R'dam[3] - Meistari un karnevāls

  • 2 min lasīšanai
29.07. Ak dies, līst, no paša rīta! Taču ilgāk pēc brokastīm nav jēgas sēdēt viesnīcā, tāpēc jālien ārā. Šodien paredzēta kultūras programma ar muzejiem. Nebūt Nīderlandē un neiaziet uz kādu mākslas muzeju es nevarēju, jo gribas redzēt lielmeistaru oriģinālus. Tam Roterdamā ir Museum Bojmans van Beuningen. http://www.boijmans.nl/en/#cMsgJLyTS6xIZtxf.97 Biļetes kā vienmēr i-netā, maksā 15 €. Muzejs gan veras vaļā tik no 11, tā mēs riņķojām pa Roterdamas centra ziemeļiem līdz izmirkām galīgi. No džinsām varēja ūdeni spiest. Kopumā diena tāda arī padevās—te līst, te sauss. Mazliet papsihojām, taču jau uz muzeju tikām daudz maz sausas. Bojmana muzejs ir milzīga ēka pilsētas centrā, iekšā iedot detalizētu karti un ej staigā. Kas man tiešām patika, salīdzinot ar negatīvo pieredzi Latvijas mākslas muzejā, ka jebkuru eksponātu var aplūkot pavisam tuvu un nekāda signalizācija nepīkstinās. Protams, apkārt staigā apsargi, tā ka šķaudīt un knibināties gar bildēm nesanāks, taču var mierīgi bez papildus maksas fotografēt. Bez zibspuldzes, taču apgaismojums ir labs tāpat. Pirmā telpā kur mēs tiekam, ir flāmu mežģīnes. Tik smalkas un sīkas, taisni brīnums, kā bija pacietība ko tādu uzmeistarot. Ir pat saglabājusies no mežģīnēm darināta kleita, kas piederējusi kādai poļu kņazienei. Daudzās telpās ir arī mūsdienu māksla, savāda, kliedzoša un nesaprotama. Apnika mūsdienu māksla – var pastaigāties muzeja dārzā. Taču foršākais protams ir slaveno mākslinieku zāles: Van Gogs, Klods Monē, Rubensa sievietes un Rembrants, Dalī un Vorhols. Uz vienas sienas pat bija Marka Rotko oriģināls. Jā, tas ar krāsainajiem pleķiem, un daži uz soliņa pretī to ilgi pētīja ar apgarotu sejas izteiksmi. Pirms Rotko veiksmīgās PR kampaņas, tālajā 2001.g. Daugavpils vēstures muzejā bija viņa agrīno darbu izstāde, kur tešām bija skaistas un smalki uzzīmētas abstrakcijas. Taču slaveni kļuva tikai pleķi...Izložņājušas muzeju, ārā attapāmies pūļā priekšā un noslēgtās ielās. Izrādās šīs brīvdienās Roterdamā notikas kaut kādas Dienvidamerikas dienas, kad imigranti noilgojušies pēc saviem Rio karnevāliem, jau n-tos gadus rīko savas parādes Roterdamā. Nu jā, te viss notiek koši – skaļa mūzika, spalvas, spīguļi, formīgas nigerienes (un nospļauties viņām, ka celulīts un vispār sen jau pāri 70 gadiem), reljefaini čaļi un vispārēja jautrība, kas šķiet turpinājās līdz nākamās dienas rītam. Mazliet pagrozījāmiem pa cilvēku baru un izlēmām mazliet izbraukt rietumu virzienā uz Het Park. Turpat arī Euromast televīzijas tornis. Tas tiešām atgādina pēc formas kuģa mastu. Ja ir vēlme, var uzbraukt torņa augšā par maksu un turpat arī pārnakšņot. Bet trakajiem tiek piedāvāts nolaisties pa virvi no pašas augšas. No apakšas liekas nav tik traģiska tā padarīšana, taču pēc pieredzes parasti stāvot augšā, domas mainās uz pretējo pusi. Kamēr mēs tur grozījāmiem, pa virvi nolaidās viens, un turpināja vēl laisties kādi 4 cilvēki. Netālu no Euromasta ir Delfshaven rajons. Šķiet vienīgais, kas daudz maz pārdzīvoja bumbošanu. Te nu ir maza Amsterdama – kanāli, tiltiņi, pietauvotas jahtas un pat dzirnavas. Šeit kanāla malā atrodas Pilgrimsfather’s baznīca, no kurienes 17. gs. cilvēki devās iekarot Jauno pasauli. Uz viena tilta satikām pieradinātu pīli un uz visu pasauli neapmierinātu nigeru ričukā, kurš bļaustījās pa visu ielu, laikam ka viņam viens pārītis ceļu neiedeva. Tā kā lietus turpinājās, atkal pagrozījāmies pa bodēm un Kijkubusā pabrīdinājām, lai mums rītdien sapako brokastis līdzi, jo izbraucam agri. Forša opcija.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais