Venēcija
Venēcija no cita skatu punkta. Kāpēc tieši Venēcija? Laikam tāpēc, ka, stāstot par neparasto sev un jums apkārt, es nespēju izraisīt interesi lielām ļaužu masām. Katrs iedomājas, ka viņš pilnīgi noteikti zina, kas un kā notika pirms 500, 200 un simts gadiem, vēl jo vairāk cilvēki ir pārliecināti, ka pilnīgi droši zina kas notika vakar un notiek šodien, it sevišķi tai vietā, kur viņi dzīvo. Tā ēģiptiešu vairākums ir pārliecināti, ka piramīdas būvēja faroni, amerikāņi (vairums) ir pārliecināti, ka Dvīņu torņus sagrāva Bin Ladena teroristi, latvieši ir pārliecināti, ka tagadējā Latvijas teritorijā līdz pat 19.gadsimta pašām beigām nekas jēdzīgs nav bijis, proti, nebija zvaigznes tipa cietokšņu, bet tie trīs, acīmredzamie, ir būvēti burtiski vakar – 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā, ka Latvijā un Rīgā it īpaši skaistas un lielas ēkas sāka būvēt vien tā paša 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Tāpat latvieši pilnīgi noteeikti zina, ka dzelzceļi Latvijā parādījās tikai 19.gadsimta otrajā pusē. Un tādu ,,neapgāžamu un neapstrīdamu” ,,patiesību” katram latvietim ir pilna galva. Lielākā daļa no mums vienkārši atsakās uztvert kaut vai kādu infrmāciju par to, ko viņi ,,droši zina”, kur nu vēl ieslēgt loģiku un padomāt. Tad nu lai vairums no mums sāktu domāt – uzklausīt,salīdzināt, analizēt un izdarīt secinājumus, sākšu iztālēm. Un šoreiz ar Venēciju. Sarunās arī ir gadījies piedzīvot, ka, izdzirdot kaut vai ko saistībā ar Krieviju, cilvēkam automātiski atslēdzas uztvere un loģiskā domāšana. Varbūt ar Venēciju būs citādi. Ak, Venēcija! Kurš gan nav par viņu dzirdējis?! Un dzirdēts ir daudz un visa pretrunīga, piemēram, ar par jaukajiem kanāliem un par smirdoņu pilsētā. Šodien pasaule ir ,,sarāvusies” un daudzi ir šai pilsētā bijuši, un vairākkārt. Un vēl vairāk cilvēku ir redzējuši šo pilsētu filmās, mākslas darbos, daudzi ir skatījušies arī dokumentālus pētījumus. Viens tāds ,,pētījums” (vēlāk sapratīsiet, kāpēc šo vārdu lieku pēdiņās) ir šeit: Mums tiek stāstīts, kā no barbariem aizbēgušās ģermāņu ciltis sāka slēpties no šiem barbariem Adrijas piekrastes dūkstī. Būtu vien loģiski, ja šādā dubļaini purvainā, turklāt regulāri pārplūstošā vietā mājas tiktu būvētas pēc šādiem principiem:
































