Eine kleine Reise bis Innsbruck (Mazs ceļojums līdz Insbrukai)

18.09.2017
8 min lasīšanai

Plānojot savu 2017. gada vasaras braucienu, atkal gribējās redzēt kalnus, izjust austriešu laipnību un viņu rāmo, sakārtoto dzīves ritmu. Tādēļ par galamērķi izvēlējāmies Insbruku, bet ieplānoju kaut ko apskatīt arī pa ceļam Polijā un Čehijā. Šoreiz no „Impro” ceļojumu maršrutiem aizguvām maz, jo daudz no viņu piedāvājuma jau bija redzēts vai nešķita saistošs. Tādēļ ieskatījos tūristiem domātajā literatūrā un izmantoju savā datorā uzglabāto informāciju, kas savulaik bijusi lasāma „Delfos”. Naktsmītnes atkal pasūtīju www.booking.com. Šoreiz es, izmantodams www.viamichelin.com un www.google.lv/maps, katrai dienai sastādīju grafiku. Tas palīdzēja sekot, vai mēs jau kavējam vai, gluži otrādi, mums ir brītiņš papildus kafijas pauzei. Pārsvarā reālais brauciena temps sakrita ar sastādīto grafiku. Maršruta shēmu var apskatīt manā foto galerijā par šo braucienu. Turpat arī bildes.

Pirmā diena, otrdiena, 1. augusts

Pirmā diena, kā parasts, tranzīta brauciens cauri Lietuvai un Polijai. Izbraucam no Rīgas 6.45. Tikai pie Kauņas taisām pirmo brokastu pauzi – apēdam līdzpaņemtos salātiņus. Aiz Kauņas priecājamies, ka lietuvieši turpina būvēt četrjoslu autoceļu. Tikai Polijā pie Augustovas ieslēdzu savu navigatoru – lai tas mūs virza uz naktsmītnes vietu. Brauciens turpinās pa ierasto ceļu Varšavas virzienā. Vairākās vietās notiek ceļu remontdarbi un satiksmi regulē ceļu strādnieki, bet lielo mašīnu daudz un nākas ilgi gaidīt, kamēr tiksim tālāk. Piedevām tam braucienu aizkavē arī svētceļnieku grupas, kas, visdrīzāk, dodas uz Čenstohovu. Aiz Ostrovas Mazovieckas (Ostrów Mazowiecka)nogriežamies no ierastā Varšavas virziena un pa 50. un 79. ceļu dodamies dienvidu virzienā. Deviņos vakarā sasniedzam Višmontovu (Wyszmóntow), kur mums rezervēta naktsmītne. Šajā dienā nobraukti 829 kilometri.

Otrā diena, trešdiena, 2.augusts

Pabrokastojuši naktsmītnē „Taurus”, dodamies uz 23 km attālo Sandomierzu (Sandomierz). Par šo pilsētiņu es izlasīju kādā no „Draugiem.lv” lasītajiem ceļojumu aprakstiem. Tur nokļūstam jau pirms astoņiem, pilsētiņa tikai mostas, veikaliņi un kafejnīciņas vēl ciet. Skaidrs arī, ka negaidīsim vairāk par stundu, kamēr varētu uzkāpt Opatovskas vārtu (Brama Opatowska) tornī. Bet agrajai rīta stundai savs labums – nav tūristu, pilsētiņa priecē ar savu omulību un klusumu, jaukajiem namiņiem. Papriecājušies par šo no viduslaikiem saglabājušos pērlīti, pa 79. ceļu dodamies Krakovas (Krakow) virzienā. Sasnieguši pilsētas nomalē esošo tramvaju līniju galapunktu Nowy Biežanów, atstājam mašīnu šķērsieliņā, kāpjam 13. tramvajā un braucam uz centru. Tuvojoties centram, jūtu, ka tramvajs nebrauc gluži tā, kā es shēmās biju izpētījis. Vēlāk saprotu, ka ielu remonta dēļ tramvajs vecpilsētu apbrauc gar otru malu. Bet tas nekas, jo kāds onkulītis liek mums saprast, kurā pieturā labāk izkāpt un pavada līdz pilsētas bijušajam tirgus laukumam (Rynek Glówny). Apskatījuši šajā laukumā visu, kas ieteikts ceļvežos, pa Floriańska ielu dodamies uz Jana Mateiki laukumu (Plac Jana Matejki), kur apskatām Grīnvaldes kaujas pieminekli, Sv.Floriana baziliku, pilsētas nocietinājumu vēsturisko vārteju (Barbakan Krakowski). Pēc tam dodamies uz Vāveles (Wawel) kalnu, kur atrodas karaļa pils, katedrāle un daudzas citas vēsturiskas celtnes. No kalna terases skaisti skati uz Vislu. Pēc mazas kafijas pauzes sēžamies 13. tramvajā un braucam pēc savas mašīnas. Pa autoceļiem A4 un A1/1, 35 un 46 dodamies uz pasūtīto naktsmītni “Penzion Ema“ Prostejovā (Prostějov). Tas jau ir Čehijā. Nobraukti 498 kilometri.

Trešā diena, ceturtdiena, 3. augusts.

Pēc brokastīm pa ceļiem 46, 1, E50, 23 un 3 braucam uz Hluboku (Hluboká nad Vltavou), kur jāapskata Hlubokas pils. Mašīnu atstājam bezmaksas autostāvvietā pie lielveikala un kāpjam kalnā. Ieraudzītais atbilst iedomātajam – pils ir viegla, balta, aristokrātiska, mazliet atgādina Vindzoras pili. No Hlubokas dodamies uz 42 km attālo Prahatici (Prachatice). Pilsētas centrā esošajā laukumā un tam tuvākajās ieliņās ēkas ir izrotātas ar gleznojumiem vai aci apmānošiem grafiskiem elementiem. Dažas ēkas, kam patiesībā ir gludas sienas, ir izkrāsotas tā, ka tām šķiet izbūvēti dažādi ciļņi. Pilsētiņas centru apjož daudzviet vēl saglabājušies aizsargmūri un torņi. No Prahatices braucam uz Holašovici. Tas ir mazs ciematiņš, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ciems ir slavens ar tā sauktā Dienvidbohēmijas lauku baroka stila unikālajām ēkām. Papriecājušies par šo jauko Čehijas stūrīti, izkļūstam atpakaļ uz 3. ceļa, pa kuru dodamies Austrijas virzienā. Pie robežas mūs aptur austriešu robežsargi, lai pārbaudītu mūsu un automašīnas dokumentus. Pie viena viņi laipni izstāsta, ka drīkstu braukt līdz pirmajam benzīntankam, kur jānopērk vinjete. Drīz pēc tam sākas garlaicīga joņošana pa autostrādēm vispirms Lincas un Zalcburgas virzienā, pēc tam uz Fillahas pusi. Krietni pievakarē beidzot varam nogriezties uz Ramingšteinu (Ramingstein), kur mums viesnīcā “Gasthaus Durigon” pasūtītas naktsmājas. Nobraukti 725 kilometri.

Ceturtā diena, piektdiena, 4. augusts.

Pēc brokastīm pa vietējiem ceļiem, bet tālāk pa 99. un 100. ceļu braucam uz Itāliju. Tur iegriežamies Brunekā (Brunicio), kas tūristu ceļvežos izslavēta ar visādiem jaukumiem – mazām ieliņām un romantiskiem stūrīšiem. Patiesībā ieraugām parastu pilsētiņu, kādas jau daudzviet redzētas. Galvenajā ielā apēdam negaršīgu picu. Toties revanšam kādā šķērsieliņā atrodam saldējumnīciņu, kur uz vietas gatavotais saldējums garšo lieliski. No Brunekas pa ceļiem SS49 un SS12 caur Brenneru (Brennero) atkal iebraucam Austrijā un dodamies Insbrukas virzienā. Pirms pilsētas mazā ciematiņā Fulpmes mums pasūtītas naktsmājas. Šo vietu es izvēlējos ar nolūku, jo līdz Fulpmesai ierīkota viena no Insbrukas tramvaju līnijām (līnija STB). Iekārtojušies naktsmītnē un tur atstājuši savu auto, ejam uz tramvaju. Brauciens ar to ir viens no jaukākajiem piedzīvojumiem mūsu ceļojumā. Tramvajs brauc pa pļavām, cauri mežiņiem un tuneļiem, gar kukurūzas laukiem un zirgu aplokiem, visur redzami skaisti skati ar alpu pļavām, maziem ciematiņiem un baznīciņām. Varu netraucēti acīm tvert skaistās ainavas, jo nav jāstūrē mašīna. Tramvaja līnijas garums ir 22 km un brauciens ilgst stundu. Insbrukā izkāpjam netālu no vecpilsētas, tuvējā bistro ieturam maltīti. Diemžēl pa to laiku sabiezē mākoņi, sākas negaiss. Mazliet pagājuši pa ielām, dodamies uz Centrālo staciju, lai ar tramvaju dotos atpakaļ uz Fulpmesu. Interesanti vērot, kā vagona vadītājs, izlaižot pieturvietās pasažierus, no viņiem atsveicinās ar omulīgu Auf wiedersehen vai kādu citu uzrunu. Šajā dienā ar auto nobraukti 307 kilometri.

Piektā diena, sestdiena, 5. augusts.

No rīta, pabrokastojuši Fulpmesas naktsmītnē, dodamies uz Insbruku. Labi, ka vakar vizinājāmies ar tramvaju, jo ceļš ir ļoti līkumains, jābrauc uzmanīgi un par apkārt skatīšanos nav ko domāt! Insbrukā mūs iekārdina konditoreja un mums sanāk tādas kā otrās brokastis. Ir sestdienas rīts, austrieši nesteidzīgi malko kafiju, daži atnākuši ar saviem sunīšiem. Pēc kūciņas aizbraucam līdz vecpilsētai, lai apskatītu vismaz daļu no tā, ko vakar lietus dēļ nevarējām. Tālāk pa 171. ceļu braucam uz Ratenbergu (Rattenberg), kas esot Austrijas mazākā pilsētiņa. Tā laikam tas ir, jo vecpilsētā ir viena galvenā iela un dažas šauras šķērsieliņas. Viss omulīgi sakopts. Dažos veikalos telpām ceturtās sienas nav – tās vietā ir klints, jo nami piebūvēti tieši pie kalna. Izbaudījuši šīs pilsētiņas rāmo ritmu, griežam mašīnu nu jau māju virzienā. Izbraucam uz autostrādes A12/E45/E60 un dodamies uz Vāciju. Tur pa autostrādēm 93, 8, 9, 3 un 73 dodamies uz Bambergu (Bamberg), kas izslavēta ar savu pievilcību. Dzirdētais un lasītais pilnīgi apstiprinās – jauka pilsētiņa ar māju sienu gleznojumiem, šaurām ieliņām, tiltiņiem un saliņām. Pavadījuši Bambergā pāris stundas un iebaudījuši nesteidzīgu kafiju, pa autostrādēm 70 un 9 braucam uz savu naktsmītni “Fuchsbau” mazā ciematiņā Ahornis. Nobraukti 532 kilometri.

Sestā diena, svētdiena, 6. augusts.

No rīta mūs modina gaiļu dziesmas, jo viesnīciņa atrodas lauku ciematiņā. Paēduši viesnīcas ēdamzālē paskopas brokastis, pa autostrādēm 9 un 72 braucam uz Nečkavu (Netschkau), kur gribu apskatīt Goltzšas viaduktu (Göltzschtalbrücke). Tas būvēts no ķieģeļiem 19.gs vidū, četros līmeņos ir 98 arkas, garums 574 metri, garākais šāda veida tilts pasaulē un joprojām pa to notiek vilcienu satiksme. Tilts tiešām iespaidīgs, bija vērts atbraukt to apskatīt. Braucam tālāk pa Vāczemes vietējiem ceļiem. Sasnieguši Ničareutu (Nitschareuth), iekļūstam pilsētas svētkos, ko rīko vietējie ugunsdzēsēji. Tur viss, kā pie vāciešiem pienākas – skan jestra mūzika, tiek ceptas desiņas un ribiņas, kausos lej alutiņu, cilvēki apmeklē dažādas atrakcijas un kioskiņus. Uzslieta liela telts, kurā daudz garo galdu un solu, galā skatuvīte muzikantiem. Tobrīd notiek traktora vilkšanas sacensības – komandām jāaizvelk traktors pēc iespējas tālāk augšup pa slīpo ieliņu. Apēduši gardu desiņu porcijas un uz tām uzdzēruši pa mazam alus malkam, dodamies tālāk. Pēc pusstundas sasniedzam Lēbihavu (Löbichau), jo gribam apskatīt pili, kurā sava mūža nogali aizvadījusi Anna Šarlote Doroteja fon Bīrona. Pie pils ieejas atrodam viņai veltītu piemiņas plāksni. Laiku gaitā pils pamatīgi pārbūvēta un tagad tur ir pansionāts. Kāda laipna kundzīte, kura visu mūžu nostrādājusi pilī, iesaka aizbraukt uz Posteršteinu (Posterstein), kur muzejā mēs atradīšot plašāku informāciju. Aizbraucam gan, bet tobrīd baznīcas zvani aicina uz dievkalpojumu un saprotam, ka svētdienā muzejā mūs neviens negaidīs, tādēļ to nemaz nemeklējam, bet acīm izbaudām kluso pilsētiņu. Izkļuvuši uz 4. autostrādes, joņojam Drēzdenes virzienā. Šajā pilsētā esam jau bijuši vairakkārt, tādēļ, šoreiz no upes otra krasta vecajai baroka dāmai pamājuši tikai sveicienus, dodamies gar Elbu uz Čehijas pusi. Braukt pa šo ielejas posmu gribēju jau sen, tagad beidzot ir izdevība. Pa 172/62. ceļu sasniedzam Dečinu (Děčín). Tur uzkāpjam kalnā uz pili (Zámek Děčín). Pils nav nekāda īpaša, bet turp dodamies, lai apskatītu rožu dārzu. Bija vērts uzkapāt, jo tur šobrīd viss pilnos ziedos. Aizbraucam līdz laukumam pilsētas centrā un restorāna terasē paēdam pusdienas-vakariņas. Pēc maltītes pa vietējiem ceļiem braucam uz Bogatiņu (Bogatynia). Tur mums pasūtīta naktsmītne, jo poļu pusē ir lētāk. Ziemeļbohēmijas apkārtne skaista, pauguraina, jauki te viņiem dzīvot! Navigators mūs virza pa ātrāko ceļu caur nelielu stūrīti Vāczemē. Aiz Likendorfas (Lϋckendorf) uz šosejas ir barjera ar zīmi, ka tālāk kustība slēgta. Mēģinām atrast apbraucamo ceļu, bet turpat vien atgriežamies. Riskējam braukt garām barjerai cerībā, ka priekšā nebūs kāds šķērslis, piemēram, remontējams tilts. Izrādās, ka slēgtajā posmā notikušas kaut kādas ātrumsacensības un pašreiz strādnieki nesteidzīgi novāc ceļu līkumos izliktās salmu ķīpas, tiek demontētas atspirdzinājumu bufetes, muzikanti liek kastēs savus instrumentus. Veiksmīgi sasniedzam savu naktsmītni, kas atrodas diezgan nolaistā kādreizējā vācu pilsētiņā, bet tagad tā ir Polija. Šajā dienā nobraukti 468 kilometri.

Septītā diena, pirmdiena, 7. augusts.

Pabrokastojuši labas brokastis naktsmītnē “Dom4You”, dodamies atpakaļ uz Čehiju, jo gribam vēl izlaist mazu līkumiņu pa ziemeļu Bohēmiju. Aizbraucam uz Liberecu. Atkal kārtējā jaukā pilsētiņa. Nolikuši mašīnu netālu no centra, izejam nelielā “špacierī” pa mazajām ieliņām un Rātslaukumu. Vienā no laukuma kafejnīcu terasēm uzcienājam sevi ar čehu kūkām, kas garšo lieliski. Tālāk mūsu ceļš ved Sobotkas virzienā. Speciāli izvaros no autostrādes un braucam pa vietējiem ceļiem. Skaista apkārtne – līkumainais ceļš vijas augšu un lejup cauri omulīgiem čehu ciematiņiem. Izlīkumojušies, sasniedzam Kostas pili (Hrad Kost). Pamatīgie mūri uz augstās klints ir kā sveiciens no skarbajiem viduslaikiem. Pēc pils apskates aizbraucam līdz Sobotkai un aiz tās izkļūstam uz 10/E65 ceļa, pa kuru dodamies Polijas virzienā. Aiz robežas beidzas līkumainais un kalnainais ceļš, varam braukt mierīgāk. Pa Polijas ceļiem 3, 5, A4/E67, S8/E67 un 74 dodamies uz Pjotrkovu Tribunaļsku (Piotrków Trybunalski), kur netālu no tās mums rezervēta viesnīca “Hotel Gorski”. Nobraukti 536 kilometri.

Astotā diena, otrdiena, 8. augusts.

Pēdējā ceļojuma diena mājup. Vēlreiz jāatzīst, ka poļu naktsmītnes mums gadās vislabākās ar visbagātīgākajām brokastīm. Pamatīgi pamieloti, dodamies Varšavas virzienā. Tālāk, lai apbrauktu iespējamos 8. ceļa būvdarbus, braucam caur Rožanu (Różan) un tad uz Lomžu. Tālāk jau ierastais ceļš līdz Rīgai. Šajā dienā nobraukti 810 kilometri.

Kopsavilkums

Pavisam nobraukti 4705 kilometri. Par viesnīcām, degvielu, vinjetēm, ieejas biļetēm, stāvvietām un polisēm diviem cilvēkiem izdoti €820. Cik notērēts maltītēs, kafijās, saldējumos un pirkumos, tas ir braucēju pašu ziņā. No izdevumiem par pārtiku būtu jāatrēķina tā summa, ko pa šo laiku izdotu, dzīvojot mājās – tad uzzinātu, par cik vairāk izdots ēšanai ceļojuma laikā.

Neapmeklējām

Pirms brauciena bija doma apmeklēt bazalta klintis Čehijā, bet neizdevās atrast konkrētas norādes, kā šo vietu atrast, bet, tā kā jau bija redzētas, iespējams, līdzīgās Bastei klintis Vācijā, tad sevišķi nemeklējām. Insbrukā lietus dēļ neizdevās paspēt apmeklēt visu iecerēto, piemēram, olimpisko centru. Krakovas apskate aizņēma vairāk laika, nekā plānots, un tādēļ neaizbraucām uz Mošnas pili, kas esot ievērojamākā Polijā. Maršruta plānošanas sākumā bija doma aizbraukt uz Rēgensburgu, no kurienes var doties izbraukumā ar kuģīti pa Donavu, bet sapratu, ka tam nepietiks laika.

Secinājumi un ieteikumi

Pirms brauciena jāizdrukā ne tikai viesnīcu pasūtījumu apstiprinājumi, bet arī karšu fragmentiņi ar viesnīcas atrašanās vietām, lai, gadījumā, ja sabojātos navigators, būtu vieglāk atrast naktsmītnes. Vēlams iepriekš internetā izpētīt un pierakstīt autostāvvietu adreses pilsētās, kur paredzēts atstāt mašīnu. Tad, dodoties uz šo pilsētu, navigatorā varētu ierakstīt konkrēto adresi un nebūtu jāriņķo stāvvietas meklējumos. Lielus pārtikas krājumus līdzi ņemt nav lietderīgi, jo visur var nopirkt nepieciešamo. Paņēmām tikai pirmajai brokastu pauzei. Lai gan man jau bija divas veselības apdrošināšanas polises, drošības dēļ aizgāju pie sava apdrošinātāja BALTA un paņēmu mums abiem polises uz 8 dienām. Tās kopā izmaksāja €26,60.