Puerto Rico lēnu garu

  • 9 min lasīšanai
  • 35 foto
Esam kompānija ar pieticīgu budžetu, 3 pieaugušo un 2 bērniem (7.g.) sastāvā, tātad aktīvās atpūtas cienītājiem (sērfingistiem, daivingistiem u.t.l.) šis aprakts neliksies saistoš. Lidojums Rīga-Helsinki-Ņujorka-San Juan (Puerto Rico). Lidojums smags gan pieaugušajiem, gan bērniem (bērni pieraduši ceļot), ceļā pavadām gandrīz 24 stundas. San Juan ielidojam 1:50 nakti pēc vietējā laika, esam gatavi nakšņot lidostā, bet par lielu pārsteigumu ieraugam, ka auto nomas ir atvērtas visu diennakti. Dabūjam Alamo nomā savu norezervēto Nissan Versa un dodamies uz apartamentiem, kas atrodas salas otrā galā, pilsētā Isabela. Iebraucam agri, aust saule, negulējuši, bet laimīgi nokonstatējam, ka dzīvosim jūras krastā ar skaistu pludmali un lieliem viļņiem, kas rada bažas par bērnu drošu peldēšanos. Bet nekas, viss kārtībā, 50 m tālak pludmalei priekša ir kalns, kas mazliet aizsedzis viļņus un ar peldi viss ir kārtībā 😊 Neskatoties uz negulēšanu nolemjam, ka grēks būtu iet gulēt, tapēc metamies uz pludmali. Esam piesardzīgi, saulē pavadām ne vairāk ka 1,5 stundu, bet ar to pietiek, lai 2 dienas pēc tam saulē nevarētu rādīties. Pirmo reizi izbaudām tik spēcīgu sauli, visi eam apdeguši.
13.03. Pamostamies 4:00 no rīta (pēc LV laika 10:00), esam labi pagulējuši, ēdam brokastiņu un plānojam doties uz observatoriju un alu parku, bet paskatoties i-netā norādes, konstatējam, ka alu parks pirmdienās ir slēgts. Ņemot vērā mūsu apdegumus, saprotam, ka uz pludmali iet nevaram, akvaparks arī atkrīt tā paša iemesla dēļ, atkrīt jebkas, kur laiks jāpavada saulē, ir jādomā plāns B. Lūkojamies google maps, kurā virzienā doties un netīšām atrodam vietu ar nosaukumu Gozalandia Falls Park, neliels taku parciņš ar upīti un ūdenskritumiem tajā . No mūsu mājām tas pavisam netālu, ierodamies parkā ap 9:00, esam otrie pēc līdzvērtīga sastāva ģimenītes. Runīgs puertorikānis ar trim suņiem par 5 $ laipni ierāda mums vietu stāvvietā. Mūsu ironija par to, ka tik cieši jānostājas blakus vienīgajai placī esošajai mašīnai ir nevietā, jo atpakaļ nākot šī stāvvieta tiešām ir diezgan piepildīta. Izbrienot 100m pa dubļiem līdz potītēm, nonākam pie betonēta celiņa ar skatu laukumiņu, kur caur kokiem redzams lejā esošais ūdenskritums. Vēl mazliet pa trepītēm lejup un drosmīgākie jau metas peldē zem ūdenskrituma. Labi, ka esam tik agri, jo cilvēku vēl pavisam maz. Izpeldējušies saģērbjamies un dodamies atpakaļ uz mašīnu, bet ieraudzījuši betonētu taciņu, kura ved gar upi uz augšu, nolemjam pastaigāt vēl mazliet. Upe viscaur skaista ar maziem ūdens kritumiem un pilnīgi negaidīti izejam pie vēl viena liela ūdenskrituma, kur peldvieta ir daudz ērtāka un intereseantāka. Saprotam, ka esam pieļāvuši kļūdu saģērbjoties, jo šajā peldvietā ir gan virs ūdenskrituma iekārts striķis ("tarzanka" ar kuru var lekt ūdenī, gan iespēja no peldvietas uzlīst uz klints aiz ūdenskrituma. Tā nu atkal metamies piedzīvojumos, bērni pilnīgā sajūsmā, pieaugušie arī. Esam ļoti apmierināti ar mūsu nejauši atrasto apskates objektu. Atpakaļ ceļā nekurienes vidū piestājam ēstuvītē, kur ar baudu notiesājam katrs pa lielai, treknai porcijai saldējuma (2.25 par vidējo porciju). Par cik neesam vēl īsti aklimatizējušies un pēc LV laika tuvojas vakars, aktīvām aktivitātēm vairs spēka nav, tad nu pa ceļam uz mājām ieslīdam shoping centrā, kurā laiks paskrien nemanot. Mājās paēdam vakariņas, izejam nelielā pastaigā gar jūru un diena ir galā.
14.03. Par cik arī otrdienās alu parks ir ciet, bet tālāk braukt nav plānots, tad par šo dienu nav daudz rakstāma. Dienas pirmo pusi izmantojam apgūstot mūsu miestiņu Isabela. Kāds aiziet pie friziera, kāds ieslīd veikaliņos , kāds tajos nopērk pūķus, ko vēlāk laist pludmalē par vēju priecājoties. Vēlāk pēcpusdienā ejam uz pludmali, laižam pūķus, brīnāmies par lielajiem viļņiem, kuros bezbailīgi metamies peldēties. Vakarā uztaisām wrapus, kas ļoti iepriecina bērnus, gardi paēdam, izmetam līkumiņu gar pludmali un dodamies pie miera.
15.03. Šodien alas! Tā kā objekts ir netālu no mūsu apmešanās vietas, tad lēnā garā mostamies, ēdam brokastis un dodamies uz Parque Nacional de las Cavernas del Río Camuy. Pie alām piebraucam ap 10:00, pie ieejas nopērkam auto iebraukšanas biļetīti par 4$, dodamies pie kasēm, nopērkam biļetes 18$ pieaugušajiem, 13$ bērniem. Tautas diezgan daudz, ĻOTI daudz skolnieku grupas, kas rada iespaidu, ka iekšā tiksim tik dienas otrajā pusē. Bet izskats ir maldīgs un apmēram pēc stundas jau braucam vagoniņā, kas ved lejā no kalna uz ieeju alā. Ala kā jau ala, bet atšķirība no tipiskajām Eiropā redzētajām, tomēr ir tā, ka stalaktīti ir sūnām un zaļumiem apauguši pūkaini, nevis tipiski gludie. Ar redzēto esam apmierināti.
Tālāk dodamies uz nākamo apskates objektu Arecibo Observatory. Pa ceļam piestājam nekurienes ceļmalas ēstuvītē/kiosokiņā, kurā sēž daži vietējie, gribas ēst. Vienkārši ar pirkstu bakstot kaut ko paņemam 😊 bet nu gards, nu riktīgi gards! Uz šķīvja rīsi, pupiņas kaut kādā mērcē, kā vienmēr cepti banāni un gaļa, viss kopā ļoti garšīgs 😊 Bērni grib šeit ļoti iecienītos ēļļā ceptos čeburekveidīgos mīklas izstrādājumus, jā nu eļļaini, bet arī garšīgi 😊 Observatorija. Ieejas biļete 12 $ pieaugušajiem, 9 $ bērniem. Jāsaka, ka ieteicams apmeklēt tikai tiem, kas par šo tēmu tiešām interesējas... šķīvis iespaidīgs, uzņemtas divas slavenas filmas Kontakts un viena no Džeims Bond filmām - Zelta acs, bet vairs nekā cita man par šo objektu nav ko teikt. Tas arī viss no šīsdienas apskates objektiem. Vakarā uznāk lietus, diezgan pamatīgs lietus, bet ir jau tumšs, esam mājās un mūs tas vairs neuztrauc.
16.03. Šodien plānots doties uz akvaparku, jo arī bērniem taču vajag kādu prieciņu. Esam noskatījuši mājām vistuvāko Las Cascadas Water Park. Bet, ak tu skāde, akvaparks ir ciet Nevienā info materiālā nekas par to nebija minēts, bet tas ir ciet līdz pat 07.04.... laikam nav sezona vai kā, iemeslu tā arī nesapratām. Par cik pārējie akvaparki atrodas salas otrās pusē, tad nu skābiem ģīmjiem atkāpjamies, mazliet paklīstam pa pilsētiņu, nervu nomierināšanai uzēdam salčuku un atkal dienu pavadām pludmalē.
17.03. San Juan. San Juan esam ieplānojuši vecpilsētu ar galvenajiem apskates objektiem tajā. Domāju, ka detalizēti izplūst nav vērts, jo par San Juan i-netā informācijas ir daudz, neko jaunu neuzrakstīšu. Auto var novietot bez maksas uz Calle Norzagaray visas ielas garumā kreisajā malā. Mēs diemžēl vietiņu tur neatrodam, jo tajā brīdī, kad mēs iebraucām bija ļoti daudz cilvēku, tāpēc izmantojam daudzstāvu maksas stāvvietu pie centrālā apskates objekta San Felipe del Morro Fortress, kur brīvu vietu ir daudz un par nostāvētām 5 stundām samaksājam 8$. Apmeklējam abus cietokšņus, aizstaigājam līdz ostai cerībā ieraudzīt izdaudzinātos milzīgos kruīzu kuģus, bet nekā, ostā ir tikai viens necila izskata kuģis un vairs ar nekā, kārtējo reizi atduramies pret to, ka ir nesezona... Sāk gribēties ēst un šoreiz bērnu iespaidā ieslīdam burgeru ēstuvē, nezināma nosaukuma burgernīcā, vismaz ne tradicionālajā McDonaldā jeb BurgerKingā. Burgerus šeit ir iespējams nokomplektēt pašam, izvēloties, ko likt starp maizēm, bērni kā vienmēr paņem frī kartupeļus, bet tie visur tiek pārlieti ar dīvainas garšas sieru, kas mūsu garšas kārpiņām ir svešs, tāpēc galīgi neiet pie sirds. Izstaigājam vecpilsētu krustu šķērsu, ik pa laikam, pasēžot kādā skvēriņā, pavērojot citus tūristus, notiesājot pa salčukam, iedzerot kiostkiņos tirgotu kafiju, kas ir izcili garšīga un vakars jau klāt. Bijām ieplānojuši apmeklēt Parque del Tercer Milenio un nopeldēties, bet līdz mājām ir garš ceļš, tāpēc šie plāni izpaliek. Mājupceļā beidzot izbaudām slavenos korķus, jo trāpām tipiskā pēcdarba laikā. Neko darīt, lēnu garu un jau pa tumsiņu esam mājās.
18.03. un 19.03. Pavadām "mājās" - piebremzējam ar izbraucieniem, sauļojamies, peldamies, baudām sauli, lasām gliemežvāciņus, laižam pūķus, grilējam gaļu (uz grilēšanu mūs iekārdina vietējie, kuri pludmalē ir sastiepuši ne tikai lielas ledus kastes ar dzērieniem un ēdieniem, bet arī milzu grilus) un vienkārši priecājamies par savu pludmalīti. Vakarā beidzot izlaižam apli par tuvējiem barčikiem ar mērķi nobaudīt slavenos Puerto Rico kokteilīšus. Bet jau pēc otrā krodziņa saprotam, ka tie te galīgi nav cieņā, pārsvarā tiek dzerts vecais labais aliņš un nevis vietējais Medalla, bet gan meksikāņu Corona ar laimu (varbūt tas tāpēc, ka esam tajā salas galā, kur pārsvarā atpūšas un savas aktivitātes izbauda sērferi, to te tiešām ir daudz), labs ir, metam kokteiļu medīšanu pie malas, pārejam arī mēs uz aliņiem un vakars ir izdevies. Vienā krodziņā tiek dejota un mācīta dejot salsa, citā tiek dziedāta karaoke, nākamajā kaut kāda sporta spēļu komanda atzīmē pavadītu dienu, kā arī ģimenes vienkārši brauc ēst vakariņas.
19.03. El Yunque National Forest lietus meži. Izbraucam agri, jo ceļā jāpavada 2.5 stundas, gribam būt jau uz atvēršanu, bet vietējie ir ceļā uz darbu un jau 7 no rīta ceļi ir aktīvas satiksmes pilni. Jau pa gabalu redzam , ka meži ir apvīti mākoņiem un braucot arvien tuvāk pārliecināmies, ka tie ir sava nosaukuma cienīgi. Iebraucot stāvvietā līst ka blīkšķ, bet mēs galīgi neesam tam gatavi. Citi velk ārā lietus jakas, plašķīšus, sapūšas ar pretinsektu līdzekļiem, bet mēs kā uz pludmali atbraukuši Labi, ka esam paņēmuši līdz savus garroku peldkreklus, uzvelkam tos un metamies lietus meža gājēju takās. Neskatoties uz lietu, tūristu daudz, takas šauras, slidenas. Ūdenskritums, kurā bijām nolēmuši nopeldēties, pilns ar cilvēkiem kā skudru pūznis, luste peldēties noplok un joņojam pa takām tālāk. Stiprā lietus dēļ nespējam izbaudīt mežonīgo lietus mežu dabu. Izmirkuši līdz ādai slapji nolemjam doties prom. Ir vēl pavisam agrs, tāpēc atkal ieslēdzam plānu b - domājam, ko vēl apskatāmu pieķert klāt. Ieraugam, ka blakus ir pilsētiņa Luquillo ar pludmales zonu un dodamies turp. Izkāpjam no auto pilsētas centrā, bet saprotam, ka pastaigas nebūs, jo ir tāda suta, ka pat elpot nav iesējams... nu neko, griežam stūri mājas virzienā un turpat blakus pilsētiņai ieraugam tradicionālo brūno apskates objektu zīmīti uz kuras rakstīts "Kioskos Playa Luquillo'', metam iekšā, vismaz nopeldēsimies. Izrādās, ka galvenais apskates objekts ir paši kioski, kas ir sacelti garā rindā gar jūras malu – ēstuvītes, suvenīru veikaliņi, spēļu automāti,biljards, ledus kokteiļu bāri utt. Paēdam vietējos gardumus un dodamies nopeldēties. Krasts ir pavisam savādāks nekā mūsu pludmalē, smiltiņa smalka, līdzīga kā mūsu Latvijas pludmalē, viļņu praktiski nav, mazie vilnīši saduļķo ūdeni krastā, kas padara peldi ne tik patīkamu. Visapkārt ir ļoti piegružots, jūras saneši nav iztīrīti, visapkārt dvako nepatīkams aromāts. Nospriežam, ka pavadot atvaļinājumu šādā pludmalē, būtu sabojāts viss iespaids par salu kopumā. Nopeldējušies meklējam kioskos saldējumu, bet jau kuro reizi nokonstatējam, ka saldējums ēstuvītēs te nav cieņā. Dabūjam kaut kādu briesmīgu sasaldētu ledu, kas piesūcināts ar saldu, saldu sīrupu, bet bērni to atsakās ēst. Nu ja, katrā valstī savi paradumi... Dodamies mājās.
20.03. Pēc vakar redzētās nepatīkamās pludmales ar gandarījumu rītu sākam savā pludmalītē ar ikrīta peldi. Šodien pludmali izbaudām pilnībā, jūra ir atkāpusies, vējš ir mazinājies , izrādās mūsu pludmalē ir pat "bedrīte" ar krāsainām zivtiņām un spilgtiem jūras ežiem akmeņu starpās, tā ir kā dieva dāvana tam, ka šoreiz netikām snurkelēšanas tūrē, par ko bijām jau paspējuši saskumt. Par cik šodien jūra ir mierīga, tad uz akmeņiem redzam kaudzēm krabīšu lielu un maziņu, kas ir ļoti veikli, izdzirdot cilvēku tuvošanos ātri metas akmens otrā pusē, viņi baidās no mums, bet mēs no viņiem Pēcpusdienā izmetam līkumu samērā nogurdinošā shoping tūrē pēc kuras dodamies atvadu vakariņās uz vietējo piejūras krodziņu. Nobaudām zupiņu ar jūras veltēm, iešaujam šotiņus vietējā ruma, uzkodās plate ar viskautko, no kā atpazinām dažas gaļiņas un banānu čipsus. Kas bija pārējais nezinu, bet viss bija ļoti gards. Bērniem burgeris ar frī. Visi apmierināti, veikalu nogurums ir aizmirsts, varam doties pie miera.
21.03. Šodien esam saplānojuši nelielu izbraukumu netālu no mūsu dzīvesvietas. Pirmais objekts ir Playa Puerto Hermina, tā ir pludmale, kurā apskatamas vēsturiskas drupas ar skaistiem klinsu veidojumiem, nelielām alām tajās. Esam izlasījuši, ka tās ir vairāk nekā drupas, tā esot pirāta Roberto Cofresi slēptuve un vesela pirātu nometne, kas noteikti ieinteresē mūsu jaunākos ceļotājus 😊 Jāteic tiešām interesanta vieta nesteidzīgai pastaigai un ainavas baudīšanai. Tālāk esam ieplānojuši izmēģināt laimi vēl viena neliela akvaparka apmeklējumam Parque De Chorritos Quebradillas, kas atrodas pavisam netālu. Labi, ka bērniem savus plānus neesam pateikuši skaļi, jo piebraucot konstatejam, ka atkal nekā, nav sezona un cauri, ciet! Dodamies uz Tunel de Guajataca. Senos laikos šis esot bijis dzelzceļa tunelis un savienojis pilsētas Isabela un Quebradilla. Bet pašlaik tas ir vienkārši skaists vēsturisks apskates objekts kājāmgājējiem. Izejot cauri tunelim ceļš ved krietnu gabaliņu gar skaistu klinšainu krastu. Un atkal ir ko staigāt un baudīt. Tā nu ar pusi dienas pietiek un esam pavisam mierīgā garā apskatījuši dažas tūrisma ceļvežos nepieminētas vietas. Tūristu un skatītāju arī šeit ir maz, vairāk tādi kā vietējie, katrā ziņā cik nu vietējie, bet spāniski runājošie. Esam ļoti apmierīnati ar šīs dienas apskates objektiem.
22.03. un 23.03. Pēdējās 2 dienas laiks ir lietains, tā ka paklīstam pa veikaliem un sākam jau lēnā garā domāt par mājupceļu. Iepērkam suvenīriņus, davaniņas, rumu 😊 un sākam skumt, ka jāpamet Puerto Rico. 24.03. Ceļamies 3:00 naktī un dodamies uz lidostu. Veksmīgi nododam auto un adios Puerto Rico. Mājuceļš tādā pat veidā kā atbraucām San Juan – NY – Helsinki – Riga. Diena ar nakti atkal kājām gaisā, bet nu mājās esam un aidā atkal darbu ikdienā. Galvenās atziņas: 1) ceļa norāžu praktiski nav, bez navigācijas neiztikt; 2) karību saule ir nežēlīga, bez lielāko faktoru pretapdeguma līdzekļiem no mājas iziet nav ieteicams un, ja jūs esat gatavi atmest aizspriedumus un pirms brauciena pāris reizes apmeklēt solāriju, jūs noteikti to nenožēlosiet; 3) pērkot apģērbu , pārtiku vai alkoholu, ziniet, ka norādītā cena nebūs tā, kas būs jāsamaksā kasē, jo klāt vēl tiks pierēķināts nodoklis, piemēram par kreklu, uz kura ir redzama cena 4.99 $, kasē samaksāju 5.60 $; 4) bijām domājuši, ka sala ir mega turizēta, bet ziemeļaustrumu stūrī, kurā esam apmetušies tūristi ir, bet spāniski runājošie, tātad nolemjam, ka vai nu no latīņamerikas jeb citām tuvējām vietiņām, galvenais, ka nav .....!!! 5) ja esiet kustīgās-aktīvās atpūtas cienītāji, tad vajadzētu tomēr izpildīt mājas darbu un jau mājās saplānot dienas apskates objektus, lai nav jāpiedzīvo vilšanos, ka tas vai cits apskates objekts konkrētajā dienā ir slēgts; 6) viens no ieplānotajiem objektiem - Flamenko Beach, kas atrodas uz blakus esošās salas Culebra izpalika, atkal tā paša iemesla dēļ, ka nebijām izpildījuši mājas darbu un visu iepriekš izplānojuši, jo kuģis uz šo salu iet 2x dienā + salasījāmies, ka uz tā nemaz nav tik viegli tikt, ne visiem pietiekot biļetes. Par cik esam ar bērniem, tad nolemjam pasaudzēt nervus un nemaz nemēģinam...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais