KRima 2 - Nepieradinātā

  • 4 min lasīšanai
Nepieradinātā Krima Jūs laikam esat poļi – tāds ir izplatītākais iespaids par Latvijas tūristu saujiņu Ukrainas kūrortpilsētās Krimā. Patiesi, "tuvējās pierobežas" apmeklējumu ziņā poļi ir jūtami aizsteigušies priekšā Baltijas valstu pamattautām. Lai arī Ukrainas Tūrisma ministrijas Krimas kūrortu pārvalde jau paspējusi izziņot, ka pirmo reizi pēc Padomju Savienības sabrukuma šogad Krimā ieradušies Baltijas valstu tūristi, lauvas tiesa tik un tā pienākas mūsu kaimiņvalstīm. Latvijas tūristi nepelnīti nepievērš skatienus Melnās jūras apskalotajiem un laika apstākļu lutinātajiem Krimas kūrortiem. Sava daļa "vainas" noteikti jāuzņemas tūrisma nozari apkalpojošajām firmām, kuras šajos platuma grādos sper vēl tikai pirmos soļus un nemaz nesteidzas ar piedāvājumiem – šogad presē varēja manīt skopu un visnotaļ vienveidīgu piedāvājumu klāstu. Tas arī bija izšķirošais, kāpēc jau otro gadu pēc kārtas draugu kompānijā pašu spēkiem devos uz šo lielisko nostūri zemes virsū. Krimas skaistums slēpjas ne tikai kultūrvēsturiskajā mantojumā, jūrā, kalnos u. c. eksotikā, bet arī cilvēkos. Tie, kuri vēlas izgaršot nostalģiju pēc padomju laikiem, būs jāapbēdina – Krimas kūrortpilsētas nebūs tam uzskatāmākais piemērs. Padomju gars gan vēl snauž ielu būdiņās, ēdnīcās un veikalos un vēl šur tur pa kaktiem, bet šie laiki tūristu applūdinātajās vietās aiziet uz neatgriešanos. Vispār es neieteiktu atlikt Krimas apskatīšanu uz vēlāku laiku. Pēc gadiem pieciem, septiņiem tā būs cita Krima – tūristu kaprīzēm vairāk pakļauta, dārgāka, piegludinātāka, jā, varbūt arī daudz sakoptāka, tomēr neatgriezeniski citādāka. Samta rudens Septembris ir beidzamā iespēja ķert aizejošās vasaras mirkļus. Krimai septembrī jau izsenis piemitusi īpaša aura – ne velti šis laiks tiek saukts par samtainu. Tieši šajā laikā tūristu pūļus nomaina brīvo profesiju pārstāvji. Atšķirībā no jūlija un augusta, kad cenas sasniedz neiedomājamu kāpumu, kad visur jārēķinās ar rindām, kad grūti atrast vietu pludmalē un nopirkt sabiedriskā transporta biļetes, septembrī viss ir krietni vienkāršāk, ērtāk un lētāk. Vidējā septembra gaisa temperatūra joprojām ir 20 – 27 grādi, bet ūdens nav paspējis atdzist zemāk par 19 – 23 grādiem. Tiesa, laika apstākļi gan tādi svārstīgi: puse dienas ir saulaina, puse apmākusies, ko gandrīz katru dienu pavada īslaicīgs 10 – 30 minūšu lietus. Par labu pašu spēkiem Negribētu aģitēt pret šā brīža tūrisma firmu piedāvājumu, kaut uzskatu tos par pārspīlēti dārgiem, jo ne visiem ir gribēšana un varēšana patstāvīgi uzņemties ceļojuma grūtības. Iedziļinoties firmu piedāvājumos, atklājas, ka lielākoties kā galamērķis ir izvēlēta Sudaka, kas, lai arī būdama lieliska vieta atpūtai, tomēr atrodas patālu no izslavētākajām Krimas apskates vietām. Turklāt pat lētākais kolektīvā ceļojuma piedāvājums nespēj konkurēt ar izmaksām, veicot šo attālumu paša spēkiem. Par to, vai turp un atpakaļceļu mērot regulāri kursējošā vilcienā vai satiksmes autobusā, katram jāizšķiras pašam. Kā vienam, tā otram transportam ir savi plusi un arī savi mīnusi. Ja uzticamies tikai sausiem faktiem, vilciens ceļu līdz Simferopolei veic 43 stundās, izmaksājot Ls 33 vietkartē jeb Ls 50 kupejā. Savukārt autobuss šo pašu ceļa gabalu nobrauks 31 stundā, turpceļā maksājot Ls 35 jeb abos virzienos Ls 63, pieļaujot arī aptuveni astoņu deviņu latu atlaidi pensionāriem, invalīdiem, bērniem un studentiem. Vinnētāji būs tie, kuri biļetes turp un atpakaļceļam iegādāsies laikus. Turklāt ceļojums plānojams laikus arī vīzu formalitāšu kārtošanai, kas diemžēl ceļojumu sadārdzina par aptuveni 40 latiem. "Īres griesti" kūrortos Apmeklējot kūrortpilsētas Jaltu, Sevastopoli, Aluštu, jārēķinās, ka lētākajās viesnīcās vai sanatorijās ierobežotā klāsta dēļ uzturēšanās maksās vismaz 30 dolārus no cilvēka. Tāpēc vislabāk ir apbruņoties ar pacietību un izmēģināt plaši pieejamā "privātā sektora" pakalpojumus. Jebkurā stacijā vai autoostā, kurā iebrauksiet, nevar nepamanīt pajumtes piedāvātāju ordas. Un, nedod Dievs, pagadīties tām ceļā ar somām apbruņotā tūristu grupā – viens un divi tiksiet "apstrādāti" pa vienam tā, ka nemanīsiet. Šajos "uzlidojumos" vislabāk manāma vietējo izturēšanās, kas apvieno rietumnieku peļņaskāri, dienvidniecisko apsviedību un padomju laikiem piedienīgu izpratni par pakalpojuma kvalitāti. Dzīvē tas izpaužas vienkārši: pensionēts tantuks ("vidējais" izīrētājs) sagrābj aiz rokas ar stāstiem par sava piedāvātā mitekļa plusiem (jūras un centra tuvums, pārpārēm visādas ērtības u. tml.), solīto piecminūšu gājiena vietā izvazās jūs pa pilsētu minūtes piecpadsmit un galapunktā parādīs nožēlojamu tumšu būceni, visticamāk, izbūvētu kūts vai garāžas telpās ar vēl nožēlojamāku skatu uz kaimiņu logiem; pieprasīs vismaz 15 – 20 dolārus ar balsī jūtamu nožēlu, ka tik lēti pat žēl atdot – tikpat kā par velti! –, bet labiem cilvēkiem jau varot… Vietējo andelmaņu sirsnība būs tieši proporcionāla jūsu vēlmei šķirties no viņu piesauktās summas. Daudzu šo cilvēku bizness ietiecas pat vairākos gadu desmitos, tāpēc atstrādātā uzvedība un daiļrunība var samulsināt jebkuru iebraucēju. Pieņemamas dzīvesvietas sameklēšana, plānojot uzturēties vismaz pāris piejūras pilsētās, ir vesela māksla, kas pakļauta vairākiem nosacījumiem, kad padomus "no malas" visbiežāk aizēno mācīšanās no paša kļūdām. Tāpēc turpmāk izklāstīto padomu lietderība aptverama tikai pēc pašu pirmās "pieredzes". Pirmkārt, lai izvairītos no liekiem pārsteigumiem, ieteiktu pašiem sev noskaidrot savas vēlamās gultasvietas "ideālu" un pieļaujamos "īres griestus". Norēķini pārsvarā notiek cietajā valūtā – dolāros – un cenu diktē tādi vienkārši brīvā tirgus nosacījumi kā piedāvājums un pieprasījums, izmitināmo cilvēku skaits un viņu prasības. Tamdēļ sezonas – jūlijs, augusts – pļaujas laikā nosauktās summas var būt fantastiskas iepretim pavasara un rudens periodam. Ja sešu cilvēku grupa samaksā 20 dolārus par nakti ar visām ērtībām nodrošinātā dzīvoklī "zem atslēgas" Jaltā un 15 dolārus Aluštā vai Sevastopolē, tas nebūs pārmaksāts. Jārēķinās, ka "ērtību" izpratne šiem cilvēkiem ir visnotaļ plašā amplitūdā, tādēļ, "neatejot no kases", jānoskaidro, vai siltais ūdens (tā ir milzīga problēma visā Krimā, tāpēc tā iegūšanas ir pārsteidzoši) nenozīmē to, ka tas pašam jāuzsilda, ka divistabu dzīvoklis nenozīmē vienu istabu un vēl šauru pārkarsušu lodžiju u. tml. Izvairīšanās no dzīvesvietas pirmo māju stāvos ir rūgtas pieredzes diktēta, jo bieži vien izīrētāju izdoma telpu paplašināšanā tiešām ir prātam neaptverama. Protams, ja kāds vēlas pavadīt nakti izbūvētā kūtī vai garāžā, laipni lūgti! Krietni lētāka dzīvesvieta dabūjama (pāris latu no galviņas), ja īrē dzīvokli "komplektā" ar tās saimnieci, kura turpmākās dienas solīsies klusi mitināties izvelkamajā gultā uz lodžijas. Pieredze liecina, ka solījumi nemaisīties pa kājām īrniekiem paliek tikai solījumi un turpmākās dienas jārēķinās ar uzkrītoši lieku acu pāri. Necilāks dzīvoklītis trokšņainā pilsētas centrā vai burvīgs skats pa logu, bet nostāk no izklaižu epicentra – tas ir gaumes jautājums. Jebkurā gadījumā attālumi pilsētās ir nelieli un sabiedriskais transports atbraucējam no Latvijas galvaspilsētas var šķist pat nepiedienīgi lēts – pieci santīmi par braucienu trolejbusā. Tiesa, tas gandrīz vienmēr būs pārpildīts, tā ka daudzi brauc bez maksas. Ja nekā citādi, legālo un nelegālo taksometru klātbūtni pamanīsiet vai ik reizi, līdzko domīgi palūkosieties apkārt. Tie, kuri uzsvaru liek uz komfortu, riskē Krimā palikt neapmierināti. Nav šeit ne izlavēto Turcijas kūrortu komforta, ne arī augstas apkalpošanas kvalitātes. Uz Krimu jābrauc pēc aktīvas un negaidītiem piedzīvojumiem piesātinātas atpūtas. Pussalas skaistā daba, daudzkārtainās vēstures atstātās pēdas, pieejamā satiksme un cilvēku atsaucība to tikai veicina. Kristaps Baņķis


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais