Bangkoka-Phuketa-Phi Phi-Koh Lanta-Koh Samui-Bangkoka 2 daļa

  • 6 min lasīšanai
  • 18 foto
Beidzot atradās laiks uzrakstīt otro daļu no mūsu ceļojuma. Koh Lantā atradām braucienu uz Koh Samui vienam 600 bathi.Šis brauciens bija visizdevīgākais , ja ņemt vērā, ka cenā iekļauts minibusiņa brauciens no viesnīcas ar pārcelšasanos uz Krabi ar laivu un tālāk brauciens līdz Surat thani. Šo salu izvēlējāmies arī pēc atsauksmēm, ka nesezonas laikā vismazāk līst. Pamodušies no rīta varējām doties ceļā, vienīgi izpalika mums brokastis , jo tieši šajā dienā mūsu viesnīcas darbinieki devās uz musulmaņu lūgšanām. Tā kā tīri bijām samaksājuši par pēdējo viesnīcas nakti bez brokastīm. Koh Samui No viesnīcas Koh Lantā mūs paņēma jau 8 no rīta mūsu transfēra busiņš, tad pa ceļam savāca vēl līdzbraucējus. No Koh Lantas ar kuģi pārcēlāmies pāri uz Krabi un tad jau 7h brauciens līdz Surat thani ostai, un tālāk jau ar kājiņām tikām uz kuģa, kas devās uz Koh Samui. Mums pēc tam bija arī iekļauts transfērs no ostas līdz viesnīcai. Viesnīcu arī rezervējām uz vienu nakti, un tīri tā ņēmām lētāko, skatoties cik tuvu pludmale. Bet kad reāli ieradāmies uz vietas viesnīcā, sapratām, ka uz pludmali tomēr gabaliņš būs jāiet un , ka esam diezgan tālu no centrālās ielas. Viesnīca arī bija mājiņu tipa, numuriņi ok, vienīgi arī mazās skudriņas bija vannasistabā pilns nu un spiediens dušā slikts. Bet te jau tūristu bija vairāk.
Čekojoties iekšā šajā viesnīcā mums prasīja lidmašīnā aizpildīto papīru, vienu brīdi likās , ka paliks sirmi mati, jo nekādi nevarēju atrast, tad viesnīcas darbiniece vēl sabiedēja, ja man viņa nebūs nevarēšu izceļot no valsts un ko tik nē. Nomierinoties un apsēžoties un lēnām pārcilājot visus papīrus tomēr dārgais papīra gabals atradās. Ak jā mēs jau iepriekš bijām izprintējuši gan visus lidojumus, gan visas viesnīcas un tas vienā mapē, var jau arī caur ēpastu, bet mūsu variants likās visērtākais. Tālāk izlēmām, ka jāizīrē motorolleri, tā kā mums šis pārvietošanās veids iepatikās Koh Lantā. Cena tāda pati 250 bathi par diennakti. Vienīgais, ko neparēķinājām, ka satiksme šajā salā bija vājprāts. Lai vai kādi mūsu vīrieši nebūtu bijuši labi šoferi, un ar kādām pieredzēm, man tas tomēr nepārliecināja, es nejutos droši rumaka mugurā. Aizbraucām līdz vietējam zvejnieku ciematam, kur vēlāk izrādījāš viss orientēts uz tūristiem. Ēdiena ziņā vispār nevienas ēstuves nebija, kas būtu par lētām naudiņām, tā kā nebijām ēduši neko īpašu šajā dienā izņemot ledus kafiju, un kaut kādu jocīgas garšas maizīti, tad izlēmām, ka kaut kas tomēŗ ir jāpaēd, ja vien negribam ēst 7eleven kādus ātros ēdienus. Par labu izlēmām vienu no restorāniem, kas piederēja francūzietei, ēdieniem par samērā ok cenām, nu un arī vakariņu skata punkts tīri ok. Varēja jau arī sēdēt pie paša ūdens un ēst, bet to mēs atlikām uz citu reizi.
Pēc šī pasākuma vēl iegājām 7eleven nopirkt dzērienus, aptiekā pēc kaut kā pret muskuļu sāpēm, kuras, nu nekādīgi negribēja mitēties pēc trakā alu gājiena Koh Lantas salā un atpakaļ uz viesnīcu, atlikušo vakaru daļu pavadīt pie baseina. Tā kā bijām nedaudz vīlušies par to cik tālu esam no centrālās ielas nu un no pludmales, izlēmām, ka vajag nākamajām divām dienām atrast citu viesnīcu. Agoda mums piedāvāja plašu izvēli. Tad puiši ieteica, lai paskatos cik joka pēc maksā 5 zvaigžņu viesnīcas, jo nu te varēja atrast no 5 eur un uz augšu jebkādas. Atradām piedāvajumu uz KC Resort & Over Water Villas cena bija joprojām augsta, bet ņemot vērā, kādās viesnīcās līdz šim dzīvojām, un ka Bangkokā jau viesnīca ir rezervēta izlēmām, kāpēc ne ,palutināsim mūs. Norezervējām viesnīcu uz divām naktīm. Šī viesnīca bija pamatīgā kalnā pie centrālās ielas un , kas liels pluss, viņai bija bezmaksas transfēri uz pludmales viņu otru viesnīcu, kur arī mēs drīkstējām braukt, un atrasties, un kura atradās pašā jūras krastā. Viesnīca ļoti milzīga, ar glītu recepšenu, stingra reģistrācija, bagāžas nesēji, iespēja, ka mūs uzved līdz liftam ar bagiju vai, kā nu saucās tā kā golfa mašīna, tikai izskatā, ka viņas vairākas savienotas. Mūsu ceļabiedri jau varēja ātrāk doties uz numuriņu, bet mums nācās gaidīt, jo nebija vēl iztīrīti un mēs bijām ieradušies pirms ček in laika. Pēc tam apstaigājām teritoriju, aizgajām uz jumta terasi, tad pie baseina, nu un apskatījāmies, kāds piedāvajums ir spa nodaļā. Tā kā mūsu ceļabiedri atnāca ātri atpakaļ , izlēmām, ka varam doties pastaigāt pa centrālo ielu ,atstājot mūsu bagāžu viesnīcas darbiniekiem, kas solījās to nogādāt numuriņā. Iela kā nosēta ar daudziem restorāniem, skastumkopšanas saloniem, un ko tik vēl nē. Ēdiena meklējumos, apstājāmies pie viena ceļojuma biroja, lai tā joka pēc paskatītos, ko piedāva un kādi ir braucieni, jo viesnīcā apskatījāmies piedāvajumus, bet tie bija nedaudz par dārgu. Atradām tūri, uz kuru mēs pat varējām paspēt šajā dienā 4,5h iekļauti divi tempļi , divi ūdenskritumi, nu un arī 2 skatu punkti, no tiem viens ar iņ un jaņ figūrām. Kāpēc nē piekritām, bet teicām, ka sākumā aiziesim paēst. Paēdām cenu ziņā ok, bet ne lēti. Te atkal nebija nekur viņu parastās ieskrietuves, vienīgi viens nabaga stends uz visu ielu, kur iespējams varēja lētāk uzkost.
Tālāk gajām gaidīt mūsu vadītaju. Šī tūre arī nebija dārgi 1000 bathi liekas uz diviem. Un mums pievienojās līdzbraucējos vēl tūristu biroja darbiniece, laikam tas bija viņas vīrs. Mūsējie vīriešu uzreiz sāka prasīt kā ir ar zvejošanu, vai arī ir tāda iespēja, jā esot, laiva uz visu dienu maksājot 8000 bathu, ja mēs tikai četratā, bet ja ņemam tikai vietas, tad bija 2500 vienam laikam ja zvejo, un 2000 ja nezvejo. Cenā iekļauts aprīkojums, īsa pamācība, nu un pusdienas un auksti nealkaholiskie dzērieni. Teicām, ka dienas gaitā padomāsim, jo nu reāli šī iespēja bija pēdējā , kad paņemt zvejas tūri, jo pēc tam Bangkokā, jau būs krietni dārgi, kaut ko tādu darīt, ja ņem vērā cik tālu no centra būs jābrauc uz ūdeņiem. Pirmā piestātne bija skatu punkts, nekā īpaša, tirkīza zils ūdens tik tālu cik vien acis var saredzēt, nu un salas viena daļa redzama.
Tālāk devamies uz vienu no ūdenskritumiem, kur bija arī ziloņi, un citas atrakcijas. Bija iespēja uz ūdenskritumu no stāvvietas iet kājām, kas bija nereālais gājiens, lai gan daži dullie arī gājā, sākumā stāvā akmeņainā kalnā un tad no stāva akemņaina lejā. Mēs izlēmām, ka brauksim ar safari bobikiem, nekāda vaina nebija, adrenalīna līmenis atkal tika paaugstināts. Uz ūdenskritumu arī vēl bija jāiet, pa šauru taiciņu, kuru pat īsti nevarēja nosaukt par taciņu, bet nu veiksmīgi tikām galā. Teikšu tā, ja būtu bijuši lieti te, tad varbūt būtu bijis iespaidīgi, bet tā kā nebija, tad vien tāds nīkulītis mūs sagaidīja.
Un otrs bija vēl nīkulīgāks
Tā kā, ja braucat šajā tūrē, vai paši uz savu galvu, sākumā pajautājiet vietējiem vai iepriekš ir lijis tā kārtīgi, jo tikai tad ir iespaidīgi skati. Iņ un Jaņ arī bija vairāk, kā skatu punkts.
Iņ un Jaņ arī bija vairāk, kā skatu punkts.
Ak jā un Koh Samui neviens pat negribēja kaulēties daudzās vietās, uzgrieza muguru un pat apvainojās pie mēģinājumiem, tas tā vairāk atsevišķos kioskos. Vēlāk uzzinājām, ka tas ir dēļ tā, ka viņiem izmaksājot ļoti dārgi ievest preces salā, lai tās varētu vēl tirgo, un ka neatmaksājas, ja jākaulē nost tā cena. Cik tur tā taisnība nezinam. Tāpat arī par vietējo ēdnīcam prasījām, arī, ka neizdevīgi esot uzturēt, jo transportēšana dārgi izmaksājot. Tālāk devāmies uz tempļiem , tie gan mums patika. Vienīgi jāņem vērā, ka meitenēm pleciem jābūt nosegtiem, un svārkiem vai šortiem pāri celim nedaudz, bet ne augstāk, tad jāliek lakats.
Un otrs
Pēc temļu apskates devāmies apskatīt centrālo ieliņu, teikšu tā, nekas īpaš te nebija. Daudz tirgoņu, ēstuvju un masāžas salonu. Atgriežoties viesnīcā, gribējām izmantot džakuzī, kas mums bija uz balkona, tā neko forša sajūta un ļoti romantiski. Nākamajā dienā mūs agri atbrauca pakaļ transfērs uz zvejas laivu. Pa ceļam paņēmām aliņus, tā kā plāns bija visu dienu makšķerēt. Laiva bija forša, kā arī apkalpe un arī serviss un ēdiens. Vienīgais bijām vīlušies, jo bijām domājušsi, ka makšķerēsim lielās zivi, nevis maziņas, lai gan apkalpe teica, ka tās esot dārgkas un exkluzīvākas. Priekš barakudām esot vajadzĪga lielāka laiva, un iemaņas citādi ātri vien roku var pazaudēt.
Pēc zvejošanas tūres viesnīcā pārģērbāmies un devāmies uz mūsu viesnīcas otru viesnīcu pludmalē, kur baudījām kokteilīšus un pastaigu. Un vēlāk arī pastaigu atkal pa centrālo ieliņu un vakara peldes baseinā, pirms atgriešanās Bangkokā.
Tālāk devāmies jau atpakaļ uz Bangkoku, jo no turienes mums bija lidojums atpakaļ uz mājām. Palikām mēs tajā pašā viesnīcā. Un uz Bangkoku izvēlējāmies lidot no Surat thani, bija jau arī kuģis, bet negribējās lieki tērēt laiku. Pirmajā dienā paņēmām atkal uz visu dienu taxi, kurš mūs veda visur , kur gribējām un pēc tam gaidīja mūs. Paņēmām upes tūri, ja godīgi, nekas iespaidīgs tajā nebija. Tālāk devāmies uz galveno karaļa templi. Atšķirībā no citiem tempļiem te, viss bija krietni stingrāk, gan apģērbs, gan apsaredze. Pat puišiem, kam šorti bija mazliet virs ceļa, bija jāvelk garās bikses.
Tālāk devāmies uz Chatuchak tirgu. Lai viņu pilnībā apskatītu nepietiek pat ar divām dienām noteikti. Un ir vērts tur pabūt, es nopirku bērnam ļoti kvalitatīvas drēbes it īpaši kleitiņas un un visādus citādus suvenīrus. Tur ir gan vērtīgas mantas, gan arī pēdējie sūdi. Nākamo dienu uzsākām ar iepirkšanās centra apmeklējumu, kur iegādājāmies somas , jo tomēr ceļojuma laikā tika daudz iegādāts un vajadzēja jau domāt, kur visu salikt, jo braucām uz Taizemi tikai ar mugursomām. Pie tirdziņa bija forš bāriņš busiņš, kur varēja baudīt super gardu mai thai no spainīša.
Vakarā devāmies uz vakariņām Bayek tornī, bija ļoti garšīgi un milzīga izvēle, kā arī cena nebija pārspīlēta. Vakaru beidzām ar masāžu, kur mūs vadītājs teica, ka aizvedīs uz labu, bet aizveda uz dārgu, un kur nu galīgi masāža netika izbaudīta, likās, ka smalkā sieviete, man kaulus salauzīs un ādu masējot noraus un beigās nepakautrējās, vēl dzeramnaudu paprasīt un vēl palūdza,lai mēs arī mūsu ceļabiedriem pasakam, lai atstāj dzeramnaudu viņas kolēģei.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais