Kruīzs pa Vidusjūru. Lisabona.
2017.gada 25.septembris.
Lai arī šķiet, ka pārāk nečammājamies, tomēr uz klāja uzskrienam pēdējā brīdī, lai redzētu kuģa ieiešanu ostā, kuru (t.i., ieiešanu) uzskata par vienu no skaistākajām Vidusjūras piekrastē. Pirmais noķertais mirklis:
Kuģis peld pa Težu upi, kuras krastā atrodas Lisabona, un no klāja var vērot pilsētas ievērojamākās vietas. Daļu mēs jau esam nokavējušas, bet divas galvenās kruīzu pasažieru "atrakcijas" redzam gan. Pirmā no tām - tilts Ponte 25 de Abril, kas savieno Težu upes abus krastus jeb Lisabonu labajā un Almadas pilsētu kreisajā krastā. 25.Aprīļa tilts ir Sanfrancisko Zelta vārtu tilta līdzinieks, par ko nav jābrīnās, jo tiltu būvējuši ASV kompānijas arhitekti, kas ir otra slavenākā Sanfrancisko tilta Oakland Bay bridge autori. Tiltam ir divi līmeņi: pa augšējo brauc automašīnas, bet pa apakšējo kursē vilcieni.
Esam tieši zem tilta.
Lai arī saule vēl nav uzaususi, pirmie stari izgaismo apkārtni.
Lūk, arī otrs objekts, ko tik ļoti grib redzēt visi, kas iebrauc Lisabonā - Cristo Rei - Jēzus statuja, kas atrodas Težu upes otrā krastā Almadas pilsētā. Tā ir ir pazīstamās Riodežaneiro statujas mazāka izmēra kopija.
Turpinām ceļu gar krastu un redzam Komercijas laukumu.
No šī foto jāatceras tās divas nelielās baltās kolonnas (stabiņi) ūdenī netālu no krasta, pretī laukumam, par tām būs stāsts vēlāk.
Mēs neesam vientuļi Lisabonas ostā, pirms mums te jau pietauvojušies divi kuģi.
Costa Favolosa.
Mein Schiff 3.
Jūs vērojat mūs, mēs - jūs!
Skaists skats uz pilsētu,
bet divtik skaisti, kā pie otra borta virs horizonta parādās saule.
Vēl reizi aplūkojam Lisabonu no kuģa klāja,
lai jau pavisam drīz to skatītu tiešā tuvumā.
Vienmēr nosmaidu, redzot šādu fotogrāfiju - tā visiem ir pirmā, izejot no ostas termināla Lisabonā.
Cik biju lasījusi, tāpat kā par Barselonu, arī par Lisabonu neviens nav uzdrīkstējies teikt, ka tur nav ko redzēt. Tieši otrādi, visi masveidā iemīlas Lisabonā bezmaz no pirmā skatiena un vēlas te atgriezties vēl un vēl. Man gan bija negatīva pieredze no pirmās tikšanās ar Portugāli, kad Porto man tik ļoti nepatika, ka pat aizmuku no viesnīcas nakšņot uz lidostu, lai tādējādi justos it kā jau prom no Porto. Taču pieņemu, ka lielā mērā negatīvo iespaidu noteica apnicīgais lietus, jo nenoliedzami laika apstākļiem ceļojumos nav mazsvarīga loma. Lisabonā šai jomā viss ir kārtībā - saulīte staigā pa zemes virsu.
Lisabonu dēvē par septiņu pakalnu pilsētu (Cidade das sete colinas), un tie, kas izvēlas šos pakalnus kaut daļēji izstaigāt, neatkarīgi viens no otra atzīst, ka vakarā kājas vairs nejūt un apziņa pārstāj uztvert apkārtējo skaistumu. Tāpēc ērti apavi pastaigā pa Lisabonas vecpilsētu ir ļoti nepieciešami.
Es gan mūsu šīs reizes ceļojumā neesmu likusi akcentu uz vecpilsētu, mēs brauksim uz citu pusi. Kā zinu no aprakstiem, pie kruīzu termināla atrodas metro stacija Santa Apolonija. Labi, ka neatceros, ka tā atrodas pa labi (he, kāds kalambūrs sanāca). Izejot no kruīzu termināla, paskatāmies apkārt, visur sarakts, notiek kaut kādi vērienīgi remontdarbi, metro burtiņu nekur neredz. Tad nu uzticīgas Parīzes mācībai, dodamies pa kreisi, tādējādi, iespējams, izvairāmies no nepatīkamiem pārsteigumiem. Jau pēc atgriešanās forumā izlasu, kādus pārpratumus citiem radījušas "nepareizos" automātos nopirktas biļetes. Lieta tāda, ka pretī metro stacijai Santa Apolonija atrodas dzelzceļa stacija. Tad, lūk, dienas biļetes pilsētas transportam var nopirkt gan tur, gan tur, bet ārpus pilsētas transporta tām būs dažāds darbības loks. Ar metro stacijā pirktajām biļetēm var izmantot arī funikulierus, savukārt, ar dzelzceļa stacijā pirktajām biļetēm to darīt nedrīkst, toties var braukt pa Lisabonas tuvējo apkārtni.
Tā mēs ejam uz centra pusi un ieraugām metro staciju Cais do Sodre, kur veiksmīgi nopērkam dienas biļetes (biļetes cena 6.15 eiro plus 0.50 eiro par, kā lai pasaka, biļetes papīru).
Esam atnākušas uz Komercijas jeb Tirgus laukumu (Praça do Comércio), kas ir viens no lielākajiem laukumiem Eiropā.
Reizēm to dēvē par Pils laukumu, jo tieši te kādreiz atradās karaļa rezidence. Taču postošajā 1755.gada zemestrīcē un tam sekojošajā cunami, kad dzīvību zaudēja vairāk kā 100 tūkstoši cilvēku, pils un citas Težu upes krastā esošās ēkas tika sagrautas. Pēcāk nolēma pili neatjaunot, bet šajā vietā izveidot laukumu, kurā centrā atrodas karaļa Žozē I Reformatora (D. José I, o Reformador) piemineklis.
Turpat laukumā atrodam 15.tramvaja pieturu un braucam uz Lisabonas Belaiņas (Belem) rajonu. Tur mūsu pirmais apskates objekts - eremītu klosteris Mosteiro dos Jerónimos.
Klosteris celts 16.gadsimta sākumā, godinot Vasko da Gamas veiksmīgo jūras braucienu uz Indiju. Pie tam celtniecībai izmantota tikai no garšvielu pārdošanas iekasēto nodokļu nauda. Tepat klosterī atrodas arī izcilā ceļotāja kapavieta. Mēs gan iekšā neejam, bet dodamies tālāk.
Esam klāt - piemineklis Pirmatklājējiem (Padrão dos Descobrimentos).
Monuments veltīts izciliem portugāļiem, kas 15.-17.gadsimtā veikuši vēsturiskus ģeogrāfiskus atklājumus. Tas veidots karavellas formā, kam priekšgalā stāv Heinrihs Jūrasbraucējs, bet pa malām vēl 32 izcilas tā laika personas, no kurām mums vairāk pazīstami Vasko da Gama un Fernāns Magelāns.
Ejam tālāk. Pa ceļam mums nepierasta lieta - laukums ar trenažieriem.
Šiem vīriem jāuztur sevi formā - tie ir policisti.
Esam nonākušas pie torņa Torre de Belém. Tornis kādreiz atradies uz salas Težu upes vidū, taču jau pieminētās zemestrīces rezultātā upe mainīja gultni, un tagad tas kā tāda cakaina smilšu skulptūra stāv upes krastā.
Pa ceļam atpakaļ vienā brīdī parkā ieslēdzas strūklaka, un skats ar klosteri fonā ir vienkārši sajūsminošs.
Pēc tādas pastaigas mums ir nodoms iegriezties slavenākajā Lisabonas kafejnīcā Pastéis de Belém un nogaršot tik izslavētās kūciņas ar tādu pašu vārdu.
Te var mazliet nojaust, kāda rinda jāizstāv, lai tiktu pie kārotā garduma.
Mēs pat sākam domāt, vai mums to maz vajag? Kamēr viena stāv rindā, otra iet kafejnīcā, lai apskatītos interjeru.
Saprotam, ka uz vietas kafiju-tēju nedzersim, nopirksim maizītes līdzņemšanai.
Līdz ar to mūsu plāni šajā Lisabonas rajonā veiksmīgi īstenoti, varam doties atpakaļ uz vecpilsētu.
Pašu slaveno kūciņu pastéis de Belém foto tikai no interneta. Teikt, ka bija kas īpašs, nudien nevaru, vēl vairāk, ka aizmirsu apbērt ar cukuru un kanēli, ko deva līdzi.
Esam atpakaļ Komercijas laukumā. Triumfa arka.
Alegorisku figūru grupa: Slava tur vainagus virs galvas Cieņai un Ģenialitātei. Blakus Portugāles ģerbonim slavenu cilvēku skulptūras. Citu vārdi droši vien neko neizteiks, bet tas vīrs pa kreisi - jau daudzkārt pieminētais Vasko da Gama.
Izejot cauri Triumfa arkai, nonākam Augušta ielā (Rua Augusta) - tūristu visiecienītākajā gājēju ielā. Pilsētas leģenda vēsta, ka iela nosaukta par godu taksistam Auguštam, kas nostrādājis par šoferi 70 gadus bez nevienas avārijas un nomiris viņam veltītās dokumentālās filmas pirmizrādes dienā.
Lai arī ļoti gaidīts ieraudzīt, lifts Elevador de Santa Justa vienalga pārsteidz nesagatavotu.
Pacēlāja kabīnē pietiek vietas tikai 20 cilvēkiem, tāpēc rindas te ir o-ho-ho! Mēs nostāvam apmēram pusstundu, līdz tiekam uzbraukt augšā. Te nu atmaksājas mūsu nopirktās "pareizās" dienas biļetes, jo maksa par braucienu liftā ir 5.50 eiro. (Te es tā padomāju, tas tak laikam vienā virzienā. Jo ne jau visi vizinās kā mēs, citi uzbrauc, lai izstaigātu Lisabonas augšējos rajonus, tad varbūt kāpj lejā kājām.) Divi kungi, kas stāv pirms mums, arī rāda kādas biļetes, bet kontrolieris tās noraida kā neatbilstošas, un kungiem nākas braukt par pilnu maksu.
Kad esam augšā, par papildus 1.50 eiro pa šīm mežģīņotajām kāpnēm
var uzkāpt vēl augstāk.
Arī zemākajā līmenī ir skaistu skaistie skati, mēs paliekam tepat.
Ko tad te var redzēt?
Praça do Rossio. Pilsētai nozīmīga vieta jau kopš 13.gadsimta. Ēka ar kolonnām ir teātris, kas nosaukts karalienes Marijas II vārdā. Viduslaikos sākotnēji tā vietā bija viesnīca augstdzimušiem viesiem, bet 16.gadsimtā tā kļuva par svētās inkvizīcijas mītni. Laukumā notika publiski nāvessodi, pēdējais vēsturiskā izpratnē nemaz ne tik sen - 18.gadsimta beigās.
19.gadsimtā laukumu izklāja ar viļņveida rakstu, saskaņā ar leģendu, lai jūrnieki pēc mēnešiem ilgas kuģošanas arī uz sauszemes "justos savā elementā". Starp citu, kopš 1874.gada laukumam ir cits nosaukums - Praça de D. Pedro IV, bet laukuma vidū slejas šī monarha statuja. Taču tautā oficiālais nosaukums tā arī nav iegājies, pat metro stacija laukumam blakus saucas Rossio.
Kalnā svētā Georga cietoksnis (Castelo de São Jorge).
Vispār šis kalns ir daudz pieredzējis. Pārcietis gan romiešus, gan 5.gadsimtā vestgotus un 7.gadsimtā musulmaņus. Sākot no 13.gadsimta, te bijusi karaļu rezidence. Pēc jaunās pils uzcelšanas tagadējā Konstitūcijas laukumā, cietoksni izmantoja kā cietumu. Pēc 1755.gada zemestrīces ilgu laiku te bija vien drupas. Cietokšņa pilnīga atjaunošana tika pabeigta tikai 20.gadsimtā. Tagad te notiek izstādes, koncerti un festivāli.
Savukārt, tepat pie izejas no lifta atrodas Arheoloģijas muzejs, kas iekārtots bijušajā karmelītu klosterī. Klosteris un tam piederošā baznīca bija vienas no skaistākajām ēkām Lisabonā līdz zemestrīcei, kad būves sabruka, aprokot drupās klosterī dzīvojošos mūkus un draudzes locekļus, kas bija atnākuši uz dievkalpojumu baznīcā. Ēkas atjaunoja tikai daļēji, taču tas nav liedzis pilsētas varai te ierīkot muzeju.
Nobraucam ar liftu lejā un sākam iet uz kuģa pusi, pamazām tuvojas laiks, kad visiem jābūt uz borta.
Vēl aplūkojam piestātni, kuras nosaukums mums skan tā jocīgi: Kaiš daš Kolunaš (Cais das Colunas). Apraksta sākumā es minēju, ka bildē jāpievērš uzmanība divām baltām kolonnām. Lūk, te tās ir redzamas tuvāk. Pie kolonnām tieši upē ved kāpnes, un šajā vietā krastā izkāpa Lielbritānijas karaliene Elizabete II, kad 1957.gadā ieradās oficiālā vizītē.
Kad tuvojamies savam kuģim, redzam, ka mūsu "kaimiņus" nomainījis cits iespaidīgs laineris Celebrity ECLIPSE.
Laiks izteikt savu spriedumu par Lisabonu, bet... man tā arī nav viedokļa. Tas, ko es redzēju, man patika, bet tik daudz palika neredzēts! Vajadzētu apskatīt vecpilsētu, izbraukāt tās ieliņas ar 28.tramvaju un uzbraukt pakalnos ar funikulieriem. Un daudzie interesantie muzeji! Es jau sāku piemeklēt kādu kruīzu, kurā kuģis Lisabonā stāv divas dienas. Tad varētu apskatīt nepaspēto.
Šī vakara izrāde L'AMOUR ...- operas "Karmena" ļoti saīsināta versija ar amizanti apaļīgu Hosē.
Mūsu jaunie paziņas no Navimbas foruma šodien beiguši ceļojumu, bet es tā priecājos, ka mums ceļošanas svētki vēl turpinās! Rīt būs diena jūrā, un man tā kļūs par visjaukāko visa kruīza laikā.