Māris un Elza ceļo

05.07.2017
5 min lasīšanai

Māris un Elza Grieķijā Brauciens uz Grieķiju beidzot ir noticis. Ceļojuma laiks : 19.06-4.07. Maršruts: Rīga- Atēnas- Santorini-Krēta-Atēnas-Rīga. No Rīgas lidojām ar Airbaltic, no Atēnām uz Santorini ar Aegean Airlains, no Santorini ar prāmi uz Krētu, no Krētas Chania lidostas uz Atēnām ar Aegean un no Atēnām uz Rīgu atkal ar Airbaltic. Biļetes, cītīgi sekojot piedāvājumiem ,tika pirktas jau laicīgi, novembrī, decembrī. Tie bija nakts reisi, ķirsīši- tāpēc lētāki. Ja runā par Aegean, ļoti lēti lidojumi: Atēnas-Santorini 20 euro un Chania-Atēnas arī 20 euro, bet- tikai pērkot savlaicīgi, ja pirktu pēdējā brīdi, tas būtu ap 140 vienam posmam. Prāmis no Santorini uz Krētas Heraklionu-60 euro vienam. Kopsummā viss ceļš izmaksāja ap 270 euro turp, atpakaļ vienam. Visas viesnīcas caur booking.com. Joprojām uzticos tikai un vienīgi viņiem. Ielidojām Santorini 6 no rīta. Mūsu viesnīca bija Kamari ciematā. Viena lieta pētīt google maps mājās un pavisam cita lieta ir uz vietas atrodoties. Lidosta absolūti blakus mūsu ciematam, tāpēc tika nolemts doties uz to kājām. Izdevās! Līkloču gājiens minūšu 50 garumā tika pieveikts. Teikšu tā- pirmais iespaids: kāpēc vispār man te bija jātriecas?????? kur ir daba? Kur ir ziedi? Un vispār- kas tie par laukiem????? Kazas, aitas, gaiļi, izslāpuši pēc lietus lauki un lūžņi, lūžņi……Ienākot ciematā garastāvoklis uzlabojās, vēl jo vairāk, kad tika iedzerta Frappē( aukstā kafija) Lai nu kā, veiksmīgi iečekojāmies viesnīcā Villa Fanouris ( 45 euro par nakti).Numuriņš super. Viss, ko ceļiniekam vajag, pa rokai. Tā kā vienmēr ņemam apartamentus, bijām apmierināti ar neuzkrītošo servisu un māju sajūtu. Tālākais- kā jau tūristam pienākas- veikali, tavernas, vietējā ouzo baudīšana ( sākumā šķita o.k., vēlāk- nepiedāvājiet mums anīsa smaržu un garšu). Kādā no dienām devāmies uz Firu, Oiu. Kā nu bez tām! Skati fantastiski, ko lai tur vēl piebilst, izņemot to, ka karstums liels un tūristu bari neizbēgami. Kaut gan, labi meklējot, izdodas atrast vientuļus skatus. Līgo dienā devāmie pārgājienā no Kamari uz Perissu pāri kalnam. Izskatījās, ka būs ļoti grūti, bet nekas, tīri labi veicams zigzagu ceļš. Protama lieta, sēdētājiem un kājām nestaigātājiem neieteikšu šo ceļu veikt, sviedri līst aumaļām, ūdens dzerās litriem, gribās pie mammas…. Bet- skati ir to vērti. Līgo…Līgo!!!!! Atpakaļ no Perissas uz Kamari devāmies ar kuterīti( 5 euro vienam) Pludmale Kamari ir oļaina, jūra bieži nemierīga, tāpēc ģimenēm ar bērniem uz ilgu atpūtu tomēr Santorirni neieteikšu. Viena diena ir par maz, bet dienas 3-4 pietiekami. Vēl kas- suņi, suņi, kaķi, kaķi.......visur! Pat tavernās pie galdiņiem ganās. Kas tādam kaķim, sunim par problēmām- visi pabaro! Pēc 4 dienu atpūtas dodamies ar prāmi uz Krētu. Priekšā ceļš un 1 nakts Heraklionā. Nolēmām tur ilgāk neuzturēties Veiksmīgi 2,5 stundu gājiens pa jūru ir beidzies un re- Sveika, Krēta! Kājām uz El Greco hoteli, vakariņas ar musaku ( vietējais ēdiens) un- miegs, miegs, miegs..... No rīta dodamies uz autoostu lai nokļūt mūsu tālākajā mērķī Chania, Agioi Apostoli....Jā, jā...Knosas pili u.ttt., atmetām. Nu negribējās! Viss atrodams ļoti ātri, biļetes uz rokas( 15 euro vienam) un aiziet. Ceļš ap 2,5 stundām paiet ātri, jo aiz loga serpantīni.....augšā, lejā.... un esam uz vietas, Chania autoostā. Vēl atliek atrast autobusu Nr 21, un dodamies uz 4 km. attālo kūrortciematu. Esam pasūtījuši viesnīcu Kosmos A.G.K Studios-Apts. Uz tuvākajām 9 naktīm( 50 euro par nakti) Viesnīca o.k. Mūs sagaidīja ar rakia glāzi u.tt. Vienīgais latvietim nesaprotamais, staigājām saimniekam pakaļ dienas 5, lai samaksātu par numuru….atbilde- later,relax!!!!! Mēs, protams, relax, un tomēr- kad prasīs naudu??????Un ja nu relax tik tālu, ka nauda beidzas? Beidzot teicām tā- rīt mēs uz Samārijas aizu…akmens uz galvas un kaput tava nauda!!! Nu jā, paņēma!!!! Latvietim akmeni no pleciem noņēma. Urrā! Te sākās mūsu beidzot relax. Vietējie ēdieni, jūra,pastaigas. Vietējais vīns nu nav garšīgs, ar Spānijas vīniem ne salīdzināt. Arbūzi gan perfekti, un kur nu vēl tzatziki, tomāti, maize, OLĪVEĻĻA!!!! Atradu arī Latvijā Krētas olīveļļu, vienīgā, kura nav rūgtena, jo ražota pēc kādas specifiskas tehnoloģijas. Pirmo reizi dzīvē nogaršoju grilētu astoņkāji. Ne nu garšīgs, ne nu kā, bet vienreiz dzīvē baudāms gan. Musaka gan ir dievu ēdiens! Brīžiem man šķita- viss par sāļu un garšvielas specifiskas. Cik sapratu, topā ir oregano un vēl kaut kas no vietējām zālītēm. Visa daudz, ļoti daudz. Komplimentā no pavāra nes rakiju, arbūzu. Pludmales mūsu ciemā- smilšu, un nekad nav viļņi, lēzena ieeja. Pat, ja jūra nemierīga, Agioi Apostoli ir mierīgi.Tāpēc- ar bērniem šurp droši. Kādā no dienām nopirkām no vietējā tūroperatora braucienu uz Samārijas aizu ( teikšu godīgi- Samārijas aiza bija noteicošais braucienā uz Grieķiju) Cena- 35 euro vienam. Ja brauktu paši ar vietējo transportu, izmaksātu 25. Bet nolēmām tā- atvedīs, aizvedīs…… nav jālauza galva. Pie tam- karstums pieņemas spēkā, jau ap 30 no rīta. Serpantīni veiksmīgi pievarēti, un esam uz vietas, 18 km.garš ceļš var sākties Sākums bija traks, visi skrien, neko neredzi apkārt, jo taka šaura un aiz muguras dzird katru soli..ātrāk…ātrāk… akmeņi zem sevis, elpa aiz muguras…..’tšik,čik….japāņi fočē…o, kādam ikri tev priekšā vibrē, nūjotājs nesās garām… Kur ir skaistums????? Ko man te vajag??? Un tas ir viss 18 kilometru garumā????? Es taču neko, izņemot akmeņus zem kājām, neredzu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Tikai mazliet uzmest aci apkārt- cik skaisti!!! Bet atkal elsošana aiz muguras, jeb kāda dibens priekšā….un tā kilometri daži. Pēc tam tauta izsijājas, kāds atpaliek pitstopos, kāds samazina tempu… Un te nu tu esi: TU UN AIZA un klusums, un šokējošs skaistums apkārt. Vietējais putns. Visu laiku dzird- U_ūūū, U-ūūū…… Domāju pūce, bet nē!!!! Tā arī nezinu, kā sauc. Gaiss biezs, griez kaut ar nazi, pīniju smarža un cikāžu dziesma….Zevs, savāc mani! Bijām gatavojušies ļoti grūtam ceļam, jo, salasījušies i-neta plašumos, domājām par nez kādiem grūtumiem. Tagad varu droši teikt tā- ja esat kaut cik staigājoši cilvēki, Samārijas aiza nav nekas neizejams.Tikai labi, ērti apavi gan ir obligāti! Ūdens pudelīte līdzi ( mazā), pa ceļam pieejams dzeramais ūdens, tāpēc savu pudelīti var uzpildīt. Nu un kāds gardums kri-kri kazām paņemams. Šķērsojot cauri Samārijas aizu nokļūstam Agii Roumeli ciematā. Tāds kolorīts, mazs ciematiņš. Bet kāda te ir jūra!!!!!! Zila, zila Lībijas jūra ar mūsu mīļo oļu pludmali!!!! Ūdens skaidrs, skaidrs un atspirdzinošs. Labi,ka aiza izieta laicīgi un līdz prāmim vēl ir stundas 3 laika. Var baudīt dzīvi.. Tālāk- prāmis līdz Sougia ciematam un autobuss atpakaļ uz Chania ( viss iekļauts tajos 35 eurikos) Protama lieta, apmeklējām arī pašu Chania. Skaista vecpilsēta, bet ne vairāk( varbūt karstums mums traucēja izbaudīt) Tas tikai no rīta ap 10.00 39 grādi, vēlāk bija ap 48. Mums, latviešiem, nepanesama temperatūra. Paši krētieši arī mocījās.Nē, nu mēs abi izturējām, brīžiem tuvu ģībonim, daudzi nokļuvuši slimnīcās u.tt. To tikai vēlāk izlasīju, kad bijām izstaigājuši cauri pilsētu pašā karstumā, citu dienu atgriezāmies šeit vakarā ( biļete no mūsu ciemata, pērkot kioskā, 1,50. Ja autobusā pie šofera- 2,20. Tālākais- tikai atpūta un nekas vairāk, jo temperatūra virs 40 grādiem grūti panesama. Bet- kā saka grieķi, tā ir anomālija. Parasti grozās ap 30 grādiem. Kad kādu rītu cēlušies tā ap 8 no rīta, sajutām vēju, bijām laimīgi- temperatūra kritusies līdz kādiem 32. Krētā iestāsies vēju sezona un būs viegli paciest karstumu. Ko vēl teikt- ceļojums izdevies. Bet, ir liels BET. Vai kādreiz atgriezīšos Grieķijā????? Diez vai, Krima, Spānija, Melnkalne, Horvātija patika vairāk Secinājumi: Grieķija lēta? Nē! Vidēji dienā uz ēdienu ap 50 euro uz diviem. Vakariņas uz diviem ap 30, ja neņem jūras veltes. Normāls vīns ap 5 euro. Mājas rakija- 5 euro par o,5 ( ja mācēsi sarunāt ar pārdevēju) Olas- 1,80; maize- 1 euro, piens: 0,90, sula ap 1 euro, ūdens- 1,25 6 pudeles. Kāpēc runa par ūdeni? Saldūdens gandrīz nav, vārīt zupas un kafiju var tikai ar pirkto ūdeni. Mums uz diviem izgāja ap 4 litri ūdens diennaktī noteikti!!!! Ledus ar uguni nav sameklējams, izrādās, zem saldējuma, kameru apakšā varbūt dabūjams. Ūdens neciešams,sāļš pat no krāna, mati beigti, mans frizieri- turries!!!!! Smird pat tīri izmazgātas drēbes pēc mazu bērnu urīna. Viesmīlība sit augstu vilni, katrs gatavs palīdzēt, absolūti droša valsts, ja pats sevi sargā. Kad braucām projām, izturējuši anomālo karstumu, iestājās vēju sezona. Tātad- būs vieglāk izturēt karstumus, ja tie būs. Ko ieteiktu citiem? Elafonisi un Matala ( nebijām, jo dēļ karstuma nespējām) Samārija- viennozīmīgi!!!!!!!! Santorini- ļoti smaga enerģētika, magnētiskie lauki, vulkāna ietekme…… Varbūt to ne visi jūt, man nepatika, smagums spiež uz visu ķermeni, smadzenes nedomā loģiski. Vai vajadzīgs auto Krētā? Ja jūs gribat apskriet visu, tad jā, jo transports, lai gan labi attīstīts, neved visur un vienmēr, kad ienāk prātā. Vai nožēloju? NĒ!!!!! Pieredze liela. Vai vēl braukšu? NEKAD !!!!!! Mana favorītvalsts joprojām ir Melnkalne! Foto manā galerijā.

Māris un Elza ceļo

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem