Peru & Galapagu ekspedīcija 1: Evolūcijas brīnums - noburtās Galapagu salas

  • 4 min lasīšanai
  • 28 foto
Darvina evolūcijas brīnums, leģendārās Galapagu salas ir vieta, kurai nav līdzīgas uz mūsu planētas. Līdzīgi kā Lieldienu sala vai Franču Polinēzija, Galapagu salas ir viens no tiem dažiem maģiskajiem un ekskluzīvajiem galamērķiem pasaules tūrisma kartē, kas pats par sevi ir unikāls un atrodas kaut kur tālu, tālu otrā pasaules malā. Šis Ekvadoras Republikai piederošais 19 salu arhipelāgs, "dreifē" 1000 km attālumā no kontinenta un tas turpina arvien vairāk attālināties, jo austrumu salas erozijas rezultātā aprij okeāns un tās nogrimst, bet rietumu daļā pateicoties vulkāniskajai aktivitātei dzimst jaunas salas. Vulkāniskās Galapagu salas nekad nav bijušas savienotas ar kontinentu, tas savukārt, komplektā ar unikālo atrašanās vietu silto un auksto straumju krustpunktā, ļāvis šeit "uzplaukt" brīnumainai ekosistēmai. Evolūcijas ceļā vietējā dzīvnieku un putnu valsts šeit attīstījušas unikālas spējas, zaudējušas savu no kontinenta atceļojušo senču iezīmes un pielāgojušās jaunajiem dzīves apstākļiem vietā, kur nav plēsēju, tā piemēram Galapagu salās izveidojās jauna kormorānu suga, Flightless Cormorant (tulkojumā Nelidojošie kormorāni), kuriem spārni laika gaitā saruka arvien mazāki un mazāki, līdz tie pavisam zaudēja spējas lidot. Šo salu statistika ir iespaidīga - ceturtā daļa Galapagu ūdeņos mītošo zivju sugu, puse no sastopamajiem augiem un gandrīz visas reptiļu "zortes" nav sastopamas nekur citur uz Zemes... ne velti Galapagu arhipelāga senais nosaukums bija Noburtās salas. Šo savulaik neapdzīvoto arhipelāgu 1535. gadā nejaušā kārtā atklāja Panamas bīskaps, kurš kuģoja uz Peru, lai izšķirtu Francisko Pizarro konfliktu ar leitnantiem, bet spēcīgie vēji kuģi aiznesa uz Galapagu salām. Bīskaps karalim ziņoja par milzu bruņurupučiem - spāņu valodā galapago, kas arī kļuva par arhipelāga officiālo nosaukumu. Tāpat bīskaps vēstulē rakstīja par putniem, kas ir tik "dumji", ka pat nav iemācījušies lidot un šie esot čupām tos ķēruši ar rokām, lai varētu uzšmorēt vakariņās. Līdz 18. gs. salas kļuva par labu slēptuvi angļu pirātiem, kas uzglūnēja ar dārgmetāliem piekrautajām spāņu galeonām, līdz Galapagu vārds izskanēja vaļu mednieku un vēlāk arī ādu mednieku vidū, kuriem arhipelāgs kļuva par labu bāzes vietu, kur uzpildīt pārtikas krājumus. Bruņurupuči kļuva par iecienītu maltīti jeb svaigu gaļu jūrniekiem, jo tos pārsteidzoši viegli varēja noķert un uz klaja tie varēja nodzīvot gandrīz gadu bez pārtikas un ūdens. Ja vien Ekvadoras valdība laicīgi nebūtu apturējusi bruņurupuču apēšanu un ieviesusi aizsargājamās teritorijas statusu, tad par tiem mēs lasītu tikai vēstures grāmatās - no savulaik ražīgās 250000 Galapagu bruņurupuču populācijas, mūsdienās arhipelāgā vairs sastopami tikai 14000 šo milzu rāpuļu, kas svarā bieži mēdz sasniegt 200 kg! Galapagu bruņurupuči protams ir arhipelāga karaļi un visslavenākie iemītnieki, bet turpat uz papēžiem min divas citas tikai Galapagu salās sastopamās rāpuļu sugas - maziem dinozauriem līdzīgās, krāsainās Zemes iguānas un biedējošā paskata, melnās Jūras iguānas, kas pēc savas ārienes ļoti atgādina Holivudas un japāņu kinoindustrijas briesmoni Godzillu miniatūrā. Interesanti, ka jūras iguānas ir ne tikai vienīgā ūdenī dzīvojošā iguānu suga pasaulē, bet arī vienīgā starp visām ķirzaku sugām - vēl viens Galapagu salu evolūcijas brīnums. 1835. gadā, Galapagu salās pietauvojās britu kuģis "Beagle" uz kura klaja atradās vīrs, kas padarīja šīs salas slavenas. Tas, protams, bija evolūcijas teorijas tēvs Čarlzs Dārvins, kurš arhipelāgā novēroja atšķirības starp putnu sugām uz dažādām salām. Nepietiek ar to, ka šīs sugas atšķīrās no saviem "vecākiem" Amerikas kontinentā, izrādījās, ka tās atšķiras arī starp 19 Galapagu salām, tā, piemēram, arhipelāgā attīstījušās 15 dažādas Darwin finches putnu sugas, lai gan tām visām ir tikai viens sencis no Dienvidamerikas. Parasti es putnus labāk redzu aizlidojam, nekā atlidojam, jo no tiem var tikai dabūt pļecku uz galvas, bet jāatzīst, ka Galapagu salās uz brīdi esmu kļuvis par spārnoto draugu mīli, jo tie te nudien ir interesanti. Starp Darwin finches ir kāda biedējoša suga, ko sauc par Vampire ground finch. Šie pēc paskata mīlīgie putniņi ir patiesībā briesmoņi un vampīri, jo tie uzbrūk citiem putniem, ietriecot aso knābi vēderā un dzerot to asinis. Galapagu albatrosi savukārt ir kā lidmašīnas - tiem vajadzīgs gan labs ceļa vējš, gan garš skrejceļš, tikai tad šie lielie Boingi, kuriem spārnu izpletums ir pat lielāks kā Andu kondoram var pacelties gaisā. Tie ir fenomenāli lidotāji, veicot rekordtālus lidojumus bez atpūtas, jo perfekti māk izmantot gaisa masas un katru mazāko vēja brāzmu. Galapagu albatrosi vēl ir īpaši ar to, ka tie ir vienīgie vētrasputnu dzimtas putni, kas dzīvo tropos. Tāpat šajā ziņā unikāli ir Galapagu pingvīni, kas ir vienīgā pingvīnu suga, kas dzīvo uz ekvatora jeb tropos. Vietā, kur temperatūra grozās ap +30 grādiem pa dienu, nudien negaidi ieraudzīt pingvīnus. Tāpat šejienes putniem ir ļoti neparasti pārošanās jeb priekšspēles ritāli - Blue-Foot Bobby ir zilas pleznas ar kurām tie staigā kā Čārlijs Čaplins un ar tām tie arī izpilda dīvainu un amizantu riesta deju, tā iekvēlinot un pavedinot dāmas. Savukārt Great Frigate bird tēviņi pārošanās laikā uzpūš savas koši sarkanās rīkles kā lielus balonus, tā divkāršojot savu rumpja apkārtmēru. Labākais, ka gan dzīvnieki, gan putni šeit miljoniem gadu garumā pazaudējuši baiļu sajūtu un nebaidās no cilvēkiem, ļaujot tos apbrīnot pavisam tuvu un burtiski ieskatīties acīs. Dzīvnieki šeit ir visapkārt, pat Galapagu pilsētiņās - pelikāni dzīvojas pa zivju tirgu gaidot kādu kumosu, jūras iguānas klejo pa pilsētas pludmalēm un ostām, bet jūras lauvas gulšņā uz soliņiem un ielām, kā arī okupējušas zvejnieku un tūristu laivas. Bet Noburto salu fauna zem ūdens ir ne mazāk iespaidīga, kā uz sauszemes. Arī ūdenī šeit sastopamas endēmiskas sugas, sākot no Galapagu jūras lauvām un Galapagu roņiem un beidzot ar Galapagu haizivīm un Galapagu zaļajiem bruņurupučiem, kuru tēviņiem galvenā atšķirības zīme no citiem Zaļajiem jūras bruņurupučiem pasaulē ir gara, resna aste. Šis arhipelāgs ir paradīze nirējiem un snorkelētājiem ar 400 dažādām zivju un 15 raju sugām, kā arī 25 sugām, kas ietilpst delfīnu un vaļu dzimtās. Kur vēl parastais mirstīgais var sajusties kā National Geographic dokumentālajā filmā un peldēt kopā ar dažādām haizivju un raju sugām, mantām, pingvīniem, jūras lauvām un bruņurupučiem. Tomēr kļūdaini būtu domāt, ka Galapagu salas ceļotājiem piedāvā tikai endēmiskas putnu un dzīvnieku sugas, jo arī daba un ainavas šeit ir gana iespaidīgas. Protams, ka daba šeit grozās ap vulkāniem, jo tikai pateicoties tiem šis arhipelāgs eksistē. Tomēr "uguns kalni" šeit ir ļoti pacentušies, radot šķiet visas iespējamās vulkāniskās ainavas - lielus un mazus krāterus, eksplozīvos vulkānu atvarus, lavas alas, lavas tuneļus, lavas tiltus jeb arkas, interesantu formu klints veidojumus, grandiozas vulkāniskas izcelsmes jūras klintis, lavas kritenes jeb iegrimušus, apaļus kanjonus un krāsainus, kā arī melnus lavas laukus, kas izskatās, kā uz Zemes nokritis gabaliņš no Mēness virsmas. Kā Čarlzs Dārvins reiz teica: "Galapagu salas tā ir pati par sevi maza pasaule (planēta) uz Zemes"! Jānis Kreicbergs no Galapagu salām


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais