Hong Konga - Vieta kur dzīvot

  • 5 min lasīšanai
  • 23 foto
Pavisam nesan atgriezāmies no HongKongas, kur braucām tā teikt svarīgās darīšanās - kārtot otro vīzu lai varētu palikt Ķīnā, jo musu pirma viza bij tikai uz 3 menešiem. Tā nu devāmies nopietnā braucienā, kas pavisam negaidīti un neparedzmi izvērtās Lieliskā ceļojumā. Pirmā diena: Divatā ar Didzi no paša rīta satraukti čekojāmies lidostā Šanhajā (mēs tur dzīvojam) - Tas nemaz nav tik vienkārši, jo te ir Ķīna(tāds kā bardaks un daudz iedzīvotāju). Lidojām lidz tuvākai pierobežas pilsētai un pēc tam turpinājām ceļu pa sauzemi ar autobusu lidz HK robešai(Jo HK ir atsevišķa pilsētvalsts - kur nemaz tā vienkārši nevar visi tikt, īpaši paši Ķīnieši, īpaši no tālajiem ciemiem). Jāiziet stingra paskontrole un šobrīd arī veselības kontrole, anketas utt, jo pasaulē plosās "Cūku gripa" - Visi traki sabijušies, pat dažus iebraucējus turēja viesnīcā un nelaida laukā, kamēr noskaidrojās vai viņiem ir gripa vai tomēr nav tās - un nabadziņi iesprostoti viesnīcā ar plakātiem logos - To mēs redzējām pirmajā dienā. Prese apkārt, daudz kameru, fotogrāfu, visa iela liz pat abiem krustojumiem. Pirmais brīdis HK bija šoks, jo šo pilsētu vienmēr biju iedomājusies citādi - Kā milzu aizbūvētu monstru caur un caur, bet tā izrādijās ne tik liela sala kura savienojās ar kontinentālo daļu - Satiksme: Kuterīši, metro - Skaistā laikā ir tik patīkami un iedvesmojoši no kontinentālās daļas(kur arī pārsvarā dzīvo HKieši) braukt uz darbu HK salā, kur daudzi strādā, jo tas ir biznesa centrs. Pašā pilsētā ir padomāts par estētiku - divstāvīgie tramvajiņi, autobusi, smukas kafeinīcas - tāds Āzijas, Eiropas un Amerikas krustojums - Ļoti šarmanti, bet svarīgākais: viss zaļš - dabīgi zaļš, nevis kā Šanhajā perfekti sastādīts. Tas bij kā udens malks slāpes remdējošs sutošā dienā, jo mana pilsēta ir ļoti Urbāna - nekādas dabas,nekāds udens - Augstceltnes, tās apsēdušas pilsētu kā pārāk spēcīgs iedegums, kas kļuvis uzmācīgs! Tā nu mē pirmo dienu klīdām pa HK mutes atplētuši kā bērniņi tādi, kā no laukiem. Vakarā satikām Jāni, kurš ielidoja vēlāk. Nobāzējāmies un gājām apgaitā, protams, uz klubu ielu. Jā tā ir iela, kas ved kalnā un uz tās atrodas klubu klubi. Pusplikas meitenes no visas pasaules un prieka alkstoši vīrieši - Ļoti internacionāla publika. Bet lejā divi ķīnieši pilnā ietērpā spēlēja dūdas - tas gan bij skats! Otrā diena: Iesniedzām dokumentus vīzu gatavošanai un devāmies uz tuvāko pludmali, kura atradas 20 minušu braucienā ar divstāvīgo autobusu, 80 santīmi attālumā un esi pludmalē tur pat uz HK salas. Izkāpu no autobusa kā astmātiķe pēc gaisa tverdama ieelpoju Jūras gaisu un ātri vien virzijos uz ūdens pusi. Karstas smiltis, +30 un silts udens...Ieskrēju peldētiek kā tāda maza meitene, ar degsmi. Veldzējos, sauļojos un tā visu dienu - Brīža Laime! Jo Šanhajā nav pludmales un saule nespīd tik koši dēļ piesārņojuma - Smogs, nevar iedegt tā īsti, bet HK var :) Mēs kā tādi 3 baltie - tiešām ļoti bāli ļaudis salīdzinot ar Indiešiem kas pavisam netālu no mums bij nobāzējušis. Laiks nebij daudz tādēļ uzreiz pēc pludmales devāmies uzbraukt pilsētas kalna virsotnē ar tramvajiņu ( kas uz trosēm tiek vilkts augšā kalnā), tas bija ļoti stāvs ceļojums, bet skats vienreizējs - Laukums, bez nekādiem stiklu ierobežojumiem - Atver acis un ieelpo pasauli - tāda sajūta pārņem. Paskaties pa labi - Daba, pa kreizi kalni un jūra ielokā, uz priekšu debeskrāpji mirdz kā karaļi ar izgaismotām reklāmām. Vel augstāk par skatu laukumu atradas dažas dzīvojamās mājas - ar skatu uz visu HK. Tādas mājas Saimnieks no rīta pamostas, pieiet pie sava milzīgā loga, pakasa riekstus, nožāvajas, pakasa riekstus un dziļā pašapmierinātībā velreiz pakasa riektus, tā mēs izsecinājām tur stāvēdami. Kas, kas, bet skats tur ir!!! Kādu laiku pavadijām tur klusi stāvēdami. Trešā diena: Devāmies uz tuvāko mazo salu - Lamma. Ar kuterīti 20 min un tu izkāp pavisam citā realitātē. Mierīgā vietā, kur nav nemazākās sajūtas, ka te pat netālu atrodas viena no pasaules metrapolem. Te viss kluss un mierīgs, vietējie ķer zivis, mazie restorāniņi apkalpo cilvēkus (piedāvājumā Jūras vltes)...Mēs lēnu garu līdz pludmalei ejam. Garām ceļam izvietojušies gaumīgi suvenīru veikaliņi - puķainas somiņas, auskariņi, kareklīši utt...Vīniņš...SALAS SAJŪTA...miers... Sala kalnaina, tādēļ nonākuši pludmalē nedaudz papeldējāmies, pasauļojāmies un kāpām kalnā. Ilgi un pacietīgi - Uzrāpjoties gandarijums bij liels! Atkal visa pasaule priekšā,plašums, daudz veidība...svaigs gaiss. Skrēju lejā kā traka, jo ķermenis uzkaris tik traki, škiet asinis burbuļo vēnās no karstuma. Skreju, skrēju lejā no klana garām visiem vecajiem, kas ¬ūzdami un elzdami rāpās kalnā, skrēju un jutos kā skrējēja - kalni, daba dod spēku, jo es nekāda atlēte kā zināms neesmu, kur nu vel skrējēja. Ieskrēju ūdenī, ieņurkoju laimīga - tā ir Veldze! ar lielo burtu V. Ko vel vairāk var vēlēties...kad ir brīnešķiga daba un mīlestība visapkārt. Tas miers, tas neizskaidrojamais miers...Pārguruši devāmies atpakaļ un apmetāmies jau kontinentālajā daļā, no kuras arī bij lielisks skats pāri šaurumam (kā upe) uz HK izgaismotajiem debeskrāpjiem. Pastaiga pa aleju, gaismu izrāde un pārgurums. Ko redzēt tur, tiešām ir - Barība dvēselei! Ceturtā diena: Devāmies pārmaiņas pēc ar Metro, jo lidz tam visu laiku tik ar kuterīšiem - vējš matos un skaisti skati - Protams ka kuterītis ņēma virsroku! Tātad Metro arī nav zemē metams, kā lidosta un katra stacija savā krāsā, smuki no mazām flīzītēm izlikta, kas katra pārlejas citādā tonī veidojot skaistu kopainu. Arī apmēram 20-30 min un izkāpām jau citā salā - Lielajā salā, tā lielāka par HK. Tur - Okeāna parks, Disnejlenda un Lielā budas statuja - mēs šoreiz izvēlējāmies pēdējo objektu. Lai tur nokļūtu jābrauc ar tādu kā Siguldas tramvajiņu, kā pacēlājs trosēs tikai daudz, daudz, daudz reizes augstāk...un skati - Kalni, lejas, takas, lidosta, dažas augstceltnes kalnu ielokā, kurus apvij DienvidĶīnas Jūra, bet tam visma pāri tilts...Sēdi un nezini ko tagad darīt, kā to visu saglabāt savā atmiņā, ko skatīt, kā acis izvalbīt un pat jau sāc nožēlot to brīdi, kad viss krāsņums beigsies...bet skati tik turpinās un kad jau šķiet, ka aiz šī lielā kalna būs viss - būs pietura, nēēēē, izrādās tas tikai pagrieziens...un kādu brīdi, pārsteigumi lidz tālumā mani nalielu Budas statuju, kas klusi sēž kalnu ielokā ar katru minūti palikdama aizvien lilāka, it kā augot acu priekšā. Neauga - mēs tuvojāmies! Vel ceļš cauri mazam ciematam, kas pārsvarā satāv no veikaliņie, lielais kāpiens pa trepēm un nav skaidrs kā cilvēka roka(tik maza un vārga) spēj radīt ko tādu - Lielu, varenu un mieru izstarojošu - Paveroties augšup uz Budas seju klusi ausīs dzirdi kā tā tevi uzrunā bez vārdiem - Uzrunā sajūtā, jo vārdi ir par trūcīgu lai aprakstītu sajūtas. No blakus kalna klusi uz mūsu pusi lavijās lielie baltie mākoņi, apsegdami tuvējā kalna galotni ar mīkstu, baltu segu - Nāca virsū vareni - Tāda debesu sajūta, kad mākoņi ir tuvu. Neliels pārbrauciens ar autobusu un paveras pavisam cits skats - Pludmale, pavisam tukša, pavisam nerosīga, jo pirmdiena - uz salas tikai vietējie un daži tūristi (7varbūt). Ieradāmies pavēlu, nepeldējāmies. Tikai baudijām dabu pēdējo dienu - krastā uzēdām, palēkājām un lidz saule pavisma norietēja tērzējām saprotot, ka jāvirzās uz kutera pusi, bet darijām to lēni un negribīgi. Es varētu tur uzcelt telti, pa lēto iepirkt zivi, maizi un tur pat arī pagatavot,j o pludmales piezonā atradās barbekju ieliņa - akmens ceplītis-galdiņš un krēsliņi apkārt tam. Miers, klusums - silti, zivtiņas, kādas grāmatas, Didzis un ko vel vairāk...ko cilvēkam vajag.... Ko man vajag... Atpakaļ ceļā ar kuterīti uz savu apmetni dīvainā kārtā satikām latviešu pāri - tas bij pārsteigums. Jauki sarunu biedri kuterītī, kad aiz loga jau pavisam tumšs...pastaiga pa aleju gar krastu kur augstceltnes laistās katru vakaru no 20:00 - 21:30 - kā rituāls, kā izrādīšanās, kura nu skaistāka, mirdzošāka...Visas kā putni krāsaini. Ļaudis laipni, runā angliski gandrīz visi un viņū acīs tāda inteliģence - gudras acis - mierīgas acis, mierīgs prāts...Tāda ir mana HongKonga - Tik ļoti daudz veidīga...Punktu nelikšu, jo vel tur atgriezīšos, jo ļoti gribās tur palikt, apmesties uz dzīvi.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais