R'dam[1] - Trakie arhitekti

  • 3 min lasīšanai
27.07. Par brīnumu šodien laiciņš ir karsts un saulains. Pametam Student hostel un ar metro dodamies līdz Sloterdijk dzelzceļa stacijai. Šeit no rīta mūs gaida Flixbus līdz Roterdamai. Braucēju maz, varam izplesties salonā. Pa ceļam daudz dzirnavu, un lauki, lauki. Buss iebrauc Hāgā, un pēc pusotras stundas esam Roterdamā. Par Roterdamu iepriekš nekas daudz nebija dzirdēts, ja nu vienīgi skolas laikā aizķērās informācija, ka te esot Eiropas lielākā osta. Taču pagrozoties pilsētā trīs dienas, es šeit iemīlējos. Noteikti būs jāatgriežas. Amsterdama protams ir forša—kanāli, vecās ēkas, taču....pa lielam tās visas ir vienādas. Roterdamā pretēji neesmu redzējusi nevienu ēku, kas dizaina ziņā atkārtotos. OK, vairākas tipveida daudzdzīvokļu ēkas pilsētas guļamrajonos varbūt bija daudz maz līdzīgas, tomēr pilsētu var sauk par arhitektu sapņu zemi. Un ja nu kādam gribās mazliet vēstures, brauciet uz Delfshaven rajonu. Te i kanāli, i veclaicīgas ēkas. Flixbus apstājas pie Roterdamas centrālās stacijas, pie ieejas metro nopērkam biļeti, kas maksā 6 €!!! 6 eiro Karl! Te nu varu ieteikt biļetes iegādāties kur citur, nevis no automātiem, ja jums nepieciešams tikai 1 brauciens. Automātos tādas funkcijas nav, minimālais bracienu skaits ir 2x 1 dienā. Sviests. Gulēšana mums sarunāta dīvainajā Kijkkubus ēku kompleksā, kur 2 kubiņus aizņem StayOK hostelis. Metro pietura Blaak. Tā kā mēs esam agri, istaba vēl nav gatava, taču atstājam mantas glabātuvē, recepcijā mums iedala foršu Roterdamas karti. Ričukus šodien neīrēsim, paiesimies kājām. Roterdama kļuva par trako arhitektu sapni pēckara laikā, kad centru pamatīgi sabumboja. 80-tajos gados pašvaldība ļāva būvēt tiem laikiem pārdroša izskata ofisus un dzīvojamās ēkas, tā nu šī tradīcija turpinās arī pašlaik. Mūsu mājvieta Kijkkubus uzcelta 1984.g. Doma bija lai savādo kubiņu mājiņas atgādinātu kalnu smailes. Kubiņi izvietoti 3 līmeņu iekšpagalmos, no tiem ir lielisks skats uz pilsētas centru. Pirmajā brīdī gan mēs mazliet pamaldījāmies pa tiem. Uzreiz pie metro stacija ir Grote Markt laukums ar 2014. gadā atvēro Markthal. Izskatās kā arka. Iekšā ir tirgus, dažādas kafeškas, pazemes autostāvvieta vairākos līmeņos, pārtikas veikali. Taču visā pārējā platībā ir >200 dzīvokļu. Tiešām tie nīderlandieši ir traki. Pilns trakās arhitektūras saraksts ir pieejams https://en.rotterdam.info/locations/#tag=92 Iekšā kā jau tirgū, taču griesti ir fantastiski! Vairāki tūkstoši speciāli apdrukātu metāla plāksnīšu ar augļu un ziedu zīmējumiem. Tirgo šeit visu, no klasiskiem Nīderlandes produktiem (ak, siers...), līdz kūciņām, garšvielām, un virtuves piederumiem. Atrodam lētu pusdienu ēstuvi, pakavējamies pie kūkām un varam iet tālāk. Interesants novērojums – ja kafejnīcā esi jau paēdis, ir bezjēdzīgi gaidīt viesmīli ar rēķinu. Pie kases jāiet pašam. No tirgus laukuma ejam pa Blaak līdz Coolsingel ielai. Krustojumā atrodas TIC Schielandshuis ēkā. Tā ir vienīga ēkas, kas pārcietusi bumbošanu un saglabājusies no 17. gs. Iekšā tūrisma centrā, jeb VVV (vietēji to sauc par “fīfīfī”) var nopirkt visadus niekus un biļetes transportam. Te mēs paņemam vienreizēja brauciena biļetes metro, jo svētdien būs jādodas atpakaļ uz staciju. Beigās tā izrādījās kārtējā kļūda.... Esam piestaigājuši diezgan, un pēcpusdienā dodamies atpakaļ uz hosteli pēc atslēgām. Mūsu istaba ir 4. stāvā, visērtāk turp tikt ar liftu, ja nav vēlmes staipīt čemodānus pa šaurām kāpnēm. Nu ko lai saka, telpu plānojums iekš kubiņiem patiešām ir savāds. Starp visiem stāviem ir tādi kā tiltiņi, un pat no pašas augšas redzi, kas notiek recepcijā. Istabā ir šķībs logs, kurš veras ar savādu un ierūsējušu mehānismu, 2-stāvīga gulta (es uzreiz uzmetos uz griestiem), papildus gulta, mazītiņa kumode un krēsls. Pa lielam apgrozīties nav kur. Viss ļoti minimāli, taču tīrs un kārtīgs. Laiks labs, nav ko sēdēt, ejam tālāk līdz Māsas upei, pa Schiedamsedijk gar jahtu ostu. Te ir neliels brīvdabas muzejs, kur izlikti dažādi veci kuģu agregāti. Iela iziet taisni uz Erasmubrug, kurš tautā iesaukts par gulbīti. Te nu gan ir plašums, var pasēdēt ierīkotā krastmalā, plivinot kājas, vai pasēdēt kafeijnīcā. Mēs pie reizes apskatāmies kur ir pietura Waterbusam uz rītdienu. Ierasta lieta Roterdamā ir dzeltenie Watertaxi – tādas nelielas motorlaivas, kas trakā ātrumā kursē pa Māsu. Rīgā noteikti, ka būtu populāri.Tālāk izmetam līkumu atpakaļ uz gājēju ielām Coolsingel rajonā. Vispār Roterdamā ir pārsteidzoši vienkārši orientēties, topogrāfiskā idiotija nepārsteidza kā tas bija Amsterdamā. Gājēju centrā pilns ar bodēm, mūs interesē garie izmēri. No iepriekšējiem Eiropas ceļojumiem patika C&A un TKMax. TKMaxā šķurinot šmotkas, dzirdējām “superīgu sarunu”: "Это не бери, Dolce&Gabbana тебе не к литцу. Лучше попробуй Gucci”. Vakarā izejam Kijkkubus otrā pusē, Oudehaven rajonā. Te ir Eiropas pirmais debesskrāpis De Witte Huis, kas 19.gs. bija iespaidīgs ar savu 43 m augstumu. Atceļā ielienam Markthal Albert Hejn bodē, paķer ko labu vakariņām. Zemenes, zemenes un un melnās lakricas konfektes. Ar aliņu ir savādi, it kā jau Nīderlandē ražo Heineken, taču vietējie pieraduši pirkt alu 0,33 ml pudelēs. Kas mums, protams, neder. Un tāāās cenas... Lētākā pudele maksā ap 2,60 €! Ir parīs 0,5 ml vācu aliņu, tos tad arī paņemam. Esam nopelnījušas. Atpakaļ hostelī no uzgaidāmās telpas paķeru dažādus žurnālīšus ko palasīt. Iestājoties tumsai, aiz loka paliek dikti smuki – Willemsbrug tilts un Māsas krasts izgaismojas un var pavērot, kas notiek blakus istabiņās. Vietēji pret aizkariem izturas kā pret nevajadzīgu lietu. Konstatējam savādu gadījumu – gaisma dušā un tualetē ieslēdzas automātiski, kad telpā ieejam mēs vai arī kāds no blakusistabas...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais