Mans (un Animas) garais ceļojums. Otrā daļa - Austrālija
Vēl joprojām Astotā diena, piektdiena, 23. decembris. Lidojums no Bali - Denpasar uz Melburnu ne tuvu nebija tik komfortabls kā ar Turkishiem. Vietas neērtas, stundas garas un brīžam šķita, ka vissirsliktipunktselvē. Tomēr kā saka, viss paiet, un arī šis lidojums kaut kā jau tika pārdzīvots. Ceturtais (no deviņiem). Piezemējamies Austrālijā, Melburnā ar nelielām raizēm, jo šis tas dzirdēts par īpašiem aizliegumiem ievest Austrālijā zināmas preces. Koferos mums līdzi dažādas dāvaniņas Austrālijas latviešiem, tai skaitā pārtikas preces. Arī Bali nopirktās tējas, kaku kafijas utml. Ar zināmu raizi saņemu savu traumēto koferi un stājos pasu kontroles rindā. Stāvam vairāk vai mazāk visi kopā. Tie, kas pārbaudīti, laimīgi var doties ārā, lai satiktos ar sagaidītājiem. Bet es un vēl daži nez kāpēc tiekam novirzīti uz blakus telpām un mums tiek uzdoti papildu jautājumi par to, kas dzīvo mūsu koferos. Stresiņš. Nervoza pārbāztā kofera virināšana, neveikli paskaidrojumi, bet muitniekiem, šķiet, tā tāda formāla kratīšana ar diezgan mazu interesi par faktu. Nu nekas. Vismaz pamodos un atradu savu pārlidojumā pazaudēto modrību. Kad izeju pie sagaidītājiem, visi jau tādi viegli satraukti, smaidīgi, savus jaunos Austrālijas draugus jau satikuši un iepazinušies. Vienīgi mūziķu blicītei un dažiem mūsu puišiem būs jāpaliek hostelī. Vēlāk uzzinām, ka kādā ģimenē ir noticis kāds nepatīkams notikums un pēdējā brīdī viņi bijuši spiesti atsaukt savu gatavību uzņemt viesus. Nu ko darīt!? Dzīvē visādi notiek un vēlāk, pēc pirmajiem pārdzīvojumiem jau varēs teikt, ka viņiem patiesībā tīri labi tai hostelī bijis. Jā, šaurība, tomēr dzīvoja pašā centrā, neatkarībā un par visiem visvairāk viņi varēja izbaudīt Melburnas must see vietas. Matīss savā optimismā un omulībā pats pirmais jau ir Melburnas ielās un visas turpmākās dienas no viņa Watsappā tik saņemam jau pavisam konkrētas adreses un vietas, ko ir vērts apmeklēt.



































