Čehija 2011

  • 4 min lasīšanai
  • 159 foto
Čehijas ceļojumu sākam ar iebraukšanu Nāhodas (Nachod) pilsētiņā. Pilsētiņa ap 1254.gadu izveidojusies ap Nāhodas pili. Kā apskates vietas vēl var pieminēt St. Lawrence baznīcu (13 gs.), jauno rātsnamu. Tā izvietojusies pie pašas Čehijas - Polijas robežas. Esam tikai caurbraucot, bet atstāj iespaidu, ka šeit vajadzētu nākošreiz iebraukt uz ilgāku laiku.
Tālāk dodamies uz Adršpach klintīm. Adršpach klintis liekas ļoti iespaidīgas. Pastaigu taka ved gar milzīgiem klints bluķiem, caur šaurām ejām un pa trepītēm. Sajūtas ir kā liliputam milžu pasaulē. Smuks ezeriņš un divi ūdenskritumi to visu tikai papildina.
Nākošās dienas pirmo pusi mūs sagaida Teplice klintis ar savu labirintu un panorāmas skatiem no skatu platformām. Ziņojumu dēlī uzraksti liecina, ka tūristiem ir jāuzmanās no savainojumiem, jo ik gadu liels tūristu skaits tiek pie dažādiem ievainojumiem. Mēs arī neesam izņēmums, kādam iesāpējies vecais savainojums, kādam nobrāzta kāja vai sāp pirksts. Neviens nav sveikā ticis cauri.
Līkumains ceļš aizved mūs uz Pec Pod Snežka pilsētiņu. Šeit sākas pastaigu maršruti Snežkas kalnā. Nezināmu iemeslu dēļ strādā tikai pirmais pacēlājs, ka esam spiesti tālāk uz virsotni doties kājām. Un liekas, ka kas tad tas ir, no 1400m pacelties uz 1602 m pa 2,5 km garu pastaigu taku, pa kuru virzās tūristu bari augšup un lejup. Bet šeit mūs sagaida neviesmīlīgs vējš un temperatūra +8 gr. Tā kā augšpusē uzturēties ilgi nevar, kaut skati uz apkārtni ir vareni un drīz vien dodamies lejā. Kā nekā augstākā virsotne Čehijā. Lejā dodoties sadalāmies, daļa brauc ar pacēlāju, daļa iet lejup pa taciņu.
Uz nakti piezemējamies Horni Mišecky ciematiņā 1 km augstumā. Visu nakti plosās lietus, vētra tā, ka ir ko turēt. No rīta dodamies uz Elbas iztekvietu. Ir diezgan pavēss, mēs esam ietīti mākoņos un smidzina lietus. Mēs tālāk braucam ar autobusu. Es tikai apbrīnoju čehus, kas šo vairākus km garo ceļa gabalu iet kājam, pat smaidīdami nīgrajam (jo nebrauc ar viņu) autobusa soferim. Droši vien viņš labprāt izliktu zīmi, ka kājāmgājējiem pārvietoties pa šoseju aizliegts. Pat pa ceļam satiekam grupiņu, kas iet bez lietusmēteļiem, sandelēs un šortos. Bērns uz pleciem, un aiziet. Diezgan ekstrēmi. Temperatūra ap +5 gr., lietus un vējš. Bet nu atbraukuši ir un Elbas iztekvietu taču gribas redzēt. Kā nekā vairāk par 1000 km gara un, iztekot cauri daudzām pilsētām Vācijā, tā ietek Ziemeļjūrā. Tepat arī izvietojies Čehijā augstākais Pančavas ūenskritums 140 m un Elbas ūdenskritums 50 m. Elbas ūdenskritumu vēl var saredzēt no skatu platformas, bet, lai Pančavas ūdenskritumu apskatītu, tad ir jādodas pa taku uz priekšu lejā, jo no augšas ir redzama tikai neliela tā daļa. Bet šoreiz nē, tas lai paliek citiem.
Tādā lietainā laikā neatliek nekas cits kā apskatīt Prāgu. Prāga no malas šķiet pat tāda noplukusi. Tik vien sasniedzot centru var saprast to īsto – kādēļ.
Vecā stila mājas slejas škiet nebeidzamās rindās, ka arhitektūru var izbaudīt pārpārēm. Pastaigu maršruts aizved uz karaļa pils kompleksu ar iespaidīgo Vitus katedrāli (šeit apskatām leļļu muzejiņu),
tālāk pa Kārļa tiltu uz vecpilsētu. Uz Kārļa tilta izvietojusies suvenīru tirgotāji un droši vien labākie karikatūras meistari. Šeit var ieraudzīt John of Nepomuk statuju, kā arī viņa noslīcināšanas ainu, no pieskārieniem viss spīd. Ir leģenda par to, ka Nepomuks neatklāja imperatoram VāclavamIV svarīgu grēksūdzi, tāpēc arī šo noslīcināja, un tapēc tas ir kā grēksūdzes noslēpuma simbols.
Vecpilsētas laukumā uzcelts piemineklis Janam Husam, kurš sacēlās pret Romas katoļu pāvesta impēriju, pret greznību, nodokļiem un izlaidīgo dzīvi, ko šie piekopa, kamēr tauta grima nabadzībā un nodokļu jūgā utt., mēģinot tuvoties tuvāk Bībeles patiesībai nevis interpretējumam. Janu Husu nepatiesi apsūdzēja un sadedzināja uz sārta. Pēc tam bija Husītu kari, un vēl tagad ir saglabajušies husīti.
Vecpilsētā pie vecā rātsnama pulksteņa pulcējas jau bariņš cilvēku, jo ik stundu notiek pulksteņa šovs: Apustuļu gājiens, un tad šeit ir pilns no cilvēkiem. Un šovs ir vienkāršs, un tajā pašā laikā ģeniāls: apustuļi riņķo – iekāre, uzpūtība un mantkārība groza galvu, bet nāve pa to laiku it kā nemanot rausta zvanu un apgriež smilšu pulksteni un tuvina visu neizbēgamajam, lai arī kas notiktos. Tā tas notiek vēl šobrīd, un būs aktuāli arī uz priekšu.
Pēc tam vēl pastaigājamies pa vecpilsētu, kur savulaik arī pastaigājies bezbailīgais kareivis Šveiks.
Nākošā diena paiet Prāgas Zoo ar funikulieri.
Apskatām arī Petrin kalnu ar rozēm un spoguļu labirintu. Augšup uzved funikulieris. Šeit atrodas arī skatu tornis.
Nākošajā rītā
apskatām Drabške Švetnicky klintis. Drabške Švetnicky klintis ir tiešām kaut kas labs ar kāpnītēm un tiltiņiem ar no augšas labu panorāmu: pat mazliet bailīgi. Netālu atrodas Mužsky kalns ar skatu torni un Valečovas pilsdrupas.
Tālāk gar Kostas pili dodamies tālāk uz Prachova klintīm. Nu šīs man patika kā otrās labākās aiz Adršpach klintīm. Smilšakmens klinšu ansamblis, ko ielokā no visām pusēm var apskatīt, arī izstaigājot no apakšas. Un pīladži visur tik daudz un tik sarkani: vārdu sakot kolosāli.
Vēlā pēcpusdienā ierodamies pie Čehu paradīzes emblēmas – Trosky pils. Tā jau redzama pa gabalu kā divi izslējušies ragi. Diemžēl pilsdrupas ir jau ciet. Tik gaisa baloni lidinās pievakarē, un kāda glodene ložņā pa taciņu.
Nākošajā rītā dodamies uz Hrubaskala pastaigu taku.
Hrubaskala pastaigu maršruts ved no Hruba skala pils (šeit izvietojusies viesnīca) līdz Valdštejn pilij. Arī šeit ir forši skatiņi, klintis un panorāma. Diemžēl aizmirstam paņemt skaidru naudu un Valdštejn pilī iekšā netiekam, jo kredītkartes nepieņem. Bet pastaigu taka ir forša. Vācieši paņēmuši līdzi tālskati un cītīgi vēro putnus.
Rodas doma, ka tomēr kāda pils ir tomēr jāredz. Aizbraukuši līdz Frydštejn pilij secinām, ka tās ir tikai drupas ar skatu torni.
Tādēļ dodamies uz pa ceļam redzēto Vranovas pili. Bet uzkāpuši augšā secinām, ka tā apmeklētājiem slēgta. Bet tāpat te ir interesanti un var nedaudz pakāpelēt pa klintīm un pavērot skatus.
Rīta pusē mūs sagaida maršruts pa Betlemske (Bētlemes) klintīm Klokočske klinšu rajonā. Šeit zīmīgi, ka klinšu augšpusē nav nekādu norobežojošu stieņu. Mes neriskējam staigāt pa klintīm, kaut arī tur viss ir nostaigāts. Takas galā mūs sagaida smilšakmens klints tornis ar lielisku panorāmu.
Kā pēdējā seko Suche klinšu pastaigu taka. Var teikt, ka šeit atrodas gandrīz visu iepriekšējo klinšu iespējas, kā ieskats iepriekš redzētajā: panorāmas skati, klinšu labirinti, tiltiņi, trepītes, iesprūduši akmeņi, atsevišķi stāvošas klintis un pat Sokol kalna virsotne. Redzama tālumā ir atkal Vranovas pils. Veiksmīgs klinšu pastaigu taku noslēgums. Gribētos piebilst, ka visas šīs pastaigu takas bija par brīvu.
Riegrova pastaigu taka ir kā relaksējoša pastaiga gar Jizera upīti. Kalnu upīte visā pastaigu maršrutā čalo un burbuļo. Un tā skaņa pēc tam ilgi vēl džinkst ausīs. Vēl relaksējošāk kā pie jūras.
Bozkovas dolomītu ala (350 m) mūs sagaida ar stalaktītiem, stalagmītiem un lielāko pazemes ezeriņu Čehijā (384 m2).
Kā noslēgums seko 20 m augstā Hutsky ūdenskrituma apskate: septiņas dienas Čehijā ir izstaigātas, lai atkal dotos Polijas virzienā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais