10 neaizmirstamas dienas Taizemē un Kambodžā (1. daļa)

05.07.2017
8 min lasīšanai
141 foto

Katru ceļojumu nosacīti var iedalīt 3 daļās: plānošana, pats ceļojums un iespaidu apkopošana. Jāteic, ka šis bija visilgāk (aptuveni gadu iepriekš) un nopietnāk plānotais ceļojums, kāds bijis līdz šim. Izaicinājums milzīgs, jo, kā nekā, tāls un eksotisks galamērķis – Taizeme. Kā jau ierasts, iesākumā apciemoju meitu un tad no Anglijas meklējam ērtāko un izdevīgāko lidojumu līdz Bangkokai. Ir divi varianti – vai nu lidot no Hītrovas, vai Birmingemas lidostas. Izvēlamies lidot no Birmingemas un, lai 12 h lidojumu padarītu komfortablāku, nolemjam veikt pārsēšanos AAE Dubaijas lidostā, kas ir aptuveni pusceļš no Birmingemas līdz Bangkokai. Maija beigās ir labs cenu piedāvājums Emirates Airlines (aptuveni £800 divām personām turp atpakaļ). Ceļojuma plānošanas gaitā rodas ideja uz pāris dienām no Bangkokas aizlidot arī līdz Kambodžas otrai lielākajai pilsētai Sim Rīpai (Siem Reap). Ir pienācis ilgi gaidītais 20.novembris. Birmingemas lidostā nomainām ziemas zābakus pret vasaras sandalēm un esam gatavas (tā vismaz tobrīd domājam) atstāt drēgno rudeni un sagaidīt vasaras tropu tveici… Kaut arī divstāvīgā Airbus A380 otrais stāvs paredzēts biznesa klases pasažieriem, viens sektors ir atvēlēts arī ekonomiskajai klasei, kur arī mēs ieņemam savas sēdvietas. Ievērojam, ka stjuartēm/-iem pie apģērba ir piesprausta nozīmīte ar valsts, kuru viņi pārstāv, karodziņu. AAE, Ķīna, DĀR, Krievija, Ukraina u.c. valstis…internacionāla komanda. Lai arī pieejams iespaidīgs izklaides kanālu skaits dažādām gaumēm, tomēr vairāk kā 6 h lidojums nogurdina, un ar nepacietību gaidām nosēšanos Dubaijā. Beidzot šis brīdis ir sagaidīts. Ir jau pāri pusnaktij pēc vietējā laika, bet iespaidīgajā Dubaijas lidostā rosība ir kā skudru pūznī. Lidojums uz Bangkoku ir pēc 3 h, kuras mums jāpavada transfēra zonā. Pārliecinājušās, ka nākamais reiss paredzēts noteiktajā laikā, pastaigājam pa terminālu un esam gatavas pēdējam lidojuma etapam.

Ilgi gaidītais ceļojums var sākties. 20.11.2016 ar Emirates Airlines iespaidīgo Airbus A380 no Birmingemas uzsākam lidojumu līdz Dubaijai un tad tālāk no Dubaijas līdz Bangkokai

Bangkoka 21. novembris Ir pavadīta diezgan mokoša nakts lidmašīnā. Tā kā laika starpība UK ar Taizemi ir +7 h, tad ir jau dienas vidus, kad ielidojam Bangkokas Suvarnabhumi lidostā. Ja pārējie pasažieri (vismaz lielākā daļa) var mierīgi doties uz izeju, tad mums jāmeklē norāde, kur var noformēt iebraukšanas vīzu Taizemē. Vīzas saņemšanas anketas mums ir izdrukātas un aizpildītas, tikai atliek gaidīt garā rindā, kurā izskatās, ka esam vienīgie Eiropas pārstāvji starp ķīniešiem un indiešiem. Diemžēl Latvija ir viena no tām nedaudzajām Eiropas valstīm, kuru iedzīvotājiem nepieciešama vīza iebraukšanai Taizemē. Un vēl kāda neiepriecinoša ziņa, ka pirms kādiem diviem mēnešiem ir dubultota vīzas cena no 1000 uz 2000 batiem (THB), kas ir 50 EUR . Vairāk precīzi nepateikšu, bet vīzas saņemšanas procedūra aizņēma vairāk kā stundu. Pat bail iedomāties, kas pa šo laiku noticis ar mūsu bagāžām… Vīzas zīmogs ar derīguma termiņu 15 dienas ir iespiests pasē un dodamies uz izeju. Prieks redzēt, ka mūsu bagāžas vientuļi gaida savus īpašniekus . Dodamies uz izeju. Kondicionēto lidostas gaisu nomaina…nenormāla pirts tveice…Ceļotāju aprakstos lasītā informācija apstiprinās 100%... Sākam meklēt transportu nokļūšanai līdz viesnīcai. Mums jāatrod Airport Link – Express Line vilciens, bet lasām info, ka Express Line nekursē un jābrauc ar City Line, kas ir lēnāks. Ja pirmais iespaids par lidostu ir tāds, ka visapkārt ir haoss, tad sabiedriskā transporta sistēma ir labā līmenī. Cena ir atkarīga no braukšanai paredzēto pieturu skaita. Mums jānokļūst līdz pieturai Makkasan, un tas izmaksā nepilnu eiro. Tālāk jāpārsēžas MRT (Metropolitan Rapid Transit) vilcienā un divas pieturas jābrauc līdz stacijai Thailand Cultural Centre. Liekas jau vienkārši līdz brīdim, kad izkāpjam Makkasan stacijā un meklējam kā nokļūt tālāk. Nav kam pajautāt, jo angliski neviens nesaprot. Rādām kartē, bet neviens neprot paskaidrot. Domājam, ka vienīgā iespēja ir braukt ar taksometru. Nekādu stāvvietu apkārtnē nav, vienīgi nenormāli haotiska satiksme. Un sākas arī lietusgāze. Pietiek tikai nostāties ielas malā, un taksometrs piestāj. Rādām viesnīcas nosaukumu, bet par sakarīgu cenu neizdodas vienoties, jo šoferītis jau redz, ka esam tikko ieradušās un šī ir praktiski vienīgā cerība nokļūt lietusgāzē līdz viesnīcai. Prasītie 300 THB (7.5 EUR), protams, ir liela pārmaksa. Bet šoreiz nu jāsamierinās… Beidzot nokļūstam līdz viesnīcai Prom Ratchada Residence & Spa. Viesnīcu izvēlējāmies tā, lai tā atrastos aptuveni vienādā attālumā no Suvarnabhumi lidostas un Don Mueang lidostas, no kuras mums ir lidojums gan uz Siem Rīpu Kambodžā, gan Puketas salu Taizemē. Istabiņa nav plaša, bet šī mums ir tikai tāda tranzīta apmešanās vieta. Pēc praktiski negulētas nakts nejūtam miega badu un jūtamies tīri žirgtas…ja tikai uz ielas nebūtu tāda tveice . Pāri ieliņai ir tirdzniecības centrs, kurā aizejam samainīt daļu USD uz THB. Vakarā meklējam kādu ēstuvi, kur pavakariņot. Visur jau ielas malās smaidīgie taizemieši aicina apmeklēt viņu ēstuves, kamēr izvēlamies kādu pēc skata tīri simpātisku vietiņu. Puisis, kurš apkalpo, gan ne vārda nesaprot angliski un ēdienkarte arī tikai taju valodā. Es vēlos nogaršot taizemiešu Tom Yum zupiņu, cenšoties norādīt, ka nevēlos asu…bet visam, lai arī ko mēģinātu puisim pateikt, ir jau paredzama atbilde “ok”…Dace paņem vistas gabaliņus, jo izskatās, ka vārds “chicken” puisim ir saprotams. Nogaršojam arī taizemiešu aliņu. Tas labi noder, jo zupa, kura “nav asa”…patiesībā ir ļoti asa…

Pēc ilgā un nogurdinošā lidojuma esam nokļuvušas Bangkokas viesnīcā Prom Ratchada

22. novembris Brokastis viesnīcā ir garšīgas. Taizemes standarts – gan ceptas olas, gan omlete. No augļiem – arbūzs, ananāss un papaija. Šodien mums ieplānots nokļūt Bangkokas vēsturiskajā centrā pie Chao Praya upes un ar kuģīti aizbraukt līdz Wat Arun templim upes kreisajā krastā. Ar kājām aizejam līdz MRT stacijai Thailand Cultural Centre un braucam līdz Si Lom stacijai, kur pārsēžamies BTS (Sky Train) vilcienā. BTS ir divas modernas virszemes vilcienu satiksmes līnijas. Vilcienu satiksme Bangkokā patiešām ir labā līmenī – kondicionēts gaiss gan stacijās, gan vilcienos. Ērta un labi saprotama biļešu iegāde, pieturas tiek nosauktas gan taju, gan angļu valodās. Izkāpjam Saphan Taksin stacijā. Bangkokas ielās, atšķirībā no vilcienu stacijām, nav norādes, uz kuru pusi jādodas līdz Sathorn – centrālajai kuģīšu piestātnei. Intuitīvi izvēlamies virzienu un veiksmīgi nonākam līdz vajadzīgajai vietai. Kuģīšu satiksme notiek tikai gaišajā diennakts laikā no 9:30 līdz 17:30. Pēc ½ h braukšanas, kas izmaksāja 40 THB (1 EUR), izkāpjam piestātnē pie Wat Arun tempļa. Ieejas maksa ir 50 THB (1.25 EUR), un apmeklējot tempļus ir prasība, lai tiktu nosegti ceļgali un plecu daļa. XVIII gadsimtā celtais Wat Arun (Rītausmas templis) ir viens no skaistākajiem Bangkokas tempļiem. Galvenā pagoda ir 79m augsta, rotāta ar ķīniešu porcelāna dekoriem. Greznība šeit ir neaprakstāma, rotājumi izsmalcināti. Diemžēl templī notiek restaurācijas darbi un galvenā pagoda ir apjozta ar sastatnēm. Pēc apskates no lielā karstuma pārņēmis nogurums un pie izejas piesēžam, lai pirmo reizi Taizemē nobaudītu kokosa sulu, kas turpmāk kļūst par mūsu iemīļotāko dzērienu . Nopērkam arī mango, kas jau sadalīts mazos gabaliņos. Kas par fantastisku garšu…

22.11...ar metro dodamies līdz Chao Praya upei

Tha Tien piestātnē izkāpjam, lai apskatītu Wat Arun templi.

Wat Arun - vecākais un viens no skaistākajiem budistu tempļiem Bangkokā.

Wat Arun. Šie skaistie rotājumi darināti no Ķīnas porcelāna

Wat Arun. Pirmo reizi nobaudām kokosa sulu.

Tālāk ar kuģīti dodamies atpakaļceļā un izkāpjam Rachawongs piestātnē, lai pastaigātu pa ķīniešu kvartālu Chinatown. Atrodam klusu ēstuvīti, papusdienojam un dodamies pastaigā. Kvartāla tirgotavās rosība liela, skaļums un netīrība, ķīniešu kvalitātes preces…bet tāds ir Austrumu tirgus. Vēl pastaigājam pa Pak Khlong Talad - Bangkokas lielāko augļu un ziedu tirgu. Jau satumst un meklējam kādu tuk-tuk (3-riteņu TAXI tipa braucamais), kas aizvestu mūs līdz Sky Train stacijai. Neatceros vairāk cenu, par kādu vienojāmies, bet tā bija niecīga, jo tuk-tuki ir ļoti ērts un ekonomisks variants, lai pārvietotos salīdzinoši nelielos attālumos. Brauciens bija ekstrēms…cienījamā ātrumā tiek apdzītas vieglās automašīnas, kas spiestas sastrēgumu dēļ pārvietoties lēnāk, jo nelielā gabarīta dēļ tuk-tuki veic dažādus veiklus manevrus . Ir jau satumsis un viena diena Bangkokā pavadīta. Nākamajā rītā mums no Don Mueang lidostas jālido uz Kambodžu.

Izkāpjam Rachawongs piestātnē, lai dotos pastaigā pa Chinatown

Kambodža 23. novembris Agri paēdam brokastis un viesnīcā pasūtām taksometru, lai nokļūtu līdz lidostai. Don Mueang ir vecā Bangkokas lidosta, bet ir renovēta, un tādēļ izskatās daudz sakoptāka un patīkamāka kā Suvarnabhumi lidosta. Lidojam ar rokas bagāžu, jo Sim Rīpā plānojam pavadīt tikai 2 dienas. Lidojums ilgst tikai vienu stundu. Kad lidmašīna uzņēmusi vajadzīgo augstumu, stjuarte iedod aizpildīt ieceļošanas kartes un, kad tas izdarīts, secinām, ka tūlīt jau sāksies nolaišanās. Iluminatorā redzam applūdušus laukus, kas liecina par to, ka nesen beigusies lietus sezona. Tā nu esam nolaidušās Sim Rīpas lidostā, kuras nelielais termināls vairāk atgādina kādu budisma stila celtni, nevis lidostu. Patiešām simpātiski izskatās! Jāpiebilst, ka tiklīdz izceļojam no Taizemes, tā vīza zaudē savu derīgumu. Tā kā, atgriežoties, mums vīza būs jāiegādājas no jauna . Arī Kambodžā ir vajadzīga ieceļošanas vīza, bet cena ir daudz draudzīgāka – 25 USD. Kambodžā var norēķināties ar USD, kaut arī eksistē viņu pašu naudiņa, bet tā nav populārs norēķinu veids un tūristi norēķinās ar ASV dolāriem. Vīzu iegūstam ļoti operatīvi un pie izejas mūs sagaida viesnīcas Schein Guesthouse tuk-tuka vadītājs, kurš mūs nogādā līdz viesnīcai. Viesnīca ir neliela un jauka, un tās īpašnieks ir vācietis. Arī interjerā un ēdienu klāstā jūtama vācu stila ietekme.

23.11. No rīta ar Air Asia lidojam uz Kambodžas pilsētu Siem Reap

Iekārtojamies istabiņā un plānojam apskatīt tirgu (The Old Market). Tuk-tuka šoferītis mūs līdz turienei aizved. Šeit izskatās daudz simpātiskāk kā Bangkokas tirgū. Redzam, ka daudzās vietās piedāvā Garra Rufa zivtiņu pedikīru. Noriskēju un par 5 USD 15 minūtes ļauju zivtelēm skrubināt un kutināt pēdas. Sākumā domāju, ka neizturēšu un nomiršu no smiekliem, bet pēc brītiņa jau pēdas sāk pierast . Tirgū atrodam vietiņu, kur garšīgi paēst. Iepērkam suvenīrus un citus nieciņus, kā arī dažus eksotiskos augļus. Paēdam garšīgas pusdienas un pamazām jau sāk satumst. Ar tuk-tuku nokļūstam atpakaļ līdz vienīcai. Ielas malās ir plašs piedāvājums ar svaigi spiestu augļu sulām, kur katrs pats var izvēlēties augļu sortimentu. Secinām, ka Siem Rīpas tirgus ir patīkama un simpātiska atpūtas un iepirkšanās vieta. Tā kā vēlamies nākamajā dienā apmeklēt galveno tūristu galamērķi – Angkoras Arheoloģisko parku, kas atrodas kādu 5km attālumā no Siem Rīpas, turpat viesnīcā nopērkam vienas dienas ekskursiju uz Angkoru ar saullēkta sagaidīšanu (20 USD).

Viesnīcā Schein Guesthouse, kuras īpašnieks ir vācietis...par ko jau liecina pats nosaukums

Šādas mazas ķirzaciņas sastapām ik uz soļa

Tādā karstumā noder kaut kas atsvaidzinošs

Nolemju izmēģināt zivtiņu masāžu. Sākumā gan domāju, ka neizturēšu paredzētās 15 minūtes :D

Jāsāk nobaudīt tropu augļi...mangustīns, čerimoja un rambutāns

24. novembris Jau agri no rīta mūs pie viesnīcas sagaida tuk-tuks, lai varētu doties ceļā. Vesela tuk-tuku svīta dodas pa ceļu Angkoras virzienā. Šī bija vienīgā reize ceļojuma laikā, kad bija vēlēšanās uzmest uz pleciem kādu šallīti, jo braucot kļuva nedaudz vēsi. Kādu gabaliņu pirms ieejas Angkoras Arheoloģiskajā parkā piebraucam pie ēkas, kurā iestājamies rindā, lai nopirktu ieejas biļetes, pirms tam katru nofotografējot. Foto tiek ieskenēts biļetē (20 USD). Tuk-tuk pieved mūs pie ieejas parkā, un šoferītis parāda, kurā vietā mūs sagaidīs. Parka teritorija ir plaša un vienā dienā var paspēt apskatīt tikai nelielu daļu no tempļu pilsētas. Angkora bija Khmeru impērija, kuras pastāvēšana datējama no 9. līdz 15. gadsimtam, kad ar iedzīvotāju skaitu tuvu miljonam, tā kļuva par lielāko pilsētu pasaulē. 1992. gadā Angkoras Arheoloģiskais parks tika iekļauts UNESCO aizsargājamo objektu sarakstā. Dodamies Angkor Wat tempļa virzienā (kopā ar milzīgu tūristu pūli), lai atrastu, vai, pareizāk sakot – izbrīvētu, labāku vietiņu dīķa malā saullēkta vērošanai. Angkor Wat templis ir viens no populārākajiem apskates objektiem šajā parkā, celts Hinduistu dievam Vishnu, jo Angkoras iedzīvotāji bija emigrējuši no Indijas jau vairākus gadsimtus agrāk. Vēlāk tas tika pārveidots par budistu templi. Ir vairākas versijas par to, kāpēc spēcīgā un viena no ietekmīgākajām impērijām iznīka 15. gadsimtā, jo Angkora tika pamesta, vienīgi budistu mūki apdzīvoja Angkor Wat tempļa gaiteņus. Viena no versijām ir, ka pilsēta pārauga pati sevi, nespēdama saražot pietiekami daudz pārtikas. Iespējams, ka dzeramā ūdens trūkums un slimību uzliesmojums lika cilvēkiem meklēt patvērumu citur. Par saullēkta burvību lai runā uzņemtie foto…kas nebūt pilnībā neatspoguļo to brīniškīgo noskaņu…

24.11. Esam nopirkušas ekskursiju uz Angkoras Arheoloģisko parku un jau naktī mostamies, lai ar viesnīcas "tuk-tuku" nokļūtu tur līdz saullēktam.

Angkora bija khmeru impērijas lielākā pilsēta, kas pastāvēja no 9. līdz 15. gadsimtam, kad impērija krita un Angkora tika pilnībā pamesta. Teritorijā atrodas vairāk kā 70 tempļi, kurus ik gadu apmeklē vairāk kā 2 miljoni tūristu. 1992. gadā Angkoras Arheoloģiskais parks tika iekļauts UNESCO aizsargājamo objektu sarakstā.

Gaidām saullēktu. Skats uz Angkor Wat - galveno budistu templi. Tas celts hinduistu dievam Višnu, bet, laikam ejot, pārveidots par budistu templi.

15. gadsimtā siāmiešu karavīri izlaupīja un daļēji izpostīja tempļu kompleksu, tam nonākot Siāmas karaļa īpašumā. 1907. gadā Francija panāca, ka Siāma atdod Angkoras apgabalu Kambodžai. Sākās kompleksa atjaunošanas un izpētes darbi, kas ar pārtraukumiem karu un brīvības cīņu laikā turpinās līdz pat šai dienai.

Angkor Wat. Ciļņos attēlotas tēmas gan no indiešu eposiem, gan svētajiem rakstiem

Sīkumos neaprakstīšu visus apskatītos tempļus…bet pēcpusdienā nogurums bija nežēlīgs, pēc tādas karstumā pavadītas dienas…

Tālāk ar tuk-tuk dodamies uz Angkor Thom tempļu pilsētu. Šie ir pilsētas dienvidu vārti, kas ir vislabāk saglabājušies.

Katrā tilta pusē ir 54 akmens figūras, kas saistītas ar hinduistu teiku par okeāna kulšanu, radot zemi un kosmosu.

Tiklīdz piestājām, tā šie klāt...un pieprasa cienastu

Atgriezušās viesnīcā vienīgā doma bija ātrāk ielīst dušā…Turpat viesnīcas restorānā paēdam un vakarā jau jālido atpakaļ uz Bangkoku. Tuk-tuka šoferītis mūs aizved atpakaļ līdz lidostai, vēl atvadu foto un dodamies uz terminālu.

Vēlu vakarā tuk-tuk šoferītis mūs nogādā līdz lidostai, lai lidotu atpakaļ uz Bangkoku.

Vēl padzeram kafiju, jo laika pietiekoši daudz un dodamies “iečekoties”. Un te nu mūs sagaida neliels šoks. Lai saņemtu vīzu Taizemē, ir nepieciešams, lai būtu zināmi dati par izlidošanu no valsts, kā arī apmešanās vieta. Mums nav līdzi ne lidmašīnas biļete no Bangkokas uz Dubaiju, ne arī viesnīcas rezervācijas dokuments. Lidostas darbinieks saka, ka var būt problēmas ar vīzas saņemšanu . Dace mēģina pieslēgties internetam telefonā un atrast vajadzīgo info. Tas prasa laiku. Beidzot varam meklēt vajadzīgo geitu, līdz kuram nokļūstam, bet skatāmies, ka kaut kas nav kā vajadzīgs, jo nav informācija par mūsu reisu uz Bangkoku. Izrādās, ka lidojums ir no pavisam cita geita. Pēdējā brīdī to atrodam un lidmašīnā iekāpjam aizelsušās…un noteikti, ka arī pēdējās. Nu labi, ka tā… Bangkokā ielidojam ļoti vēlu vakarā, vīzas saņemam ātri un bez problēmām. Ar lidostas autobusu nokļūstam līdz MRT stacijai, bet ir jau pusnakts un vilcieni vairāk nekursē. Tādēļ līdz viesnīcai nokļūstam ar taksometru. Rīt jau lidojums no šīs pašas lidostas uz Taizemes dienvidu daļu – Puketas salu. Turpinājums sekos

10 neaizmirstamas dienas Taizemē un Kambodžā (1. daļa)

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem