Cūku gripas meklējumos

  • 10 min lasīšanai
Rīga priekš mums divām sāka palikt nedaudz pelēcīga. Mums sagribējās piedzīvojumus, sauli, skaistus skatus un ātrumu. Tāpēc 1.aprīlī nopirku mums abām (man un Aivai) biļetes Rīga-Londona-Barselona-Brēmene-Rīga. Aiva, manuprāt, tāpāt kā daudzi mūsu draugi, sākumā netic, ka es to izdaīju – 1.aprīlis kā nekā. Bet tā ir taisnība – no 5. līdz 13.maijam mūs gaida Eiropa. Šis nav pirmais mūsu trips, tāpēc zinām – ies jautri un piedzīvojumu būs ļoti daudz. Biļetes atradām par 34 Ls (Ryanair), tagad jau šķiet, ka tas ir dārgi, jo nākamais mūsu ceļojums izmaksās 31,5 santīmus. Tātad: 2009.gada 5.maijs: Dodamies uz RIX. Pagaidām bez piedzīvojumiem. Arī reisā Rīga – Stansteda nekas jautrs nenotiek. No Stanstedas ierodamies Londonā, kur jāpavada 1 diena. Bagāžu atstājām lidostā, par smukām acīm dabūjām 50% atlaidi un par divām somām mums jāmaksā 8,75 mārciņas. Mums pietika ar 2h, lai apskatītu galvenās tūristu vietas. Jā, ir ok, bet šī ir kārtējā pilsēta, kur pavadīt var, manuprāt, maksimums 2 dienas. Londonā ir kaut kas neloģisks: grandiozs un pamatīgs eksistē blakus lētam un neinteresantam. Viss rit mierīgi līdz izdomājam aiziet līdz China Town. Tuvākais ceļš caur parku. Te sākas mūsu pirmais piedzīvojums: nevar ne normāli paelpot, ne atvērt acis (lai gan uzvilktas saules brilles). No kaut kādiem pretīgiem, milzīgiem kokiem sāk lidot kaut kas līdzīgs kāmīšu spalvām. Pat vietējie iedzīvotāji aptin sejas ar šallēm. Kļūst aizvien sliktāk un sliktāk. Šī pilsēta paliek nenormāli kaitinoša, vairs negribas te palikt pa nakti tusēt un ap 10 vakarā izdomājam, ka labāk brauksim atpakaļ uz Stanstedu gulēt. Vēlāk lidostā nepažēloju pēdējās mārciņas, lai internetā atrastu pretīgo koku nosaukumu – PLATĀNAS! (internets Stanstedā maksā 1 mārciņu par 10 minūtēm). Šo to palasīju par šo koku vēsturi Londonā. Tagad zinu, ka 1827.gadā platānas St.James' parkā izdomāja iestādīt Džons Nešs (John Nash) – kaut viņš būtu nodzīvojis līdz šim dienām! Sakaitinātas ejam gulēm, diez ko ērti nav. 2009.gada 6.maijs: No rīta lidojums uz Barselonu (Žironas lidostu). Ejam uz geitu, te Aiva saprot, ka viņai nav ne pases, ne iekāpšanas kartes!!! Šoks un panika. Man sākas histēriski smiekli. Raujam vaļā koferus, cītīgi meklējam Aivas mantas. NAV!!! Bet laikam Dievs tomēr ir – pie mums pienāk apkopējs un atdot Aivai viņas nozaudēto pasi un biļeti. Pirmā adrenalīna deva izbaudīta. Līdz Barselonai tiekam bez incidentiem (Žironā iegādājamies return biļeti līdz Barselonai par 21 eiro). Informācijas centrā uzzinām, kā mums tikt līdz mūsu pirmajām mājām, par kurām ir īpašs stāsts: mēs braucam pie draudzenes māsas klasesbiedrenes paziņas paziņām! Nav ne jausmas, kas tie par cilvēkiem, bet mēs taču esam trakas meitenes, mums patīk riskēt. Braucam metro līdz stacijai Sagrera, tur jāpārsēžas uz citu līniju. Iesaku pirkt biļetes T-10 par 7,70 eiro 10 braukšanas reizēm, tas tiešām ir ļoti izdevīgi. Biļetei otrā pusē tiek izdarītas atzīmes par nobraukto reižu skaitu, tāpēc nav jāskaita, cik reizes ir nobraukts. Sagrerā čalis iegrābjas Aivai dibenā. Man galvā doma:”O, jā! Atbraucām! Nu jau sākas!” Aivai saku:”Viņš tev dibenu aiztika vai??!!” Un pēkšņi viņa sāk skriet. Izrādās čalis izvilka viņai no somiņas maku ar visu viņas naudu un citiem dārgumiem!! Viņa man aša meitene – noķer zagli un atņem viņam savas mantas! Vēlāk vietējie mums vairākas reizes atkārtoja, ka esam veiksminieces, jo reti kurš zalgi pamana. Tātad – Barselonā esiet ļoti uzmanīgi! Nonāka stacijā Collblanc rajonā Corts. Izrādās, ka mūsu mājas ir tieši pie FC Barcelona stadiona. No jumta var redzēt spēles un treniņus – naiss! Mums noveicās – cilvēki, pie kuriem mēs paliekam, ir tiešām jauki un draudzīgi: itaļi Vito ar drauzeni Lauru un Džuzeppe (Guiseppe) un brazīlieši Raffa ar draudzeni Kakao. Šodien ļoti svarīga FC Barselona spēle ar Chelsea. Mūsu Barselonas brīvdienas sāksies īstā katalāņu garā – mēs iesim uz sporta bāru fanot. Izkāpjam laukā stacijā Marina un dodamies uz L'Oveja Negra turpat netālu. Tā ti ir viena forša vieta! Pirmkārt, sporta bārs ir milzīgs, nevar ne salīdzināt ar mūsu Star pub, kur ar Aivu skatāmies hokeju. Otrkārt, tik stilīgs interjers! Domāju, ka par atmosfēru, kad pēdējās spēles minūtēs Barsa izrauj tik ļoti vajadzīgo neizšķirtu, pat nav vērts runāt. Tas ir kaut kas traks! Pat ja mūsējie kļūtu par pasaules čempioniem hokejā, Latvijas ielās un bāros nenotiktu nekas tāds! Fun! Šo neizšķirtu mūsu jaunie draugi, protams, vēlas nosvinēt. Braucam ar metro līdz stasijai Universitat un dodamies uz Consell de Cent, kur atrodas bārs El Gato Negro. Vietiņa krietni jaukāka par daudziem mūsu bāriem, bet kādas cenas!!! Litrs kokteļa (piemēram, Tekila sunrise) maksā 10,80 eiro, bet pus litrs – 6 eiro. Attiecīgas cenas arī citām lietām. Abas ar Aivu esam šokā, jo ar pus litru Tekila sunrise uz divām mums pietiek. Raffa piedāvā nogaršot šotiņu ar interesantu nosaukumu “Harry Potter”, pirms tā dedzināšanas tiek aizdedzināta lete, tāpēc šova dēļ piekrītu kaut ko tik vilinošu pagaršot. Ja es būtu zinājusi, ka “Harry Potter” ir tas pats mūsu ābolu pīrāgs, tikai ar rumu un apelsīns jāapēd pirms dzeršanas!! Cik briesmīgi! Laiks pirmo reizi doties uz Barselojnas klubu. Paņemam taksi (jo metro strādā tikai no 5 rītā līdz 12 naktī, izņemot 6dienas, kad metro iet visu diennakti), un atkal esam pārsteigtas – takši ir 2 reizes lētāki nekā pie mums. Mūsu jaunajiem draugiem klubā Lotus sakari, 20 eiro par ieeju mums nav jāmaksā + kokteilis par brīvu. Patīkami. Klubs ir so so: 3 reizes noskeilots Kojots. Ne īsti mūsu gaumē, bet slikts nav. Arī mājās tiekam ar taksi. 2009.gada 7.maijs: Šajā dienā saprotam, kas esam šausmīgas muļķes. Protams, ka mums bālajām ziemeļniecēm gribas pasauļoties. Nolemjam, ka pirmajai reizei mums derēs arī Barcelonetta. Ar metro tiekm līdz stacijai Urquinaona. Kaut kas notiek ar 4. metro līniju un tālāk jāiet kājām. Tas pat ir labi, jo apskatāmies Gaudi katedrāli, Gotisko kvartālu, pāris muzejus, pasta ēku, Palau de Mar, Cap de Barcelona un vēl šo to pa ceļam uz jūru. Patīk, bet nav tā, ka ļoti aizķer. Barselonetā smiltis netīras, sauļoties labāk tālāk no tās, bet mums vienalga. Pūš vējš, un mums pat salst. Es nopeldos, bet vispār reti kurš peldas. Bet man jau patīk darīt to, no kā citi izvairās. Ūdens priekš Vidusjūras auksts, aptuveni tāds, kā pie mums jūnijā, bet esmu peldējusies arī aukstākā. Tā no mēs pavadam laiku no 1 dienā līdz kādiem 4 dienā pie jūras, pilnīgi bez jebkādas saules aizsardzības. Nu pilnīgi stulbas tūristes! Loģiski, ka rezultāts ir www.esaizmigusolārijā.lv – NODEGĀM! Es ne pārāk traki, Aiva gan. Vakarā jādodas uz Milānas ielu uz bāru ar Vito, Lauru un viņu draugiem Danielu (Danelie, itālis, pie kura paliksim pēdējās 3 naktis), Dāvidu (David, tā arī nesaprotu no kuries viņš, bet viņam ļoti patīk melnais humors) un Lauru (laikam arī itāliete, vairs viņu neredzējām). Milānas ielā ir lētākā sangrija - 6 eiro litrā, bet mēs to tā arī nepagaršojam, jo nejūtamies gatavas izklaidēties, apdegums šodien dod par sevi zināt. Mums pakaļ atbrauc Vito draugs Alekss (Alex, meksikānis, kurš 10 gadus dzīvo Barselonā) un aizved mājās. Aivai temperetūra, mans apdegums vairs nešķiet nekas īpašs uz viņas sāpju fona. 2009.gada 8.maijs: Ilgi guļam. Uztaisu mums abām gardu tomātu zupu (ēst restorānos ir ļoti dārgi, labāk gatavot pašiem. Dārzeņī ļoti lēti), un šodienu vakar mierīgi veltīt, lai apskatītu arhitektūru. Sākam ar Sagrada Familia. Ieeja 11 eiro, ar manu studenti ISIC – 9. Godīgi, bildēs tā izskatās daudz iespaidīgāk. Esmu vīlusies. Mēs skatāmies uz to ne kā tūristes, bet kā topošās arhitektes – nu nevajag savienot vecās tehnoloģijas ar jaunajām un nevakag mākslīgi radīt intrigu. Pabeigtā veidā ar foršu interjeru šī vieta man liktos daudz iespaigīka. Tiešām iespaidīgs man liekas dabīgais apgaismojums, bildes ļoti smukas sanāk. Bet jebkurā gadījumā, braucam augšā ar liftu (2,50 eiro), lai apskatītos detaļas. Star citu, Sagrada Familia kolonnas ir veidotas, iespaidojoties no manis pieminētakjiem kokiem - platānām. Laikam tie mani tagad vajās visu dzīvi. Ir jau vakars, perfekts laiks, lai aplūkotu Casa Les Punxes, La Pedrera, Gaudi laternas, Casa Batllo un Casa Amatller. Tas viss man patīk daudz labāk par Sagrada Familia, īpaši La Pedrera. Tiešām pārsteidzoša ēka (starp citu, vietējie Gaudi uzskata par plagiatoru nevis inovatoru). Šodien paredzēts kokteiļvakars Daniela dzīvoklī, tāpēc mums laiks doties uz māju pusi. Metro atkālam, ka jau 2 dienas dzīvojam pēc nepareiza laika – ir ne 8 vakarā, bet gan 9. Protams, kad atriežamies mājās, tur vairs neviens nav. Neko darīt, nolēmām nopirkt vīnus, sieru un uzkodas un doties uz parku netālu no stadiona. Veikalā ieraugām vīnu par 99 centiem un 1,99 eiro. Paliek tik interesanti, kā tad šāds vīns varētu garšot. Ko lai saka – pretīgi! Der tikai gaļas marinēšanai, manuprāt. Te Vito atsūta īsziņu, ka Alekss atbrauks mums pakaļ. Ja mēs būtu zinājušas, ka viņš mūs vedīs uz šikāko Barselonas klubu Opium (Barselonetā), tad būtu sataisījušās kārtīgāk. Izrādās arī te mums ir sakari, atkal nav jāmaksā 20 eiro par ieeju un nav jāstāv briesmīgi garā rindā. Mūsu priekšā attaisa norobežojumus, un visiem pa priekšu tiekam iekšā klubā. Loģiski, ka arī par dzērieniem mums nav jāmaksā. Un klubs tiešām labs! Go Go dejo ne tikai meitenes. Tas labi. Kāpēc Rīgā tā nav??!! Pēc tik šikas vietas bija ļoti jocīgi tālāk doties uz pludmales klubiem: 12 nelieli blakus esoši klubi ar dažāda stila mūziku, netīri, bet mums ir interesanti. 6 no rīta esam mājās. 2009. gada 9.maijs: Šo dienu gribējām veltīt Park Guell. Atkal izrādās, ka mēdzam darīt stulbas lietas, jo nobraucam 3 metro pieturas par tālu. Nolemām atgriezties uz parku kājām. Izskaigājām nenormālus apļus. Gājām pei ielām ar 45 grādu slīpumu (ja ne vairāk) un tikām līdz parkam. Ja viss būtu tik skaisti – protams, ka esam ne pie ieejas, bet gan pašā parka galā, augstākajā punktā. Slinkums iet tik tālu uz leju līdz galvenaijais ieejai un mēs pārrāpjamies pāri mūra sienai. Ak Dievs, cik tev ir skaisti! To nevar vārdien aprakstīt. Tā mēs staigāma pa Park Guell un pēkšņi saprotam, ka visi tūrisi ir kaut kāda nožogojuma pretējā pusē un viņu mūs fotografē. FUCK! Esam tiksušas aizliegtajā zonā, kas tiek rekonstruēta!!! Pamanām parka darbiniekus ar suņiem, kas nāk uz mūsu pusi. Viņi vēl mūs neredz, paspējam tikt pāri sienai un pievienoties visies normālajies tūristiem. Tas bija jautri! Kārējais piedzīvojums. Aizliegtā zona mums šķiet visskaistākā – kā jau aizliegtais auglis. Uzreiz pateikšu, ka šis parks man liekas iespaidgākā Barselonas vieta, kas obligāti jāredz. Tā kā šodien mums jāpārvācas pie Daniela uz Ešamplu (Eixampla), kad laiks doties pakaļ mantām. Veiksmīgi pārceļamies. Gaidam Aleksu, lai dotos uz nākamo klubu. Tikmēr iedzeram vīnu. Silti iesaku: Vino del Mar baltnīns par 2,50 eiro. Tiešām labs. Šonakt plānojam izdejoties salsu. Forši – Alekss un Daniels jau daudzus gadus dejo salsu. Ejam uz Roxy Blue Barcelona, kau pat ar visiem sakariem jāsamakā 10 eiro (nevis 15), toties nav jāstāv rindāun viens dzēriens mums būs par brīvu. Starp citu, visos klubos, kur mēs bijām, jāmaksā 2 eiro par jakas nodošanu garderobē. Tas tik ir viens labs klubs! Nekad dzīvē vēl nebiju tā izdejojusies! Kādas 5 stundas bez apstājas kaut uz minūtīti dejojām. Pat nezināju, ka es to varu izdarīt tik labi (salsā esmu iesācēja). Labi, ka klubs ir tepat centrā, Ešamplā un pat uz mūsu ielas, jo spēka doties kkur tālu nav. Perfekta diena. 2009. gada 10.maijs: Paņemam puišus, mašīnu un dodamies uz Montserratu. Nekad neesmu redzējusi tik skaistus kalnus! Elpu aizraujošs skats! Tik viegli elpot! Tik iespaidīgs arhitektūra un dabas savienojums! Ja brauc uz Montserratu ar mašīnu, tad jārēķinās ar to, ka 2 reizes turpceļā un 2 reizes atpakaļceļā jāmaksā pa 3 eiro par ceļu (tātad 12 eiro kopā) un stāvvieta pie Montserratas maksā 5 eiro. Bet tā ir ļooooooti maza cena par tām sajūtām, ko iegūsti. Vēl jāpiebilst, ka Montserratā ir garšīgākā kafija, kādu jebkad dzīvē esmu dzērusi. Iesaku pagaršot! Diemžēl nedzirdējām zēnu kori un nebraucām ar funikulieri – bet tas nākamreiz. Alekss piedāvā atvērt ļoti laba vīna pudeli, ko viņš glabāja īpašam gadījumam. Vīns lielisks, bet jādodas mājās, lai sagatavotos vakaram. Skatoties spēli Barsa vs Villa Real aizmiegu. Pirms aizmigu, Barsa vinnēja 3:1. Pamostos, jau ir 3:3! Šodien uz ielām nebūs jautrības. Žēl. Iepānotas itāļu vakariņas pie Vito, Lauras un Džuzepes. Svaiga pasta un Choco Mousse kūka dievīgi! Kompānija burvīga! Sāku aizvien vairāk saprast katalāņu valodu. Bet jādodas projām - mums jāpaspēj uz pēdējo metro 12 naktī. Opium klubā ar Aleksu saderējām, ka es varēšu izpeldēties naktī un viņš man pievienosies. Ha, atrada ar ko derēt! Protams, ka es varēšu. Nolēmā to darīt šonakt. Tas tiešām bija fun! Aiva uzņēma mūs uz video. Nu man ir otrs brālis ;) Laimīgi un jautri dodamies uz mašīnu, pēķšņi Aiva saprot, ka viņas telefons, ar kuru viņa tikko uzņēma video, ir pazudis. Nevaram to atrast. Bet mēs pārliecinājām Aivu, ka viņa dabūs visus savus kontaktus un savu veco numuru. Un neizskatās vairs, ka viņa pārāk pārdzīvotu. Par to es viņu mīlu:) 2009.gada 11.maijs: Laiks tik ātri skrien! Šodien Alekss un Daniels mums jau gatavos atvadu vakariņas - Risotto (Daniels) un salātus (Alekss). Pa dienu nopērkam suvenīrus. Un es atrodu tik ļoti stilīgu jūrnieku kleitiņu ar Barcelona Jacht Club uzrakstu! I'm in love. Protams, ka nopērku to, vilkšu šodien vakariņās. Nolēmām nedaudz atgulties, bet te dzīvokī ierodas Dāvids ar grandiozu piedāvājumu - izvizināt mūs pa Barselonu ar moci! Pteikt, ka tas bija lieliski, ir nepateikt neko! Tā bija mana pirmā reize, un esmu iemīlējusies šajā transporta līdzeklī. Radās nākamā gada plāns – dabūt moča tiesības! Dāvids izvizināja mani pa skaistākajām vakarā izgaismotajām vietām (gar Triufa arku, strūklakā, Akbar torni, Ciutadeles parku etc.). Iegriezāmies nelielā ekskursijā San Pau hospitalī - vēl viena vieta, kas foršāka par Sagrada Familia. Izbarucām arī ārpus Barselonas, lai izbaudītu īstu ātrumu. Man šķita, ka uz moča esmu jau veselu mūžību, nevis 1.reizi, arī Dāvids bija pārsteigts. Tik seksīga es nebiju jutusies vēl nekad dzīvē – melni lateksa paskata legingi, sudraba ādas jaka un ļoti stilīgi ķivere – jāatzīst, ka bija patīkami vērot sevi mašīnu stiklu atspulgos. Bet bez luksafora sarkanās gaismas pasaule būtu daudz skaistāka. Nākamreiz Dāvids apsola aizvest uz Tarragonu un Sitges. Domāju, ka tas būs vēl šogad. Bet šovakar mēs jau kavējam vakariņas, jādodas uz māju pusi. Tik labi paēdām, iedzērām garšīgus vīnus un trakotu jautri pavadām vakaru pie galva piecatā. 2009.gada 12.maijs: Šodien jālido uz Brēmeni... Bija doma no rīta braukt apskatīties Žironu, bet ir šausmīgs slinkums. Nolemjam braukt pa taisno uz lidostu. Guess what – Aiva lidostā atkal pazaudēja pasi un iekāpšanas karti. Šoreiz pat nepaspējam krist panikā, jo viņa zina, kur tos atstāja. Viss tiek atrast un var jau doties uz lidmašīnas pusi. Bet man gadījās ķibele ar maisiņu šķidrumiem, bet Žirona (atšķirībā no Stanstedas) tie nav dabūjami. Aivai nākas izmest savu Moschino krēmu, lai es varu kaut daļu savu šķidrumu ielikt pie viņas. Brēmenē ielidojam 10 vakarā. Bija doma iet te uz klubu, bet slinkums un negribas tērēt lieku naudu. Paliekam turpat lidostā. 12 naktī pienāk vīrietis ar ļoti vecu suni un pārbauda iekāpšanas kartes. Biju lasījusi, ka pa nakti var palikt tikai, ja jālido agrajā rīta reisā. Mūsu reiss ir ap 11 rītā, bet problēmas nerodas. Iedzērām kafiju, nobaudījām no Daniela nočieptos cepumus un dodamies gulēt. Ērtāk nekā Stanstedā ir. 2009.gada 13.maijs: Vācieši tiešām ir lieli pedanti: mūsu koferi tie pamatīgi pārmeklēti, knapi visu sagrūdu atpakļ iekšā. Labi, ka vismaz nepārbaudīja svaru, jo manējais noteikti iz smagāks par 10kg. Pēcpusdienā esam Rīgā. Pirms izkāpšanas no lidmašīnas kapteinis paziņo:”Esiet uzmanīgi uz pakāpieniem, jo ārā ir ļoti vējains. Temperatūra 12 - 13 grādi.” Hmmm.... Home, sweet home... Neskatoties ir visāk ķibelēm, šis bija mans labākais ceļojums. Tik daudz piedzīvojumu, tik daudz emociju, tik daudz skaistas arhitektūras un dabas. Un lieliski cilvēki! Ne ar vienu īstu spāni neesam kontaktējušās, toties mums mums ir piedāvajumi atbraukt uz Neapoli, Amsterdamu (jā, te jāatgriežas vēlreiz), apakaļ uz Barselonu... Un vēl liels prieks par manu angļu valodu, jo man austrālieši domāja, ka esmu no ASV (lai gan British English man vienmēr vairāk patika). Pluss arī tas, ka kaut ko sapratu spāņu valodā (tieši tik maz, lai saprastu arī katalāņu valodas pamatfrāzes), jo angliski reti kurš var parunāt. Bet tas pat bija vēl jautrāk. Gribas atpakaļ, jo nepaspējām aizlaist uz Montjuik un mazakām pilsētā Barselonas tuvumā. Jebkurā gadījumā: Barcelona – we'll be back this year again!!! P.S. Mans šī ceļojuma Top5: 1.Brauciens ar moci pa naksnīgo Barsu 2.Montserrat 3.Park Guell 4.Klubi 5.Hospital San Pau un La Pedrera


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais