Peru & Galapagu ekspedīcija 5: Dārgumu medības Chiclayo - Mochica un Sican civilizāciju šūpulis

  • 4 min lasīšanai
  • 16 foto
Esmu šķērsojis Ekvadoras-Peru robežu un nonācis Peru galējos ziemeļos, pilsētā, ko sauc par Chiclayo (izrunā Čiklajo). Droši vien ne latviešiem, ne eiropiešiem šis pilsētas nosaukums neko nenozīmē, tomēr tieši Chiclayo apkārtne ir arheoloģisko atklājumu ziņā pasaules viskarstākais punkts nu jau pēdējās trīs dekādes. Senās Močikas (Mochica) jeb Močes (Moche) civilizācijas galvaspilsēta Sipana ir šo atklājumu nagla, jeb kulminācija. Pavisam nesenā pagātnē šeit ir risinājies Indiana Džonsa filmas cienīgs sižets, vai vismaz laba piedzīvojumu trillera - apslēptas bagātības, huaqueros jeb bagātību mednieki, cienījams arheologs Dr. Walter Alba (kā prototips Indiana Džonsam), policijas pakaļdzīšanās, viens nogalinātais un pat FBI iesaiste, kas medīja pa Ameriku un Eiropu salaupītās bagātības. Bet stāsts aizsākās 1987. gadā, kad melnajā tirgū uzpeldēja un lidostās tika aizturēts liels daudzums ar antīkiem dārgmetālu priekšmetiem. Drīz pēc tam atklājās, ka dārgumu mednieki pie mūsdienu Sipanas ciemata ir atklājuši seno Močes galvaspilsētu Sipanu un tās reliģisko centru. Laupītāji bija uzgājuši tikai vienu no kapenēm, un ne to vērtīgāko. Nākošo 22 gadu laikā šeit tika atklātas vēl 15 augstmaņu kapenes, tai skaitā vērtīgākā no tām Lord of Sipan, kas bija Močes valdnieks. Tajā atradās pasakainas bagātības, pārsitot pušu visas iepriekš atklātās kapenes Rietumu puslodē jeb abās Amerikās. To var salīdzināt vienīgi ar Tutanhamona kapeņu atklāšanu tāpēc Lord of Sipan tiek dēvēts par "Amerikas Tutanhamonu". Sipanas karalis bija guldīts zem vairākām kārtām ar zelta un sudraba priekšmetiem, kas izdaiļoti ar tirkīza akmeņiem. Tāpat viņa kapenē atradās 1138 keramikas urnas un vairāki skeleti. Močes kultūrā līdzīgi kā Senajā Ēģipte ticēja aizkapa dzīvei,tāpēc valdniekam tika upurēti un guldīti kapā astoņi cilvēki un divas lamas. Kapā blakus karalim tika guldīti sargi jeb jauni vīri spēka gados, sieva ar kroni galvā, divas jaunas sievietes jeb konkubīnes un pavisam jauns mazulis, kas ar savu nevainību ir attīrījis kapenes auru. Artefakti no šīm 16 kapenēm ir daudz ko atklājušas par līdz tam nezināmo Močes kultūru - tā pastāvēja līdzās Romas Impērijai, no 100-650 gadam mūsu ērā un aptvēra gandrīz visu mūsdienas Peru līdzenumu platību - no okeāna līdz Andu grēdai. Šī kultūra praktizēja upurēšanas rituālus līdzīgi kā maiji, un tiem bija viens galvenais Dievs kā radītājs un daudzi citi dievi dzīvnieku un okeāna iemītnieku veidolos, kur katrs atbildēja par savu dievišķo sfēru. Močes bija arī lieliski amatnieki, kuru dārgmetālu izstrādājumi ir īsti mākslas darbi, bet to keramikai vispār nav līdzvērtīgu starp pārējām Ameriku civilizācijām. Močika keramikas urnas tika veidotas visdažādāko dzīvnieku, okeāna radību, augu un augļu, kā arī dažādu cilvēku un profesiju veidolos. Mūsdienās Sipan reliģiskajā kompleksā var redzēt orģinālās kapenes ar kopijām no priekšmetiem un skeletiem tajās, bet blakus muzejā ir izvietoti artefakti no trim kapenēm. Tomēr, lai redzētu vērtīgākos dārgumus ir jādodas uz Lambayeque ciemu, kur uzcelts liels, moderns muzejs pēc formas kā Sipan templis-piramīda, tikai, lai izvietotu kolekciju no trim galvenajām kapenēm, kurās tika atrasti divi karaļi, jeb lordi un galvenais priesteris. Šo Royales Tumbas de Sipan muzeju arī pamatīgi apsargā un tas ir vienīgais no Chiclayo apkārtnes muzejiem, kurā nevar ienest ne kameru, ne telefonu. Šīs kapenes un dārgumi paglābušies no spāņu kausēšanas krāsnīm un laupītāju nagiem, tikai pateicoties Mātei Dabai, kas no kleķa ķieģeļiem celtās Močes kuktūras piramīdas un tempļus apskādējušas tā, ka konkistadori un huaqueros tās noturējuši par izrobotiem kalniem. Noslēgumā man gidam tikai viens jautājums palika uz mēles: "Ja konkistadoriem šī civilizācija nebija zināma un atrastas ir tikai divas karaļu kapenes, kur ir pārējo valdnieku apbedījumu vietas?" Uz to viņš atbildēja, ka Chiclayo apkārtne vēl ir daudzu atklājumu priekšā un par to mēs vēl dzirdēsim pēc dekādēm un gadsimtiem. Močes kultūrai 7. gs. otrajā pusē punktu pielika nevis kāda spēcīgāka impērija vai dinastija, bet gan Māte Daba - masīvas lietusgāzes, kas traucās pāri Peru teritorijai izpostīja ceremoniālos kompleksus un reliģiskos centrus, bet tam sekojošais sausums noveda cilvēkus badā, sagraujot šo dižo civilizāciju. Vairāk kā gadsimtu Peru valdīja varas vakums, līdz Chiclayo apkārtnē 8. gs. beigās dzima jauna pirms-Inku civilizācija, kurai bija lemts pārvaldīt daļu no mūsdienu Peru Ziemeļus - Sikanas (Sican) kultūra. Sikanas kultūra bija slavena ar divām lietām - piramīdu celtniecību un saviem juvelieriem, kuru izstrādājumiem konkurenci sastāda vienīgi Močes kultūra. To sākotnējā galvaspilsēta bija Batan Grande, kur atklātas 50 piramīdu drupas, bet vēlāk ap 1050. gadu pēc dabas kataklizmām jeb El Ninjo tā tika pārcelta uz mūsdienu tūristiem daudz pieejamāko Tucume, latviskojot varētu pat teikt uz Tukumu. Tukumā Sikanas kultūra paspēja uzbūvēt 26 piramīdas, ko mūsdienās pazīst kā Piramīdu ieleju. Tiesa laika zobs ar vēja, lietus un El Ninjo palīdzību ir apskādējušas arī Sikanas piramīdas, tā ka rūpīgi jaieskatās, jo pretējā gadījumā tās izskatīsies pēc dīvainu formu kalniem. Piramīdu ielejas centrā atrodas patiešām reāls kalns Cerro Purgatorio, kas kalpo kā labs skatu punkts uz Tukuma piramīdu, tempļu un administratīvā centra kompleksa drupām. Interesants ir kalna nosaukums, kas tulkojumā nozīmē Šķīstītavas kalns, jo spāņi tā virsotni ir izmantojuši kā platformu kristietības sludināšanai - priesteri tērpušies kā dēmoni no virsotnes esot lejā metuši neticīgos iezemiešus, tā rādot piemēru, cik labi ir būt kristietim. Bet ne jau spāņi pazudināja šo civilizāciju, bet gan jauna, spēcīgāka impērija no dienvidiem - Čimu (Chimu), kas iekaroja un aprija Sikanas kultūru 1370. gadā! Tucume piramīdas saistās arī ar kādu slavenu pētnieku un ceļotāju - šo reliģisko kompleksu 50-tajos gados pētīja Tūrs Heijerdāls, kurš šeit guva apstiprinājumu Dienvidamerikas saiknei ar Okeānijas salām. Tas kļuva par iedvesmu viņa Kon-Tiki ekspedīcijai, dodoties no Peru uz Polinēziju ar vienkāršu salmu laiviņu, līdzīgu tām, kādas izmantoja Močes un Sikanas civilizācijas. Arī Sikanas kultūras dārgumi, kas atrasti senajās galvaspilsētās Batan Grande un Tucume ir izvietoti speciālā muzejā - Museo de Sican, kas atrodas tuvējā Ferrenafe pilsētiņā. Ceļotāji to apmeklē dēļ Sikanas kultūras dārgumiem un artefaktiem, bet Peru puišiem šī mazpilsētiņa ar 34000 iedzīvotāju droši vien ir paradīze citu iemeslu dēļ - no Ferrenafes nāk vairāk Miss Peru skaistuma konkursa karalieņu, kā no jebkuras citas lielas pilsētas. Lai gan pati Chiclayo pilsēta nav diez ko interesanta un spāņi šeit neizpaudās arhitektūras šedevros kā citur Peru, tomēr nevar pamest šo pilsētu bez paciemošanās tās tirgū. Chiclayo Mercado Modelo ir labākais tirgus Ziemeļperu - šeit tirgo visu, ko vien var iedomāties, pat ik pa laikam uz letes tiek izlikti Andu kondoru mazuļi. Tomēr man, kā ceļotājam, visinteresantākā tirgus iela likās tā saucamais Mercado de Brujas jeb Raganu tirgus. Bez bēdīgi slavenā San Pedro kaktusa šeit tirgo vēl dažādus ārstnieciskus un apreibinošus jeb halocigēnus augus, kā arī visu, kas saistās ar šamaņiem - no vudū lellēm un rituālu piederumiem līdz izbāztām ķirzakām un āžu kājām. Spēj tik izvēlēties. Jānis Kreicbergs no Peru


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais