2017 Jul-Aug, JNS, Kids & Oma Eurotrip, day 4 -5

02.08.2017
4 min lasīšanai
24 foto

Sveiki, šodien raksīšu uzreiz par divām dienām un tam ir pamatots iemesls. Precīzāk - vairāku iemeslu kopums. 4. dienā viss bija perfekti, izčekojāmies no fantastiskā viesu namiņa un varam doties tālāk. Atsveicināmies no sirsnīgā saimnieka kā arī no kaķīšiem, pīlītēm, strausa kā arī citiem putniem, kurus es nespēju atpazīt. Dodamies ceļā, cēļš ir patīkams, šķērsojam kalnus aptuveni 1km augstumā, paliek siltāks. Ir ap +25 no rīta puses un tuvojoties Ungārijai paliek vel siltaks. Braucam pa bezmaksas ceļiem un nošaujam 2 zaķus ar 1 šāvienu: ietaupam naudu par ceļa nodevu kā arī daudz vairāk redzam. Laika zudums ir maznozīmīgs. Nepaiet necik ilgs laiks, kad jau esam pie Ungārijas robežas, "aiz borta" +31 un nolemjam piestāt pie robežas lai nobildētos pie robežas zīmes.

Tā nu braucam tālāk, Tatru kalni paliek aiz muguras un tos nomaina dažādi Ungārijas pakalni un konkrētāk Ziemeļungārijas kalni. Visās maalās redzam daudz saulespuķu un kukurūzas plantācijas. Braucam un tīksmināmies par dabu apkārt līdz nemaz nemanot jau iebraucam Budapeštā, navigators mūs precīzi aizved līdz mūsu viesnīcai Hotel Central King. Iečekoties uzreiz nevaram tomēr mums atļauj ienest bagāžu kā arī atstāt auto stāvlaukumā tieši viesnīcas teritorijā. Mums pastāsta, kā nokļūt līdz metro un dodamies apskatīt pilsētu. Lai varētu bez raizēm pārvietoties, nopērkam group travelcard 24 stundām, kas ļauj neierobežoti braukāt grupai līz 5 cilvekiem budapeštas transporta sistēmā. Dodamies ceļā Es ar bērniem jau Budapeštu bijām redzējuši iepriekš, mamma gan pirmo reizi un protams stāvā sajūsmā par visu to skaistumu un arhitektūru. Izstaigājam galvenās vietas un līdz beidzot pagurstam un ieturam superīgas pusdienas ungāru gaumē pēc kā dodamies atpakaļ uz viesnīcu.

Viesnīcā iečekojamies un te nu sakās pigori. Viesnīca atsakās pieņemt kredītkarti kā maksāšanas līdzekli par spīti tam, ka rezervācijā ir aprakstīs, ka tiek pieņemtas Mastercard kartes. Par laimi atrodam mazliet skaidru naudu un samaksājam. Ierāda mums numuriņu, sākumā šķiet, ka ir ok bet beigās tomēr nav. Pirmais jau, kas iekrīt acīs ir gultas veļa ne pārāk tīra, tualetes/vannas istabas durvis aizslēgt nebija iespējams. Teļļuks pie sienas nestrādā un vēlāk sapratām iemeslu - antenas kabeļa gals vienkārši karājas. Nu labi, šito visu varam pieciest. Pēc brīža es nolēmu aiziet uz reception pajautāt, cikos un kur ir pieejamas brokastis un, man par pārsteigumu, tiek paziņots ka brokastis nav iekļautas rezervācijā un tās var nopirkt pa 3€ uz cilvēku, par ko es neesmu mierā tāpēc pārjautāju, piemetinot ka man kā booking genius biedram pienākas uz ko es saņēmu atbildi, ka nekā tāda nav. Neko neteicu, vēlāk vakarā kopā ar Roli vēl izbraukāju pilsētu kamēr ome ar Viku nogurušas palika numuriņā

Rolis ar vārdiem nemētājas, ir tiešs un konkrēts. Pateica man, ka Buudapešta ir visskaistākā pilsēta, ko jebkad ir redzējis.Es varu tikai pievienoties ar piebildi, ka Prāga ir laba konkurence. Kaut kā nebūt izgulējāmies, piecēlāmies laicīgi, ātri savācāmies, izčekojamies un "tinam makšķeri, nav ko tur". Brauciens sākas loti labi, nekādu aizķeršanos, pa ceļam apbrīnojam tiltu, par kuru šķērsojam Donavu (Danube)

Izbraukšana no pilsētas aizņem kādu laiciņu... kāda pusstunda laikam ir. Turpinam cēļu, gar malām zib maie ciematiņi vai aŗī saulespuķu/kukurūzas lauki, retāk - vīnogu plantācijas. Vēlāk kādā pilsētiņā esam apstājušies pie lukoafora un, redzot ka sarkanais būs ilgi (taimeris blakus) noslapēju motoru, laukā +31 grādi. Jūtu, ka paliek karsts uzreiz jau pirmajās sekundēs. Kad taisās iedegties zaļais, motoru atkal iedarbinu bet... ak vai, karstums nemazinās jo... parubījies salona ventilators. Sazvanījos ar savu auto elektriķi, viņš pateica iespējamo cēloni un noteikti to arī paskatīšos. Varbūt palīdzēs. Ceļojums turpinās pie atvērtiem logiem un nolemjam turēt līdz Balatonam. Piebraucam pie Balatona un par pārsteigumu visur auto novietošana ir par brīvu un līdz pašai pludmalei kādi 100m ko iet.

Pie ezera ātri nometamies un tūlīt pat ejam ūdenī. Lai sasniegtu līdz kaklam, ir jāiet ļooti tālu. Nebiju redzējis tik seklas ūdenstilpnes. Kaut kā jocīgi bet tomēr apgrūtinoši arī. Nopeldējāmies kārtīgi un tad pienāca laiks doties ceļā. Mašīnā ir karsti, āra arī. Katra apstāšanās pie luksofora ir apgrūtinājums. Ūdeni patērējam daudz bet nepadodamies. Pa ceļam visu laiku apdzīvotas vietas ar ātruma ierobežojumiem, kādos atsevišķos brīžos arī sanāk braukt ārpus apdzīvotām vietām. Saprotam, ka ir vēlreiz jānopeldas ezerā bet šoreiz jau tā ir nepieciešamība nevis izklaide. Pa ceļam atrodam vietiņu kur piestāt un līdz ezeram ir jāiet kādi 50 metri. Kad ieejam ūdenī, jūtam vārdiem neaprakstāmu atvieglojumu - tomēr ilgstoši bijām sēdējuši karstā mašīnā. Varējām pārkarst pie tam ļoti viegli. Laika jautājums Pēc īsās peldes ezerā pilnīgi slapji devāmies uz mašīnu. Es pie reizes samērcēju savu t-kreklu un tādu arī atstāju mugurā. Samērcējām pilnība arī vienu dvieli. Ieguvums - varējām iekāpt pat pārkarsušā mašīnā. Pēc neilga laika atvadījāmies no Balatona un devāmies taisnā ceļā uz robežu. Temperatūra aiz borta mainījās robežās no +34 līdz +37 grādi pēc celsija, ciematiņi pazuda un braukt kļuva vieglāk. Lai arī karsta, tomēr gaisa plūsma dod kādu labumu. Nemanām, ka paskrien mūsu kilometri un esam sasnieguši robežu ar Horvātiju. Uz robežas uztaisām tradicionālo foto

Un dodamies tālāk. Šī ir Šengenas zonas robeža tāpēc notiek arī pasu kontrole. Piebraucam pie būdiņas, no kuras izlien roka (ne tik gara kā Porziņģim tajā reklāmā), kurai iedodu visas mūsu pases. Pēc brīža saņemam atpakaļ un tai pašai būdiņai otrā pusē no lodziņā lien āra vēl viena roka, kurai atkal iedodam pases, saņemam atpakaļ, šlagbaums tiek atvērts un varam doties tālāk. https://youtu.be/4DxkUJ8YQ_8 Esam iebraukuši Horvātijā, ceļa segums ir labs, auto satiksmes intensitāte - viduvēja. Pēc kādas stundas brauciena parādās atkal kalni. Šoreiz jau ne ļoti lieli tomēr kalni ir un paliek kalni. Nokļūstam Zagrebā, mūsu apartamentu atrodam samērā ātri. Pie durvīm ir zīmīte, kur jādodas lai saņemtu atslēgu. Aizeju pēc norādītās adreses, kur mani laipni sagaida, pieņem maksājumu un pasaka, kur ir meklējamas atslēgas. Atgriežos atpakaļ, atveru pastkastīti bet... tieši tā dzīvokļa atslēgas tur nav. Ar citām atslēgām atslēdzam ārdurvis un ... konstatējam, ka mums ierādītajā dzīvoklī kāds jau ir. Zvans draugam jeb zvans uz reception, izstāstu situāciju un pēc 15 minūtēm šī pati receptioniste jau ir klāt. Risinājums - iedeva blakus dzīvokli. Dzīvoklis ir fantastisks, kā melns pret baltu salīdzinājumā ar iepriekšējo, kurā pat nebija rakstāmgalda, kur nolikt laptopu lai uzrakstītu šo ierakstu. Ir arī veļsmašīna, izmazgājām šmotkas ar pie reizes. Taisāmies doties visi uz pilsētu, izejam jau laukā bet pēc 100 metriem omei jādodas atpakaļ - nav labi ar celi - jāatpūšas tomēr. Mēs trijatā mazleit apskatām vecpilsētu (jābrauc ar tramvaju - biļete 4 kunas).

Bērnu vērtējums - parasta Eiropas galvaspilsēta. Parasta Eiropas galvaspilsēta parasti ir skaista un Zagreba nav izņēmums. Noteikti kaut kad atgriezīsimies jo iespaidi ir ļoti labi. Turpinājumā KRK, pēc tam Rijeka.

2017 Jul-Aug, JNS, Kids & Oma Eurotrip, day 4 -5

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem