Uz savu atbildību un risku
Sveicināti ceļotāji. Šis stāsts nebūs par jauniem ceļojumiem un piedzīvojumiem. Drīzāk gan atmiņas priekš sevis, kā mēs sākām īstenot savus sapņus redzēt pasauli mūsdienu situācijā, kad vēlmes pārsniedz iespējas. Kā jau minēju kādā no saviem iepriekšējiem aprakstiem, katalizators bija Viljara Toma grāmata "Uz savu atbildību un risku"- Eiropas ceļojumi. Un protams ģimenes materiālās situācijas uzlabošanās. Bērni nostājušies uz savām kājām, arī paši karjeras turpināšanas dēļ pabeiguši studijas. Varam atļauties minimālus līdzekļus saviem hobijiem. Un kas var būt labāks, kā iepazīt svešas zemes un kultūras. Jaunībā bija tā iespēja paceļot pa bijušo "lielo un nedalāmo". Pabijām Krimā, Kaukāzā, Vidusāzijā, Ramona tālajos austrumos- Vladivostokā. Tad bērni un iespējas pielika punktu mūsu ceļotkārei. Es jau gan vēl profesionāli blandījos pa pasauli atstājot rūpes par bērnu audzināšanu sievas ziņā(nekad nespēšu par to atmaksāt), bet tālbraucēja darbs nemaz nedod daudz iespēju kaut ko redzēt bez trases. Bet nu tagad esam škoda fabia universal īpašnieki. Patīkams degvielas patēriņš(vidēji 4.5l/100km braucot plūsmā un nevienam netraucējot). Mēs abi vidēja auguma un nolokot aizmugures sēdekļus varam izstiepties salonā pilnā augumā. 2012.gadā īstenojam izmēģinājuma braucienu pa Latgali. Divas naktis mašīnā pārliecina, ka esam gatavi nakšņot mašīnā. Plusi- nav jāceļ telts, lietus gadījumā tā no rītiem nav jāžāvē un mūsu gados galīgi negribas lauzīt kaulus uz plāna matracīša. Un ja vēl telts jāceļ tumsā un lietū? Ir gadījies. Jaunībā jau bija jautri bet tagad? Faktiski jau ceļot var dažādi. Cik daudzi jaunieši nav realizējuši savus sapņus ceļojot ar autostopiem. Es pat nestādos priekšā, kā var iztikt ar mugursomas saturu vairākas nedēļas, vai pat mēnešus. Jaunība. Salīdzinoši- mums neatkarīgs maršŗuts ar minimālu komfortu par minimālu cenu. Mīnusi- rūpīgs mājas darbs izstrādājot maršrutu. Cik iepriekš esi pastrādājis ievācot informāciju, tik arī redzēsi. Plusi - pabūt tur un redzēt to, ko nepiedāvā neviena turfirma. Nu gan esmu izplūdis ar ievadu. Laiks pie lietas. Un tā 2013.gada 4.jūlijā ap pusdienas laiku startējam no Valkas. Mūsu mērķis Slovākija. Smiltenē vēl iebraucam pie Andra(vecs kolēģis un Ramonas radinieks no mātes puses septītā augumā). Jāsavāc termoss, ko esmu aizmirsis "Skanijā". Visai nepieciešams priekšmets ceļojumā. Kāda stunda patīkamā atmosfērā un uz atvadām Andris mums prezentē saldētas bērzu sulas plastmasas pudelē. Ietinam papīra dvielīšos un dzērām vēl Slovākijā spirdzinošo Latvijas velgmi. Ap trijiem dienā beidzot esam tikuši Garkalnē pie meitas. Znots iepazīstina mani ar navigācijas lietošanu un ceļojums beidzot var sākties.


























































































































