Kā tas ir – braukt ar vilcienu Krievijā? - unaspasaule.lv

  • 6 min lasīšanai
  • 5 foto
Raksts pārpublicēts no unaspasaule.lv. Krievijā pabijām 2016. gada vasarā, pirms došanās uz Portugāli. Krievijā ar mūsu draugu Žeņu devāmies veselos trīs piedzīvojumos – pārgājienos gar Baikāla dzelzceļu un Oļhones salā, kā arī braucienā pa Berdj (Бердь) upi netālu no Novosibirskas. 25. – 26. jūnijs, 2016 Šīs divas dienas pavadījām, apskatot Maskavu. Tā kā mūsu viesu māja atradās centra rajonā un visi vēlamie apskates objekti arī bija pilsētas centrā vai tuvu tam, sestdien visu apstaigājām ar kājām. Svētdien pusdienlaikā izčekojāmies no viesnīcas un ar metro devāmies stacijas virzienā. Pēc brauciena ar metro kāds gabaliņš vēl bija jāpaiet kājām. Stacijā nonācām galīgi sasvīduši, jo arī svētdien ārā bija karsts. Termometrs rādīja +33 grādus. Gluži kā Āzijā, tikai gaiss nebija tik mitrs. Stacijā mums bija jāierodas tāpēc, ka naktī mums bija vilciens uz Kungur, pilsētu, kurā ir slavena ar tās ledus alām. Kā arī stacijā vēlējāmies noglabāt savas somas līdz vilciena atiešanas laikam. Tas ļāva mums vēl dažas atlikušās stundas veltīt Maskavas apskatei. Kungur bija mūsu pirmā pietura ceļā uz Baikālu. Kas palicis atmiņā no Maskavas apmeklējuma? Rakstā (Ierašanās Maskavā) vari izlasīt, ko mēs apskatījām pašā Maskavas centrā. Savukārt no visām vietām, ko apmeklējām sestdien un svētdien atmiņā paliek Maskavas biznesa centrs Москва-Сити, Gorkija parks, Muzeona parks (Музеон) un Pētera Lielā statuja. Atmiņā paliek arī tirgū pirktie gardie dzeltenie ķirši un dīvainais cietuma tēmas restorāns Кафе Кусочки, kurā iemaldamies pilnīgi nejauši, meklējot lētu ēstuvi. No ārpuses šis restorāns izskatās prasts un neievērojams, kas liek domāt, ka iekšā ir lēta ēstuve (столовая). Bet mēs esam pārsteigti, jo, ieejot iekšā, redzam, ka puse no restorāna ir veltīta cietuma tēmai, otra – slimnīcas tēmai. Viesmīles ir tērptas kā policistes, un tām pie biksēm ir piesprausti roku dzelži un ieroči. Savukārt viesmīļi ir tērpti daktera haltātiņos! “Cietuma telpai” pa vidu ir izvietota liela restota kamera ar galdiem un krēsliem iekšā. Uz katra “cietuma galdiņa” ir novietots mazītiņš akvārijs ar dzīvu zivtiņu. 26. jūnija naktī kāpjam vilcienā uz Kunguras pilsētu, kas būs mūsu pirmā pietura ceļā uz Baikālu. Novosibirskā mēs pievienosimies mūsu draugam Žeņam un viņa paziņai Kerolainai no Vācijas un kopā dosimies pārgājienos – sākumā gar Baikāla dzelzceļu, tad Oļhones salā. Pēc abiem pārgājieniem dosimies braucienā pa upi Бердь.
Šī raksta mērķis ir iepazīstināt jūs, lasītājus, ar Krievijas vilcieniem. Padalīšos ar visu, ko vien zinu!

KĀDI IR VILCIENI? KAS JĀZINA PAR KRIEVIJAS VILCIENIEM?

Vilcienos esmu pabijusi tikai aptuveni 100 stundas, kas Krievijā nav nemaz tik daudz, jo, piemēram, lai tiktu no Maskavas līdz Vladivostokai, pilsētai pašos Krievijas austrumos, vilcienā jāpavada 7 dienas! Mūsu garākais brauciens ilga 36 stundas – no Maskavas līdz Kungur, pilsētai, kur atrodas ledus alas. Vēl neesmu Krievijas vilcienu eksperts, bet šo to tomēr sanāca iegaumēt. Padalīšos savās zināšanās arī ar jums! Galvenā lieta, kas ir jāzina – visiem vilcieniem atiešanas laiks ir norādīts pēc Maskavas laika! Tā kā obligāti telefonā, planšetē vai datorā iestati vēl vienu pulksteni – Maskavas laiku. Atceries, ka Krievijā ir veselas 10 (vai 11) laika zonas! Iesaku telefonam iestatīt automātisko laika zonu, kā arī ik pa laikam ieslēgt telefonu, lai tas var atjaunot laika zonas informāciju. Mēs ar Kasparu braucām tikai plackarta klasē. Tā ir vislētākā guļamvagonu klase. Ir arī kupejas, bet to biļetes ir krietni (pat 2 vai 3 x) dārgākas. Plackarta klasē ir divas rindas ar “divstāvu gultām”. Kreisajā sānā ir tikai divi guļamplaukti, savukārt labajā – veseli četri, pa divi viens otram pretī. Pa vidu ir galdiņš. Kreisajā sānā apakšējo plauktu var salocīt tā, ka izveidojas divi krēsli viens otram pretī un pa vidu galds. Plackarta klasē gultām nav aizkaru. Nevienā no plackarta vagoniem nebija gaisa kondicioniera, bet kāds krievs ieminējās, ka dažos vilcienos plackarta vagonos tomēr tie esot. Ziemā visi vilciena vagoni tiek apsildīti.
Pa ceļam uz Irkutsku
Katrā vagonā ir pa divām tualetēm – pa vienai abos vagona galos. Tualetē ir arī izlietne. Ne vienmēr, bet var būt, ka tualetē ir arī ziepes, tualetes papīrs un papīra dvieļi. Visi vilcieni, kuros mēs braucām, bija ar “parasto tualeti” – nospied pogu un viss nonāk uz sliedēm. Paši krievi mums ir stāstījuši, ka ir arī vilcieni ar biotualetēm. Galvenās atšķirības ir tādas, ka no biotualetes nekas uz sliedēm nekrīt ārā un līdz ar to to var izmantot arī vilciena stāvēšanas laikā. Savukārt “parasto tualeti” nevar izmantot vilciena stāvēšanas laikā, kā arī kādu laiku pirms pieturas. Uz tualetes durvīm ir saraksts, cik minūtes pirms un pēc pilsētām tualeti ir aizliegts izmantot. Piemēram, pēc izbraukšanas no Jekaterinburgas tualete ir slēgta 30 minūtes. Kā arī 30 minūtes pirms iebraukšanas Jekaterinburgā tualete tiek slēgta. Ja tu tikai brauc cauri Jekaterinburgai, tad vilciena tualeti tu nevari izmantot pusotru stundu – tā ir slēgta pirms iebraukšanas pilsētā, slēgta vilciena stāvēšanas laikā, kā arī 30 minūtes pēc izbraukšanas no Jekaterinburgas stacijas! Bet vilciena stāvēšanas laikā ir atļauts iziet no vilciena, līdz ar to pasažieri var doties uz staciju nopirkt kaut ko ēdamu un izmantot labierīcības. Pārsvarā pasažieri, kuri brauc garākus gabalus (un tādi ir lielākā daļa), iekāpjot vilcienā, pārģērbjas “mājas drēbēs” un uzvelk čībiņas. Daudziem laika īsināšanai līdzi ir paņemtas grāmatas, krustvārdu mīklas, kārtis. Kāds arī skatās filmas datorā vai planšetē, bet tādu cilvēku nav ļoti daudz, jo vilcienā šīs iekārtas pielādēt ir grūti – katrā vagonā ir tikai divas rozetes, kas atrodas pie tualetēm. Es laiku pavadīju, lasot grāmatas Kindle e-grāmatu lasītājā. Tas ir jālādē tikai reizi pāris nedēļās (ja lasa aktīvi), tā kā mani rozešu jautājums nemaz neuztrauca. Lai uzlādētu telefonus, izmantojām iepriekš uzlādētas Powerbankas. Mobilais internets darbojas pilsētās, arī mazākās. Tiesa gan, mazākajās tās nebūs tik ātrs kā lielajās. Tad, kad vilciens brauca garām kādai pilsētai, vilku ārā savu telefonu un skatījos internetus. Pļavās un mežos internets nedarbojas, un vilciens arī lielāko daļu maršruta brauc gar mežiem, laukiem un pļavām. Braucot vilcienos Krievijā (un arī jebkurā citā valstī), telefonam slēdzu lidmašīnas režīmu, lai pārāk ātri neizlādētu telefonu. Telefonam nav jābūt ieslēgtam visu laiku, jo vilcieni Krievijā bieži vien brauc cauri “nekurienei” un līdz ar to bieži vien nav zonas. Pirms mūsu pirmā brauciena domājām, ka teju visi pasažieri dzers vodku, dziedās dziesmas, ballēsies un spēlēs stīgu mūzikas instrumentus… Bet tā gluži nav. Nevienā no 6 braucieniem nesatikām ne dziedātājus, ne “ģitāristus”. Redzējām tikai vienu veci ar šņabja pudeli, ar kuru neviens pasažieris nevēlējās ielaisties sarunās, ha. Savukār Harijs un Karīna (no karijs.lv), kas tajā pašā laikā arī ceļoja pa Krieviju, tikai pretējā virzienā, kādā vilcienā dabūja izbaudīt arī dziesmas, ģitārspēli un šņabīti. Ja starp vilcieniem ir jāgaida vairākas stundas, iesaku atstāt bagāžu stacijā un doties apskatīt pilsētu. Gandrīz visās stacijās ir tāda iespēja – atstāt somas glabāšanai. Tas ir maksas pakalpojums, un cenas ir dažādas, sākot no 3 euro dienā par somu. Lielākajās pilsētās bagāžas glabāšanai tiek piešķirti īpaši skapīši.

KĀ IEGĀDĀTIES VILCIENA BIĻETES?

Vilciena biļetes iesakām pirkt laicīgi, it īpaši vasarā, kad krieviem ir atvaļinājumu laiks un tie aktīvi ceļo arī pa māti Krievzemi. Vilciens ir populārākais transporta veids Krievijā, bet ne tas lētākais. Braukt ar tālsatiksmes autoubusiem ir lētāk, bet ne tik komfortabli. Tieši šī iemesla dēļ krievi izvēlas braukt ar vilcieniem. Piereģistrējies Krievijas dzelzceļa biļešu rezervēšanas mājaslapā. Tas ir ļoti vienkārši – jāievada savs vārds, uzvārds, dzimšanas datums, e-pasts, jāizvēlas lietotājvārds, jāievada parole, kā arī ir jāizvēlas “slepenais jautājums”. Biļešu pirkšana arī nav nekas sarežģīts. Iegādājoties biļetes, ir jānorāda visu pasažieru vārdi, uzvārdi, dzimšanas datumi, pases numuri un tautība. Līdzīgi kā ar aviobiļetēm, pēc biļešu iegādes un pirms gaidāmā brauciena ir jāreģistrējas. Pārsvarā to var izdarīt elektroniski, līdzīgi kā online check-in. Bet ir arī maršruti, kam tas nav iespējams. Tad reģistrēšanās ir jāveic stacijā. Lai ceļotu ar vilcieniem Krievijā, ar biļeti vien nepietiks! Noteikti neaizmirsti savu pasi! Tā būs jāuzrāda, iekāpjot vilcienā, līdz ar biļeti. Iegādājoties vilciena biļetes, redzēsi iespēju nopirkt (iznomāt) arī gultas veļas kompletu. Komplektā ietilpst dvielis, spilvendrāna un divi palagi. Vienu uzklāj uz matrača, ar otru – apsedzas vai paklāj zem segas. Šāda komplekta cena ir ap 2 euro. Lai gan vilciena gultas ir mīkstas, katram ir pieejams matracis, ko uzklāj uz gultas, kā arī spilvens un sega. Var gulēt arī savā guļammaisā, gultas veļas komplektu nepērkot. Ja nu gadījumā, pērkot biļeti, esi aizmirsis nopirkt arī gultas veļas kompletu, to var izdarīt jau vilcienā esot. Piemēram – 36 stundu ilgs brauciens ar vilcienu plackarta klasē maksā ap 30 euro.

KO ĒST VILCIENĀ?

Katrā tālsatiksmes vilcienā ir restorānvagons, taču mēs tos neapmeklējam. Vilcienā satiktie krievi apgalvo, ka ēdiens tajos ir dārgs un ne tik labs kā gribētos. Vilcienos ir pieejams bezmaksas karstais ūdens tējai un zupām, kā arī ik pa laikam vagonos parādās bulciņu un pīrādziņu tirgotājas. Kādu reizi tirgotājas tirgo arī saldumus un pat saldējumu! Konkrētas cenas neatceros, bet varētu būt, ka bulciņas un pīrādziņi maksā ap 60 centiem. Pirms doties izbraucienos ar vilcieniem, devāmies uz supermārketu iepirkt roltonus, sausās auzu pārslu putras, tēju, šķīstošo kafiju, cukuru, pastēti, maizi, kausēto sieru, kartupeļu biezputras maisījumu, svaigus dārzeņus, augļus, cepumus, prjanikus, ūdeni, vienreizējos traukus un karotes un vienu krūzi uz diviem. Vēlāk saprotam, ka krūzi pirkt nebija nepieciešams, jo tās par velti var dabūt pie vilciena pavadoņa. Pie vilciena pavadoņa var nopirkt arī tēju un kafiju. Bet tā kā tēju mēs dzeram lielos apjomos, tāpēc nopirkām veselu paku. Brokastīs vienreizējos plastmasas traukos maisījām auzu pārslu putriņu maisījumu ar verdošo ūdeni, uz maizes smērējām pastēti vai kausēto sieru. Piekodām augļus. Dzērām tēju vai kafiju. Kad mums pievienojās Žeņa un Kerolaina, nopirkām arī iebiezināto pienu un musli. Iebiezināto pienu lējām klāt kafijai un musli, kā arī Kaspars to ēda ar maizi. Pusdienās un vakariņās ēdām roltonus vai kartupeļu biezputru, piekodām maizi ar pastēti vai dārzeņus. Pa vidam pusdienām un vakariņām mielojāmies ar cepumiem, prjanikiem un augļiem. Lielākajās stacijās vilcieni piestāj uz garāku pauzi – uz 30, 40 minūtēm. Tās laikā no vilciena var iziet un stacijā nopirkt kaut ko ēdamu. Ēdiens, it īpaši pīrādziņi un bulciņas tiek tirgoti arī būdiņās ārā, pie stacijas, bet cenas tur ir augstākas nekā pašā stacijas ēkā.
Ja Tev ir kādi jautājumi par vilcieniem un ceļošanu Krievijā, droši jautā!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais