Francijas ceļojums. 2.daļa. Saule, jūra un Tango Franču Rivjērā. lindatravel.lv

02.10.2017
17 min lasīšanai
140 foto

Abi ar dzīvesbiedru jau pāris gadus sapņojam par to, ka gribētos doties kādā ceļojumā, kas būtu apvienots ar dejošanu. Izpētījusi visdažādākās iespējas doties balles deju ceļojumos, secinu, ka šādu piedāvājumu cenas ir dārgas. Tad atrodu, ka šovasar jūlijā kāds Argentīnas Tango skolotāju pāris Franču Rivjērā rīko nedēļu garu tango apmācības nedēļu ar rīta nodarbībām un vakara milongām. Cena- 400 eiro par personu ar dzīvošanu villā 5 min pastaigā no pludmales un deju apmācību iekļautu cenā šķiet pieņemama. Kādā no ballēm izstāstām par šo iespēju saviem balles deju kursu biedriem un drīz vien mums pievienojas vēl divi pāri, kas vēlas doties šajā Tango ceļojumā kopā ar mums. Un tad jau vairs atkāpšanās ceļa nav. Piesakāmies Tango nedēļai un, tā kā esam 3 pāri, tad izrādās, ka visa villa būs mūsu (latviešu) un tango skolotāju rīcībā, jo tajā ir tikai 4 istabas. Ceļojuma pirmās daļas aprakstu lasiet šeit: http://www.lindatravel.lv/2017/09/Francijas-sniegotie-kalni-Rivjera-un-Tango.html 25.07.2017. Ierašanās Girago kūrortiņā Franču Rivjērā un Tango nedēļas sākums. Šodien ierodamies Girago kūrortiņā, kur, pateicoties Tango nedēļas organizatores Frančeskas atsūtītajām villas koordinātēm, veiksmīgi atrodam savu jauno mājvietu turpmākajai nedēļai. Villā mūs sagaida Argentīnas tango skolotāja itāliete Frančeska, viņas vīrs- argentīnietis Antonio, mājas saimniece- 90 gadīgā francūziete Žeanna, viņas vīrs, viņu kaimiņš Žans Pols un Frančeskas draudzene vāciete Ulrike. Frančeska izrāda mums villu un mūsu istabiņu ar terasi ar skatu uz dārzu un pakalniem pie villas.

Izmēģinu arī villas baseinu ar bezgalības skatu uz jūru tālumā.

Diemžēl iepriekšējā dienā šeit ir bijis ugunsgrēks tuvējā pakalnā un liesmas nodedzinājušas daļu koku līdz pat villas baseinam, kas pabojā skaisto ainavu un visa villas apkārtne smaržo pēc dūmiem. Bet atliek vien priecāties par to, ka pati villa nav cietusi ugunsgrēkā, jo citādi mūsu Tango nedēļa beigtos, vēl nesākusies….. Pēc pāris stundām villā ierodas arī mūsu draugi no Latvijas, kuri Nicā ielido šodien. Visi kopā tiekam aicināti pie vakariņu galda, kur par maltīti šovakar ir parūpējusies kāda no vietējām pavārēm, kas sagatavojusi mums tvaicētu zivi ar tvaicētiem dārzeņiem un salātiņiem. Saldajā tiekam cienāti ar saldējumu. Maltīte varbūt arī nav no izsmalcinātākajām, toties internacionālā kompānija ir ļoti draudzīga un jautra. Frančeska pati runā 5 valodās un tajās visās uztur sarunu ar visiem vakara viesiem. Mēs, latvieši, ar pārējiem varam sarunāties tikai angļu valodā, bet tas netraucē visiem (ar Frančeskas palīdzību) saprasties.

Tā nu mēs vakariņojam uz villas terases pie liela galda, ar skatu uz zaļojošajiem pakalniem un jūru tālumā aiz tiem. Ir silts vasaras vakars, sisina cikādes, pūš vējš un izjūtas ir gluži vai nereālas- vai tiešām mēs šobrīd esam īstā vietējo francūžu villā, sēžam pie viena galda ar mājas saimniekiem, baudām vietējo ēdienus un jau pavisam drīz dejosim Argentīnas Tango? 26.07.2017. Pirmā Argentīnas Tango nodarbība, ugunsgrēks pie villas un Port Grimaudi jahtu ostiņas apmeklējums. No rīta 9:00 visi sapulcējamies uz brokastīm, kuras ieturam uz terases pie villas baseina. Brokastīm villas saimniece sarūpējusi mums kukurūzas pārslas, pienu, jogurtiņus, sieru, šķiņķi, svaigas bagetes, ievārījumus. Pabrokastojuši, ap 10:00 uzsākam savu pirmo Argentīnas Tango nodarbību Frančeskas un Antonio vadībā. Atkārtojam pamat soļus, kurus esam jau iemācījušies Rīgā. Antonio uzsver, ka nepieciešams ieklausīties mūzikā un dejot tās ritmā. Tad nu mēģinām ar dažiem pamata soļiem izdejot tango ritmu. Nodarbība paiet ļoti ātri un pēc tās visa jautrā latviešu grupiņa (no kuriem daži sākuši malkot vīnu jau no paša rīta), izlemjam doties uz kūrortiņa pludmali iemēģināt peldi Vidusjūrā. Diena ir iekarsusi jau līdz 28 grādiem, saule cepina pamatīgi, bet jūrā ūdens gan šķiet dzestrs, tomēr dodamies peldēties.

Kādu laiku laiski pavaļojušies pa pludmales smiltiņām, izlemjam, ka varētu visi kopā aizbraukt līdz Port Grimaudi jahtu ostiņai, kas, pēc bildēm un villas saimnieces nostāstiem, esot līdzīga Venēcijai, un kur varot doties izbraukumā ar motorlaivu pa ostas kanāliem. Esam jau sariktējušies ceļam un gatavi doties, kad pamanām, ka pakalnā virs mūsu villas, ir atkal atsācies ugunsgrēks. Dūmu mākonis kļūst arvien lielāks un drīz mūsu skatam paveras arī uguns liesmas.

Pie mūsu villas pakalnā izvērties ugunsgrēks. Ceļojuma dienasgrāmatu lasiet šeit: http://www.lindatravel.lv/celojumu-apraksti.html

Balstoties uz villas saimnieces stāstīto par ugunsgrēka straujo izplatīšanos pa visu apkārtni dienu pirms mūsu ierašanās villā, prognozējam, ka situācija nav īsti droša un vienojamies, ka vajadzētu nogaidīt un pavērot notiekošo, pirms doties izbraukumā prom no villas. Turpmāko 20 minūšu laikā vērojam īstu glābšanas darbu ofensīvu- pakalnam pāri lido helikopters, kas novērtē uguns izplatīšanās apmērus, tad pavisam zemu virs mūsu galvām pāri pakalnam lokus sāk mest glābšanas dienesta lidmašīnas, kas uz uguns liesmām met nevis ūdeni, bet kādu ķīmisku pulveri, kas apdzēš liesmas. Ierodas arī vesela kolonna ar ugunsdzēsēju mašīnām. Vēl pēc brīža mūsu villā ieskrien uztraukti brīvprātīgie, kas paziņo, ka mums ir jāevakuējas no villas un jābrauc uz glābšanas dienesta noteikto vietu, kas atrodas aptuveni 10 min brauciena attālumā no villas. Paklausīgi sametam savas drēbes čemodānos un, salekuši mašīnās, braucam pakaļ Antonio un Frančeskai, kuri, balstoties uz iepriekšējās ugunsgrēka reizes pieredzi, jau zina ceļu uz glābšanas dienesta izsludināto centru. Tajā mūs piereģistrē, cienā ar dzērieniem un pie mums pienāk pat psihologs, kas franču valodā piedāvā psiholoģisko atbalstu krīzē cietušajiem. Mums gan šī situācija šķiet vairāk kā ekstrēms piedzīvojums, nevis traumējoša pieredze. Puiši vietējā veikalā atkal iepērk pa pāris rozā vīna pudelēm un ierosina tomēr neatmest mūsu plānu par došanos uz Port Grimaudi. Vienojamies ar Frančesku, ka viņa piezvanīs mums, kad būs saņemta atļauja doties atpakaļ uz villu. Un paši, sakāpuši visi seši vienā Audi, atceramies jaunības dienas, kad, nedaudz iereibuši, pēc ballītes braucām vienā auto vairāk jauniešu, nekā auto ir vietu. Pēc pusstundas brauciena jautrā noskaņojumā, ievācam Port Grimaudi informācijas centrā ziņas par to, kur var doties izbraukumā ar organizēto laivu pa kanāliem, noparkojam auto maksas stāvvietā (3 eiro stundā) un dodamies iekšā jahtu ostiņā pa galveno ielu. Tepat pie pirmā no tiltiņiem, arī atrodam laivu nomu, kur par 5.50 eiro par personu, uzreiz tiekam iesēdināti kuģīti un 20 minūtes tiekam vizināti pa ostas kanāliem, kurus ieskaujošās divstāvu mājiņas visos pasteļtoņos, ziedošie koki un krūmi, kā arī visur esošās motorlaivas un jahtas, suvenīru veikaliņi un restorāni rada dzīvespriecīgu un romantisku noskaņu. Šī vieta tiešām nedaudz atgādina Venēciju.

Dodamies izbraukumā ar motorlaivu par Grimaudi kanāliem.

Pēc brauciena ar kuģīti, uzkāpjam arī uz panorāmas skatu laukumu baznīcas tornī, no kura paveras burvīga panorāma uz raibo kanālu dzīvi. Vēl paspējam nobaudīt pa saldējumam un tad jau arī zvana Frančeska ar priecīgu ziņu, ka ugunsgrēks ir apdzēsts un mēs varam atgriezties savā villā uz vakariņām. Arī šovakar vakariņas mums gatavo nolīgtā pavāre, kas dzīvo tepat netālu no villas. Šovakar tiekam lutināti ar patiesi labu maltīti, kas sastāv no sautētas jēra gaļas, ratatouille, cepeškrāsnī ceptiem kartupelīšiem ar rozmarīna mērcīti, šampinjonu salātiem un sautētām pupiņām. Saldajā mums pasniedz franču sieru izlasi un ananāsus. Klāt, kā jau ierasts, malkojam rozā vīnu un vakars atkal izvēršas jautrs.

Ceļojuma dienasgrāmatu lasiet šeit: http://www.lindatravel.lv/celojumu-apraksti.html

Pēc pamatīgās maltītes un daudzajām vīna glāzēm, dejot tango nav viegls uzdevums, tomēr tieši tādēļ jau esam šeit atbraukuši. Tad nu cenšamies atkārtot no rīta mācīto un izprasām no skolotājiem vēl dažas jaunas tango figūras. Viņi savukārt palūdz mums uzlikt mūsu balles deju mūziku un nodejot viņiem to, ko protam mēs. Ko tādu jau mums nav divreiz jālūdz. Ar vislielāko prieku nodejojam lēno valsi, klasisko tango, rumbu un vīnes valsi. Sajūtas ir fantastiskas- dejot to, kas pašiem tik ļoti patīk un, salīdzinoši ar Argentīnas Tango, arī padodas. Matus brīžiem sapurina viegls, silts vasaras nakts vējiņš, kaut kur tepat sisina cikādes un skan mūsu iemīļotākās dziesmas. Un mēs dejojam tik viegli, it kā lidotu. Sajūta ir fantastiska. To, cik ļoti mēs izjūtam šo mūziku un deju, pamana arī mūsu jaunie skolotāji, kuri atzinīgi novērtē mūsu dejot prasmi. Paši gan viņi prot dejot tikai Argentīnas Tango, līdz ar to piedalīties dejošanā nevar. Tad nu atgriežamies atkal pie viņu iemīļotās dejas ritmiem un soļiem. Šovakar vietējie uzlūdz arī mūsu dāmas un puišus uz tango. Tas izvēršas īstā jautrībā. Īpaši jau tad, ka 90 gadīgā mājas saimniece dejo tango tā, ir kā viņai būtu tikai 30….Apbrīnojami, kā viņa savā vecumā spēj būt tik enerģiska un lokana un mētāt kājas tango soļos labāk par mums iesācējām. 27.07.2017. Pastaiga pa Calanques dabas taku gar jūru. No rīta izlemjam, ka šodien divatā ar Jāni brauksim uz Calanques dabas taku pie Cassis kūrortiņa 117 km attālumā no mūsu villas. Jau pirms vairākiem gadiem esmu izlēmusi, ka šo burvīgo vietu noteikti vēlos redzēt. Tā nu pēc rīta peldes, brokastīm un tango nodarbības, 12:00 uzsākam 2 st. ilgo braucienu līdz Cassis. Izvēlamies braukt pa ceļu nevis gar jūras krastu caur kūrortiņiem, bet gan pa iekšzemi un tā izrādās prātīga izvēle, jo ceļš ir brīvs no apdzīvotām vietām un sastrēgumiem. Pa ceļam gan iznāk braukt caur Hyeres un Tulonas pilsētām, bet arī tajās braukšana ir raita. Tā nu 14:00 esam klāt Cassis kūrortiņā, kur braucam līdz auto stāvvietai, kas atrodas vistuvāk pirmajam no klinšainajiem jūras līcīšiem- Port Miau. Un mums par prieku šajā parkingā atrodas vēl viena brīva vieta mūsu auto, kas ir gandrīz neticami, jo parkingi parasti esot pārpildīti, ko redzējām arī iepriekšējā stāvvietā, kam braucām garām pa ceļam uz Port Miau. Novietojuši savu auto parkingā (maksa 8 eiro par visu dienu), dodamies 10 min pastaigā līdz pirmajam līcītim, kurš ir šaurs un garš un atgādina smaragda krāsas upi ar žilbinoši baltām motorlaiviņām abos krastos.

Pastaigā pa Calanques dabas taku gar jūru

Baudot pasakainos skatus, dodamies pa GR98 taku gar šo līci aptuveni 20 min pastaigā tālāk līdz nākamajam līcītim-Port Pin. Pastaiga ir viegla, tikai nepieciešami labi pārgājienu apavi, jo akmeņi uz takas no apmeklētāju masām ir tā nopulējušies, ka šķiet, it kā mēs staigātu pa marmora plāksnēm. Otrajam līcītim- Port Pin, atšķirībā no pirmā, ir pludmale, kas ir atpūtnieku pārpildīta un, lai gan ir milzīgs kārdinājums izbaudīt peldi skaistajā līcī, tomēr, ziņkāres vadīti, dodamies tālāk aptuveni 45 min ilgā pastaigā līdz trešajam līcītim- En Vau.

Uz šo līci kāpiens ir visgrūtākais, jo sākumā tas ved kalnā un, lai gan taka ir pietiekami plata un ērta, tomēr karstajā saulē kāpšana nav viegla. Kad esam uzkāpuši kalnā, mums paveras skats uz jūru un Cassis ciematiņu tālumā, bet priekšā vēl kāpiens lejup no kalna pa samērā stāvu klinšainu taciņu, kur brīžiem pat nepieciešams pieturēties pie klintīm ar rokām, lai varētu nokāpt pa taku lejup. Kāpšanu apgrūtina arī tas, ka tajā ir tik daudz tūristu- pārsvarā gan jaunieši, jo laikam ģimenes ar bērniem vai atpūtnieki solīdākā vecumā tālāk par pirmo un otro līcīti parasti neiet. Tomēr, karstās saules un kāpiena nogurdināti, beidzot esam nonākuši pie En Vau līcīša, kurš, lai arī ir neapšaubāmi skaists, tomēr tādu īstu „Wow” izjūtu neizraisa. Bet pludmale gan šeit, neapšaubāmi, ir gan tīrāka, gan arī skaistāka, salīdzinot ar otro līcīti.

Tad nu dodos izbaudīt peldi šajā skaistajā pludmalē, taču izrādās, ka ūdens ir stindzinoši auksts un tad arī pamanu, ka tikai retais šeit peldas- pārsvarā visi tikai sauļojas, vai bradā pa līča krastu. Pēc ilgas saņemšanās tomēr pāris reizes ielienu ūdenī un nopeldu pa dažiem metriem- sak, neesmu jau no tām švakākajām Tomēr tādu īstu kaifu tik aukstā ūdenī no peldes neizdodas noķert. Tā nu, izbaudījuši ainavu, ko sniedz Ne Vau līcis, dodamies atpakaļ uz pastaigas sākuma punktu. Eju ar visu slapjo peldkostīmu (tā dara arī lielākā daļa jauniešu šajā takā) un karstajā saulē tas drīz vien jau ir sauss. Toties, kad esam uzkāpuši pa stāvo klinšu taku augšā kalnā un nogājuši lejā līdz otrajam līcītim, esmu gatava uzreiz mesties tajā peldēties, kamēr vēl ir karsti pēc pārgājiena. Arī šeit ūdens ir auksts, tomēr ne tik ļoti kā iepriekšējā peldē. Tad nu šeit pat izdodas nedaudz papeldēties. Pēc peldes, pa ceļam uz autostāvvietu, vēl notiesājam līdzi paņemtos creme brule kādā vietā uz klintīm ar burvīgu skatu uz pirmo līci un jūru tālumā.

Lai arī pastaiga nav bijusi no vieglajām, tomēr viennozīmīgi ir vērts uz šejieni atbraukt un izbaudīt šo dabas radīto fantastisko skaistumu, kas nekādā ziņā nevar sacensties ar cilvēku radīto ainavu. Varbūt līdz trešajam līcim gan ieteiktu doties tikai jauniešiem vai sportiski noskaņotajiem tūristiem, jo citādi kāpiens ir pārlieku nogurdinošs, kas gan mums, kalnu pārgājienu dažas dienas atpakaļ piedzīvojušajiem, nešķiet nekas traks. Kopā takā esam pavadījuši 4 stundas, ieskaitot garās atpūtas un foto pauzes. Un tad vēl 2 stundu brauciens līdz villai, kur mūs jau sagaida ar tango mūziku un mēs vēl paspējam pievienoties vakara milongai uz villas terases, bet pēc tās, ļaujamies peldei villas baseinā ar fascinējošu skatu uz naksnīgajām zvaigžņotajām debesīm virs mums. 28.07.2017. Eze viduslaiku ciematiņš un Argentīnas Tango milonga St Raphael kūrortā. Rītu, kā jau ierasts, sāku ar peldi villas baseinā ar dzirdi zilo ūdeni un burvīgo skatu uz zaļojošajiem pakalniem un jūru tālumā.

Pēc peldes, kopīgas brokastis uz villas terases, bet pēc brokastīm priekšpusdienas tango nodarbība, kurā gatavojamies šī vakara milongai St Raphael kūrortā, kur notiek Tango festivāls. Pa dienu nolemjam doties izbraukumā uz Eze viduslaiku ciematiņu Nicas tuvumā. Esmu jau sen iecerējuši šo ciematiņu kādu dienu apmeklēt un, lai gan līdz tam jābrauc 2 stundas, tomēr esamu apņēmības pilna to redzēt. Braukt izvēlamies pa autobāni, kas km ziņā ir garāks brauciens, bet vismaz sola ceļu bez sastrēgumiem. Turpceļš tiešām ved raiti, bet par bāni ir jāmaksā. Vienā virzienā iznāk iztērēt ap 10 eiro par bāņa nodokļiem (maksāšana notiek automātos pie iebraukšanas bāni, var maksāt gan ar karti gan skaidrā naudiņā). Atpakaļ ceļā gan braukšana iznāk lēnāka, jo Nicas tuvumā arī uz bāņa ir neliels sastrēgums vakara stundā, kad beidzas darba laiks lielākajai daļai iedzīvotāju. Eze centrā auto stāvvietas, protams, ir pilnas, vietu tajās neatrodam, taču izdodas novietot auto skatu laukuma stāvvietā uz ceļa no Eze uz Nicu, 5 min pastaigas attālumā no Eze centra, pietam šis ir bezmaksas stāvlaukumiņš panorāmas baudītājiem un turpat esošās kafejnīcas apmeklētājiem. Mēs, protams, izmantojam šo iespēju. Pats Eze viduslaiku ciematiņš, kas atrodas kalnā (klintīs), ir neliels un tā šaurās, romantiskās ieliņas var izstaigāt pusstundas laikā, bet, manuprāt, skaistākais Eze ir eksotiskie dārzi, kas atrodas Eze ciematiņa pašā kalna augšā un no kuriem paveras fascinējoši skati uz Vidusjūru un tās līčiem.

Dārzi ir skaisti iekopti un perfekti uzturēti. Šeit acis priecē visdažādāko šķirņu un izmēru kaktusi, palmas, ziedoši krūmi un dažādi, man nepazīstami, eksotiski augi. Nudien burvīgs dārzs, kuru noteikti iesaku apmeklēt un iztērētie 6 eiro par personu noteikti ir tā vērti skaisto skatu dēļ, kas paveras no dārziem uz jūru. Ne mazāk skaisti skati no Eze uz jūru droši vien paveras no daudzajiem šeit kalnā esošajiem restorāniem vai viesnīciņām, bet cenas te visam ļoooti dārgas. Tādēļ apēdam pa saldējumam un braucam uz vakara milongu St. Raphael kūrortā Bonaparta laukumā jūras krastā. Šeit ap 21:00 ir sapulcējušies vairāki simti apmeklētāju, kas, kā sākotnēji izskatās, vairāk ir pensijas vecuma ļaudis. Kad mūziku sāk spēlēt orķestris, deju placis tūliņ ir pilns ar dejot gribētājiem un mums, kas pagaidām vēl tik labi nepārvaldām Argentīnas tango deju, īsti nav vietas, lai izdejotu tos soļus, ko esam iemācījušies.

Tādu īstu prieku no šī pasākuma neizjutuši, dodamies kūrorta pilsētas ielās, kur kādā restorānā dzirdam dzīvo mūziku, pie kuras spontāni nodejojam pāris balles dejas turpat uz restorāna flīžu grīdas. Mums uzreiz uzrodas fani, kas aplaudē un pat filmē mūs. Jā, balles deju soļos jūtamies pārliecinoši un izjūtam īstu prieku no šīm dejām. Vēlāk vēlreiz atgriežamies milongas pasākumā, kur nu jau beidzis spēlēt orķestris, toties pie ierakstu mūzikas nu dejotāju ir mazāk un beidzot arī mēs varam izmēģināt no rīta apgūtos soļus, tomēr, pavērojuši pārējos dejotājus (kas ir arī mūsu vecuma grupā, ne tikai pensionāri) secinām, ka mēs neprotam dejot tik skaisti kā viņi un tad nu iekāriens uz dejošanu ātri pāriet. Tā nu nedaudz vīlušies par tango milongas pasākumu, braucam mājās, kur satiekam pārējos deju biedrus un dalāmies izjūtās par to, kādēļ neesam īsti izbaudījuši šo milongu. 29.07.2017. Pastaiga pa Bormes les Mimoses ciematiņu un Vidusjūras dārziem Domaine du Royal muižā. No rīta Antonio mums iemāca to deju soli, ko iepriekšējā vakarā redzējām dejojot milongā. Padejojuši ar skolotājiem, noķeram īsto tango sajūtu un sākam saprast milongas burvību. Galvenais ir dejot ar aizvērtām acīm, jo tad deja ir kā lidojums. Tā ir ļaušanās partnera vadīšanai, atslēdzot prātu un vēlmi izkalkulēt katru soli vai deju figūru. Esam tā aizrāvušies ar noķerto dejošanas kaifu, ka nodarbība ieilgst līdz par 13:00. Pēc veldzējošas peldes skaistajā villas baseinā, izlemjam apskatīt 35 km attālumā esošo Bormes les Mimoses ciematiņu, kas izslavēts kā ciematiņš ar visvairāk ziedošiem kokiem un krūmiem tās ieliņās. Ciematiņa informācijas centrā saņemu karti ar norādēm ieteicamajam maršrutam, kurš ved pa ciematiņa skaistākajām ieliņām. Vietumis atrodam no fotografēšanas viedokļa interesantus rakursus, ko pārsvarā veido bugenvillijām apaugušās māju sienas.

Tomēr jāsaka, ka šajā lielajā karstumā un sausumā, bugenvillijas un citi ziedošie krūmi jau ir daļēji nokaltuši un tādēļ skati nav tik iespaidīgi kā cerējām. Iespējams, ka ciematiņš izskatītos skaistāks pavasarī, kad viss vēl ir pilnā plaukumā un zaļojošs. Bet varbūt, ka šis ciematiņš nešķiet tik skaists pēc vakar redzētā uzpucētā Eze viduslaiku ciematiņa ar perfekti sakoptajiem eksotisko augu dārziem un skatu uz jūru. Pēc ciematiņa apmeklējuma braucam virzienā uz savu villu, pa ceļam piestājot kādā klinšu ieskautā līcītī ar smilšu pludmali un dzidru, caurspīdīgu ūdeni, kas vilina izbaudīt peldi, kam arī ļaujos.

Pa ceļam uz villu, ieraugām uz ceļa reklāmu Vidusjūras dārziem Domaine du Royal muižā. Ieguglēju, ka šie dārzi ir labi novērtēti un vakarā vēl ir atvērti līdz 19:30. Tad nu pieņemam fikso lēmumu doties pastaigā pa tiem. Ieejas biļetes te izmaksā 11 eiro par personu un dārzus varot izstaigā 1-2 stundās. Tieši tik daudz laika mums vēl ir līdz norunātajam vakariņu laikam. Tad nu dodamies pastaigā pa plašo muižas parka teritoriju, kas brīžiem atgādina savvaļas mežu, bet vietumis ir iekopti dažādi tematiskie dārzi- piemēram Austrālijas, Kalifornijas, Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas u.c dārzi. Teritorijā ietilpst arī skaista smilšu pludmalīte, kuru ieskauj klinšaini jūras krasti.

Tomēr kopumā jāsaka, ka dārzi ir diezgan nesakopti un vietumis- mežonīgi un mani tie īpaši neuzrunā. Nedomāju, ka būtu vērts speciāli uz tiem braukt. Vakariņas esam sarunājuši ēst kopā ar saviem ceļabiedriem uz villas terases. Dāmas ir pagatavojušas gardu ratatouille sautējumu un tomātu salātus, bet puiši nopirkuši grillētu vistiņu turpat ciemata veikaliņā. Mēs ar Jāni atvedam arbūzu un tad nu omulīgā atmosfērā pavadām vakaru kopā vakariņojot. Pēc vakariņām nu jau ierastā milonga turpat uz villas terases. Mēs ar Jāni jau esam uzķēruši īsto tango milongas dejas kaifu un pavadām vakaru deju ritmos. Bet pēc milongas- tradicionālā pelde baseinā zem zvaigžņotajām vasaras debesīm. Svētdiena, 30.07.2017. Pārgājiens gar jūras krastu līdz Cap du Dramount zemesragam un Jāņa dzimšanas dienas ballīte villā. No rīta, pēc nu jau tik ierastās rīta tango nodarbības, dodamies izbraukumā uz Saint Raphael kūrortiņu, no kura sākas aptuveni 11 km gara pastaigu taka gar jūras krastu līdz pat Cap du Dramount zemesragam. Šajā apkārtnē jūras krastu veido iesārtas klintis, kas rada acij neierastu Franču Rivjēras piekrastes ainavu, kuru vēlamies izbaudīt dodoties pārgājienā. Esmu ieplānojusi atstāt auto pie dzelzceļa stacijas, doties pastaigā gar jūru un atpakaļ pie auto atbraukt pāris pieturas ar vilcienu. Tā kā Saint Raphael kūrortā iebraucam tikai ap 14:00 un pastaigai mums iznāk atvēlēt ne vairāk kā 4 stundas, jo uz 19:30 Jāņa dzimšanas dienas ballītei esam rezervējuši grillētas vistiņas Spar veikaliņā turpat pie mūsu villas, tad izlemjam pabraukt vēl nedaudz uz priekšu Cap Dramount virzienā un sākt pastaigu no Cap Belmount (auto novietojam ielas malā pie dzelzceļa stacijas), kur beidzas Saint Raphael pilsētvide un jahtu ostu skati. Biju paredzējusi, ka taka būs asfaltēts celiņš gar jūru, tādēļ uzvelku sandales, nevis pārgājienu botiņas. Bet izrādās, ka taka ved pa pašu jūras krastu un pārsvarā pa akmeņiem un piekrastes klintīm, tā kā pārgājienam piemēroti apavi šeit būtu bijuši tieši laikā, jo iznāk nemitīgi kāpelēt uz augšu un leju pa lielajiem akmeņiem. Jūras krasta ainavas te tiešām ir skaistas un acij neierastas, jo krasta klintis ir brūngani sārtas, arī pludmales starp klintīm lielākoties veido sārti olīši, retāk- smiltis. Vietumis klintis ir arī zaļganas vai melnīgsnējas.

Pārgājiens gar jūras krastu līdz Cap du Dramount zemesragam.

Taka daudzviet ved gar privātmāju motorlaivu garāžām ar sliedēm ar tiešu izeju uz jūru, vai vietējo ierīkotām „peldvietām” ar trepītēm, kas ved turpat no klintīm ūdenī. Tādejādi varam pavērot vietējo Rivjēras iedzīvotāju mājas teju vai no pagalmu puses. Tālumā visu laiku redzam Cap Dramount zemesraga sārto klinšu sienas, kas ainavu padara vēl pievilcīgāku dabas mīļotāja acij. Lai gan no Cap Belmount raga līdz Cap Dramount ragam ir tikai ap 3.5 km gara pastaiga, pa klinšaino krastu to noejam aptuveni 2.5 stundās, pa vidu palutinot sevi ar pāris peldēšanas/piknika pauzēm. Taka beidzas pie viesnīcas Les Roches Rouges pirms Cap Dramount zemesraga pludmales. Gar viesnīcu tālāk tikt nav iespējams, tādēļ apejam to pa ceļu. No Cap Dramount oļu pludmales taka ved līdz stāvajām sārtajām zemesraga klinšu sienām un tālāk augšā kalnā, līdz mūsu skatam paveras piekrastes ainava otrpus zemesragam, kurā vēljoprojām dominē tā pati brūngani iesārtā klinšu krāsa. Ļoti skaisti un pat nedaudz mežonīgi dabas skati paveras no Cap Dramount raga takas, jo šeit nav apbūves.

Šaura taciņa ved cauri koku pavēnim, ik pa brīdim paverot fascinējošus skatus uz jūru un smaragdkrāsas klinšu līcīšiem. Tālāk dodamies pa piekrastes auto ceļu atpakaļ uz Cap Dramount, no kura attiet vilciens uz Cap Belmount (kur atstājām savu auto), bet dzelzceļa stacijā noskaidroju, ka nākamais vilciens būt tikai pēc 40 minūtēm. Tik ilgi gaidīt negribas, jo 3.5 km varam pa piekrastes auto ceļu noiet ātrāk ar kājām, nekā pienāks vilciens. Tādēļ dodamies pēc sava auto raitā pastaigā pa ietvi ceļā malā. Pēc pastaigas secinām, ka varbūt būtu bijis prātīgāk novietot auto lielajā parkingā pie Cap Dramount pludmales, tad doties pastaigā apkārt zemesragam un pāri tam un tad pa auto ceļu atgriezties ar kājām pie sava auto Cap Dramount, jo tad iznāktu īsāks pārgājiens, bet ainavas tieši šajā posmā ir viskrāšņākās. Un pie pludmalītēm posmā no Cap Belmount līdz Cap Dramount varētu piebraukt arī tāpat ar auto, nopeldēties un braukt tālāk līdz nākamajam klinšu līcītim. Lai gan, man kā pārgājienu mīļotājai, šajā dienā noietie 13 km, protams, nešķiet par daudz un redzētais noteikti ir tā vērts. Vakarā laimīgi paspējam uz norunāto vakariņu laiku villā, kur mūsu ceļabiedri jau ir sagatavojuši salātus un ratatouille sautējumu. Uz galda liekam arī grilētās vistiņas un neiztrūkstošo rozā vīnu un vakara svinības var sākties. Esmu iepriekš ar Frančeskas palīdzību pasūtījusi kūciņu Jāņa dzimšanas dienas ballītei un kūciņa ar dzirkstošo rozā vīnu rada vēl īpašāku svētku izjūtu.

Šovakar esam sarunājuši ar deju skolotājiem, ka mums būs balles deju vakars, tādēļ pēc pāris milongu dejām, Jānis uzliek Ifonā savu īpaši šim pasākumam atlasīto balles deju izlasi un mēs visi trīs latviešu pāri ļaujamies tik iemīļotajiem valša, fokstrota, rumbas, kvikstepa, sambas un ča ča ča deju soļiem, kas siltajā vasaras naktī uz āra terases zem zvaigžņotā debesjuma rada īpaši pacilājošas izjūtas. Deju skolotāji, iedvesmojušies no mūsu deju soļiem, arī vēlas tos apgūt un tad nu mēs dažus pamatsoļus iemācam arī viņiem, kā arī uzaicinām viņus uz balli Rīgā, kas viņiem šķiet laba ideja.

Vakara noslēgumā, pēc dejām sakarsuši, ar dzirkstošā rozā vīna glāzēm rokās dodamies atveldzēties villas baseinā, no kura, ļaujoties liegai peldei, priecājamies par mēnesnīcā izgaismoto jūras līci un tajā mirgojošajām jahtu uguntiņām, zvaigžņotajām debesīm virs mums un Bočelli fantastiskajām melodijām no mūsu deju izlases. Izjūtas ir tik debešķīgas, ka šķiet gluži vai nereālas. Vai tas tiešām notiek ar mums? Vai tāds baudījums patiešām ir iespējams arī „parastajiem mirstīgajiem”, ne tikai bagātajām filmu zvaigznēm? Šis vakars nudien ir izdevies lielisks un vismaz mēs, dāmas, vēl kādu brīdi pirms gulēt iešanas, dalāmies savās emocijās un nevaram vien beigt jūsmot par to, cik burvīgs ir izvērties šis vakars un ceļojums kopumā. 31.07.2017. un 1.08.2017. Pēdējās ceļojuma dienas veltam pludmalei un peldēm siltajā jūrā. Tā kā visa ceļojuma laikā esam ļoti daudz km nobraukuši ar auto, kā arī nostaigājuši ar kājām, tad pirms mājupceļa vēlamies atpūsties, izbaudīt nesteidzīgas peldes siltajā jūrā, nedaudz pasauļoties un pavadīt laiku kopā ar saviem ceļabiedriem. 5 min pastaigā no mūsu villas ir ļoti laba smilšu pludmale- Plage de Girago, kurā arī pavadām lielāko laika daļu, bet pārmaiņas pēc aizbraucam arī līdz L”Escaletes pludmalei, kas ir klinšaina un vējainajā dienā tajā ir ļoti lieli viļņi, kuros peldēt ir gandrīz neiespējami, tomēr ainava ir skaista un citāda.

Pēdējā vakarā, pirms mājupceļa, atkal kopā pagatavojam vakariņas villā un pavadām sirsnīgu vakaru kopā ar Frančesku un Antonio sarunās par tango, par mums pašiem un par dzīves baudīšanu. Nodejoju pāris dejas arī ar Antonio, kura meistarība dejā ir fascinējoša un liek man vairāk izjust Argentīnas Tango īsto maģiju un iemīlēt šo deju (īpaši milongas ritmos).

Ar saviem ceļabiedriem vienojamies, ka pēc atgriešanās no ceļojuma, noteikti aiziesim kopā uz kādu milongu Rīgā, lai atsvaidzinātu un uzturētu savas jaunapgūtās Argentīnas Tango prasmes. Atskatoties uz šo 12 dienu ceļojumu kopumā, man ir izjūta, ka pa šo laiku ir piedzīvots ļooooti daudz iespaidu. Esmu izbaudījusi visu, ko biju iecerējusi un pēc kā biju noilgojusies- īstu karstu vasaru, kalnu pastaigas, peldes Vidusjūrā un termālajos baseinos, smaržojošos lavandas laukus, pastaigas pa romantiskajiem Francijas ciematiņiem un pa gleznainajām dabas takām gar jūru, lielisku kompāniju, ar ko kopā pavadīt bezrūpīgus vakarus, baudot Vidusjūras virtuves maltītes, dejas un cikāžu sisināšanu vasaras siltajās naktīs. Ceļojuma dienas ir bijušas tik piesātinātas ar visdažādākajām aktivitātēm, ka kādam, iespējams, šāds atvaļinājums varētu šķirt pārlieku nogurdinošs, bet ne man, jo man patīk būt aktīvai- kāpt kalnos, doties pārgājienos, peldēt, dejot. Un ja vēl to visu ir iespējams apvienot, tad man ir grūti iztēloties vēl labāku ceļojumu par šo. Ar saviem ceļabiedriem jau esam vienojušies, ka, ja vien būs iespēja, nākamgad atkal dosimies ceļojumā, apvienotā ar dejošanu. Frančeskai ir ideja par šādu Tango nedēļu Umbrijā Itālijā un tas šķiet vilinoši Tēriņi abiem ceļotājiem kopā: Naktsmītnes+ tango nodarbības: 1080 EUR Aviobiļetes: 408 EUR Pārtika: 395EUR Krodziņos: 78.00 EUR Ieejas biļetes: 89 EUR Auto noma: 353 eiro Degviela: 149 EUR Taksis: 90 EUR Ceļu nodokļi: 64 eiro Auto stāvvieta: 15 EUR

Mūsu tango pasniedzējs- argentīnietis Antonio.

Vidusjūras dārzi Domaine du Royal muižā.

Lutinam sevi ar kūkām savas istabas terasē:) Ceļojuma dienasgrāmatu lasiet šeit: http://www.lindatravel.lv/celojumu-apraksti.html

Francijas ceļojums. 2.daļa. Saule, jūra un Tango Franču Rivjērā. lindatravel.lv

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem