Kambodža varenā un tagadējā

  • 5 min lasīšanai
  • 35 foto
Patīkami pēc ilgstoša lidojuma atrasties Taizemē, lai varētu izlemt, kur un kā doties tālāk. Šoreiz tika nolemts īsumā iepazīties ar Kambodžu un slaveno Angkor Wat templi. Vietu, kas jau bija uzbūvēta krietni pirms tam, kad latvieši sevi apzinājās par nāciju, respektīvi 12 gs sākumā. Nolēmu maksimāli redzēt arī ainavu un to vislabak var izdarīt braucot ar kādu virszemes transporta līdzekli. Tā kā Taizemē esmu bijis vairākkart, nolēmu ka līdz Kambodžas robežai braukšu ar taksi. No bangkokas brauciens izmaksāja 3000 batu un aizņēma ap 3 stundām. Vēl biju spiests pagaidīt uz robežas kamēr man iespiedīs atkārtotās iebraukšanas vīzu Taizemē un Kambodžas vīzu. Tas nebija pārāk patīkami, bet biju cieti nolēmis neizmantot starpnieku pakalpojumus un pārmaksāt vairākkārtīgi. Tā rezultātā laiciņš gan pavilkās ilgāk, bet nauda to kompensēja. Smēķētājiem noteikti iesaku nopirkt cigaretes posmā starp Taizemi un Kambodžu un nekādā gadījumā neizmantot starpnieku pakalpojumus. Nedaudz noguris un sasvīdis biju jau Poipetā. Tā kā laiks sāka apmākties un krēslot, nolēmu, ka ņemšu taksi arī, lai brauktu uz Siemriepu. 40 Usd un paris stundu ceļš un esmu jau vienīcā Frēedom pa 20 USD numuriņš bez brokastīm. Viesnīcā ir baseins un tas lieliski atveldzēja pēc garā ceļa. Var dabūt arī lētāk bet vai vajag ? Otrā rītā sarunājām Tuk- tuku pa 15 USD uz visu dienu, kas mūs arī izvadāja pa Angkor Wat tempļu kompleksu. Iespaids bija fantastisks par spīti milzīgajam karstumam. Ieeja uz vienu dienu 20 USD no cilvēka. Ar vienu dienu pilnīgi pietiek, ja neesat milzīgs senatnes cienītājs, jo arhitektūra ir stipri līdzīga, un svarīgs ir iespaids un sajūtas, nevis izskatīt katru sīkāko detaļu. Iespaidu nav iespējams nodot. Tas ir jāizjūt. Smaržu, garšu, ēnu, drupu, seju, leņķu, krāsu un telpas maģiskais mistrojums kontekstā ar maģisko senatnes klātbūtni un fantastisko dabu nomāc uzmācīgo tirgotāju piedāvājumus. Apnīk ubagojošie bērneļi un agresīvās ūdens pārdevējas. Cenām stipri jāseko līdzi lai neapčakarētu. T- krekls 2 USD, pudele ūdens mazā kādi 0,5 USD utt. Paēst noteikti iesaku ēdienu kas saucas Amok. Kaut kas fantastisks. Tas bija otrs lielākais iespaids par Kambodžu. Kaut kāda saldena olu zupa ar zivi vai vistu. Īsta ēdiena pilnība. Fantastiskas ar mūžveciem kokiem apaugušas drupas, tempļu varenība, arhitekturas sarežģītība, daudzie Budas. Vietām iekārtotas lūģšanu vietas, kur vari ja ne palūgties tad vismaz atvēsināties no lielā karstuma. Daudzi tūristi īrē velosipēdus un pārvietojas paši arī ar kājām. TO var uzsktīt par milzīgu dabas parku, pat par datoru spēli. Cik tur viss liekas nereāli. Iedomājos varenos hmeru valdniekus jājam uz ziloņiem tur, kur man tagad ir tas gods spert kāju un mīt šo vareno vietu. Reti kur rodas šādas saviļņojošas sajūtas. Drupu intensīva izložņāšana aizņem tieši vienu dienu. Vakarā noguruši atgriežamies viesnīcā un noskaidrojam, ka sausās sezonas dēļ mūsu tālākais ceļš uz Pompeņu būs jāveic ar autobusu, jo iecerētais braucies pa upi zemā ūdens līmeņa dēļ nav iespējams. Nekas, citreiz. Un ainava jau stipri neatšķirās. Pa 10 Usd nopirktajā autobusa biļetes cenā izrādās ietilpst arī mazā ūdens pudelīte, ko esam aizmirsuši paņemt līdzi. Lieti noderēja. Pa ceļam apstājamies paris reizes lai paēstu pusdienas un tāpat ko iekostu. Cepti sienāži un mango šoreiz izraisa apetīti un jau pēc desmit minūtēm zobu starpas ir pilnas ar zienāžu kājiņām. Bet garšo labi. Vēl labāk kā zīdtārpiņu kāpuri. Nepaiet ne 6 stundas, ka esam jau Pompeņa. Piepilsētas ceļi atstāj šokējošu iespaidu un rodas aizdomas ka Pompeņa ir stipri vien līdzīga Rīgai un tās draņķīgajiem ceļiem. Esam nedaudz kļūdījušies, jo atšķirībā no Rīgas ceļi Pompeņā ir sakārtoti vismaz pilsētas centrā. Bet tā jau tā pati nabadzība un grausti , kas Rīgā, un ubagojoši netīri bērneļi uz ielām. Jutos gandrīz kā mājās. Protams, ja neskaita ka cenas te ir atbilstošas nabadzības līmenim. Brauciens ar tuktuku uz viesnīcu maksā tikai 2 USD. Vienīcas numuriņš guesthouse OKAY 12 USD par nakti divvietīgais. Viesu nams atrodas pašā pilsētas centrā un ļoti iesaku, ja esat Pompeņā. Var redzēt, ka nav te daudz tūristu no mūsu puses bijuši. Pieraksti burtnīciņā ko esi apēdis un izdzēris pats, bet visu sarēķinās beigās un samaksāsi. Uz 2 personām pa 3 naktīm iztērējām ap 100 Usd neko sev neatsakot. Ieskaitot maksu par numuriņu ar televizoru un kondicionieri un dušu. Un 3 reizēju ēdināšanu, milzīgu daudzumu visādu dzērienu un arī kādu alus pudeli. Karsts jau nu te bija tiešām pamatīgi. Kā jau jaunais gads. Visiem brīvdiena, visi uz ielām. Bērniem notiek konkursiņi olu nešanā ar karotīti, daži organizēti vingro, vēl citi spēlē futbolu vai pastaigājājas. Vakarā muzikālā strūklaka ar gaismas šovu, bija tiešām ļoti jauki. Pompeņas centrs tīrs un sakopts. Nebija Taizemei raksturīgo pārtikas rateļu visās malās, kas nedaudz pietrūka, jo cenas restorānos bija diezgan padārgas, salīdzinot ar pārējo. Bija grūti kaut ko nopirkt, kas ražots Kambodžā. Radās iespaids, ka visu te ieved no Taizemes vai Ķīnas. Ar grūtībām atradu viskiju un kompetītes bērniem. Nākamā diena tika veltīta genocīda muzeju apskatei un šaušanai ar veco labo Kalašņikovu. Nezin jau kas te Rīgā būs, jāatjauno tā teikt iemaņas. Šaušana bija padārga – 50 USD par magazīnu, bet tā kā uzrādīju sevi apmierinošu rezultātu, tad otru neņēmu. Genocīda muzejs sastāv no milzīga piemiņas torņa , kas pilns ar noslepkavoto galvaskausiem un mantām. Un parakstiem, kas te noticis, un ubagojhošiem bērneļiem kas brēc ppēc dolāra skolai un grāmatām. Nospriedām, ka viņi zina angļu valodu pietiekami labi un skola viņiem vairs nav vajadzīga. Radāš pārdomas, ka dažu labu mūsu trekno makdonalda bērneli derētu palaist padiedelēt, gan svaru nodzītu, gan kabatas nauda būtu, gan dzīves pieredzi iegūtu, gan angļu valodu iemācītos. Paēdām jaukus gardus gliemežus un lotosa sēklas. Garšo kā rieksti un ļoti barojošas. Otrs muzejs bija bijusī izrēķināšanās vieta ar citādi domājošiem. Kāda skola, kurā ierīkots kaut kas līdzīgs koncentrācijas nometnei ar spīdzināšanu slīcināšanu pieķēdēšanu un nogalināšanu. Briesmīga vieta un ļoti skumja. Atsauc atmiņā mūsu Salaspili. Tikai objekti saglabāti vairāk un cilvēku sejas fotogrāfijās. Vakarā izbaudīju hmeru masāžu, kas daudz neatšķīrās no taju masāžas ne kvalitātes ne cenu ziņā. Man ļoti patīk tās puses āzijas pirkstu dejas un lielveikalā nopirku disku ar pirkstu dejām. Jāsaka, ka klipi diezgan nožēlojumi pat tiem, kas skatās LTV bet nu to vedu kā piemēru. Otru dienu Pompeņā nolēmu atstāt kā gaišāku un apciemojām Karaļa pili un galvenos tempļus. Tie nu gandrīz tikpat krāšņi kā Taizemē - dažādi nacionālie tērpi un ieroču kolekcijas, ziloņu segli un troņi, lūgšanu zāles un dažādie Budas. Arī viņiem ir savs Smaragda Buda un citi tikpat vareni dievi. Pompeņā ietek 4 upes, kas tur arī savienojas. Pa ūdens ceļiem var aizbraukt uz lielu daļu āzijas. Bet pēc tam kad esam nopirkuši pēdējo ūdeni no kādas meitenes pie tempļa, ko mēs ejot iekšā apsolījām, esam gatavi jau morāli doties atpakaļceļā. Pārnakšņojam un šoreiz ar nedaudz vienkāršāku – jau 9 USD autobusiņu dodamies atpakaļ uz Poipetu. Lai turpinātu svinēt āzijas jauno gadu tagad jau Song kran un tagad jau Patajā. 1 USD ir 4000 hmeru realu. Naudu mainīt nekādā gadījumā nevajag. Īpaši jāuzmanās no mahinatoriem uz robežas. Tie jums tā samainīs, ka 100 USD vietā būsiet saņēmis naudu vien par 10 USD un pārējie paliks darbonim kabatā. Visur jāskaita līdz ļoti rūpīgi. Protams, lieki teikt, ka ne jau visi hmeri ir krāpnieki, bet viņu ir pietiekoši Man ļoti patīk no autobusa vērot viņu sadzīvi un mājas. Uz pāļiem saceltas divstāvu mājeles ar skaistu dārzu, kas sastāv no maza dīķīša ūdensbifelim, bērneļiem, pieaugušajiem, kas dara savus darbus vai ko cenšas pārdot. Īsti lauki ar krāsu garšu un smaržu. Novēlu labu šai valstij un cilvēkiem, kas mani tik jauki ar sevi iepazīstināja un jutos, ka tiešām esmu apskatījies vislabāko kas ir iespējams un pilnīgi pietika ar Kambodzā pavadīto laiku.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais