2017 Jul-Aug, JNS, Kids & Oma Eurotrip, day 10 - 11

  • 3 min lasīšanai
  • 43 foto
Ir pieākusi 10. diena un jāsaka ardievas saulainajai Itālijai un jādodas cauri Alpu kalniem. Pieceļamies ļoti laicīgi, savācam visas lietas, atsveicināmies no saimniekiem un dažas minūtes pāri septiņiem varma doties ceļā. Vēlreiz atskatāmies uz panorāmu, kas mūs priecēja no namiņa kurā apmetāmies
un dodamies tālāk prom. Termometrs rāda +25 grādus - ideāla temperatūra brauciena uzsākšanai. Ceļš vijas caur gleznainu kalnu ieleju tieši starp nebeidzamiem vīnogu laukiem. Dodamies arvien tālāk līds sasniedzam kādu supermarketu (vairs nevaru atcerēties vietu - tās apdzīvotās vietas tur ir daudz), ir saulains laiks, temperatūra ta ap 28 grādi, ieejam, nopērkam dažas lietiņas. Iznākam ārā un ir sācies jau negaiss. Viss mainās, temperatūra nokrītas līdz 20 grādiem, priecājamies par silto lietutiņu un braucam tālāk. Te sākas problēmas. Saprotam, ka būs grūti jo auto priekšējais stikls sāk svīst ciet (atceramies, ka ventilators nestrādā), esam spiesti braukt ar daļēji atvērtiem logiem. Tad ir labāk. Pēc kāda laika (atkal nepiefiksēju nosaukumus) braucam augšā kalnā, augstums jau pārsniedz 1km virs jūras līmeņa un piestājam kāda pieturvietā. Negaiss ir nejezīgs, zibeņo visās malās un vienā vieta pat iespēra tā ka skaņa atnāca kādas sekundes trešdalas laikā. Temperatūra nokrītas līz +13 un nu jau sākam salt. Man sāk gribēties atpakaļ uz saulaino Itāliju, Rolis man saka - mēs esam ziemeļneiki un ar to jāsamierinās un tā ir jādzīvo. nu neko, dodamies tālāk. Mūsu starp mērkis ir Bormio lai no turienes šķērsotu fantastisko Stelvio Pass un otrā pusē jjau piezemētos Dienvidtirolē. Kad esam pabraukuši garām Dimaro mums ir iespēja izvēlēties - garais un vieglais ceļs vai arī īsais un mazliet grūtais. Kartē abi ceļi ir vienādi. Izvēlamies otro variantu un tā arī darām - dodamies pāri Passo Gavia, kur kā izrādās augstākais punkts sasniedz 2618 metrus virs jūras līmeņa. Viss jau būtu jauki, bet tas cēļš.. tik šaurs, ka divi auto ne visur var samainīties toties baikeriem šķiet tur ir paradīze.
Es nolēmu šo pāreju šķērsot nevis tāpēc ka tas ir viegli bet gan tapēc, ka tas ir grūti un es to izdarīju. Pretī braucošiem motociklisti mani sveicina, auto ar sapratni atkāpjas kur tiem ir labāk atkāpties savukārt es atkāpjos via nobraucu sanā kur man tas ir vieglāk. Redzu, ka aiz manis brauc sporta mersis. Kur ir iespējams, to palaižu - vietējiem priekšroka. Pēc uzbraukšanas augša kādu laiku braucam pa plakankalni, gaisa temperatūra noslīd līdz +6 grādiem. Otrā pusē nobrauciens iet daudz raitāk un pēc kāda laiciņa jau esam Bormio, kur atkal ir patīkami silts +19 grādi. Saprotam, ka esam izsalkuši. Noparkojam auto un dodamies meklēt kādu īstu pastezeria. To arī atrodam. Mēs to visu saucam par makaroniem bet itāļiem šķiet, ka ir kādi 500 apzīmējumi. Ieturam lieliskas pusdienas....
un varam doties tālak - šoreiz jau šķērsosim Stelvio pass, kas ir daudz augstāka pāreja. Es šo pāreju esmu jau vienreiz šķērsojis - 2000. gada 8. jūlija nakts melnumā un nu es to daru atkal. Toreiz bija 1984. gada audi coupe, šoreiz ir 2003. gada volvo s60 ar automātu. Brauciens augšup iet ļoti raiti, redzu, ka ceļš ir būtiski uzlabots, jaun segums, drošības maliņas, var tiešām droši braukt
Augšā laika apstākļi mūs nelutināja un nemaz neizkāpām no auto lai arī bija paredzēts, ka izkāpsim un pavadīsim augšā kādu stundu. Temperatūra noslīdēja līdz +5 grādiem ar to pavadošu lietu un stipro vēju tāpēc turpinājām uzreiz ceļu lejā. Lejup ceļs gāja daudz raitāk un pēc kāda laika jau bijām pašā apakšā. Mājas kļūst alpiskākas, italiskais arvien mazāk un mazāk un uzraksti ir vāciski un itāliski. No itālijas tikai formālā teritorija. Patiesībā to apdzīvo pamata austrieši. Tālāk ceļs ir ļoti parasts, sasniedzam Itālijas-Austrijas robežu, apstājamies ieliet zupu, nopērku austrijas autobahn vinjeti un varam doties tālāk.
Austrijā brauciens iet raiti, braucam pa autobāni tomēr dēļ sliktajiem laika apstākļiem daudz neko nesanāk ieraudzīt. Neapstājoties izbraucam cauri visai Austrijai un pie vācijas robežas liek mums pabraukt malā, ieskatījās visiem sejā un ļāva braukt tālāk nemaz nepaprasot dokumentus. Laikam meklēja pērtiķus, kurus šõbrīd Eiropā ieved masveidā. Tālāk ceļš mūs ved uz Inzell, kur nakšņošana paredzēta īpaši ekstrēmā veidā - uz siena augšas. Piebraucam un saimniece mūs sagaida, parāda kur mums iekārtoties, kur var uzlādēt visas iekārtas kā arī kā lietot saunu. Omei piedāvāja nakšņot mājā jo redzēja, ka viņai varētu būt grūtības tur uzkāpt.
No rīta modinātajs nav nepeieciešams jo gailis ar savu skaļo dziedāšanu pamodina visus. PIeceļos, ieslēdzu saunuun pēc pusstundas jau esmu tur un kārtīgi izsildos. No rīta brokastīs uzēdam mazliet maizītes, padzeram kafiju un varam doties ceļā. Pirmā pietura paredzēta pie Ērgļa ligzdas. Diemžēl neizdodas atrast īsto vietu par spīti tam, ka vienreiz tur jau esmu bijis. Atmetam ar roku un dodamies zalcburgas virzienā. Iebraucam Austrijā vēlreiz, pabrokastojam "maķītī" un varam apskatīt pilsētu. Pilsētai īpasi daudz laika nav tomēr ir pietiekami lai veiktu foto uzņēmumus no vismaz dažām Mūzikas Skaņu vietām kā arī pie Mocarta dzimtās mājas
Pēc zalcburgas apmeklējuma dodamies taisnā ceļā uz Bratislavu, pa ceļam izbaudot izslavēto Austrijas šniceli. Bratislavā iebraucam ap 19:20, izlasu ziņu ar instrukcijām par atslēgas saņemšanu un dodos iekšā dzīvoklī. Divas naktis apmetīsimies četrvietīgā istabā. Rīt apskatam Bratislavu. Varbū kādam ir ko ieteikt no skatāmiem objektiem?


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais