Alžīrijas pērle- Annāba

  • 2 min lasīšanai
Tas bija aptuveni pirms mēneša, kad es ar draugiem- Čemi un Bļauri izdomājām, ka pavasara saulīti gribas izbaudīt mazliet ātrāk. Negribējām doties uz ierastajiem kūrortiem, tāpēc internetā atradām nelielu ciematu Alžīrijā( aptuveni 20 km no Annābas). Tā kā aviokompānijas tiešos reisus nepiedāvā, mums nācās doties sākumā uz galvaspilsētu Alžīru un pēcāk pārvietoties uz Annābu. Pirmais pārsteigums mums sagaidīja Alžīrā, kad nonācām galā, izrādījās, ka neviens nerunā latviski, tāpēc nācās ķerties pie svešvalodām (paldies Čemim, kurš perfekti runā Angliski, mums pārējiem ar to ir problēmas). Izrādījās, ka arī lidostā strādājošais personāls knapi boksterē angliski, tāpēc mums tur nācās nonīkt 3 stundas, līdz ieskaidrojām, ka esam tūristi, nevis fosforītu tirgoņi. Alžīrā tūristam nav ko darīt, jo pilsēta ir netīra, visapkārt vietējie strādnieki, kuri nerunā angliski, tāpēc nolēmām pēc iespējas ātrāk nokļūt, Annābā, no kuras tālāk doties uz minēto, "palmu apaugušo, saules apspīdēto un zeltaino smilšu ieskauto tūristu ciematu- Maturu". Atrodam firmu, kas veic vietējos lidojumus. Lidmašīna izlido tikai pēc četrām stundām, kuras turpat mazajā lidostā arī nonīkstam, jo reģistrācijā mums neiesaka staigāt apkārt noziedznieku un dullinātāju dēļ. Kāds vietējais mums pienāk klāt, sakot, ka mums noteikti jānogaršo vietējais dzēriens- tarama, kuru viņš laipni mums piedāvā. Tarama ir 17 grādīgs dzēriens, kas pēc garšas atgādinā vīnu... Iepriecinam veco vīru un nopērkam 4 pudeles, lai ceļš uz Annābu īsāks!!! Pulkstenis rāda 19.30 un mums laiks posties lidojumam. Šeit saskaramies ar vēl vienu nepatīkamu pārsteigumu- izrādās, ka lidosim 4. klasē (līdz tam nezināju, ka tāda vispār ir)- bagāžas nodalījumā (bet biļete gan lēta- mūsu naudā aptuveni 6 lati). Lidmašīnā ir mežonīgs karstums- kādi 40 grādi, jo sēžam blakus motoram, tā visu laiku kratās, īsinot ceļu turpinam malkot taramu. Nu tad beidzot ierodamies Annābā. Šeit ir daudz tūristu, tāpēc apkārt dzirdam dažādas valodas, arī ar angļu valodu nevienam problēmas nav. Ir jau vēls, nolemjam pārnakšņot šeit, lai no rīta dotos Maturu, kur mums rezervēta viesnīca. sapazīstamies ar 5 vāciešiem, ar kuriem kopā dodamies uz kādu tūristu iecienītu bāru. Beidzot esam normālā, civilizētā vietā, kur skan Rolling Stones "Angie" un visi runā angliski. Gribam izcelties ar savām zināšanām par Alžīriju, tāpēc bārmenim jautājam, lai ielej taramu, taču viņš paskaido, ka šī dzēriena viņam nav un, ka tas ir gatavots no vīnogām, kaut kāda citrusa dzimtas auga, buļļa asinīm un... kamieļa sviedriem!!! Nolemjam, ka turpmāk nemēģināsim vietējo pariktes un paliksim pie pārbaudītām vērtībām- Heineken. No rīta dodamies meklēt taksi, lai nokļūtu Maturā, taču vietējo vienīgais transports esot kamielis. Nu ko, samaksājam katrs aptuveni 12 latus, kāpjam kamieļa mugurā un sākas mūsu murgs 20 km garumā. kamieļi kustas lēni, ārā ir +37 grādu liels karstums un nonākuši galā esam pārguruši, mazliet žēl tā džeka, kas tos kamieļus vēl dabū atpakaļ nogādāt( vēlāk uzzinājām, ka reizi dienā kursē arī autobuss). Izrādās, ka paradīzes ciemats nemaz nav paradīzes ciemats, bet gan zvejnieku ciemats, kur dzīvo aptuveni 100 cilvēki- viesnīcas īpašnieks un 99 zvejnieki... Nodzīvojām nedēļu šajā ciematā jūras krastā, neredzējuši gandrīz neko( pāris skaistas vietas jau zvejnieki parādīja, bet tas arī viss). Izgrūdām katrs apmēram 1000 eiro un Bļauris pēc atgriešanās vēl 4 sienas pavadīja slimnīcā, jo bija saslimis ar kaut kādu malārijas paveidu... Nu tā beidzās mūsu stāsts, nolēmām, ka turpmāk ceļosim tikai uz zināmiem kūrortiem... Vai kādam vēl ir gadījies kaut kas līdzīgs??? P.s. bildes pievienošu tivākajā laikā, tiklīdz tās tiks ieskanētas.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais