstuvēs ir lieliska bilžu galerija ar ēdieniem, un atliek izvēlēties pēc fotogrāfijas, kas šodien tevi uzrunā. Ja viss ir tikai korejiešu valodā un nav bilžu, tad tas ir smalks mājiens, ka tevi šeit negaida. Ticiet man, iekšā ērti nejutīsieties. Apkalpos jebkurā gadījumā laipni un ātri, pastāstīs par ēdieniem, būs garšīgi, bet… Ko ēst? Uz ielas man vislabāk garšo vietējie tvaicētie pelmeņi. Dažāda izmēra, ar dažādiem pildījumiem. Ja redzama pildījumam sarkana krāsa, tie ar kimči pildījumu. Aso izjūtu cienītājiem. Noteikti rekomendēju tvaicētas bulciņas ar dažādiem pildījumiem. Asas neesmu ēdis, bet tas nenozīmē, ka tādu varētu nebūt. Tad ir lietas, kas mani neuzrunāja un praktiski tikai pa reizei pagaršoju. Cīsiņi, garneles, zivis un vēl daudzas lietas mīklā, apceptas. Vēl ir vārītas plāksnītes uz irbulīšiem no mīklas, nepateikšu no kādas. Nav sliktas. Tā ir mana gaume, katrs skatās uz savām garšas izjūtām un izsaka savu spriedumu. Tas, ko es saucu par zivju pankūkām. Kaltētas brētliņveidīgas zivis sapresētas pannas izmēra pankūkās, viegli sviestā apceptas, sagrieztas plāksnītēs. Grillētas vistiņas, vai to daļas, cūkgaļas detaļas. Šos es parasti ņēmu uz dzīvokli un ēdu tur. Viens pirkums pietika divām trīs vakariņām. Ko ēst? Ēdiens, ko pasūtat ir pamatēdiens. Blakus pienāksies saucamie apetaizereri. Nu tur ir tik plašas variācijas, lai gan diezgan vienā virzienā. Kimči, svaigi vai fermentēti kaut kas līdzīgs mūsu kāļiem, rutkiem, rāceņiem, redīsiem. Ļoti populāra opcija. Fermentētas lapas, svaigas mētru lapas, kurās ietīt izcepto gaļiņu. Asie čili pipari, parasti zaļi un neasi. Ķiploki, sīpoli, svaigi un marinēti, dīgsti, vairāku veidu salātlapas, svaigi, vai svaigi kopā ar čili. Mīdijas, zivju gabaliņi. Zivju restorānā kā apetītes uzlabotājs, tika piešķirts kaut kāds jūras briesmonītis. Lai kā viņš uz mani skatījās, apēdu vienalga. Vairāki varianti ar mērcītēm. Ir lietas, kuras, ja apēd, papildinās, un ir, kas nē. Uz beigām no plašās ēdienu izvēles atstāju pašu garšīgāko, karaliskāko daļu. Vārīts karaliskais krabis. Dārgi sanāk, bet tiešām fantastiska garšas bauda. Tās nav krabju nūjiņas, kur iekšā krabju nav. Maigs, mīksts. Das ist fantastik! Optimālais variants viens krabis uz trim, maksimums uz četriem. Cena ir par kilogramu krabja, parasti 69000 vonu kilogramā, normāli viens sver uz trīs kilogramiem. Reizi mēnesī pēc algas var atļauties. Tiek pasniegts sadalīts. Ir speciālas šķērītes, ar kurām pārgriež čaulu. Es kājas parasti griezu no abām pusēm, atver un baudi. Nav jāmokās rubināt gaļu ārā no trubām. Desertam var nobaudīt saldas mīklas izcepumus zivtiņu vai riekstiņu, un ne tikai formā, kaut kas līdzīgs mūsu raudzētās mīklas pankūkām ar pildījumu. Visa garā rinda ar korejiešu saldumiem, no rīsu miltiem, ne vienmēr ļoti saldiem, atšķirībā no austrumu saldumiem. Kā ēst? Visgaršīgāk ir ēst ar irbulīšiem. Vienreizējie ir no koka, bet visās ēstuvēs tiek izmantoti nerūsējošā tērauda irbulīši, viena no Korejas atšķirībām. Gaļa grillējot vai vārot ar šķērēm tiek sagriezta mazos gabaliņos, kumosa lielumā, ar irbulīšiem mutē iekšā un labi. Pluss tas, ka ātrāk arī gatavojas. Korejieši, atšķirībā no mums bālģīmjiem, nelieto lielus gaļas gabalus. Pārsvarā viss ir sagriezts plānās šķēlēs vai mazos gabaliņos. Visu var apēst bez naža palīdzības, tikai ar irbulīšiem. Galdiem, kuriem pa vidu ir grills vai plītiņa ir aprīkoti ar labu garaiņu nosūcēju, kas tiek nolaists praktiski līdz virsmai. Ēdiena smaržas praktiski netraucē ne tev, ne citiem. Vārot zupiņas, gaļu, zivis, sēnes vai dārzeņus pievienojam pēc vajadzības, paši redzēsiet. Ir zupas, kur pēc cieto sastāvdaļu apēšanas pieliek klāt rīsus vai nūdeles un izēd šķidrumu līdz sausam grāpim. Katram ēdējam ir sava bļodiņa, nav tā, ka vienoti ēdam no kopējā katla. Bet, ja ir vēlēšanās, laipni lūgti. Kā brīdina Veselības ministrija, alkohola lietošana ir kaitīga veselībai. Bet punktu visu ēdienu garšai uzliek vietējais dzēriens sodžu. 14°- 18° stiprums, līdzīgs Japānas sakē. Viena mazā pudelīte uz diviem trijiem ir ļoti pietiekami un garšīga piedeva ēdienam. Vēl viena interesanta lieta, ko esmu atklājis ir jūras zāļu plāksnītes. Apceptas, citas vairāk, citas mazāk, ar dažādām mērcītēm, stiprāka garša, vieglāka garša. Izvēle visādām gaumēm. Visi garšīgi. Vietējie parasti ēd kopā ar rīsiem vai zupu. Regulāri atvedu mājās kādus pāris variantus un var lietot dažādi. Piemēram uz ceptām olām, vai olu kulteņa. Bet vislabāk man iegaršojies kā uzgraužamais malkojot dažādus dzērienus. Nesen parādījušies arī mūsu galā, Rimčikos var nopirkt, bet cena ir vismaz četrreiz dārgāka, nekā Korejā. Vēl ir arī tāda lieta, kā čipši no vienas puses un jūras zāle no otras puses. Mani neuzrunāja. Ja reizēm nebija iespēja paēst normālu paiku, man arī iepatikās kioskos nopirkti rīsu trīsstūrveidīgi uzkožamie ar dažādiem pildījumiem. Ātri un izdevīgi. Tāda ir īsumā mana pieredze Korejiešu virtuvē. Nerekomendēju apmeklēt Eiropiešu restorānus. Ir trāpījies viens otrs tīri neslikts, bet cenas, cenas… Tajā Korejas daļā, Geoje salā, kur es dzīvoju bija arī daudz citu tautu virtuvju restorāni. Reti, bet reizēm pārmaiņas pēc aizgāju arī tur uztankoties. Indiešu, turku, uzbeku, japāņu, vjetnamiešu, visi labi. Indiešu restorānā pasūtīju Tandoori chicken un atnesa veselu vistu! Garšīgi, bet apjoms liels. Vajadzēja pasūtīt tikai gabaliņus un būtu pieticis. Jāuzmanās… Tāds ir mans īsais kurss korejiešu virtuvē. Stāstīju jau vairāk lietas, kas tuvāks manam vēderam. Bet katrs lai atrod savu, garšīgāko Koreju. Un ne tikai Koreju. Nemeklēsim vienkāršāko ceļu, ēzdami kotleti vai cīsiņu, iespiestus bulciņā. Tas manā skatījumā nav ēdiens un kas tam nepiekrīt, nelasiet šo stāstu. Labu apetīti, lai arī kur Jūs nebūtu!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais