Horvātija-manas nostaļģiskās izjūtas

  • 4 min lasīšanai
  • 10 foto
Horvātiju es apmeklēju pirmo reizi un tā man deva maktenu psiholoģisku triecienu.Un te nu saku uzreiz,manu aprakstu lasot,manas izjūtas visvairāk uzķers tie kam pāri 40.Apmeklējot Horvātiju,sajutos tā it kā atgriežoties pie kā sena un pazīstama.Un ziniet kas tas bija-vecais labais godīgums un drošības sajūta!Tas bija kā atgriežoties bērnībā ,kad mamma ar lapiņu rokā sūtīja uz veikalu iepirkties.Atgriešanās atmiņās,kā es savukārt pēc tam tā sūtīju pavisam mazus savus bērnus,kas ij ne naudiņu vēl skaitīt nemāk,uz veikalu ko nopirkt,un viņi pārnāca lepni,ka varēja to paveikt un mani pārņēma prieks un lepnums,ka mazais ķipars ir izgājis viens pats pasaulē un veiksmīgi izpildījis uzdevumu.Horvāti paši ļoti lepojas,ka pie viņiem ir droši.Bērni vieni bez uzraudzības iet pagalmos spēlēties un vecākiem nav jābaidās,ka vakarā ziņās pārraidīs,ka atkal kāds bērns vai jaunietis pazudis bez vēsts.Tur meitenes vēljoprojām nebaidoties iet tumsā pa nomaļām ielām.Un no malas izskatās ,ka jūtas pavisam droši,jo nevaktē savu aizmuguri kā to nākas darīt paaugstināta riska gadījumā.
Un ziniet ko,tā ir valsts,kur vēljoprojām cilvēki neslēdz durvis.Mums bija noīrēti apartmenti parastā 13 stāvu bloku mājā,kurā no otras puses pa 2 stāviem bija ierīkota apartmentu īre,tur viss tas komplekss stāv vaļā.Jebkurš var iet iekšā,ņemt ko grib un nest ārā,bet acīmredzot nevienam ij ne prātā tāda doma tur nenāk.To pašu arī vēroju citās mūsu īres vietās.Un lai pavisam es nošokētos ,izrādījās ,ka pat pilsētas centrā,kur līdz dziļai naktij klaiņo tūristu bari,vietējie guļ pie plaši atvērtām ārdurvīm,neiedomājoties ka pa tām var ienākt kāds nelāgu domu pārņemts cilvēks.Jūs domājat ,tas viss- ko tad vēl tādu var ieraudzīt?Brauciena laikā redzēju,ka gandrīz pie katras otrās mājas ceļa malā ir izlikti uz tirgošanu tās sētas sagatavotie labumi-medus,siers,ķiploku virtenes,paštaisīts liķieris,augļi utt. Un tas viss tirgojās uz godīguma principu-noliec pats naudiņu un paņem ko tev vajag.Bet tā valsts tak nebeidza mani pārsteigt:tā sagadījās,ka veikalā mums pietrūka nauda,un pārdevēja iedeva preci tāpat,zinot ka mēs pēc tam atnesīsim,lai gan redzēja mūs pirmo reizi mūžā-tieši tāpat kā bērnībā Latvijā.Līdz šo ar visu,viss likās tik pazīstams,tik tuvs.
Papildus bonusu manām izjūtām deva horvātu valoda-tik līdzīga krievu un daļēji pat latviešu.Veikalā pārdevēji mūs sveicināja:’’ČAU!’’.Pirmo reizi kad izdzirdēju ,man pat smiekli sanāca.Pēc tam pērkot suvenīrus suvenīru vaikalā,pārdevēja saka-34.Draugs īsti nesadzirdējis man prasa:,,Cik viņa teica man jāmaksā?,,Es atbildu:,,Tev tak skaidri un gaiši latviešu valodā saka trīsdesmit četri.,,Pa radio arī var saprast ko runā.Piemēram, četrdeset tisuća-puslatviski puskrieviski-skaidra lieta četrdesmit tūkstoši.Mēs braucot pat jokodamies dziedājām līdzi viņu dziesmām.
Ir vēl viens faktors,kas Horvātiju padarīja par vienu lielisku vietu manās acīs.Un tā bija iespēja,jebkurā laikā tikt pie siltām,tikko ceptām maizītēm.Ceptuves ir visur.Acīmredzot ļoti populāras,jo pie viņām pat rindā stāv.Viņas atvērtas jau no 5 rītā un līdz pat pusnaktij.Kas var būt labāks par vēl kūpošu,kārdinoši smaržojošu tikko ceptu smalkmaizīti! Ņammm...Tas ir normāli,ja cilvēks sāk notiesāt to tūlīt pat uz ielas.Horvātijas ielās tā ir ierasta aina.Bet es 7 dienu laikā pieņēmos par 2 kg. .Bulciņpunča parādīšanos gan mēģināju labot ar garām pastaigām un kāpjot kalnu trases Paklenica nacionālajā parkā,bet....kāre pēc kūciņām vienmēr uzveica mani un nācās vien atgriesties mājās pašai kā kūciņai. Ļoti pozitīvs aspekts mums likās arī,ka var atrast vietas,kur pusdienot pa lēto.Piemēram,apēst uz oglēm ceptu milzu picu ar 2 lielām alus krūkām,kopumā izmaksāja 10 euro.Tas mums likās ļoti jauki un pieņemami,ka beigu beigās mēs restorānos vien pusdienojām.Taisnības labad jāpiemetina,ka lai raibāks brauciens uz mirkli ieskrējām arī Itālijā un Slovenijā.Nu jā un Itālijā cenas ēšanai bij vismaz 2x augstākas.Un ja tā padomā,tad skat,jūra tak tā pati,laika apstākļi arī,tad kāpēc braukt uz Itāliju,ja 2x lētāk sanāk uz Horvātiju?
Kas vēl bija neparasts ko nekad neesmu redzējusi iepriekš savos ceļojumos-tas bija uzraksts-kempings par brīvu!un vairākās vietās.Tik pierasts,ka visur tik-naudu,naudu,naudu....un te pēkšņi atrodas vietas uz pasaules,kur kaut ko piedāvā arī par brīvu. Lidz Horvātijai vēl nav ticis,visur citur jau tik populārais- aizliegums smēķēt sabiedriskās vietās.Tur smēķē bezmaz visi un visur.Iekštelpās, kafejnīcās pie galdiņa,utt.
Neparasti mums likās kafe-bar.Tajās var dabūt tikai kafiju ar lielu ūdens glāzi bonusā,brokastis izskatījās ka viņi neēd.Neko ēdamu tajās netirgo.Sanāk padzert kafiju vienā vietā,tad doties uz ceptuvi un uz ielu apēst bulciņu,vai nu ienest to tai kafe-bar.Toties dzert gan horvāti sāk jau 8 no rīta,visur jau no 8 rītā tiek cilātas glāzes-vai nu alus vai vīna,bet pa godīgo nevienu piedzērušu tā arī neieraudzīju.
Pats par sevi saprotams,ka mēs apmeklējām visus populārākos dabas parkus .Bijām vairākās senpilsētās ,kuras ir UNESCO mantojuma sarakstā.Apskatījām alas un peldējāmies kristāldzidrajā Adrijas jūrā.Ķērām saules iedegumu un degustējām Horvātu vīnus.Darījām visu kas pienākas atvaļinājuma laikā.Jutos ļoti komfortabli Horvātijā arī dēļ tā ,ka neredzēju ne ubagus,ne bezpajumtniekus,ne bēgļus,tikai mierīgus, līdzsvarotus un ļoti atsaucīgus pamatiedzīvotājus. Man pat liekas es zinu kāpēc vietējie ir saglabājuši savu jaukumu,nu bet tas tikai mans personiskais minējums-man liekas,ka tas ir tapēc,ka jebkuram ir dota iespēja papildināt savas ģimenes budžetu-vieni tirgo augļus no dārza,atbrauc ar busiņu sabiedriskā vietā un no mašīnas notirgo savus satsumas maisiņus vai vīnogu ķekarus,un neskrien neviens municipālis viņiem virsū rakstīdams protokolus un konfiscēdams preci kā tas mēdza būt Latvijā ,kad tantuks gribēja notirgot kādu ābolu no sava dārza ,lai dabūtu naudiņu zālēm.Katrs kam ir lieka kāda istaba to var piedāvāt tūristiem izīrēšanai.Var redzēt,ka Horvātijas valdība atļauj savai tautai elpot,netaisa milzīgu histēriju,ja kāds tiek pie mazas bet papildus naudiņas,un tauta izskatās apmierināta un var vērot ,ka veidojas pamatīgs uzplaukums.Un es esmu tikai pilnībā par tādu politiku.Un man būtu bezgalīgi žēl ,ja viņi aizietu par to pašu ceļu ko Latvija.Es jau nezinu viņu lietas kas un kā,jo biju tikai kā tūrists uz 7 dienām,bet pa radio dzirdēju vārdu-privatizācija.Nu jā un tad man sažņaudzās sirds,ja viņiem arī sāksies tas process,tad pēc pāris gadiem tur jau būs pilns ar bezpajumtniekiem,rāvējiem ,kas gatavi iet pāri līķiem lai tikai tiktu pie labuma.Un vecais labais godīgums,ko vēl šobrīd tur var redzēt ,pazudīs tāpat kā ir pazudis no vairums Eiropas valstīm.Tāpēc brauciet un izbaudiet Horvātiju tagad,tās brīnumaino dabas skaistumu,kristaldzidro ūdeni,ūdenskritumus,kalnus,un senatnes mantojumu,un bezķimikāliju augļus un dārzeņus.Tieši tur var skaudri izjust tie, kas atcerās vēl vecos laukus-cik ļoti sabojājusies ir mūsdienu pasaule.
Sanāca uz tādas sērīgas nots nobeigums,un lai to labotu,tad varu pastāstīt,ka bijām Horvātijas novadā ,kas saucas Dalmācija.Un tur man radās humorīga ideja-tak visi kas tur ir dzimuši ir uzskatāmi par dalmāciešiem vai ne?Tad jau visi suņi tur ir dalmācieši !
Un vēl mazs padoms-neuzķeraties uz vienādajiem nosaukumiem kā tas gadījās man(jo šoreiz es nebiju rūpīgi sagatavojusies ceļojumam),par piemēru,KRK nacionālais parks neatrodas uz KRK salas,kur es viņu devos meklēt.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais