KRIMA 1

  • 5 min lasīšanai
Dienvidu magnētisms UZZIŅA Autonomā Republika Krima atrodas Ukrainas dienvidos. Tās kopējā platība ir 26 945 kvadrātkilometri un to apdzīvo aptuveni 2,5 miljons cilvēku. No vairāk nekā 80 nacionalitāšu pārstāvjiem plašāk pārstāvēti ir krievi (65 – 70 procenti), Krimas tatāri (15 procenti) un ukraiņi (10 – 15 procenti). Valsts valoda – krievu, ukraiņu un Krimas tatāru. Naudas vienība – grivna, kapeikas. Ceļotājiem, kuri par mērķi uzstādījuši saviem spēkiem apceļot Krimu, silti ieteiktu pirms ceļojuma ielūkoties starptautiskajā tīmeklī un jo īpaši vērtīgas informācijas pārplūdinātajā www.crimea.ru. Tikpat svētīgi būtu, jau iebraucot kādā no Krimas pilsētām, laikrakstu kioskā par nepilnu latu iegādāties Krimas ekskursiju karti, kurā uzrādīti un īsi aprakstīti visi ievērojamākie objekti. Var, protams, izmantot neskaitāmo uz ielām izkārtoto tūrisma firmu piedāvājumu, bet jārēķinās ar pārspīlētām cenām un stingru izbraukuma reglamentu. Krimas attīstītā transportu kustība garantē, ka tieši tāds pats izbraukums izmaksās vismaz pieckārt lētāk. Turklāt visās pilīs, alās, kalnos u. c. var izmantot gida pakalpojumus. Šķiet, nekur pasaulē kā vien postpadomju telpā vienkārša gida arodā nesastapt universitāšu profesoru… Caurskrienot Simferopolei Ceļojumam izvēlos maršrutu Simferopole – Sevastopole (attālums – 83 km) – Jalta (80 km) – Alušta (41 km) – Simferopole (45 km). Simferopole ir pirmā pilsēta Krimā, kur ceļotājs nonāk un no kuras tikpat ātri arī atvadās. Pilsēta, kurā saplūst visi pussalas galvenie autoceļi, uz Krimas kūrortpilsētu fona tā arī paliek atmiņā tikai kā pieturvieta tālākam ceļam. Taksistu uzbrukumu pārlaižu vēsu prātu. Viņuprāt, smieklīgi zemo izmaksu – 20 dolāri uz jebkuru nosaukto debespusi – vietā der izvēlēties kādu krietni lētāku transporta pakalpojumu. Lai arī attālumi starp pilsētām ir nelieli, tomēr laika izteiksmē līkumotie ceļi sabiedriskajam transportam ir ciets rieksts. Piemēram, 40 km garš ceļa posms pat visraitākajam sabiedriskajam transportam – mikroautobusam – padodas vien stundas laikā. Kā likums, ceļotājiem ar nestabilāku iekšējo pašsajūtu kutelīgas līdzpārdzīvojuma sajūtas garantētas. Varbūt ne tik ērts, cik eksotisks un nostalģisku noskaņu pārpilns ir viens no garākajiem trolejbusa maršrutiem Simferopole – Jalta – Alušta. Pilns šāds aplis gan paņem vismaz četras stundas un aptuveni latu. Varoņpilsēta Sevastopole Pirmajam izbraukumam līdz Sevastopolei saprātīgāk izvēlēties divarpus stundu braucienu vilcienā par nieka 36 santīmiem, turklāt gar ceļa malām ņirbošās ainavas jauki iesilda pirms gaidāmās Krimas ainavu šoka terapijas. Krimas lielākā (aptuveni 400 tūkst. iedzīvotāju), pieminekļiem, muzejiem un piemiņas vietām bagātākā pilsēta ir Sevastopole, kas tāpat kā visas pārējās Krimas apdzīvotās vietas iemieso bagātīgu vēsturi. Te mitinās sengrieķu pilsēta, viduslaiku klosteri, memoriālie kompleksi, veltīti pirmajai (1854 – 1855. g.) un otrajai (1941. – 1942. g.) pilsētas aizstāvēšanai. Sevastopolē vai ik uz soļa tiek atgādināts, cik smagi nācis varoņpilsētas gods. Kā noritējušas kaujas, var uzzināt, apmeklējot pilsētas aizstāvībai veltītu muzeju un neskaitāmus pieminekļus visā pilsētā. 422. – 421. gadā pirms mūsu ēras Rietumu krasta līcī dibinātā sengrieķu pilsēta Hersonesa bijis viens no nozīmīgākajiem senās kultūras centriem Ukrainā. 1996. gadā ar JUNESCO lēmumu par vienu no izcilākajiem pasaules kultūras pieminekļiem atzītais arheoloģiskais liegums šobrīd piesaista tūkstošiem apmeklētāju. Un, kā par nelaimi, arī peldēties un sauļoties gribētājus. Šķiet, nav tik augsta žoga ceļā uz pludmali, ko nepārvarētu Melnās jūras apmeklētājs. Tā nu līdzās Hersonesas drupām gozējas simtiem puspliku "bezbiļetnieku", aiz sevis atstādami tikpat skaidri pamanāmu atkritumu kaudzes. Tas viss kopā, kā jau daudzviet Krimā, uzbur pussalas skarbo šarmu. Kalnu pilsēta Pusceļā starp Simferopoli un Sevastopoli ērtas dzelzceļa satiksmes tuvumā atrodas joprojām apdzīvotā vieta Bahčisaraija. Tur viegli atradīsiet slavenāko Krimas hanu laika pili. Veicot mikroautobusā vēl pāris kilometru, var doties pagarākā pastaigā uz lielisko ainavu apvītajām kalnu pilsētām. Nekāda vieglā pastaiga vis nesanāks: jāmēro tās pašas akmeņaini stāvās kalnu takas, ar kuriem rēķinājās ikviens kalnu pilsētas apmeklētājs jau tālajā senatnē. Vislabākajā stāvoklī saglabātajā "alu" pilsētā Čufut-Kalē kaislīgiem fotogrāfiem ir kur piesiet dūšu. Pa ceļam der iegriezties joprojām strādājošā, vienā no vecākajiem (dibinātu 9. gs. sākumā) Krimas klosteriem un atsvaidzināties svētītā kalna avota ūdenī. Tūrisma galvaspilsētā Tikai 80 kilometrus no Sevastopoles atrodas Jalta, no kuras ziemeļrietumu ieskauj 1400 metrus augsti kalnu masīvi, starp citu, tūristu mazāk "apdzīvoti". Šaurā strēle 70 km garumā Krimas dienvidos saukta par Lielās Jaltas reģionu, bez Jaltas ietver pilsētu Alupku, ciemus Gurzufu, Koreizu, Livādiju, Masandru, Simeizu, Forosu u. c. Ikviena no tām piedāvā ko ievērības cienīgu. To apceļošanu ar allaž pārpildītajiem mikroautobusiem, kuri burtiski joņo pa kalnu ieliņu līkumotajiem stāvumiem un kritumiem, var lieliski iemainīt pret izbraukumiem ar kuģīšiem no Jaltas centrālās krastmalas. Viens no šādu izbraukumu obligātajiem galamērķiem ir slavenā Bezdelīgu ligzda. Mazliet izbrīna līdz atskārsmei, ka tuvu un tālu izslavētais simbols ir neliela, bet nenoliedzami skaista ēka, kuras garums knapi sasniedz divdesmit metrus, bet platums – desmit metrus. Skaistumu mēdz privatizēt pat Krimā, tāpēc vēlmi pieskarties šim arhitektūras brīnumam apsviedīgi ļaudis novērtējuši pārdesmit santīmu izteiksmē. Ar to ir jārēķinās, ka visur, kur vien tūristi Krimā sper kāju, tiek saorganizēta iespēja no viņiem iekasēt naudu. Salīdzinoši netālu esošajā Mishorā trosu ceļš uzvedīs vienā no populārākajiem kalnu masīviem Krimā – 1234 metrus augstajā Ai-Petri. Ceļotāji ar švakākiem nerviem labprātāk brauc ar maršrutnieku. Kaut arī tas sola ekstremālu braucienu pa līkumotu kalnu ceļu, kurā pavisam esot 19 pagriezienu par 180 grādiem un vēl 280 mazāku. Atpakaļceļā var izmest līkumu gar augstāko Ukrainas ūdenskritumu Učan-Sū. Nekas gan nav zaudēts, ja vasaras tveicē to neizdara. Tāds pārlieku skumjš skats – redzēt, piedodiet, tērcīti izdaudzināto ūdens šaltu vietā. Un kur tad vēl 1812. gadā izveidotais un pasaulē pazīstamais Ņikitas botāniskais dārzs ar palmu pavēni un bambusu birzīm. Piepilsētas ciemats Masandra, kas plaši pazīstama, pateicoties vīna ražotnei, ir atsevišķas dienas pastaigas vērts. Kalnu sanatorijas "Dolossi" apkārtne ar alām un skatu uz Jaltu ir tūristu nemīlētāka, bet ne tāpēc mazāk interesanta. Savukārt ceļotāju apmeklētā imperatora Aleksandra III Masandras pils skaitoties viens no izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem Krimas dienvidu krastā. Var jau būt. Izskatās gan, ka no sākotnējā spožuma posts vien palicis, – kādreizējo pļavu vietā aug lekna zāle. Turklāt šis tūristu galamērķis slimo ar to pašu, ko daudzi citi apskates objekti, – hronisku norāžu trūkumu. Gribot negribot jābrāļojas ar pretimnācējiem. Pēc alu "iedeguma" Alušta man šķita drusku garlaicīga, lai apmestos tur uz ilgāku palikšanu. Tomēr tā ir parocīgākā pieturvieta nokļūšanai Čaterdaga alu kompleksā (atklātas tikai 1987. gadā) un Demerdžī. Pēc ekspertu vērtējuma Marmora ala iekļaujama pasaules skaistāko alu piecniekā. Ne par mata tiesu sliktāka nav arī blakusesošā ala Emine–Bair–Hosar. Gaisa temperatūra alās svārstās no 8 līdz 10 grādiem, tāpēc nav prāta darbs ietaupīt 10 santīmus, atsakoties no piedāvātajām jakām, tādējādi pasargājot sevi no kārtīga "alu iedeguma" – sarkana deguna un augstām kājām. Tūristu mazāk mīlētā, Krimas garākā – 18 kilometri – Sarkanā ala ar pazemes upi, ūdenskritumu un skaistiem skatiem iemūžināšanai ir īsts atradums. Jā, tā nav tik piemīlīga un ģimeņu brīvdienu pastaigām piemērota kā Marmora ala, toties daba šeit daudzveidīgāka un skarbāka savā dabiskumā. Aizbraukt, neredzot leģendārāko Krimas virsotni Demerdžī ar slavenajiem spoku ielejas akmeņu krāvumiem – piramīdām, sargtorņiem,cilvēku figūrām, monstriem un pasaku tēliem, būtu noziegums pret sevi. Kam palaimējas nokļūt kalnu galā, kad biezi balta migla vai mākoņu vāli ieskauj kalnā uzkāpušo, šķiet, tonnās mērāmo akmeņu haoss atdzīvojas. Tieši šādos brīžos šķiet, ka kalni kā mainīgs magnēts pievelk šai zemei, valstij un konkrētajai vietai. Kristaps Baņķis


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais