A'dam[1] - Rietumu un dienvidu kanālu loks

  • 5 min lasīšanai
24.07.2017. Ir pirmdiena un savu mazo atvaļinājumu sākam ar Rīgas lidostas šturmēšanu. Tā kā Latvijā vasaras šķiet nebūs, lai mazāka šķistu vilšanās no kādas Vidusjūras zemes atgriežoties atpakaļ Baltijā, šogad braucam uz Nīderlandi. Kur laikapstākļi ir tādi paši, tuvāk vēja ģeneratoriem, vēlosipēdiem un visatļautībai. Sākumā lidojums pārpildītā Ryanairā uz Berlīni, kas atkal nokavē, bet piezemējas labi. Tad mazliet pagrozamies Schonefeldsā un tālāk ar EasyJet uz Amsterdamu. Pirmā ķibele gadās pie Berlīnes čamdītājiem, jo es izeju normāli, bet Aiju un mazo rokas čemodāniņu (man ir aizdomas, ka koferim auru sabojāja bijušais priekšnieks, kurš to aizņēmās vienā no saviem komandējumiem, jo tā nebija pirmā liksta) kāda Frau formā palūdza aiziet uz atsevišķu istabiņu un vērt to vaļā. Viņa novilka ar papīru lapiņu gar koferīša šuvēm. Laikam kāds ekspress – narkotesteris. Amsterdamā piezemējāmies Schiphol lidostā ap 19 vakarā. Mums ir sarunāta istaba Student Hotel (https://www.thestudenthotel.com/amsterdam-city/?gclid=CNOckcL-uNUCFRzPsgodnxoItg), viesnīca atrodas Amsterdamas guļamrajonā, aptuveni 2 km no centra. Tā kā ar vilcienu mums nav jēgas braukt līdz centram, bet tikai līdz stacijai Lelylaan, tad biļete maksā 4 €. Vispār ar tām biļetēm ir viltīgi – ir automāti, kas nepieņem monētas, ir kas nepieņem banknotes. Vienkāršāk ir stacijā atrast vilcienu infocentru un biļetes iegādāties kasē. Uz centru iet NS Sprinter vilcieni no 1. un 3. platformas. Turpat 2 pieturas ar 50. metro, kas izmaksā 2,90 €/h līdz Jan van Galenstraat (https://en.gvb.nl/). Ļoti forši, ka viesnīca ir uzreiz pie metro stacijas. Kopumā tā ir veidota kā 3 ēku komplekss, kuram pieder arī basketbola laukums, sporta zāle, kafejnīca un divriteņu noma. Reģistratūrā izdala durvju kartes, katrai pa stroopvafelei un iemitina mūs 9. stāvā ar skatu uz jaunceltnēm un vēja ģeneratoriem. Nav spēka, mēs nolūztam. 25.07. Rīts ir mazliet apmācies, un kamēr krāmējamies sāk līņāt. Tāda riebīga migla. Tomēr nolienam lejā pēc divriteņiem. Nu nevar Nīderlandē citādi pārvietoties. Ja vēlas noīrēt šeit ričuku, labāk ņemt par 12 €/ dienā, jo tā cena iekļauj apdrošināšanu gadījumam, ja riteni nozags. Ar atslēgām nolienam pagrabā, kur mums palīdz izvilkt riteņus ārā. Izrādās manējam nestrādā atslēg, tāpēc nākas atkal iet riņķadanci pēc citas. Atslēgu saslēgšana vispār izvērtās mocībās, jo bija jāķimerējas ar ķēdi, tā pareizi jāieliek slēdzenē, kura mūždien strēga. Turpmākās dienas rokas bija vienmēr melnas ar eļļu. Paši ričuki arī tādi apskrambāti (vēlāk gan sapratu - lai nebūtu kāres tādus briesmoņus zagt), tomēr visu varēja regulēt, brauca viegli un labi. Vispār mans spriedums par riteņbraukšanu Nīderlandē ir diezgan kategorisks. Varbūt pie vainas ir lielpilsētas drūzma un laukos viss ir mierīgāk. Pirmkārt katrs nīderlandietis te laikam piedzimst ar trīsriteni pakaļā. Gājēji un mašīnisti par cilvēkiem netiek uzskatīti, velobraucējs šeit ir karalis un dievs. Un nedod dies’, ja nedosi ceļu velosipēdistam! Riskē dabūt neapmierinātu burkšķēšanu un pīkstināšanu. Vietējie vispār brauc kā traki. Uz sarkano gaismu, traucēkli labājā pusē ignorē. Brauksanu apgrutina fakts, ka pa veloceliņu brauc arī skūterīši un vespas. Viens pensionārs mani apdzina pieklājīgā ātrumā, riņķa kustībā nolidoja no sava braucamā un kā nekas nebūtu noticis, piecēlās un aizbrauca tālāk. Lai nu kā, mēs pa Bloemengrachtu iebraucam Dam laukumā. Te mums ir paredzēta pirmā atrakcija – Tiso madāmas muzejs. Biļetes i-netā maksā 18 €, ja apmeklējat līdz 11 rītā vai pēc 18, kas patiesībā ir ļoti ērti. Ir mazāk cilvēku un var mierīgi pabildēties ar “slavenībām”. Viss sākas ar fotogrāfijas uzņemšanu, tad ir atklāšanas šovs nelielā telpā, no kuras es atceroties tikai Fredija un Andželīnas līdziniekus. Un tad nāk Nīdelandes karaliskā ģimene, uz kuru no stūra kaunīgi noraugās princese Diāna. Tālāk var padzert tēju ar Džoržu Klūniju, iepozēt ar Gvinetu un Kardašjanu. Viņa ir tik sīciņa! Ir slavas zāle sportistiem, Bekhems vēl tīri neko, bet Messi arī kārtējais sīkaudzis. Tālāk vēl visādas slavenības un filmu personāži, ir par modeļu istaba, kur var saģērbties dažādās panckās un nodefilēt pa “mēli”. Šeit ir milzīgs apaļš logs no kura paveras skats uz Dam laukumu. Izstādes beigās ir zāle ar gleznotājiem un svaigākā – Marvel varoņiem veltītā. Te ir Tors, Halks, Dzelzsvīrs un Kapteinis Amerika. Kad kāpj pa trepēm lejā uz izeju, var paiet garām uz margām sēdošam Einšteinam un Dženiferas Lopezas dupsim. Un maza nianse...ja tam dupsim uzšauj, tas sāk purkšķinātJ Pēc Tiso muzeja malziet pagorāmies Dam laukumā un ieejam Nieuwe Kerk, kur laulājas karaliskās atvases. Smuki protams. Kaut gan karaliskā ģimene Dam laukuma pilī nedzīvo, tā ir vairāk domāta oficiāliem pasākumiem. Šturmējam ielas uz dienvidiem un sanāk braukt garām slavenajam Ziedu tirgum. Ak un vai, no mājām ir pasūtījums atvest dažādus sīpoliņus, bet izvēlēties nevar un viss tik garšīgs.... starp citu, ja nu gadījumā ir vēlme iegādāties klasiskos suvenīrus (magnētiņi, krūzītes, u.c.), Ziedu tirgū viss ir daudz lētāk. Nē, sīpolus pirksim rīt. Tālāk ir Muzeju kvartāls, kurā iebraukt var caur Rijksmuseum ēku. Te ir Iamsterdam zīme un tauta mudž. Pretī lielā baseinā ir ieliktas savādas skulptūras. Labā ziemā pa baseinu slido. Ja vien neplānojat doties uz Van Goga vai kādu citu muzeju, atliek tikai pastaigāt pa maziem dārziem un mēģināt uzrāpties uz Iamsterdam zīmes. Blakuskvartālā atrodas lielais Vondelparks. Parks atklāts 19.gs. vidū un te ir ideāla vieta lēnai riteņbraukšanai. Ir arī kur uzmest aci: dažāi dīķīši, rozārijs, milzums pīļi un suņu. Te var slinkot un nebaidīties izsmērēties suņu kakās, ar to šeit ir stingri – saimniekam viss jāsavāc. Klibo tikai ēdināšana. Vispār Nīderlandē bija problēmas ar normālu kafejnīcu atrašanu. Vai nu mēs slikti meklējām. Jebšu pārsvarā ir kebabnīcas vai dažādi burgeru un kartupeļu frī varianti. Labi, labi – tepat kaimiņos Beļģijā kartupeļus frī uzskata par nacionālo virtuvi, bet nu nevaru es tos stampēt māgā katru dienu. Par ja virs durvīm lepni gozējas uzraksts “restorāns”, iekšā var dabūt dažādus sendvičus par astronomiskām cenām un...burgerus. Labi, ka kafejnīcā Vondel/3 nopirkām karstu tomātu zupu ar vietējām gaļas un kartupeļu klimpām. Beidzot kas normāls. Pēc Vondelparka iebraucam atpakaļ vecpilsētā, taisni pie Oude Kerk. Šī baznīca ir pati vecākā ēka Amsterdamā un zīmīgi, ka uzreiz tai blakus sākas Sarkano lukturu rajons. Turpat arī piemineklis maksas mīlas darbiniecēm un to arodbiedrība. Kamēr gorāmies pie baznīcas, kanālā piebrauc jancīga paskata mini-laiviņa ar raibās drēbēs saģērbušos vīreli. Tauta pamazām sāk drūzmēties un nu tik būs kaut kas interesants. Sākas neliels šovs, kur laiviņvīrs spēlē dažādas populāras melodijas uz trompetes, bet otrs čalis vecās baznīcas tornī no zvaniem noskandina to pašu. Vareni! Sarkano lukturu rajonā apēdam marihuānas saldējumu. Garšīgs, ja tik pēc tam pa muti nevīļātos rūgtena pēcgarša. Bildēt meitenes aizliegts. Tā kā ir nosacīti agrs (ap 17), dažas meitenes tikai krāsojas, ir tād, kas jau kaujas ekipējumā gorās un izrāda preci par prieku aziātu tūristiem. Un rotaļlietu veikali...bez samta aizskariem, lai uzreiz ir skaidrs ko var dabūt – tikai DVD vai arī prezervatīvus, vibratorus un mākslīgās pip#les. Šeit braukt nav iespējams, un kamēr stumjamies, ar perifēro redzi samanu, ka man cieši blakus sāk iet viens nigers. Tā...telefoni un maks labi noslēpti, bet viņš tik kaut ko noprasīja un atvēra savu somu. Man neko nevajag. Ka ne , ta ne, un mierīgā gaitā devās tālāk. Pēdējais pieturas punkts pirms došānās uz viesnīcu ir Begijnhof. Tas ir vairāku ēku un baznīcas komplekss vecpilsētā, uzcelts 16.gs. un sākotnēji bija domāts mūķēnēm. Mūķenes arī pašlaik šeit turpina dzīvot, taču jebkura veca dāma (ja iztur kastingu) var pievienoties komūnai. Vispār aiz mūriem iekšpagalmā ir ļoti klusi. Katrai mūķenei savs dzīvoklītis un dārziņš. Un tā pat skaitās privilēģija šeit dzīvot vecumdienās. No pārtikas veikaliem varu minēt Albert Hejn, cenes daudz maz normālas un izvēle plaša. Turklāt veikalu daudz pa visu Nīderlandi. Tā nu apkrāvušās ar brokastīm mazliet apmaldāmies atpakaļceļā, taču izrādās braucam pareizi un pirmo vakaru Amsterdamā noīsinām skatoties raidījumu par Eiropas karaliskajām ģimenēm.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais