Burāšanas brīvdienas Grieķijā

  • 3 min lasīšanai
Tie, kam ir garlaicīgi gulēt smiltīs pie zvaigžņotām vai mazāk zvaigžņotām viesnīcām, vajag izmēģināt burāšanas brīvdienas Grieķijā. Tiem, kam nav savas jahtas, neraizējaties, noīrēt jahtu ir lētāk nekā 3-4 zvaigžņu viesnīcu. Taču sajūtu spektrs, ko jūs izbaudīsiet, notiekti būs daudz ilgnoturīgāks. Mūsu ceļojums ilga 7 dienas un naktis. Katru rītu devāmies uz citu ostu. Dienu pavadījām jūrā, bet vakarā pietauvojāmies pie jaunas ostas, ar 1 izņēmumu, kur palikām 2 naktis. Šādā veidā ceļojot, var iegūt plašāku priekštatu par valsti un dzīvi tajā. Mūsu ceļojums sākās no ostas MARINA ZEA Atēnās, kas ir mītnes osta mūsu buru laivai. Vienu dienu veltījām Akropoles apskatei. Lielie tūristu pūļi šo pasākumu pārvērš par stipri konveijerizētu notikumu. Tagad varam ievilkt ķeksīti savā biogrāfijā, ka redzējām Akropoli, kā arī visiem varam stāstīt, ka esam inteliģenti cilvēki, jo interesējamies par sengrieķu kultūru. No Marina Zea devāmies uz Angristi salu. Grieķijas salām ir vulkāniska izcelsme, tādēļa tās būtībā ir ar ūdeni appludinātas kalnu virsotnes. Kapteinis Angristi salu nosauca par paradīzi zemes virsū. Šāds salīdzinājums mazliet izraisa smīnu, taču pavadot salā dažas stundas, sapratu, ka Paradīze Zemes Virsū ir piemērots nosaukums šai salai. Uz salu nevar aizbraukt ar lidmašinu, autobusu, taksometru vai vilcienu. Vienīgais veids kā te var nokļūt ir buru laivai vai kuģis. Angristī sala no malas izskatās pēc mežonīga kalna, kas apbūvēts ar hotelīšiem. Uzkāpjot salas virsotnē paveras iekopta pilsētiņa ar visu, kas cilvēkam nepieciešams - veikali un restorāniņi ar baseiniem. Mani saviļņoja tāda sajūta - būt uz ūdens ietverta kalna un peldēties saldūdens baseinā ar zemūdens apgaismojumu saulrietā. Fantastiski. Atrodoties tādā vietā, es saprotu, ka pat tie cilvēki, kam pieder miljoni un miljardi - neko labāku nevar piedzīvot, jo pasaulē nekā burvīgāka nemaz nav. Nākamajā rītā devāmies ceļā atklāt citas brīnumainās Grieķijas vietas. Jaunā Epidaura. Maza ostiņa. Mēs ieņēmām tieši pēdējo brīvo vietu pie steķa. Pavisam savādāks noskaņojums un atmosfēra nekā Angristi salā. No ostas jāpaiet kādi 100 metri un turpat jau sākas pludmale. Tādēļ mēs dzīvojām uz savas jahtas pludmalē. Vietējie jau zina, kas cilvēkam ir vajadzīgs, tādēļ restorāns ar krāsainajiem lietussargiem sniedzās gandrīz līdz ūdenim. Fantastiski - pieaugušie var sēdēt restorānā un baudīt restorāna labumus, bet bērni var peldēties 4 stundas neizejot no ūdens. Šajā pludmalē bija melnas smiltis. Ļoti īpatnēji. Nākamajā rītā atkal steidzām uz jaunu vietu - Poros salu. Pārgājiems no Jaunās Epidauras līdz Poros - kādas 5-6 stundas. Mežonīgs karstums 35-40 grādi no 9 rītā līdz 9 vakarā. Poros pilsēta ir tipisks tūristu biznesa centrs. Dažāda lieluma peldlīdzekļi dodas turp - sākot no tūristu taksometrkuģīšiem, beidzot ar miljardieru motorkuģiem (Abramovičtipa motorkuģis), ieskaitot dažāda lieluma jahtas. Ziemeļnieku mentalitātei Poros ir ļoti interesanta pilsētiņa, kas izkārtota kalnā starp aizām, kas appludinātas ar ūdeni. Ieliņas tik šauras, ka miskastes tiek izvestas ar ēzelīšu transportu. Jāatzīmē, ka grieķija ir Eiropas savienības dalībvalsts un eirovalūta tur ir jau kopš 2001.gada. Pa dažām ielām var izspraukties arī VW Golfs. Dienas laikā akmens ielas tiek nokaitētas kā panna. Tagad saprotu, kāpēc dienvidnieki ir tik slinki, bet latvieši tik čakli. Strādāt tādā karstumā būtu vienkārši necilvēcīgi. Latvijā ir labs klimats strādāšanai - visu laiku vēss, apmācies. Kaut kā taču sava diena ir jāaizpilda - tādā klimatā sauļoties jau neiesi - tādēļ darbs ir laba alternatīva dienas aizpildīšanai. Poros salā dienas vidū cilvēkus uz ielām nemana. Tas jau saprotams, kam tad patīk atrasties uz cepešpanas? Pret vakrau pilstā iedgas ugunis un naktsdzīve iet pilnā sparā. Super. Te jābrauc tiem, kam interesē iepazīšanās, sarunas, bāri, restorāni, spožums. Poros man atgādināja Key West Floridā. Ļoti populārs kokteilis te ir Margarita. Dzērienu kartē ir arī Blody Merry, taču pasūtot to, mums bārmenis pateica, ka tomātu sula ir beigusies, bet tuvējie veikali jau ciet, tādēļ jāizvēlas kaut kas cits. Labi. Man patikās šāda izsmeļoša un patiesa atbilde. Šeit mēs pavadījām 2 naktis. Žēl ir šķirties no katras vietas, taču katra nākamā sala pārsteidz ar jauniem pārsteigumiem. Aiginas sala. Grūta pietauvošanās. Tie, kas ir nepieredzējuši burātāji, tur labāk nemaz nedodieties. Daudzi šajā ostā sēž uz enkura, t.i. nemaz nepietauvojas. Brauc ar piepūšamo peldlīdzekli līdz krastam. Mums paveicās pietauvoties bez materiālu zaudējumu radīšanas gan sev gan citiem. Atkal jauka pilsētiņa. Mazliet provinciāla, bet citādi nekas. Pie šīs salas krastiem mēs izbaudījjām lēkšanu un niršanu no jahtas. Varēja redzēt jūras dibenu apm.5m dziļumā. Notīrījām jahtai dzenskrūvi. Tas ari bija interesants pasākums. Ūdens tik silts, ka vispār nevar just, ka tas ir ūdens. Atpakaļ uz Atēnām. Diemžēl visam skaistajam pienāk beigas. Pa lielu gabalu jau var saskatīt Atēnas, kas izpletešās kā īsts milzis. Pēc vietējo informācijas 5mio grieķu un 5 mio pārējie iedzīvotāji.Laikam tā.Tas bija skaists ceļojums. Gribu vēl.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais