Skrējiens pa ASV Rietumu krastu

  • 8 min lasīšanai
  • 15 foto
Ceļojuma maršruts: Los Angeles – Joshua Tree Park – Grand Canyon – Horseshoe canyon – Antelope canyon – Zion canyon – Las Vegas – Death Valley – Seqouja park – Santa Barbara – Los Angeles. 11 dienas. Pirmo reizi paviesojāmies ASV, pagājušā gada 8. novembrī, tieši ASV prezidenta vēlēšanu dienā, kad, pa ceļam uz Meksiku, vienu vakaru pavadījām Čikāgā. Tā bija pirmā iepazīšanās ar valsti, cilvēkiem un kultūru, kas iepriekš tikai redzēta televīzijā. Jau tad, pavadot ASV vien dažas stundas, mēs sapratām, ka noteikti būs jāatgriežas un jāiepazīst šī nezināmā valsts kārtīgāk. Pirms šī ceļojuma, pētīju apskates objektus, lasīju citu ceļotāju aprakstus, lai saprastu, ko varētu apskatīt. Bija skaidrs, ka noteikti ir jāapskata Los Andželosa, kas ir mūsu ceļojuma starta un beigu punkts un arī Las Vegasa. Neskaitāmās filmas, kurās ir redzētas šīs pilsētas, ļāva mums domāt, ka tieši šīs pilsētas būs mūsu ceļojuma galvenie apskates objekti. Arī tas, ka nebija ne mazākās nojausmas, cik lieli ir dabas parki Amerikā, neļāva mums saplānot ceļojumu, jo nezinājām, cik daudz un cik ilgi pavadīsim vienā parkā. Lasīju, ka ceļotāji vienā parkā pavada nedēļu un viņi vēl nebija visu apskatījuši. Tas mūs samulsināja, vai vispār kaut ko redzēsim. Tādēļ neko daudz necerējām redzēt un iepriekš nakts mājas nerezervējām. Tas mums deva sava veida brīvību, jo nospriedām, ka obligāti jāapskata LA un Vegasa un tad nu skatīsimies, cik parkus paspēsim apskatīt. 1. Diena. Lidojums Rīga – Stokholma – Los Andželosa aizritēja ļoti raiti un viegli. Tikām pie 4 brīvām vietām, pa kurām varējām labi izgulēties un moži iebraukt ASV. Izgājām imigrācijas dienestu un esam lielajā visu iespēju zemē. Izstāvam rindā pēc auto un sākam virzīties uz Riversaidu, kur ir mūsu pirmās nakts mājas. Jau uzreiz saprotam, ka šeit ir viss krietni lielāks kā pie mums – mašīnas, automaģistrāles ar 5 joslām uz katru pusi un neskaitāmām nobrauktuvēm un uzbrauktuvēm, kā arī sastrēgumi. Trāpījām tieši Lieldienu brīvdienās, kad visi amerikāņi dodas ārā no pilsētas, lai svinētu svētkus. Rezultātā ceļu, kuru mūsu offline navigācija rādija, ka ir jābrauc 1 stundu, mēs braucām 4 stundas. Bet lēni dudinot pa automaģistrālēm, pieradu pie viņu braukšanas kultūras un ceļa zīmēm. Iebraucām pa ceļam lielveikalā iepirkt snakus un dzērienus, un atkal noķērām kultūršoku – viss ir ļoti lielos iepakojumos paredzēts lielajiem amerikāņiem. Sapirkāmies ūdeni dabas parkiem un dodamies nakšņot. 2. Diena.
Tā kā nebijām vēl saraduši ar 10 stundu laika maiņu, cēlāmies 5 no rīta un varējām jau 6 startēt uz Joshua Tree park. Rīta agrumā satiksme minimāla un raiti nonācām galā. 14., 15., un 16. aprīlī bija nacionālo parku diena, kas nozīmē, ka iebraukšana nacionālajos parkos ir bez maksas. Tā mēs ietaupījām 30 bakšus un dodamies pirmā parka izpētē. Pie ieejas draudzīgs parka reindžers iedod karti un izstāsta, ko labāk apskatīt, ja ir ierobežots laiks. Joshua Tree parks savu nosaukumu ir ieguvis par godu kaktusveidīgajiem kociņiem, kas aug šajā apvidū. Pašā parkā mūs pārsteidz tas, ka ir ļoti labi asfaltēts ceļš ar stāvlaukumiem un piknika vietām. Lieldienu brīvdienās visi parki bija pilni ar amerikāņiem, kas atbraukuši nakšņot un piknikot uz parkiem ar saviem milzīgajiem treileriem. Parkā daudz dažādas grūtības pakāpes takas. Izbraukājam apskates objektus un uzkāpjam kalnā no kura paveras skats uz visu parku. Visu apskatām un dodamies tālāk. Tas mums prasīja 5 stundas. Izbraucot no parka, sākam braukt pa virzienā un Lielo kanjonu. Pa ceļam šķērsojam Mohavi tuksnesi un nokļūstam uz slavenās Road 66 šosejas. Te gan pieļāvām kļūdu, neuzpildot degvielu. Pēc ilga laika beidzot ieraudzījām benzīntanku ar divreiz dārgāku degvielu kā citur. Pie ieejas zīmīte ar atvainošanos, ka ir tik lielas cenas visam, jo viņiem ir dārga piegāde uz tik lielu nekurieni. Nedaudz iepildījāmies un braucam tālāk. Pie pašas uzpildes stacijas zīme, ka nākamā DUS pēc 100 jūdzēm.
Dienas beigās acis jau krīt ciet, tādēļ iebraucam pa ceļam makdonaldā, vietējā miestā norezervējam viesnīcu un braucam gulēt. Esam nobraukuši pusceļu līdz Lielajam kanjonam un no rīta būs jānobrauc vēl 200 km. 3. Diena. No rīta mostamies atkal agri un līdz ar saules lēktu sākam braukt uz Lielo kanjonu. Sasniedzam Grand canyon village un tur arī veicam apskati. Pirmie iespaidi, protams, elpu aizraujoši no plašumiem, ko redz acis. Vārdos to grūti raksturot, vienkārši gribās apsēsties un vērot plašumu.
Lai arī bijām salīdzinoši agri, saule bija jau augstu un kanjons nelielā dūmakā. Taču iesakām nakšņot ļoti netālu no kanjona, lai to apskatītu austošās saules staros. Tad var izbaudīt krāsu dažādību, ko sniedz dažādie kanjona ieži. Kanjonā arī ir iespējams noiet dažādu grūtību takas. Populārākā ir taka, kas ved pa serpentīnu lejā kanjonā līdz Kolorādo upei. Šī taka gan paredzēta 2 dienu gājienam, jo visur izkārtas brīdinājuma zīmes, lai nemēģina pieveikt šo taku vienas dienas laikā, jo daudzi aiziet bojā. Mēs šo taku neveicām, tā vietā nogājām taku gar kanjona malu. Tā gan vairāk domāta pensionāriem, jo visas takas garumā labs asfaltēts ceļš, taču karstajā saulē tāpat atņem spēkus. Pēc kanjona virzāmies uz pilsētu Page. Pa ceļam skati fantastiski. Klintis sarkanas, brūnas, melnas. Braucam cauri augstiem kalniem un ceļa malās ir skatu punkti uz ieplaku. Vakara saulē klintis iekrāsojās koši sarkanas, un ļoti kontrastē ar zilajām debesīm. Vakarā nonākam Page pilsētiņā un dodamies vakarā pēc Tripadvisor rekomendācijām. Tajā vakarā ēdām garšīgākās ribiņas, ko līdz šim esmu ēdis. Dzīvā mūzika, līnijdejas - fantastisks vakars ļoti foršā atmosfērā ar vietējiem. 4. Diena.
No rīta bija plāns apmeklēt Antilopes kanjonu, kas ir visvairāk bildētākais kanjons pasaulē. Tā kā iepriekšējā vakarā neizdevās pieteikties ekskursijām, jo viss bija pilns, nolēmām doties vispirms uz Horsehoe bend, kas atrodās pie pašas Page pilsētas. Esam samērā agri, bet saule jau ir uzlēkusi. Taču tāpat varējām izbaudīt košās krāsas, ko sniedza saules stari smilšakmens klintīs. Fantastiska vieta, noteikti ir jāapskata, jo sajūtas, stāvot pašā klints malā, ir neaprakstāmas. Sabildējam smukos bilžukus un dodamies uz Antilopes kanjonu. Upper kanjons ir tikai ar rezervācījām, tādēļ dodamies uz Lower kanjonu, izstāvam rindu un tiekam uz ekskursiju pēc 30 min. Ekskursija sastāv no 11 cilvēku grupas. Dodamies vietējā indiāņa gida pavadībā 30m dziļā zemes spraugā, kuru ir izskalojusi upe. 1997. gadā padsmit tūristus negaidīti pārsteidzis lietus un kanjons applūdis un tūristi gājuši bojā, tādēļ kanjonu drīkst apmeklēt tikai gida pavadībā. Ja 50 km attālumā līst stiprs lietus, tad pēc stundas kanjons būs applūdis. Pēdējo reizi kanjons applūdis janvārī un nedēļu tika sūknēts ārā ūdens. Pats smilšakmens kanjons ir ļoti neparasts, it sevišķi lūkojoties caur fotoaparātu, jo bildes sanāk ļoti interesantas. Gids stāstīja, ka šeit uzņemts foto, kurš ir bijis uz National geography vāka un cita bilde, kas pārdota par 3 miljoniem dolāriem. Šī noteikti bija viena no skaistākajām ceļojuma vietām. Noteikti ir vērts redzēt.
Pēc Antilopes kanjona plāns bija doties uz Las Vegas. Mūsu navigācija mūs veda virzienā uz Vegasu, taču izrādījās, ka ceļš iet cauri Zion parkam. Zion parkam noteikti ir jāvelta vismaz viena pilna diena, jo parks ļoti atšķirīgs, kā citi apskatītie. Klintis dzeltenā krāsā, daba neskarta ar sakritušiem veciem kokiem. Redzējām kalnu kazas un burundukus. Tā kā mums parka apmeklējums sanāca diezgan negaidīti, tad mēs parku mēs apskatījām diezgan lielā steigā. Izgājām taku uz skatu punktu, no kura paveras skats uz visu kanjonu ar upi lejā. Pie parka var atrast nakšņošanu, vai arī ar telti nakšņot parka teritorijā blakus kalnu upei. Tāpat ir arī daudzas interesantas haikošanas takas, taču tām mums nepietika laika un spēka, jo bija jānobrauc vēl 250km līdz Las Vegasai.
5. Diena. Iebraucot tumsā Las Vegasā, mute paliek vaļā no reklāmu, gaismu un dekorāciju daudzuma. Katra viesnīca uz The Strip galvenās ielas, cenšas pārspēt viena otru ar krāšņumu un šoviem. Katras viesnīcas kazino ir savienoti ar blakus viesnīcu kazino, tādēļ sākumā pat ir grūti atrast izeju no kazino elles. Cilvēki manāmi iereibuši, uz ielas staigā ar dzērieniem, tiek piedāvāti kuponi uz klubiem, restorāniem, un šoviem. Jautrība Vegasā sit augstu vilni un atmosfēra kā vasaras festivālos. No rīta aina paveras bēdīgāka, jo cilvēku uz ielām ir maz, viesnīcu krāšņās dekorācijas dienas gaismās vairs neizskatās tik iespaidīgi un pilsēta ir diezgan netīra. Vakarā atkal cilvēku pilnas ielas un visi dodas izklaidēties. Gribējām redzēt iespaidīgo strūklaku šovu pie Mirage viesnīcas, taču lielā vēja dēļ tas nenotika. 6. Diena.
Nākamais mērķis bija Nāves ieleja. Aptuveni 2 stundu braucienā no Las Vegas. Nāves ielejas parkā uzbraucām pašā augstākajā skatu punktā, no kura paveras skats uz ielejas zemāko punktu un sāls ezeru. Temperatūras atšķirība starp augstāko un zemāko punktu bija aptuveni 17 grādi. Iebraucām arī fotogrāfu populārajā punkta Zabirskij point, kas dienas laikā neizskatījās nekas īpašs, tur esot jābrauc saulrietā. Pastaigājām arī pa sāls ezeru, taču kaut kā Nāves ieleja nelikās nekas īpašs, tādēļ vakara pusē sākām virzīties gar Mount Vitney uz Bakersfieldu. Braucot cauri Nāves ielejai vakarā, pārņem neomulīga sajūta, kā no šausmu filmām, kur no pakalniem lien ārā briesmoņi. Apvidus galīgi neapdzīvots un tuksnešains. Taču braucot prom no Nāves ielejas atkal jāšķērso kalnu grēda ar fantastiskiem skatiem un ceļiem. Ar pēdējiem spēkiem vakarā sasniedzam Bakersfieldu. Pa dienu nobraukti aptuveni 600 km, kas bija lielākais attālums, ko veicām vienā dienā.
7. Diena.
No rīta cēlāmies laicīgi, lai sāktu ceļu uz Sekvoju mežu. Jau pats brauciens uz mežu bija ļoti skaists – braucām cauri vīnogu un labība laukiem un apelsīnu birzīm, taču, nonākot pie Sekvoju meža, mēs nonācām atkal pavisam pasaulē. Nonākam ar mežiem apaugošos kalnos un ceļš iet gar strauju kalnu upi. Stājamies uz katra stūra, lai bildētos un ķertu skaistos skatus. Ceļš ved aizvien augstāk kalnos, līdz esam sasnieguši jau mākoņus un temperatūra ir nokritusies līdz +5 grādiem. Un tieši kalnos sastopamies ar šiem majestātiskajiem milzeņiem – sekvojām. Sajūtas neaprakstāmas, stāvot blakus šiem kokiem. Mežs atgādina filmu Avatars ar milzu kokiem. Ceļi visi ir nokusuši, taču mežos vēl visur ir sniegs un ceļa malās var redzēt kupenas aptuveni 1,5 m augstumā, tādēļ daudzas takas ir slēgtas. Visur brīdinājumi, lai neatstāj pārtiku mašīnās, jo lāči var to saost un atnākt ciemos. Apskatījām gan lielāko sekvoju, kas ir lielākais koks pasaulē, gan arī vecāko, kura ir aptuveni 3000 gadus veca. Noteikti ir vērts apskatīt šos majestātiskos kokus, jo nekur citur pasaulē tos vairs nevar atrast. Ar pēdējiem rietošajiem stariem dodamies uz okeāna pusi, kur esam norezervējuši nakts māja, lai nākamajā dienā varētu virzīties gan okeānu uz Los Andželosu.
8. Diena
No rīta turpinām ceļu gar okeānu pa 101. šoseju virzienā uz dienvidiem. Šodien plānā ir apskatīt Santa Barbaru, kuru miglaini atceros no bērnības seriāla ar tādu pašu nosaukumu. Pilsēta ļoti sakopta, atgādina mūsu Jūrmalu. Izstaigājām promenādi un molu, paēdām vietējā studentu ēstuvītē garšīgus burgerus un turpinājām ceļu uz LA. Tuvojoties lielpilsētai satiksme sablīvējās un atkal sākās sastrēgumi uz visām pusēm. Dzīvošana LA ir dārga. Mēs apmetāmies Pasadenā un tad braucām uz apskates objektiem centrā. Ar tumsiņu nonākam savā naktsmītnē. Vakarā dodamies uz vietējo drive in, lai paņemtu meksikāņu virtuvi, rajons izskatās mazliet biedējošs, taču vietēji gangsteri mums uzmanību nepievērsa. 9. – 10. diena
Šīs dienas mēs veltām, lai apskatītu pilsētu. Godīgi sakot, bijām likuši lielas cerības uz šo lielpilsētu, tādēļ arī te ieplānojām 3 dienas, taču beigās secinājām, ka mums būtu pieticis arī ar vienu pilnu vai pusotru dienu. Pirmo apskatījām Grifina observatoriju, no kuras paveras skats uz pilsētu un arī uz slavenajiem Hollywood burtiem, pēc tam devāmies uz slaveno zvaigžņu bulvāri. Redzējām gan slavenās zvaigznes, gan arī slavenu aktieru roku un pēdu nospiedumus, taču redzējām arī ļoti daudz bomžus, trakos un citus naudas diedelniekus. Nogriežoties no zvaigžņu bulvāra, uz blakus ielām guļ bezpajumtnieki turpat uz ietves, trakie staigā un skaļā balsī lamājās vai deklamē kādas filmas scenārijus, katrā ziņā tas viss krietni sabojāja priekšstatu par šo pasaules slaveno pilsētu.
Pēc tam devāmies uz Beverlihilzu, lai apskatītu kā dzīvo slavenības. Stāvot sastrēgumā sieva teica, ka redzējusi, kā Brūs Viliss paskrien garām. Es gan nepievērsu uzmanību, tādēļ neko nevaru pateikt 😊 Braucot meklēt populārās mājas, neko vairāk par milzīgiem dzīvžogiem un vārtiem, redzēt neizdodas. Mūsu Mežaparkā būtu vairāk ko redzēt. Izstaigājām Rodeo ielu, pa kuru Kardašjanas parasti kursē un uz kuras atrodas visi dārgākie zīmolu veikali. Šī iela koncentrē arī ļoti dārgus auto un svarīgus cilvēkus. Dažreiz pārņem sajūta, ka gaisā virmo naudas smarža 😊
Nākamajā dienā devāmies uz pludmali. Izstaigājām promenādi, redzējām Baywatch glābēju mājiņas ar pašiem glābējiem, taču okeānā peldējās tikai retais, jo aprīļa mēnesī ūdens vēl dzestrs. Pludmalē iekārtoti trenažieri, kur trenējās Amerikāņu ņindzu pārbaudījumiem. Paši arī nedaudz pamērkaķojāmies, bija interesanti.
Pēc tam pa sastrēgumiem aizstūmāmies līdz Malibu. Izstaigājām akmeņaino pludmali, apskatījām pludmales rindu mājas, kurās tiek rīkotas džakuzi ballītes un devāmies atpakaļ. Arī Malibu, tāpat kā visa pārējā LA mums nekādas dižās emocijas neraisīja, drīzāk gan nelielu vilšanos, jo cerības bija lielākas nekā rezultāts. Kopumā vērtējot, šo ceļojumu varam ierindot vienu no labākajiem, jo dabas daudzveidība un krāšņums mūs pārsteidza nesagatavotus. Varbūt tas tāpēc, ka nelolojām cerības, redzēt kaut ko pārsteidzošu, kā tas ir Āzijā, taču noteikti ir vērts braukt un skatīties, jo katrs dabas parks ir neatkārtojami skaists un atšķirīgs.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais