kalni, kalni, kalni... Norge

  • 1 min lasīšanai
  • 1 foto
Kalni. Kalni. Un atkal kalni. Vates mākoņi. Te virs, te zem tevis. Dūmaka. Noslēpumainība. Misticisms. Izņemot to, ka pusnaktī vēl gana gaišs. Viens pats. Ne gluži mājās, bet, šķiet, ka visā plašajā pasaulē. Braukšana ir lieliska! Kad vēl tikai biju ceļā, tai posmā, kas redzams bildē, bija foršas izjūtas! Pirms pirmā riktīgā salīkojuma, braucu virzienā no labās puses veroties, sākās kritums 8%. Auto ripoja kā negudrs, spēj tik bremzēt. Skanēja dziesma - https://youtu.be/7RtngRft6Og Un, ne jau dvēseli plosošo vārdu dēļ. Tā smeldze, ko Mārtiņš še izdzied... Es smaidīju. Sajūta fantastiska! Zinu, Tu nesaproti roku, bet tas nekas. Pastāstīšu Tev dzīva cilvēka izjūtas: apkārt kalni, klintis. Skarba, nedaudz biedējoša, daba. Kalnu korēs sniegs. Balts, stindzinošs skaistums. Bieza migla pārklāj kalnus.... Apkārt klusums. Ārpus auto, protams. Mēs ar Mārtiņu divi vien. Uz šosejas neviena cita 120.. Viedie runā.ka pārvietošanās ātrums ir atkarīgs no blīves starp stūri un akseleratora pedāli. Bet galvai jābūt vēsai. Kļūdas vai reakcijas aizkaves cena ir letāla. Skan sūra smeldze. Ģitāra, balss plosa klusumu... Tas ir jāizjūt! Priekšā biezē migla. Asfalts balts - likās ka reāli mitrs. Apstājos. Izkāpu un pataustīju. Gaiss atdzisis līdz +8C. Paņēmu fotoaparātu. SKAISSSTIII !!! Iebraucu miglas vatē. Redzamība, kādi 400 m, domāju, ka ne vairāk. Serpentīns. Termīti uz muguras griež jestrus dančus... Labais!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais