Pirmo reizi Filipīnās...

05.02.2017
5 min lasīšanai
39 foto

Tātad, daži no maniem draugiem gan jau pamanīja, ka nesen biju aizlaidis uz Filipīnām. Tas notika ļoti ātri un negaidīti, kā jau viss manā dzīvē notiek Te nu ir īss apraksts kā tad man gāja 3 lidojumi, lai nokļūtu līdz manam galapunktam - Bohol Island. London --> Abu Dhabi --> Manila --> Tagbilaran City (Bohol) ar Etihad Airways + Air Asia. London - Abu Dhabi. Etihad Airways Airbus A380-800, Economy Class, lidojums 7st 15min. Divas maltītes (standard junk food) un divas "šmigas" (pēc izvēles) par brīvu, ja gribi ko vairāk, tad pērc. Mobilais Wi-Fi pieejams lidojuma laikā, bet pakalpojuma cena - kosmiska Pirmais nezināmais - Vai Abu Dhabi vajag Vīzu? Izokšķerējos pa internetu un viss ko atradu bija, ka uzturoties Abu Dhabi tranzītā ilgāk par 4 stundām, ir jāpērk Tranzīta Vīza. Nekā nebija Nevienam tur neinteresē cik ilgi Tu būsi lidostā. Ja esi tranzītā, tad laikam, ko pavadīsi lidostā, nav nozīmes un nekādas Vīzas nav jāpērk. Tranzīta Vīza japērk, ja vēlies iziet no lidostas un apskatīt Abu Dhabi. Abu Dhabi - Manila. Etihad Airways Boeing 777-300ER, lidojums 8st 20min, Economy Class. Divas maltītes (standard junk food) un divas "šmigas" (pēc izvēles) par brīvu, ja gribi ko vairāk, tad pērc. Pirms nosēšanās Manilā, lidmašīnas personāls visiem izsniedz oficiālas formas, kas jāaizpilda. Viena ir par veselības stāvokli, kas ir obligāta visiem pasažieriem. Otra ir tikai ārzemniekiem par ierašanās iemeslu un uzturēšanās laiku Filipīnās. Piebildīšu, ka Latvijas Pilsoņi var uzturēties Filipīnās bez Vīzas līdz 30 dienām. Manila... Un te mani jautrie piedzīvojumi sākās Ielidoju Manilā 23:00 pēc vietējā laika. Lai tiktu uz Bohol salu, izmantoju Air Asia kompāniju, kas lido no 4. Termināla (Manila Domestic Passenger Terminal). Starptautiskajā lidostā nekādu norāžu kā tikt uz 4. Terminālu, telefonā internets nedarbojas, Filipiniešu draugu telefoni neatbild... Eju ārā un tur mani sagaida barinš ar "tūristu medniekiem". Piedāvā viesnīcas, bārus un meitenes Saku, ka man tikai vajag uz 4. Terminālu. Ok, nav problēmu, noorganizēsim Tev taxi. Ielecu taksī, 5min brauciens un esmu 4. Terminalā... samaksāju 500 Peso - £8, normāla cena par 5min braucienu, tepat, aiz stūra Gaidu manu reisu uz Tagbilaran City (Bohol). Manila - Tagbilaran City. Air Asia Airbus A320-200, lidojums 1st 10min. Piebilde - Air Asia lidmašīnās ir aizliegts ņemt līdzi šķiltavas (tiek konfiscētas), Galaxy S7 telefoni un E-Cigarettes tiek izslēgti un ievietoti speciālā seifā. Laiks bija apmācies un neko daudz no tām 7100 salām neredzēju. Tagbilaran City. Mākoņains, bet bez lietus un +30C. Draugs mani sagaidīja lidostā un pirmais ko es gribēju, pēc 36 stundu mētāšanās pa lidmašīnām, bija auksta duša, pārģērbties un kārtīga maltīte. Tagbilaran City un pirmā jautrība. Uzreiz pamanīju, ka sabiedriskais transports te neeksistē. Pārvietošanās veidi - Uber Taxi, īres mopēds un Tricycle Cab (skatīt bildes). Ņemam Tricycle Cab, cena līdz manai viesnīcai 20 Peso (£0.35). Jau lienot tai kulbā piefiksēju, ka tā ir mīksti ļodzīga, sajūta ir kā sēžot uz atsperkrēsla bērnu rotaļlaukumā! Uzsākot braukt tā "ļuļka" saļodzījās ne pa jokam, es jau panikā meklēju pēc rokturiem kur pieturēties. Draugs sāka skaļi rēkt par manu paniku, sejas izteiksmi un grābstīšanos pēc rokturiem. Sajūta bija tāda, ka "ļuļka" paraus ratā un apgāzīsies uz muguras Pilsēta. Daudz pamestu, pussagruvušu ēku. Uz ielām absolūts haoss, bet "organizēts" haoss. Brauc kur un kā vien vēlas, neviens nelieto ķiveres! Visi pārvietojas piesardzīgi un drošā ātrumā, jebkurš nogriešanās vai apstāšanās manevrs tiek uztverts bez stresa un ar sapratni. Visu uzturēšanās laiku Tagbilaran City neredzēju pat vienu satiksmes negadījumu! Gājēju ietves neeksistē, ja gribi iet ar kājām, tad jāiet pa brauktuvi un būsi tāds pats satiksmes dalībnieks kā motorizētie transportlīdzekļi Apejot kādu škērsli, pamet acis atpakaļ un redzēsi, ka visi "atmet gāzi" laipni atļaujot Tev pavākties malā. Tā kā Tricycle Cab ir lēti, tad daudz kājāmgājēju neredzēsi. Viesnīca. Apmetos "Dayview Tourist Home" (skatīt bildes) 1225 Peso (£20) par nakti, samaksa skaidrā naudā. Privātā mājā, ģimenes vadīta viesnīca ar 7 istabām, laipna sagaidīšana. Māja diezgan "šika", apkārtne un iekšpuse ļoti tīra. Atrašanās vieta ir starp lidostu un pilsētas centru, vari aiziet ar kājām, bet ja esi par slinku čāpot vai arī negribi iet +30C temperaturā, tad jebkurā vietā vari "nokert" Tricycle Cab, tur viņu pa pilnam un visur. Viesnīcā vari arī izīrēt mopēdu, 600 Peso (£10) uz dienu. Vienīgais trūkums ka nav baseina un ēstuves, viesnīcas personāls vienmēr laipni izpalīdzēs ar padomu, ja vajadzēs tad pat aizvedīs uz lidostu, ar mašīnu un par brīvu Iepirkšanās un otrā jautrība. Nomazgājos, pārģērbos, kā Filipīnās pienākas (šorti, t-krekls un pludmales čības), dodamies iepirkties uz vienu no lielveikaliem - "BQ". Pie ieejas sagaida apsardze ar bungu vālītēm rokās...? Prasa atvērt somas un te ir darbs bungu vālītēm - parakņāties pa somu, lai redzētu, kas ir iekšā Viss kārtībā, varam iet iekšā un te nāk mans otrais pārsteigums Ejot garām apsardzes darbiniekam sajutu maigu glāstu lejup pa muguru līdz pat jostas vietai! Kas pie velna ir tas!!! Salecos... Rēca ne tikai mans draugs, bet visa apsardze Tas ir veids, kā viņi pārmeklē Tevi, lai neienestu ieročus, gan jau. Neko daudz jau nepaslēpsi, ja Tev mugurā ir tikai t-krekls un šorti, bet maigu glāstu pa muguru dabūsi vienalga un vienmēr Nopirku visus sīkumus, ko man vajadzēja, ejam uz PizzaHut kaut ko apēst. Trīs ēdienu pusdienas divām personām izmaksāja 500 Peso - £8, bet visu nevarējām apēst. Nekas netiek izniekots, ko nevari apēst - vari paņemt līdzi. Divas mazās picas kastītē un dodamies atpakaļ uz viesnīcu. Piebilde - viss, ko Tu nopērc iepirkšanās centra veikalos, tiek smuki ielikts iepirkuma maisiņā, maisiņš aizlīmēts ar "skoču" un iepirkuma čeks pielīmēts pie maisiņa, ārā ejot čeks japarāda apsardzes darbiniekam. Vakarā izdomājām aizlaist līdz drauga tantei uz vakariņām, ārpus pilsētas. Pa ceļam ieskrienam lielveikalā, nopērkam ko ēdamu un dzeramu (brendiju viņiem un pāris aliņus man), ielecam "ļodzīgajā" Tricycle Cab un aiziet! Godīgi? Nožēloju, ka neņēmām taxi - 30min tajos atsperratos, pa lauku ceļiem un tumsā bija kā murgs Laimīgi, dzīvi un bez starpgadījumiem nonākam galapunktā. Gandrīz visa ģimene savākusies, brālēnus un māsicas ieskaitot. Sirsnīga sagaidīšana, iepazīšanās, šiem lieli brīnumi, jo nekad tik garu cilvēku kā es nav redzējuši pudeles vaļā un vakars var sākties. Tā arī pavadījām kādas 4 stundas, laiks paskrēja nemanot, jautri pļāpājot, jokojot, ēdot un dzerot (skatīt bildes). Teikšu atklāti, ļoti jauki, sirsnīgi un laipni cilvēki, nav no tiem bagātākajiem, bet par dzīvi nesūdzas. Daudz taifūnu viņus tur plosījuši, bet Filipīno tauta ir stipra un nesalaužama, vienmēr ar pozitīvu skatu nākotnē Nāk pusnakts, pietiekoši ēsts un dzerts, jātiek atpakaļ uz pilsētu. Te arī manas lielākās bailes sākās - brālēni "aizraus" mūs uz pilsētu ar mopēdiem... protams ka bez ķiverēm, naktī un pēc iedzeršanas. Man jau ir bēdīga pieredze ar šitādām braukšanām, mēģināju pierunāt uz taxi, bet viesmīlības vārdā mans priekšlikums tika noraidīts un bija vien jāpiekrīt viņiem. Ok, ar trīcošām kājām un rokām lecu uz "skūtera" un aiziet! Pārsteidzoši priekš manis, braukšanas stils drošs, normālā ātrumā, bet ļoti piesardzīgi, it īpasi ceļu krustojumos un attiecībā pret citiem braucējiem uz ceļa. Sveiki un veseli, ap pusnakti bijām atpakaļ viesnīcā. Nākamajā dienā brokastis, suvenīru pirkšana un uz lidostu, atpakaļ uz Londonu. Pabiju tur tikai divas dienas, ne mirkli nenožēloju savu pārgalvīgo ceļojumu Iepazinos ar daudziem jaukiem cilvēkiem, ieguvu jaunus draugus un pilns ar pozitīvām emocijām atgriezos Londonā. Skumji, ka nevarēju palikt ilgāk, apmeklēt skaistas vietas uz Bohol salas un citām tuvākajām salām, bet apsolījos sev un maniem jaunajiem draugiem, ka braukšu atkal uz Filipīnām un uz ilgāku laiku. Tāds nu bija mans pirmais ceļojums uz otru pasaules malu. Tā doma, doties uz Filipīnām, man galvā bija jau sen, bet nekādi nevarēju saņemties un aizbraukt, kamēr mans Filipīno draugs Džeisons beidzot pierunāja mani. Liels paldies viņam un viņa gimenei par viesmīlību, par jauki pavadīto laiku. Visi mēs zinām, ka tur ir daudz kā negatīva un pat briesmīga, bet es neko tādu neredzēju, paldies viņiem par manu pozitīvo pieredzi Filipīnās, par jaunajiem iespaidiem, draudzību un viennozīmīgi, braukšu uz Filipīnām atkal, drīz vien p.s. Atvainojos par manu Latviešu valodas līmeni. Pēc 10 Londonā nodzīvotiem gadiem mana Latviešu valoda vairs nav tik laba.

Pirmo reizi Filipīnās...

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem