Viena diena Kurzemē

  • 3 min lasīšanai
DELF’os izlasīju Andras Briekmanes aprakstu par vienas dienas braucienu uz Kurzemi. Radās doma pašiem doties līdzīgā izbraukumā. Tā kā mazmeita (11) jau sen gribēja redzēt Liepāju, tad mēs savā maršrutā šo to pielikām klāt, šo to izlaidām. Dažas šī izbraukuma bildītes skatāmas manā fotogalerijā: https://www.draugiem.lv/gallery/?pid=442329803 Septembra pēdējās dienas rītā ap 8.00 dodamies ceļā. Baudām vienu no pēdējām saulainajām dienām. Tiesa gan, daudzviet ceļā ir migla, līkumainākajos posmos pie Anneniekiem jābrauc mazliet lēnāk. Tikai pie Skrundas degvielas uzpildes stacijā mums pirmā “zaļā pietura”. Aiz Skrundas nogriežamies pa ceļu P117 Aizputes virzienā, jo mums sarunāts šitaki sēņu audzētavas apmeklējums. Iebraucot “Garīkās”, mūs jau gaida mājas saimnieks Andris, lai vestu ekskursijā pa savu saimniecību. Šitaki sēnes viņi audzē uz statņos saslietām alkšņu pagalēm. Tajās saurbtajos caurumos iepilda sēņu micēliju, aizsmērē un pēc gadiem trim var sākt novākt ražu. Šīs sēnes varot ēst arī nepagatavotas, bet viņi tūristiem piedāvā sēņu zupu, sēņu mērces vai vienkārši ceptas sēnes. Pārējās sēnes viņi gatavo pārdošanai - gan kaltētas, gan kā pulveri. Pēc sēņu audzētavas apskates mums izrāda ar vācisku pedantismu iekārtoto parku. Interesants ir vecais sūknis, kas darbojas pats ar sava ūdens spēku. Pēc parka apskates mājas augšstāvā noskatāmies nelielu filmiņu par šitaki sēņu audzēšanu. Un, visbeidzot, mēs tiekam aicināti uz sēņu mērces degustāciju! Laiks ir jauks un cienasts tiek pasniegts pagalmā. Pēc maltītes mazliet vēl pastaigājam pa saimniecību, uzkāpjam skatu tornī un braucam tālāk. Dodamies Aizputes virzienā. Pa ceļam iegriežamies apskatīt Kazdangas pili. Skaists nams, prieks par sakopto apkārtni. Aizputē nepiestājam, jo vēl daudz darāmā citur. Te ir būts citās reizēs, tādēļ garāmbraucot tikai pamājam sveicienus jaukajai pandiņas skulptūrai. Pirms Grobiņas abpus ceļam slejas vēja ģeneratoru torņi. Iespaidīgs skats! Liepājā braucam uz centru. Mašīnu novietojam bezmaksas autostāvvietā pie koncertzāles “Lielais dzintars”. Aizejam līdz Rožu laukumam. Liepājas Latviešu biedrības nama kafejnīcā “Rožlaukums” ieturam nelielu maltīti. Tad pastaiga pa Zivju ielu līdz Pētertirgum. Pirkt neko neplānojam, bet ejam vienkārši skatīties. Jauka kājnieku ieliņa! Mazmeita Latvijas mūzikas slavas alejā piemēra savu plaukstiņu mākslinieku roku atspiedumos. Es parādu savējiem ielu stūri, kur savulaik pie otrā stāva sienas miličiem bijusi satiksmes regulētāja būda un tādēļ to stūri saukuši “Pie pakārtā miliča”. Ieejam Rakstvežu ielā esošajā katoļu katedrālē. Atgriežamies Rožu laukumā un apskatām lielo rožu dobi, kuras apmalē iestrādāti Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. Aizbraucam līdz Zvejnieku alejai, kur atstājuši mašīnu, aizejam līdz jūrai. Te kāpās tik baltas smiltiņas, ka tā vien arī man gribas tajās paviļāties! Braucam uz Karostas pusi. Pirms izgriežamā tilta piestājam, lai to apskatītu no malas un apakšas. Karostas kvartālus apskatām tikai pa mašīnas logiem. Cietumā negribam, Katedrālē negribam, jo jāsteidzas tālāk. Navigators ved mūs Jūrkalnes virzienā pa ātrāko ceļu, tādēļ no Šķēdes līdz Saraiķiem jābrauc pa neasfaltētu ceļu. Drīz vien izkļūstam uz šosejas P111, pa kuru braucam ziemeļu virzienā. Ulmalē nogriežamies pa labi un apskatām Piņņu bļodakmeni. Aiz Labraga sasniedzam stāvkrastus. Iegriezušies vecajā ceļā, pa noeju kāpjam uz jūru. Liedagā daudz makšķernieku, lielākā daļa no viņiem runā lietuviski. Viņi ķerot butes. Mums pat gadās redzēt, kā kāds veiksminieks izceļ no ūdens buti. Izstaigājuši labu gabalu pa pludmali, salasījuši interesantus akmentiņus un gliemežvākus, dodamies tālāk. Jūrkalnē pagriežamies ceļā P119 uz Alsungas pusi. Arī šeit abpus ceļam plašs vēja ģeneratoru parks. Mežā ceļa malās sīļi kaut ko uzlasa un, mūsu mašīnas izbiedēti, mūk kokos. Alsungā un Ēdolē neapstājamies, jo saule jau noslīdējusi zemu. Kuldīgā piestājam tikai pie Ventas rumbas, lai paskatītos, kā lec zivis. Nebijām domājuši, ka arī rudenī to būs tik daudz. Pa ceļu P121 dodamies Tukuma virzienā. Bija doma apskatīt Zemītes pili, bet sāk krēslot un mums gribas paspēt redzēt Tiltu uz Nekurieni. Tas redzams tūlīt aiz Sātiem netālu no šosejas. Trīsdesmitajos gados bijis izstrādāts projekts dzelzceļa līnijas būvei no Tukuma uz Kuldīgu. 1940. gadā paspēja uzcelt tiltu pāri Abavai, bet sākās jauni laiki un uznāca karš, kas šim projektam pārvilka svītru. Vācieši, gatavodamies palikt Latvijā uz ilgiem laikiem, bija mēģinājuši atsākt līnijas būvdarbus. Tagad šis tilts vientulīgi stāv klajumā. Rīgā atgriežamies ap pusdeviņiem vakarā, nobraukti 514 kilometri. Ja braucienam varētu atvēlēt vairāk laika, varbūt pat otru dienu, tad būtu vēl daudz skatāmā: Jaunpils. Lielauces pils un parks pie tās. Piena muzejs Sieksātē. Kazdangas pils, parks un dabas taka. Kazdangas Dzirnavezers un parks. Aizputes pilsmuiža. Liepājā Sv. Annas luterāņu baznīca, Pētertirgus, Ziemeļu mols, Karostas cietums. Ziemupes pludmale un baznīciņa. Pāvilosta un lielākais jūrakmens. Ēdoles pils. Kuldīga. Zemītes pils. .... bet to visu kādā no nākamajiem braucieniem !


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais