Beidzot... BEIIDZOT sagaidīju to dienu, kad mēs visi četri - 3 paaudzes varam uzsākt ceļojumu pa Eiropu. Biju šoreiz diezgan slinks lai aprakstītu gatavošanās progresu, centīšos vairāk uzrakstīt par pašu ceļojuma gaidu un dalīšos ar piedžīvoto Vakar vakarā, 20:37 bijām visu sakrāmējuši un tad jau varējām doties ceļā. Pirmā pietura bija robežas šķērsošanas punkts Ezerē. Apastājāmies, uztaisījām ātrus pašiņus un tad jau devāmies tālāk
Brauciens cauri Lietuvai gāja ļoti gludi, bez jabkādām problēmām. Apstājāmies divas reizes. Pirmā kaut kur uz A1 un otrā kaut kā tradicionāli - Lietuvas pēdējā Statoilā (vēl statoils, dŗīz būs CircleK, tautā saukts par Kapli). Pa ceļam pamanīju, ka ceļa Mariampole-Kalvarija paplašināšana iet pilnā sparā un cerēsim ka drīz varēsim braukt kā cilvēki - nedomājot par to, kad beidzot būs izdevība apdzīt tos sešus smagos. Tālāk dodamies Polijas virzienā un, lai arī ceļu pārzinu tomēŗ kādu gabalu nolēmu paļauties uz to, ko mans satnavs iesaka. Tā nu suwalkus izbraucu mazliet savādāk un vismaz redzēju pilsētiņas centru Tātad salīdzināšanai: 1. attēls ir ar izbraukšanas shēmu, kā parasti:
Izskatās diezgan liels līkums tomēr ir samērā ērti. Tagad paskatīsimies shēmu, ko piedāvā mans satnav kā ekonomiskāko variantu.
Pēc pirmā skatiena otrais šķiet labāks jo izskatās kā taisna līnija tomēr tā tas gluži nav. Brauciens iet cauri pašam centram, kur pieļauju ka dienas laikā braukšana varētu būt īpaši lēna savukārt naktī gandrīz salauzu mašinu uzbraucot gulošajam, kur nebija papildu ātruma ierobežojums. Naktīs PL pilsētās atļauts braukt uz 60km/h. Otrais - daudz mazie apļi, kuri visu to ātrumu samazina būtiski. Pēc suwalku izbraukšanas konstatēju, ka satnavs grib mani vest uz Byalistok. Tur labak nerādīties ar vieglo. Tā ir smago pasaule. Nogriezos viezienā uz Lomža, kā parasti, izbraucu cauri Lomžai, viss gāja raiti, tāpat viss normāli līdz Ostrow Mazowiecka. Uzbrauc uz E67 un maucu Varšavas virzienā, uzreiz sapriecājoties cik ātra braukšana bet.. ak vai - drīz prieki beidzās - ceļa remonts bet precīzāk - ceļa paplašināšana. Tās pusstundas laikā noguru vairāk nekā visu pārejo laiku kopā - kad vesels bars nāk pretī ar gaismām tad tā spiež ka maz neliekas. Ar grūtībām šo posmu pārvarēju, kad nokļuvām līdz varšavai. Navigācija iesaka braukt caur Lodz tomēr es spītējos pretī un saku nē- braukšu cauri varšavai un pēc tam pa veco E67, kas tomēr ir pierastāks un braukts ne vienu reizi vien. Iebraucu Varšavā, viss kārtībā, uztaisam dažas bildes uz karaļa pils fona.
Pēc mazās pauzītes dodamies talāk. Satnavs pa visu varu grib mani dabūt uz E30 un es visu laiku spitējos un uzvaru, izmantojot intuitīvo navigāciju precīzi izbraucu uz E67. Atkal priecājos par jaunajām un skaistajām autostrādēm - kā nekā šos posmus emsu braucis agrāk un viss super čikiniekā.. Bet ak vai... E67 lielā garumā, sākot praktiski dažus kilometrus aiz Varšavas noteik vērienīgi rekonstrukcijas darbi. parasts dual carriage way tiek pārveidots par īstu autostrādi. Man priek par to un vilšanās ka ilgi ir jābrauc salīdzinosi lēni. Arī šo posmu godam izturēju bet tad sāku just, ka nogurums liek manīt un kaut kur būs jāuztaisa 20 minūšu snaudiens. Nolemju aizvilkt līdz Czestockhowa, kur iebraucu Tesco veikala stāvlaukumā, parējos aizsutu 20 min. pastaigā pa veikalu un pats noliekos 20 min. pagulēt. Rolis nolemj arī palikt mašīnā un arī piesnaust. Pēc 20 min. Rolis mani triec augšā un saka - tēt, 20 minūtes pagājušas. Sagaidu mammu un meitu, kuras man nopirkušas energy drink, jūtos pats svaigs kā guķītis un varam doties tālāk. r
Brauciens iet raiti, tiekam garām Katowice, dodamies tālāk, braucam pa DW948. Ļoti lielu gabalu braucam cauri apdzīvotam vietām. Līdz ko beidzas viena, tā sākas nākama - tā kādas 2 stundas. Brīžiem daudz netrūka ka būtu sācis "besīties" bet tad sapratu, ka tas neko nemainīš un turpināju ceļu. Pa ceļam iraudīju fanastisku vietu ar fantastisku skatu un saku - stājamies nost, jāuztaisa kādas bildītes lai ir smuki. Tā vietiņa ir šeit: https://www.google.lv/maps/@49.8082014,19.2016902,3a,81.2y,235.59h,79.8t/data=!3m6!1e1!3m4!1ssWPndyGOy5V28inzIyvM1g!2e0!7i13312!8i6656
Kad ir sabildēts un esam tuč tuč atpūtušies varam doties tālāk. Ik pa brīdim skatamies uz satnav kā kilometri dilst. Jo biežāk skatamies jo lēnāk dilst. Sākas ceļš pa kalniem, kur, kā es novēroju, ir īsta motocoklistu paradīze (grr.... uzdāvieniet man čoperi!) Ceļi iet ar dažādiem līkumiem, kritomiem un kāpumiem tomēr tas augstums visu laiku turas ap 600m virs jūras līmeņa. Kaut kur apdzenam reteņbraucēju grupas, kaut kur pretī pabrauc ātrie. Visu laiku nespējam beigt priecāties par fantastiskajiem dabas skatiem.
Es, protams, varu bildēt un publicēt simtiem attēlu tomēr klātienē redzēt nav tas kas soc. tīklos bildēs ātri uzmest aci un tik vien kā nospiest <LIKE> Tālāk mēs beidzot sasniedzam Slovākijas robežu un pie robežas zīmes uztaisam vienu jauku kopbildi. Diemžēl nepamanījam zīmi uz lt/pl robežas bet mums viss vēl priekšā
Tālāk mēs turpinam ceļu vietu, kur būs mūsu nakšņošana. Vēl pavisam nedaudz un...sasniedzam mūsu ciematu. satnav rāda mums izdevīgāko ceļu pa smalkākajiem līkumiem līdz piebraucam pie mājas, kur mēs apmetīsimies turpmākās 2 naktis. Saimnieks mūs jau sagaida, un parāda kur noparkoties. Par pašu apmešanās vietu uzraksīšu rīt. Dienas noslēumā arī pīles devās gulēt: https://youtu.be/SHOGd3cClKg
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais