Kaziukas – tradicionālie lietuviešu svētki Viļņā

  • 3 min lasīšanai
  • 8 foto
Šogad 4.martā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notiek gadskārtējie Kaziukas svētki, kuru neatņemama sastāvdaļa ir grandiozs gadatirgus, Viļņas vecpilsētā un Užupis Republikas teritorijā. Kam veltīti svētki Svētki veltīti Lietuvas aizgādnim Svētajam Kazimiram. Kazimirs tēvs bija Polijas karalis Kazimirs IV no Jageloņu dinastijas, bet māte Austrijas imperatora meita Elizabete. Karaliskajā ģimenē bija astoņi bērni un Kazimirs bija otrais dēls, dzimis 1458. gadā. Jauneklis tika raksturots kā izcils, ļoti talantīgs un zinošs jauneklis, pie reizes arī tikumīgs un svēts jauneklis, par kuru ļaudis runā tikai labu Kad vecākais brālis Ladislavs mantoja Bohēmijas troni, Kazimirs kļuva par pretendentu uz sava tēva troni. 16-17 gadu vecumā Kzimirs sāka apceļot karaļvalsti, lai gūtu pieredzi tās pārvaldē. Divdesmit divu gadu vecumā tēvs viņu iecēla par valsts līdzpārvaldnieku. 1483. gadā Kazimirs ieradās Lietuvā, bet nākamajā gadā mira 25 gadu vecumā no tolaik neizdziedināmās tuberkalozes. Viņa miesas tika guldītas Viļņas katedrālē. Drīz vien sāka izplatīties ziņas par brīnumiem, kas notiekot pie viņa zārka (daudzi smagi slimie atguvuši veselību!). Sakarā ar Kazimira dzīvesveidu (zem karaliskā apģērba viņš nēsāja asu saru drēbi, gulēja uz grīdas, atbalstīja nabagus, atraitnes un bāreņus, gavējis, kā arī naktī lūdzis dievu. Līdz pat dzīves beigām viņš turējās pie apņēmības būt šķīstam miesā un garā, kaut arī toreizējie ārsti Kazimiram kā zāles pret diloni ieteikuši “grēku” – precības, kam piekrituši arī abi vecāki. Taču Kazimirs izvēlējās labāk mirt, nekā atteikties no nevainības un precēties ar Svētās Romas impērijas imperatora Fidriha III meitu Kunigundi) Romas bīskaps saņēma vairākus ierosinājumus par Kazimira kanonizāciju. Pēc tam, kas pāvests Leons X Kazimiru pasludināja par svētu, Lietuva gavilēja vairākas dienas. Pilsētās, bet īpaši Viļņā notika pateicības dievkalpojumi un procesijas, tika atvērts Kazimira kaps. Viņa miesas pēc veseliem 120 gadiem kopš nāves nebija skāris ne mazākais sairums... Blakus svētā Kazimira galvai atradās viņa iemīļotās slavas dziesmas teksts Omni die dic Mariae! – “Katru dienu dziediet Marijai!” Pāvests Klemenss VIII Kazimiru pasludināja par svēto, pāvests Urbāns VIII par Lietuvas aizbildni, bet pāvests Pijs XII, 1948. gadā, par Lietuvas jaunatnes aizbildni. Ja vēlamies vismaz nojaust kāds Kazimirs izskatījās dzīvs esot, tad jādodas uz vietu, kur atdusas viņa pīšļi – Viļņas katedrāli. Te Kazimira kapelā atrodas glezna, kuru nevar sajaukt ne ar vienu citu, jo Sv.Kazimiram gleznā ir divas labās rokas, kurās viņš tur lilijas! Leģenda stāsta, ka mākslinieks gribējis izmainīt jau uzgleznoto roku, proti, izstieptās rokas vietā uzgleznojis saliektu, bet iepriekšējo roku aizkrāsojis. Taču pēc kāda laika aizkrāsotā roka atkal parādījusies. To aizkrāsoja no jauna, bet tā atkal parādījās.. tas tika uzlūkots par brīnumu, tāpēc nolēma atstāt abas rokas.
Verbas galvenais svētku simbols Verbas ir lietuviešu tradicionālās sauso augu kompozīcijas, ko par pienākumu iegādāties uzskata katra lietuviešu ģimene. Pirmo reizi tās Lietuvā ir pieminētas 1573. gadā. To rašanās zināmā mērā saistīta ar Palmu svētdienu, kurā Jēzus ēzeļa mugurā iejāja Jerulazemē. Tolaik ļaudis to sveica ar palmu zariem, bet kā zināms ziemeļu zemēs palmas neaug un to zari tika aizvietoti ar no citiem augiem, ziediem un materiāliem darinātiem krāsainiem pušķiem – verbām. Tika uzskatīts, ka satītie palmu zari agrā pavasarī aizsargās māju no pērkons, grauzējiem un sausuma, bet mājlopiem dos auglību un veselību, līdzīgas īpašības tiek piedēvētas arī verbām. Atzīmējot augstāk minēto notikumu, verbas sāka izgatavot netālu no Viļņas – Pilaitē (toreiz piederēja Jezuītiem), kas mūsdienās ir kļuvusi par vienu no Viļņas rajoniem. Ar izgatavotājām verbām turienes iedzīvotāji devās gājienā uz galvaspilsētu, lai godinātu Sv.Kazimiru. Verbu vālītes ir gandrīz pusmetru garas ar vairākām kompozīcijām, kas atkārtojas pa posmiem. Pūpolu svētdienā verbu ņem līdzi uz baznīcu, kur to svētī. Iesvētītā verba visu gadu sargā māju no sliktām lietām, pēc gada to sadedzina un atkal svētī jaunu verbu. Tā kā verbas tiek darinātas no dažnedažādākajām zālītēm, tajās ir iespēja izpausties arī ar baznīcu nesaistītiem pagāniskiem ticējumiem. Ir verbu darinātājas, kas to kompozīcijai pievieno aprakstus, kuros tiek minētas katras tās sastāvā ietilpstošas zālītes īpašības. Tās var palīdzēt mīlestībā, auglībā, saticībā un vēl visādās citās cilvēkam vajadzīgās lietās. Gadatirgus Bet, kas gan mūsdienās būtu Sv. Kazimira svētki (lietuviski Kaziuko mugi) bez lielā, šim pasākumam par godu veltītā gadatirgus! Tirgotāji sabrauc gan no visas Lietuvas, gan arī no tuvējām valstīm, tai skaitā arī no Latvijas. Lietuviešiem ļoti patīk mūsu kūpinātās vistiņas un zivju produkcija. Paši lietuvieši piedāvā savus vītinātās gaļas izstrādājumus, sieru, tradicionālo eglītes izskata kārumu “šakotis” un citus gardumus. Te var nobaudīt arī cepelīnus un iedzert karstu “alus zupu”, kuras sastāvs ir katra meistara noslēpums, kas pārņemts no sava tēva. Vienā vārdā sakot – prieki vēderam un svara pieaugums garantēti!
Taču gadatirgus nesastāv tikai no ēdamlietām, uz to sabrauc visu iespējamo amatu meistari. Te savus izstrādājumus piedāvā kalēji, podnieki, audēji, stikla pūtēji, pinēji, koktēlnieki utt. Ir aromātisko ziepīšu un eļļu tirgotāji, netrūkst arī senlietu pārdevēju. Katrs apmeklētājs te atradīs kaut ko savai gaumei, vajadzībai un naudas makam piemērotu, jo gadatirgus ir paredzēts visiem. Aicinām kopā apmeklēt šo unikālo, tikai reizi gadā notiekošo gadatirgu Viļņā, pie reizes apskatot Viļņas vecpilsētas nozīmīgākās vietas un neaizmirstot godināt arī Sv.Staņislava piemiņu. Atvestais verbas pušķis arī mums atnesīs kādu daļiņu svētku svētības un izdaiļos mūsu dzīves vietu. Baraucienam uz Kaziukas svētkiem Viļņā varat online sistēmā pieteikties CEĻASOMA.LV mājas lapā: www.celasoma.lv , klātienē mūsu birojā Elijas ielā 17 -356 (3.stāvs), Rīgā, vai arī uzdot interesējošu jautājumu rakstot uz mūsu e-pastu: [email protected]


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais