Kā mēs uz Prāgu braucām Rolling Stones skatīties

  • 15 min lasīšanai
Šis neaizmirstamais brauciens notika tālajā 2003. gadā, nesen atradu šī skaistā ceļojuma piezīmes un pēc nelielas literāras apstrādes varu to piedāvāt arī tev, mans dārgais lasītāj. Brauciena dalībnieki – Buncis, viņa brālis Tibis, un divas kopējas paziņas Ilzīte ar Giču, visi kopā saukti par Grupu. Piektais brauciena dalībnieks – Mazda, saukta arīdzan par Sudraba bultu. Brauciena mērķis – apmeklēt grupas Rolling Stones koncertu Prāgā, uz kuru augstāk minētās grupas locekļi bija savstarpēji viens otram vārdadienās sadāvinājuši biļetes. Nu tad sākam.... 25. jūlijs, pulkstens 15:30 Tibis ar Inesi un Mazdu brauc pie Gičas, Buncis tikmēr mājā cītīgi mazgājas, jo pēc viņa grupa brauks pēctam. 15:34 Pie apvāršņa parādās Giča, viņai par lielu brīnumu nav nevienas lielas somas. 15:49 Mazda pieripinās pie Bunča Strēlnieku ielas apartamentiem, un lūk jau arī nāk viņš pats, dikti smalks kungs, ar zaļpelēku lietussargu rokā. 142 395 - šitik rāda mazdas spidometrs. Grupa beidzot ir pilnā sastāvā un grand voyage var sākties. Par ceļojuma goda viesi vienbalsīgi tiek ievēlēts burbons „4 Roses”, ko Tibis ir atvedis no tax-free veikala. Tiek uzlikta Ufo dziesma Pastum pastum pietupies un tās pavadījumā stumjamies ārā no Rīgas. Pie stūres Tibis, viņam blakus Ilžulēns, Buncis ar Giču sēž aizmugurē. Gičai problēmas ar gāzītēm, tāpēc logus ciet netaisām, kaut arī baigi pūš, ja Prāgā kādam sāpēs kakls tad zināsim ko vainot. 16:30 Buncis ar Giču atlūza un tagat abi guļ. 16:40 Stāvam pie dzelzceļa pārbrauktuves pirms Iecavas, visi ir pamodušies. Pagaidām visi ir mierīgi un bez stresa. 17:45 Grupa tikko veica nelielu šoppingu Bauskas Rimi un tagat visi apmierināti stumj māgā – Buncim ir lavašs + cepta vista + marinēti gurķi un protams arī Bauskas alus, Tibis caur garu zaļu gumijas konfekti sūc colu, pie stūres sēž Ilžuks, viņa pēdējā pusgada laikā ir dikti pieņēmusies svarā, kā rezultātā Tibja mašīna ir stipri par mazu un viņai neviens ēst nedod. 18:05 Opā, piebraucam pie Lietuvas robežas un tur ir vienkārši nenormāla rinda. Laikam vairs neiekļausimies laika grafikā. 18:10 Atveram 4 Rozes, svētki var sākties. Asinsspiediens visiem normāls, izņemot Ilzīti un Gižu. Bauskas alus dikti labs, kādas arīdzan ir viņu vistas. Aiz mums stāvošajā mašīnā sēž forša ruda lietuviete. 19:01 Velaizvien stāvam uz robežas, par ko Buncis ir visai neapmierināts. Pirmais alus tuvojās beigām, pagaidām šķidri. Giča jau dzer otro kokteili, drīz būs pillā un sāks vaļīgi uzvesties. Ilzes komentārs: Jā un vispār ar Bunča vārdiem runājot tuvojas krīze. Es gan esmu stulbs skuķis un nezinu šī vārda patieso nozīmi, bet izklausās gana baisi. Ko tagat darīt? Šāds ir jautājums. Kā pārvarēt krīzi?! 19:23 Beidzot stāvam pie tā, ko sauc par robežkontroli, lietuviešu robežsargs nevar īsti saprast, kas tie par vārdiem Girts, Gints un Gita. Ilžuks kā traks sāk koķetēt ka viņai vienīgajai redz esot normāls vārds. Nu diez kas jau nau. Un viņas koķetes dabu arī nevar apslāpēt pat tādas lieta kā robežokontrole. Slikta Ilze, slikta! 19:28 Beidzot esam ārzemēs! Žirgas galvas respublikas. Visi ir ļoti satraukti. 19:41 Tiek atklāta spēle: kurš čurās pēdējais. Grupa nolemj, ka dziesma Pastum pastum pietupies ir jāpasludina par šī brauciena himnu. 20:43 Aiz Paņevežas stāv policija, bet fūru šoferi jau iepriekš par to signalizēja, par ko Ilžuks viņiem pateicībā centās parādīt plikas krūtis. 4 Rozes tiek ik pa brīdim iejauktas gardā kokteilī. Un tā jau kopumā ļoti jauks ceļojuma iesākums, bet vēl neviens nav nearvienu sakašķējies, mazliet neparasti. 21:07 Spēle beigusies – visi pačurājām. Un vēl tikko tika izliets viskijs! Priekšējais stikls, krēsls, un Ilzītei pilna seja ar 4 Rozēm, skaisti! 21:14 Visi rijam kā taureņi. Spinātu maizītes ar olām. Buncis visiem loba krabju nūjiņas. Tibis jau sāk rīt saldās maizītes, bet Buncis benzīntankā nopirka veselus trīs alus: Zigulinis, Euro beer un Gubernijas ekstra, kopā 4,69 Litas. Laikam krīze uz kādu laiku ir pāvarēta. 21:20 Rodas pirmās domstarpības – kāpēc visiem par šo braucienu jāmaksā 90 Ls, ja Buncis ar Ilzīti rij vismaz divreiz vairāk par Giču un Tibi. Būs kautiņš. „Visa kas nauja, lai gerai patiesība sena” - citāts no alus pudeles etiķetes. 21:41 Grupai pavilka uz romantiku. Skaists saulriets + skaista dziesma – You will always be on my mind. Meitenes apraudas. 22:00 Pie stūres Ilžuks, blakus Buncis ar karti rokās, Tibis ar Giču aizmugurē sūt. Tur kautkas sāk neganti smirdēt, laikam Giča pīpē zāli. 22:09 Tibis ar Giču izskatās atplīsuši, rodas štuks noziest šiem ģīmjus ar zobupastu, un ko Giča nezkāpēc reaģē ar izstieptu vidējo pirkstu. Jocīgi! Klausamies Mano radijas 106.6 Mhz. 23:xx Esam pie LT-PL robežas. Pēdējais lietuvju Statoils. Dabonams šausmīgi garšīgs hotdogs ar tex mex desiņu. Pārdevēja laika stulba, jo nesaprot ko nozīmē dešrainis ar šenopis ir kečupas. Nopērkam arī Švyturys Baltas alus un U-beer. Giča benzīntankā atrod kautkādu suni un liek Buncim atdod tam gabalu no sava hotdoga, ko suns bezkaislīgi aprij. Meitieši paripina zem mašīnas ābolu, ko pēctam iet uz Statoil ķemertīnu mazgāt. 23:22 Lēnām mīcāmies cauri lietuviešu robežai. Pagaidām neviens nekā neprasa. Giča brēc lai uzliekam AHA, ko mīļā miera labad arī izdaram. Pie poļu robežas posteņa nešpetna rinda. Tibis ar Giču iet palūkoties kas tur īsti ir. Ap mūsu mašīnu siro divas aizdomīgas sievietes gados. Giča ziņo ka mums priekšā esot 13 mašīnas, vienā no kurām divi kniebjoties. 23:35 Vēlaizvien gaidam kas notiks. Robeža ir, bet nekustās. Buncis nolemj attaisīt vēlvienu alu, jo visi iepriekš attaisītie ir izdzerti. Izrādās ka Švyturys Baltas alus ir kvietinis, tobiš tas pats kas vecais labais Baltika Nr. 8. Patīkams pārsteigums, lai neteiktu vairāk... Priekšā stāv Opel Kadet no Austrijas, publikā neviltots izbrīns par to ka tur tādas mašīna arī vēl ir sastopamas. Grupa izsaka nožēlu, ka līdz nau paķertas škrituļslidas – varētu pakavēt laiku, izpildot kādus trikus uz tām. Meitenes diskutē par večiem, abas liek ļoti lielas cerības uz poļu paniem, jo no lietuviešiem lielas jēgas nebija, tik vien zin kā tomātus audzēt un laukus mēslot. 26. jūlijs Ir tieši 00:00 – visi bučojas! Tā tagad ir pasludināta par brauciena tradīciju. Tibis ir saskatījies TV1000 un mežonīgi laizās. A Buncis neko – laikam nemāk. Ilzīte ar Giču gan sabučojas. 00:05 Braucam cauri kontrolpunktam un atdodam poļu panam savas pases, tagad gaidam. 00:40 Beidzot tiekam cauri. Raķetes jau nu galīgi nav tas vārds ar kuru varētu raksturot poļu robežsardzi, sajūta kā Igaunijā. Robežu kā parasti šķērsojam ar Pastum pastum pies. Braucam tālāk uz Suvalkiem. 01:08 Izripinājām cauri Suvalkiem, tāda necila pašķidra pilsētele. Buncim dikti gribas čurāt, bet viņš zin ka Polijā nedrīkst. 01:20 Buncis aiz autobusa pieturas tomēr dara TO! Giča un Tibis guļ saldā miegā, bet pēkšņi Gičai kļūst par karstu, laikam tuvojas menopauze un nāk virsū karstuma viļņi. Ilzei ļoti gribas kafiju, bet grupa kategoriski noraida iespēju stāties un kavēt laiku kādā benzīntankā, tā vietā piedāvājot Ilzei padzerties viskautko citu. 3:39 Ilzīti nomaina Tibis. 03:53 Ooo – 4 Rozes ir vienkārši super. Ilze beidzot jūtas super. Kautkādā benzīntankā atkal visi pačurājam un Ilze arīdzan izmazgā zobus. Tagad abi ar Bunci sēž aizmugurējā sēdeklī, malko 4 Rozes ar colu un jūtas super. Abiem ir jautri. Giča un Tibis priekšā ir apvainojušies un ar viņiem neviens nerunā. Buncis beidzot ieraudzīja vienu mazo poļu fiatu. Tibis krekšķ un citē dzeju krievu valodā, Giča slēpjas zem cepures. 04:28 Giča ar milzīgu gandarījumu konstatē, ka beidzot tas ir noticis un Buncis ar Ilžuku ir aizvēruši savas neķītrās žauniņas un tagat abi saldi čuč. Neizbēgami tuvojas Varšava. Sāk līt. 05:20 Esam Varšavā. Notiek neliels kašķis, Ilžuks+Buncis ar Tibi+Giču vairs nesarunājas. Beidzot mašīnā klusums. 07:44 Ilzei mežonīgi vaiga čurāt. Bet tā kā viņa visā kompānijā tāda ir vienīgā, tad viņai nekas cits neatliek kā lielāko laika daļu pavadīt ciešoties ar dzeltenām acīm, jo pārējie viņai liedz to lietu darīt pēc viņas patikšanas. Ilze izlūdzas iebraukt benzīntankā, bet tur nekā – toiletā ir avārija. Glābiet viņu kāds! 07:46 Ilzei vēlaizvien tā pati vajadzība. Pārējiem pofig. Ilze domā ka vaidzētu izplēst šo lapu no ceļojuma žurnāla, iebāzt pudelē un izmest ārā pa logu, varbūt kāds atradīs un viņu izglābs. Bet citādi klausamies RMF FM, Tibis stūrē, Giča seko līdzi ceļam, bet Buncis guļ. Ja kašķis nebeigsies, tad būs skumji, jo neviens nerunājas. Sķidri! 08:17 Pie publiskās toletes notika konflikta atrisinājums, Ilze ar Giču izkāvās, Buncis un Tibis apšķieda viens otru ar jogurtu! Tagad viss atkal ir vislabākajā kārtībā. 09:40 Kopš Polijas robežas Giča ir pārdēvēta par Paņi Žvačeku. Ilze arī grib lai kāds viņu pārdēvē, bet neviens viņu nepārdēvē. Bet vispābā grupa šobrīd tuvojas Vroclavai. Ja vien mēs esam uz pareizā ceļa, tad jābrauc vēl kādi 40 km, oi, atvainojiet, kļūda navigācijā, tikai 30 km. Buncis kā parasti guļ, Paņe Žvačeka satraukti vēro karti un apkārtējo dabu. Tibis stūrē un nerunā ne vārda. Noklausamie pastum pastum pietupies, uzreiz visiem paliek vieglāk. Beidzot ir izdomāts vārds arī Ilžukam – Paņe Mīzečka. 10:30 Visus māc mežonīgs bads. Nesekmīgi mēģinam iekļūt Vroclavas Pizza Hut, tas maita izrādās ciet. Dodamies uz Statoilu pēc hotdogiem, dabūjam trīs kabanos un vienu čilli desiņu. Beidzot tiekam arī pie īsta poļu alus Redd’s ar ābolu smaku. Paņe Žvačeka vēl bezkaunīgā kārtā kā vāvere rij saldējumu ar riekstiem, pārējā grupa nesaprot kapēc viņiem jāmaksā visiem vienādi ja viņa rij vairāk nekā citi! 12:46 Tuvojamie čehu robežai un visi ir dikti satraukti – noteik asa vārdu pārmaiņa par to, kur būtu pareizi jābrauc. Nākamreiz laikam vaidzēs doties ekskursijā ar autobusu. Pa ceļam ir redzemi dikti smuki kalni. 12:59 Līdz mūsu galamērķim – Prāgai ir 156 km, un tad tik sāksies – Budweisers, knēdeļi, čehu meitenes, uhhh... Grupā valda tāda baisa sajūta. Neviens nezina kā te būs, kāds būs ceļojums – vai to varēs nosaukt par izdevušos? 13:12 Līdz PL-CZ robežai 15 km. 13:32 Beidzot esam pie česku robežas, tur protams, rinda. Tibis kā vienmēr ir aizgājis kautko noskaidrot. Buncis izkāpis papīpēt. Ilžuks sēž pie ragiem un viņai sāp galva. Paņei Žvačekai viss normas robežās. 13:56 Esam uz čehu robežas, Giča pārklausās un robežsarga prasītā GreenCard vietā piedāvājas pati. Īpaši gudra jau laikam nav. A mašīna pati vispābā te nevienam neinteresē. 14:53 Tikko caurbraucām kādu mistisku vietu kas saucas Mala Strana, un šķiet ka te ir sabraukuši itin visi čehi, liekas ka viņi ir vēl vairāk nekā ķīnieši! 15:18 Lēnām tuvojamie Prāgai (vēl 44 km). Visi ir saguruši, pat 4 Rozes un alu nevienam vairs negribas. Un kā gan mums to bija zināt? 15:45 Beidzot esam Prāgā! Viena 24h brauciena galamērķis ir sasniegts. 16:40 Ierodamies mūsu rezervētajā luksushotelī, iepriekš novietojot mūsu auto blakus esošā universālveikala pazemes garāža, mīnus trešajā stāvā. Viesnīcā mitināsimies kopā ar palestīniešu bēgļiem, diemžēl mūsu istabiņā viņus neizmtināšot, jo mēs esot rezervējuši tikai četriem, kaut arī divas brīvas vietas vēl ir. Žēl protams, bet neko padarīt. Būs kur izguldīt čehu zaķus, jā kādu izdosies sakoļīt. Atsvaidzinām savas satvīkušās miesas ar dušas šaltīm, pēc kārtas pasēžam ķemertiņā, un nu esam gatavi doties nogaršot Budweiseri, tas vispābā ir nepiedodami ka mēs jau 4 stundas esam Čehijā un neesam dzēruši ne lāsītes Budweisera alus. 18:00 Esam izgājuši ielās. Grasamies iekost slavenos prāgas girosus rātslaukuma stūrī, bet mums mēģina iesmērēt kautko ne to. Visa grupa ir viegli nogurusi. Buncis vēlaizvien nau dabūjis Budweiseri! Noskaņojums ļoti škidrs. Pēc nelielas iekošanas sapērkamies veikalā alu un dodamies atpakaļ uz mūsu luksushoteli nedaudz padzerties un atpūsties. Pēc brīža dodamies skatīties kautkādas mistiskas muzikālās strūklakas, ko meitenes bija dzirdējušas kā bezgala skaistu un vienreizēju pasākumu esam, bet realitātē izrādījās stipri piezemētāks, visai dārgs (6 alu cenā) un stipri pēc hlora smaržojošs pasākums. Puišiem vismaz nepatika. Iznākot ārā no strūklakām grupa histēriski skraida gar tramvajiem, mēģinot uzminēt ar kuru varētu nokļūt līdz centram. Esam apakaļ centrā un vedam Giču, oi, atvainojiet, Paņi Žvačeku apskatīt Kārļa tiltu, ko viņa sakās neesam ne reizi redzējusi. Paņe Žvačeka pieskaras tilta vidū esošajai statujai pie zelta nipeļiem un kautko neķītru ievēlas. Pēc tilta apskates dodamies meklēt kur var dabūt pīles krūtiņu ar knēdeļiem un kāpostiem. Tas izrādās nav nemaz tik viegls uzdevums. Klīstot pa Prāgas vecpilsētas ieliņām uzduramies žurnālistu baram pie kādas viesnīcas, kur itkā esot apmeties Miks Džegers. Pamīņājamies brītiņu, bet nekas tā arī nenotiek, dodamies tālāk. Esam jau apsekojuši kādus padsmit krogus bet neko priekš sirds neatrodam. Dodamies pa Kārļa tiltu uz otru krastu. Beidzot atrodam vienu brīnumjauku krodziņu kur visi mūsu meklētie labumi ir dabonami un pieejams arīdzan leģendārais Pilzenes alus. Paņe Žvačeka jūtas ārkārtīgi nogurusi un dodas uz viesnīcu, ko pa ceļam trīsreiz apmaldoties arī atrod. Tibis drosmīgi pasūta mazo kausiņu Pilzenes alu, ko Buncis ar milzīgu labpatiku dabū pēctam izdzert. Pēc kroga visi aši dodamies uz hoteli čučēt. Naktī viens ar otru nerunājam. 27. jūlijs Agrs rīts Prāgā. Visi pamostamies tādām aizpampušām sejām. Paēdam pašķidras brokastis turpat viesnīcā, Miks Džegers nekur nav redzams, acīmredzot mēs dzīvojam dažādos hoteļos. 14:00 Tiba dēļ laiks ierakstīts nepareizi. Pareizs laiks ir 14:07. Tikko atgriezāmies no šopinga, Buncis nopirka šortus, Giča – pieklājīga garuma bikses, Tibis – dažādus sīkumus, Ilze neko. Tālāk dodamies pastaigā par vecpilsētu, apskatīt Kārļa tiltu dienas gaismā, bet pēctam puzdienās uz Šveika krodziņu. Arā ir mežonīgs karstums, vismaz kādi grādi 30, bez aukstas Budwaisera bundžas rokā pat nav ko domāt līst saulē, bet savādāk viss ir ok. Esam smaidīgi un draudzīgi. Šveika krodziņā kā parasti ir sastopami pārsvarā latvieši, viennozīmīgi priecē tas ka mazākais alus kausa tilpums ir litrs. Ēdam brīnumgardu pīles krūtiņu ar knēdeļiem, porcijas gan šķiet ir palikušas mazākas salīdzinot ar iepriekšējo reizi kad šeit bijām. Nobildējamies ar Šveika izbāzeni. Atgriežamies viesnīcā un visi sparīgi gatavojamies doties uz Rolling Stones koncertu. Meitenes pucējas un grimmē sejas, gaisā virmo satraukums un neziņa par to kas nu tagat būs, neviens no mums nekad vēl Rolling Stones koncertā nav bijis. Izejam ielās, pāris pieturas ar tramvaju, un asimilējamies barā, kas lēnā straumē plūst uz stadiona pusi kur paredzēts koncerts. Ir diezgan gabaliņš ko iet. Stadionā mūs sagaida milzīgs cilvēku pūlis un garas rindas ar alus teltīm par ko Buncim ir patiess un neviltots prieks. Rolling Stones iesilda neviens cits kā mūsu pašu Prāta Vētra. Skaņa gan liekas tāda ne visai kvalitatīva, bet visādi citādi jau ir bezgala skaisti, un pūlī pēc paceltajām rokām var viegli atšifrēt publiku no Latvijas. Pēc tam uzstājas kautkāda mistiska čehu grupa, kas publikā jau izraisa daudz lielāku atsaucību, un viņu topa dziesma par traktoru neviļus parauj gaisā pat mūsu rokas. Rolling Stones kā jau lieli mākslinieki ietur kādu stundu garu pauzi. Sāk pamazām satumst, publika sarodas aizvien vairāk, un Buncim kļūst arvien grūtāk izlauzties cauri pūlim pēc alus un pēctam atpakaļ pie pārējiem, tāpēc viņš paliek un bauda koncertu turpat alus telšu tuvumā. Taisās uz lietu. Ļoti garas rindas uz tualetēm, labi ka satumst un viņas vairs nav obligāti nepieciešamas. Miks Džegers ir iepriekšējā dienā nosvinējis savu 60 gadu jubileju, bet mums par brīnumu izskatās tīri žirgts, un dzied arī diezgan skaisti. Publika eiforijā, netraucē pat lietus. Anybody seen my baby visi dziedam līdzi, I can get no satisfaction arī. Koncerts beidzas ap pusnakti, pūlis lēnā solī plūst uz vecpilsētas pusi, tai skaitā protams arī mēs. Tibis ar Paņi Žvačeku jūtas tādi saguruši un dodas uz viesnīcu pamaigoties, Tibis pieņem dušu, bet Paņe Žvačeka rij ābolus no tā maisiņa kurā dzīvo mazās mušiņas. Buncis ar Ilžu arī ir stipri saguruši, bet tas viņus neattur no vēlmes meklēt kur kautko garšīgu var dabūt apēst. Izstaigājot visu vecpilsētu, viņi to atrod nekur citur kā tieši blakus viesnīcai – burvīgs meksikāņu bistro, kur nekavējoties tiek iegādāts burvīgs buritos ar vistu un načoss ar cūku, ko pagatavo turpat mūsu acu priekšā, tiesa gan gaidīt nācās veselu stundu jo bija milzīga rinda. Alus arī viņiem bija dabūjams tikai silts. Visādi citādi ļoti jauki, jūtamies apmierināti un laimīgi, apkārt daudz jauku un simpātisku cilvēku. Načos čipsus visus nespējam apēst, tamdēļ nolemjam nest uz viesnīcu palicējiem, kur noliekam tos pie atvērtā loga. No rīta konstatējām ka pa nakti uznākušais lietus to visu ir pārvērtis ļoti jaukā un simpātiskā načos zupā. Bet nu tā jau reizēm gadās. 28. jūlijs No rīta visai agri jau visi esam augšā un pošamies uz māju. Brokastis akal bez Mika Džegera, laikam arī šonakt viņš būs nakšņojis citur. Ap desmitiem mājam Prāgai ardievas un speram pa gāzes pedāli lai dotos mājā. Loti veiksmīgi pietuvojušies CZ-PL robežai pa Ilžuka kartē atrasto maršrutu, ko viņa pate lepni dēvē par VIA Kazēka un saka ka mums visiem par to būšot jāmaksā. Buncis pirms atvēršanas nobučo savu pēdējo Budweisera alus bundžiņu. Tuvojas krīze. Sievieši nolemj Bunci pataisīt par meitieti, lai viņam ir vāverēns. Un neprasiet kapēc, tā vajag! 12:28 Iebraucan Polijā. Pretēji saviem principiem, mēs tomēr šeit čurāsim! Mašīnā ir izveidojušies divi pāri – Tibis ar Paņi Žvačku, kas ir frigīdais, un Buncis ar Ilžu, kas ir seksapīlais. 13:42 Iebraucam Vroclavā un redzam blakus mašīnā braucam Jāni Nagli, bet viņš kā plēsts aiznesas tālāk vēja ātrumā. Vēl mēs iemācījāmies dziesmu, mūzika no filmas buratīno, tautas vārdi: Zva (na na na na na na), če (na na na na na na), ka (na na na na na na), žva-če-ka (2x). Tibis ir stresā, jo viņam rīt darbā ir jānokārto Solvitas atlaišanas lieta, jo viņa pat kaudzes neatšķir. Un vēl viņam noteikti un obligāti ir jāsazvanās ar būvdarbu vadītāju par pamatiem. Un vēl neviens nau pierakstījis, ka šorīt 07:00 Tibis uzkāpa Ilžai virsū un viņiem tagat būs jāprecas. Tikko bijām Vroclavā paēst. Liktenīga sagadīšanās, bet tas atkal ir meksikāņu bistro. Porcijas milzīgas kā priekš sumo cīkstoņiem. Paņei Žvačekai piemēram palika pāri porcija 2,5 alu vērtībā. Un Ilžuks turpmāk vairāk nenāks ar mums ēst, jo kautkā īsti labi nemāk uzvesties. Piemēram šodien apgāza tomātu sulu – bet šeit taču mūs visi pazīst! Bet Paņe Žvačeka jau arī nav nekāda pieklājīgā – viņa ātri parija un kā vēja plēsta izskrēja kautkur ārā prom pametot mūs likteņa varā. Kur, bet galvenais, kapēc viņa skrēja – nezina neviens! Un vēl vakar mums Prāgā piedāvāja pa visu naudu nopirkt marihuānu, itkā jau nenopirkām, bet Paņe Žvačeka tomēr šodien izskatās tāda ka būtu to zāli vienalga kautkur dabūjusi. 17:26 Ilžuks jau vairākas dienas mokās ar milzīgu aizcietējumu. Ja drīzumā viņa netiks no tās mantas vaļā, būs nepatikšanas. Ripināmies pa daiļajām Polijas ārēm un mēģinam samedīt kādu poļu megafiatu. Giča domā par savu slepeno mīlestību un klusu ripina saujā asaras. Klausamies AHA dziesmu Crying in the rain un mācāmies kā pareizi raudāt lietū, jo pašreiz ārā līst. Mums jau labu laiku ir iestājusies pamatīga krīze, jo mašīnā nau ne pilītes alus, un 4 Rozes arī ir iebāztas kaukur dziļi pakaļā (mašīnas). Paņe Žvačeka kautrās palūgt lai šo palaiž uz tualeti, acīmredzot bērnības trauma, vai arī viņa to dara tik necilvēcīgā veidā ka mums pārējiem varētu palikt slikti un viņa vēlas mūs pasaudzēt. Uz ceļa mums pretim ir iznākusi govs, pa gabalu jau visi domājām ka Paņe Žvačeka izkāpusi, bet nekā, šī tepat sēž, acīmredzot klons. Pēc pārdesmit metriem mums pa ceļu pretim nāk suns, nedaudz tālāk – vista, šķiet visi Vroclavas zoodārza iemītnieki ir iznākuši meklēt Giču, viņiem vairāk pazīstamu kā Paņi Žvačku. 18:06 Krīze pāvarēta, jo atradām 4 Rozes, un satikām arī 2 aitas no iepriekšējās sērijas. Tuvojamies Varšavai, tāpēc Buncis sapucējas bikškostīmā. A Paņe Žvačka nedzer 4 Rozes. Mēs gan viņai sakam, ka tā vajag, bet šī vienalga nedzer. Viņa tik sūt, pieceļas, ieēd un akal sūt, un neko tur nevar padarīt, jo sivēniem ir tāda daba. 19:06 Tiek konstatēts sekojošs fakts – Tibis patiesībā ir mums iesmērēts Robocops. Tāda baisa sajūta! Kā tagat būt to nezin neviens. Ilžas aizcietējums vēlaizvien nepadodas. Ja līdz Varšavai viņa netiks no tās mantas vaļa, pārējie lies tur iekšā eļļu. Tāda baisa sajūta, un Ilze pat neprasa kāpēc viņi tā darīs, Giča zin – tā vajag! Benzīntankā kur esam apstājušies pačurāt, mums, vai pareizāk sakot Paņei Žvačekai kāds zvana pa vietējo taksofonu. Atbildēt neuzskatām par vajadzīgu. 20:25 Esam Varšavas centrā. Paņe Žvačeka tikko pirmo reizi smuki paprasījās uz podiņa. Bet Ilžulēnam ir tik grūti, tik grūti, viņa vēl aizvien ir nav tikusi vaļā no savas nastas, un vēl abi zēni viņai uz kakla, abi stumdāmi un grūstāmi! Un tad vēl Paņe Žvačeka ar to savu slepeno mīlestību. Meitene pilnīgi sagrauzta, neviens nezin kā lai viņai palīdz, laikam būs jāiedāvā padzīvot kādu laiku kopā ar Ilzi. 20:33 Vēlaizvien Varšava. Tikko pie luksofora bērni mums nomazgāja priekšējo stiklu. Viņiem to uzsākot darīt brāļi Buncis ar Tibi bērnus sūtīja divas mājas tālāk, bet kad logs bija pilnīgi tīrs tad Buncis viņiem pasniedza vafeli ar riekstiem teikdams „no kapusta, beri vafļu”. 20:46 Statoils, kur stāv noparkots burvīgais poļu fiats. Tiek nopirkts siers + gaļa + maizītes + 3 ali Buncim + 2 kafijas meitenēm + 1 bulciņa + 1 limonāde jocīgi sarkanā krāsā. Ilžuks ir neapmierināts ar kafijas kvalitāti, par ko nikni sūdzas Statoil operatoram, kas savukārt konstatē ka automātā ir beigušās kafijas pupiņas un zaķi tiek pie jauniem kapužiņiem. 22:40 Kārtējo reizi bijām pačurāt par 1 zlotiņu. Ilžuks par visu varu gribēja tikt vīriešu tualetē, labi ka Paņe Žvačeka viņu atturēja. 01:15 Esam Suvalkos, par pilotu sēžas Robocops Tibis, stūrmane Paņe Žvačeka. Viņai vairs daudz nav atlicis, jo pēc poļu robežas šķērsošanas viņa atkal kļūs par visparastāko un vienkāršāko Giču. 04:46 Beidzot stāvam un LT-LV robežas. Visi ir atplīsuši, bet pilnīgi noteikti satraukti. Ilzei metas žēl Robocopa, jo viņš visu laiku tik brauc un brauc. Tā nu mūsu brīnīšķīgais ceļojums strauji tuvojas izskaņai. Žēl protams, bet neko tur nevar padarīt. 06:00 Viss ir beidzies, nekad nau bijis vai sen aizmirsies, bet mēs protams varam censties...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais