Kuba 3.daļa - Santjago - otra lielākā Kubas pilsēta.

  • 14 min lasīšanai
Kuba 3.daļa – Santjago - otra lielākā Kubas pilsēta. Santjago ir otra lielākā Kubas pilsēta, Laines un Leo dzimtene. Pilsētā apmēram 492,891 iedzīvotāju. No vergturu laikiem rases tā sajaukušās, ka cilvēku ādas krāsa ir no gaiši līdz tumši melnīgsnējiem. 17.12. rītā gaismā ieraugot vannasistabu pāriet visa gribēšana iet dušā. Es neesmu diez cik cimperlīga, varētu nakšņot arī siena vālā, bet šeit viss tiešām ir drausmīgi netīrs, lipīgs un salauzts. No rīta viss izskatās vēl briesmīgāk. Ejam brokastīs, un tur skats nav labāks. Mums katrai nolikts pa galīgi melnam banānam un kāds sažuvis augs, kas līdzinās mandarīnam. Kafija galīgi nav dzerama un sula izskatās aizdomīgi šķidra, laikam atjaukta ar ūdeni. Olu kultenis kaut cik ēdams, bet uz šķīvja pieliktais desas gabaliņš garšo jocīgi. To atstāju uz šķīvja. Mana istabas biedrene veģetāriete, tas viņai vienalga. Praktiski ēdamas ir tikai bulciņas. Baidoties dabūt ātras kājas praktiski nekko neapēdam. Es paņemu līdzi vienu maizīti, banānu un otru augli līdzi uz pirmo deju mēģinājumu Santjago. Pulcējamies vietā, kur mūs vakar izlaida no autobusa. Atnāk Laine un prasa, kā esam iekārtojušās. Es izstāstu mūsu situāciju. Izradās, ka neesam vienīgie, kam klājas tik slikti. Laine ātri mūs aizved uz vienu citu Casu, bet tur istabiņa atbrīvosies tikai rīt. Būs vēl viena nakts tajā žurku midzenī jāpavada. Sakarā ar to, ka esam atbraukuši citā laikā nekā plānots, mūsu turpmākajā ceļojumā atkal ievērojamas izmaiņas. Priecīgā vēsts tāda, ka varēsim vienu dienu ilgāk dejot. Cespedes parkā sarunāts satikties ar mūsu un Santjago deju skolotājiem, un vēlak tā ir mūsu biežākā satikšanās vieta, un tālāk kopā doties uz deju mēģinājumu. Parkā daudz ubagu, bet pilsēta salīdzinoši tīra. Deju skola nav diez cik labi iekārtota, bet salīdzinoši tīra un tai ir vairākas telpas. Redzam, ka sākts remonts, bet viss atstāts pusratā. Mēs tiekam sadalīti trijās grupās – iesācēji, vidējais līmenis un vairāk pieredzējušie. Esmu pie pēdējās grupas, un tur mēs esam vairākums. Brauciena laikā mums deju partneri jau iedalīti, bet kā jau Kubā viss var pēkšņi mainīties. Tikko taisamies sākt dejot, man deju partneris tiek atņemts un iedalīts cits, un es par to ļoti priecājos, jo šis ir garāks un dejo daudz labāk. Šodien dejojam salsu un beigās ruedu. Laine ar Leo atnes vairākas lielās pudeles ar ūdeni. Tās mums ļoti noder. Ar nelieliem pārtraukumiem dejojam divas stundas. Pēc mēģinājuma sadalamies grupās. Daži brauc uz jūru, bet mēs vēlamies nedaudz apskatīt pilsētu. Mēģinājuma laikā Laine ir sarunājusi mums jaunas mājvietas. Atviegloti saliekam savas mantas un cik ātri vien iespējams pametam šīs neviesmīlīgās un netīrās telpas. Jaunajā Casa iekārtojas vēl divas meitenes un viens precēts pāris. Šeit viss tīrs, un nekas nav salauzts. Istabā divas gultas, viena lielāka otra mazāka. Mana istabiņas biedrene uzreiz ieņem to lielāko gultu, bet viņa arī daudz lielāka par mani. Esam apmierinātas, ka dzīvesvietu jautājums tik ātri un veiksmīgi atrisinājies. Varam doties klejojumos pa pilsētu. Parkā, gaidot pārējos, savu līdzpaņemto banānu un maizīti atdodu kādam ubagam. To ir bezgala daudz. Visiem diemžēl nevaru palīdzēt. Staigājot pa pilsētu, iegriežamies kādā suvenīru tirdziņā. Kamēr apskatam suvenīrus, mūsu grupas čalim uzradušās pielūdzējas. Sākumā divas un tad beigās veselas piecas. Eju viņu glābt. Pasaku, ka tas ir mans vīrietis un meičām acis uz kātiņiem, bet visas piecas uzreiz atkāpjas. Pārējo ceļojuma laiku ik pa laikam pasmejamies par šo gājienu. Vakarā mums paredzētas vakariņas pie Laines mammas, “Casa de Laine”. Par Vācijā nopelnīto naudu, Laine māju ir izremontējusi, un piecēlusi vēl divus stāvus. Pirmajā stāvā dzīvo Laines mamma ar draugu, otrajā divas atsevišķas istabas ar vannas istabām un virtuve ar ēdamistabu kopā, kur parasti apmetas Laine, bet trešais stāvs ir kā terase ar galdiņiem un leti. Laines mamma ir tiešām ļoti pacentusies. Galdā tiek celti tikai Kubas nacionālie ēdieni. Gribas visu nogaršot, tāpēc no katra ēdiena uz šķīvja uzliekam tikai pa gabaliņam, lai saprastu, kas garšo un kas nē. Kubas pamatēdiens ir rīsi ar melnajām pupiņām, kukurūzas plācenīši un citi ēdieni no kukurūzas miltiem, cepti banāni un cūkgaļa, vistas gaļa un dažādi salāti. (visu nevar nosaukt) Šovakar mums bija paredzēts noskatīties deju šovu, bet klubs, kurā tas ir paredzēts, uz sēru laiku ir slēgts. Ejam dejot kur citur. Mums ir rezervētas vietas un sasēžamies pie diviem gariem galdiem. Ieeju klubā mums jāmaksā arī par deju partneriem. Par to esam jau brīdināti iepriekš. Dzērieni, 4. pudeles ruma un apmēram 15 buņdžiņas kolas uz mūsu grupas rēķina. Toties izdejojamies labi. Secinu, ka mans deju partneris dejo vislabāk. Pēc pāris stundām es un vēl viena sieviete pošamies uz mājām. Mans deju partneris, viņa iesauka ir Disney, nāk mūs pavadīt, kaut gan cenšamies viņu no šī soļa atrunāt. Sievietēm neklājoties naktī staigāt vienām. Īstais iemesls izrādās tomēr cits. Mājup ejot viņš sāk ar mani flirtēt. Čalim tikpat gadu, cik maniem vecākajiem bērniem, tāpēc priekš manis viņš ir tikai bērns. Atsakos iet uz viņa mājām, kaut viņš visādi cenšas mani pierunāt stāstot, ka viņš dzīvojot pavisam netālu un viņam esot liela māja. Spriežot pēc viņa miesas uzbūves secinu, ka badu viņš tiešām necieš. Ar grūtībām esmu tikusi no viņa vaļā, un eju gulēt. Mana istabiņas biedrene ierodas uz rīta pusi. Esam sarunājuši, ka deju mēģinājums sāksies jau 9 ņos no rīta, kamēr vēl nav tik karsts un lai varam pēc mēģinājuma vēl kaut ko paspēt izdarīt. 18.12. rītā visi seši brokastojam uz terases. Viss super svaigs un garšīgs. Saimniece mums katram izcepusi omleti, tik lielu, ka pusi uzliekam uz maizītes un paņeman līdzi. Vēlāk noteikti ēst gribēsies. Disney šorīt tāds sabozies, laikam nevar pārdzīvot vakardienas atteikumu, bet es izliekos, ka viss vislabākajā kārtībā. Atkārtojam vakardienas deju soļus un tad dejojam kubas rumbu. Ar parasto rumbu nekā kopīga nav, un sākumā liekas pagrūta, bet tad jau ieietas. Neskatoties uz to, ka dusmojas uz mani, Disney pasaka, ka man ir talants. Esam līdzi paņēmuši visu pludmalei, un uzreiz pēc mēģinājuma braucam tālāk. Atkal sadalamies divās grupās. Es pievienojos grupai, kura vēlas apskatīt cietoksni “Morro de Santjago de Cuba”. Braucam ar Laines brālēna mašīnu, bet pie stūres Laines vīrs. Tur varam sasēsties deviņi cilvēki. Apskatam cietoksni no ārpuses, un nevaram izlemt, vai iet arī iekšā un maksāt 4.CUC par ieeju. Kamēr stāvam pie kasses un nevaram izlemt, kasiere mums piedāvā ieeju par 2.CUC. 50% atlaidei grūti atteikt . Mēs pieci dodamies iekšā, bet pārējie mūs gaida tuvējā kafejnīcā. Bez gida pavadības diezgan garlaicīgi, bet vismaz esam šeit bijuši un visu izstaigājuši un redzējuši. Iedzeram vēl kafiju kopā ar pārējiem un braucam uz jūru. Ūdens ļoti silts, kaut pludmale akmeņaina. Kamēr esam ūdenī, ieraugam, ka viena daļa no mūsu deju partneriem atbraukuši uz pludmali. Līdzi neiztrūkstošās Ruma pudeles. Daži dzer, arī mūsu šoferītis. Disneyam pasaku, ka uz party šovakar neiešu, jo man atkal sāp mugura. Viņš liekas apbēdināts, bet tā viņa problēma. Drīz braucam atpakaļ, un pa ceļam apstādina policija. Liek samaksāt sodu, bet par to, ka tika pārsniegts ātrums. Par alkahola lietošanu neviena vārda. Priekš mums ļoti nepierasta situācija. Vakariņojam kubiešu restorānā, kur ēdieni un dzērieni pavisam lēti. Šodien mums pievienojas mūsu deju skolas (Casa Cultural Brēmene) priekšsēdētājs. Viņam līdzi pavisam jauniņa kubiete. Cenšamies pēc iespējas vairāk pasūtīt kubiešu ēdienus. Dzērienus sagaidam ātri, bet uz ēdieniem diezgan ilgi jāgaida. Vismaz dzīvā mūzika laba. Viens pāris no mūsējiem dejo rumbu, bet viens no maniem galda biedriem uzlūdz mani uz ča,ča,ča. Kamēr gaidam ēdienu, pienāk Leo, un no visiem, kuri šovakar neies uz Party, iekasē ieejas naudu partneriem. Pasaku, ka mans partneris jau zina, ka manis nebūs, un ja viņš ies dejot viens, tad, lai ieeju maksā pats....Man visa šī sponsorēšana nepatīk. Esmu jau tā līdzi paņēmusi pus koferi ar drēbēm, kuras atdodu Lainei, lai viņa izdala tālāk tiem, kuriem tās nepieciešamas. Esmu pati piedzīvojusi laikus, kad veikalos nekko nevarēja nopirkt. Samaksājam par dzērieniem un ejam uz mājām. Pārsteidzoši daudzi dodas atpūsties. Laikam ne man vienai tāds nomākts noskaņojums, tādēļ vēl ilgi nevaru aizmigt. Par cik šodien, 19.12. atkal dejojam, brokastis ēdam 8.00 ņos. Esam joprojām apmierināti ar svaigo un garšīgo ēdienu. Dejojam šodien son, un rueda. Son man nepatīk sava ritma dēļ, bet mans deju partneris nav iesācējs, un galā tieku arī es. Rueda man patīk daudz labāk, un es iemācos vairākus jaunus soļus. Deju mēģinājums ir super. Tā kā nevaram atvadīties no deju partneriem, kopā ejam uz parku. Tur spontāni dejojam ruedu. Pēkšņi divi, uz netālā soliņa sēdošie kubieši , uzsāk kautiņu. Deju skolotāji mudina mūs savākt ātri somas un iet prom. Vēlāk viņi mums paskaidro, ka tas tika darīts ar nolūku, lai novērstu mūsu uzmanību, un pa to laiku kāds varēja savākt mūsu somas. Viens vīrietis no mūsu grupas sarunājis mums ekskursiju privātajā Botāniskajā dārzā. Braucam ar diviem taksometriem, un brauciens katram no mums izmaksā 5.CUC, un ieeja Botāniskajā dārzā tikai 1. CUC. Pats īpašnieks novada ļoti interesantu ekskursiju. Tur patiešām ir ļoti skaisti un interesanti. Ieraugam dzīvu kolibri un Kubas vietējos, super skaistos taureņus. Gaiss tur tik svaigs un smaržīgs, ka gribētos uzkavēties mazliet ilgāk. Vētras dēļ ir traucēta elektrības padeve un saimnieks atvainojas, ka nevar mums piedāvāt kafiju. Toties viņš ir arī mākslinieks, un mums ir iespēja apskatīties un iegādāties viņa kartiņas un gleznas, veidotas no augiem. Super skaisti! Prom nepavisam negribas, bet laiks doties vakariņās. Dodamies atkal uz citu restorānu. Apsēžamies pie galdiņiem, un mums izdala ēdienkartes. Pati pēdējā ienāk Laine, un ēdienkartes ātri tiek savāktas un vietā saņemam citas. Esam paspējuši ievērot, ka otrajā ēdienkartē cenas uz pusi mazākas. Mums pašiem jāmaksā tikai par dzērieniem. Katru dienu cenšamies nogaršot ko jaunu. Beidzot vēlamies arī desertu. Pasūtu kokosriekstu krēmu, kas īstenībā ir kokosriekstu saldējums, kokosrieksta čaulā. Porcija tik liela, ka viena nevaru pievarēt, un palaižu uz riņķi, lai pārējie arī nogaršo. Kaut ko tik garšīgu sen nebiju baudijusi un galvenais maksāja tikai 1.CUC. Ja esat Kubā, noteikti iesaku nogaršot. Pēc vakariņām ejam uz citu klubu padejot. Mūsu kubieši jau gaida pie kluba ieejas. Mums ieeja maksā 2., bet kubiešiem 1.CUC. Protams maksājam atkal mēs, un dzērienus pasūta Leo uz mums visiem, un summu sadalam uz visiem, protams mūsu deju partneri dzer uz mūsu rēķina. Dejojam daudz, gan visi kopā regetonu, gan pāros salsu, son, bačatu. Disney šovakar dejo tikai ar mani. Pēc pāris stundām vēlos doties prom, Disney) palūdz, lai nopērku viņam bundžiņu alus, un nāk mani pavadīt. Viņam ir savi plāni atkarībā uz mani, bet man nav ne mazākās vēlēšanās iet ciemos pie viņa. Tad viņš izmēģina vēl vienu triku, vēlas tikt ciemos pie manis. Casas īpašniece viņu iekšā nelaiž, un pie durvīm atvadamies. Jau nākamajā rītā brokastis mazliet knapākas. Saimniece nolēmusi, ka var uz mums ietaupīt. Bet mums visa kā pietiekoši. Olu kultenis, siers, svaigas maizītes, augļi, sula un kafija un mūsu punči pilni. 20.12. mums ir pēdējais deju mēģinājums. Šodien atkārtojam visu, ko esam trijās dienās iemācijušies. Laukā riktīga svelme, un esam dejojot sakarsuši, bet mums atved sasalušu ūdeni. Kā par spīti savu ūdens pudeli esmu atstājusi mājās. Noliekam pudeles saulītē, un tikai pa malciņam izdabujam kaut ko ārā. Pēc mēģinājuma braucam apskatīt Fīdela kapa vietu. Pie kapa daudz svaigi griestu ziedu. Esam ieradušies tieši uz sardzes maiņu. Kapsēta ļoti liela, un tajā apglabāti daudzi, Kubā pazīstami cilvēki. Ieeja kapsētā par maksu, bet mums nav daudz laika, tāpēc apmierinamies ar redzēto un braucam tālāk peldēties. Esam atvesti uz kādu slēgto baseinu, bet lielākā daļa no mums nospriež, ka tas ir zemē nosviests laiks. Labāk būtu braukuši uz jūru, vai kādā ekskursijā. Ūdens baseinā vēss, peldēšanās neizraisa lielu patiku, un debesis nemanot apmākušās, sauļošanās nekāda. Noslaistamies pie baseina bezjēdzīgi. Aizbraukt prom nevaram, jo takši pasūtīti uz noteiktu laiku. Kad beidzot esam atpakaļ, ātri eju karstā dušā un tad vakariņās. Vakarā deju skolotāji mums stingri piesaka, ka uz balli jāierodas visiem 100%. Nu ko, ejam arī. Kā parasti ieņemam vietas pie galdiņiem, tiek pasūtīts neiztrūkstošais rums un kola. Drošākie iet dejot. Disney šovakar kūtrs, dejot neiet. Tad mums visiem liek apsēsties, un varam noskatīties deju šovu. Mums dejo Salsas festivāla pirmās vietas ieguvēji. Nez kāpēc es pamanu , ka vienai dejotājai ir drausmīgi nonēsatas un gandrīz izjukušas kurpes. Tāda sajūta, ka viņa pakritīs, bet viņa smaida un dejo ar tādu degsmi it kā kājās būtu dārgākās deju kurpes. Labam dejotājam nekas netraucē. Kādas 20. Minūtes jūsmojam par citu deju prasmi, un tad dejojam arī mēs. Šovakar par brīnumu, Disney vēlas iet mājās ātrāk, un vispirms piedāvājas mani pavadīt uz Casa. Labi vien ir, jo rīt agri jāceļas un jābrauc atpūsties uz jūru. Pa ceļam viņš man vēl parāda dažādas ievērības cienīgas vietas un apsola pēdējā dienā parādīt Santjago dienas gaismā. Ejot mājās redzam, ka no ielām tiek aizvākti visi gruži, miskastes un saslaucīti netīrumi. Disney lepni paziņo, ka Santjago ir ļoti tīra pilsēta, ne tāda kā Havanna. Tur man viņam simtprocentīgi jāpiekrīt. Tā esam nonakuši pie manas Casas un pie durvīm atvadamies, jo 21.12. agri jāceļas un brokastis mums paredzētas kādā viesnīcā pie jūras. Esam jau 7.00 pie mūsu satikšanās vietas. Gaidam mūsu autobusu. Gaidam un gaidam un gaidam.... Ar vairākkārtēju zvanīšanos, mašīna ierodas ar 1.stundas un 10.minūšu nokavēšanos. Mašīna ir pārvilkta ar brezentu, logu vietās tukšums un soli no koka, ļoti cieti. Labi, ka man līdzi ir sega un dvielis. Segu saloku un paklāju apakšā, bet dvieli aplieku kā šalli ap kaklu. 1,5. Stundu kratamies pa bedrainiem ceļiem. Toties paveras brīnišķīgi skati. Pabraucam garām atpūtas parkam, kur redzamas izveidotas dinozauru, un citu dzīvnieku statujas. Vienu brīdi ceļš iet tik tuvu jūrai, ka rodas sajūta, braucam pa ūdeni. Beidzot esam atbraukuši uz trīs zvaigžņu viesnīcu, kur paredzēts pavadīt gandrīz visu dienu. Vispirms dodamies brokastīs. Izvēle liela un viss garšo lieliski, tikai kafija un tēja jāpasūtu pie viesmīļiem, bet tie stāv kā statujas un uz mums nemaz neskatās. Saucam, saucam bet nekā, jāiet pašiem pie viņiem. Pēc brokastīm izklīstam kur kurais. Citi paliek vaļoties pie baseina, pārējie dodas uz jūru. Viss mums iekļauts cenā, varam pasūtīt dzērienus gan ar gan bez alkahola. Izbaudam sauli, jūru, brīvību. Pie jūras divi masieri. Esmu nolēmusi ļaut sevi izmasēt. Tiek piedāvāta stundu gara masāža, bet es pierunāju, lai mani masē 20. Minūtes. Gribas izbaudīt vairāk sauli un drīz arī jādodas pusdienās. Par to samaksāju 5.CUC. Pusdienās izvēle diezgan liela, nobaudam gandrīz visu. Tad ejam padzert kafiju kafejnīcā, jo lielajā ēdamistabā to piedāvā tikai brokastīs. Vakariņas mums paredzētas pie Laines mammas, tāpēc šeit nepaliekam. Brauciens atpakal ilgst apmēram tikpat ilgi, tikai mums ir cita mašīna, ar vēl šaurākiem soliem. Pusceļā mašīna salūzt, bet šoferītis palien zem tās un pēc 10. Minūtem varam doties tālāk. Ja nebūtu šo apgrūtinošo pārbraucienu, šī diena pie jūras bija jaukākā visa ceļojuma laikā. Šādi labprāt pavadītu pāris nedēļas. Par pavadīto dienu viesnīcā samaksājam 30.CUC, pluss 6.CUC par trim deju skolotājiem, kuri devušies mums līdzi, un mums nākas tos sponsorēt. Pēc jauki pavadītas dienas, mums tiek paziņots, ka rīt uz Havannu izbraucam nevis vakarā, bet jau no agra rīta. Izplānotā diena Santjago apskatei nespīd. Vakarā Laines mamma mums ir pagatavojusi dažādus kubiešu ēdienus un uz iesma ceptu sivēnu. Varariņās piedalās arī mūsu deju partneri. Viņiem laikam pieteikts, ka pirmie ēdienu drīkstam paņemt mēs, un tad tikai viņi. Disney neattiet no manis ne soli. Cenšas paskaidrot, kādi ēdieni ir pagatavoti. Tad apmainamies ar dāvanām. Viņš man apliek ap roku draudzības rokassprādzi ar uzrakstu Kuba. Tieši pieskaņotu manai rozā kleitai. Pirms sākam dejot, Disney izsaka jocīgu lūgumu. Viņa māsa sapņojot par baltu žaketi, kāda ir man mugurā. Neesmu gan ieplānojusi viņu atstāt Kubā. Piedāvāju viņam pāris kleitas, kuras vēlos tik un tā atdot, un viņa māsai tās varētu patikt. Tad ar tulka palīdzību viņš man paskaidro, ka viņi visi meklē Eiropā draugus, kuri varētu apmaksāt telefona rēķinus, nopirkt internetu un tā tālāk. Man tas izklausās pēc izspiešanas, tāpēc skaidri un gaiši pasaku, ka no manis sponsors nesanāks, lai velti necer. Pārgājusi vēlēšanās atdot viņam arī kleitas. Vienai no mūsu grupas meitenēm ir dzimšanas diena un Laines mamma sagādājusi pārsteigumu, milzīgi lielu torti. Nogaršojam to, un viena daļa dodamies prom, lai sakārtotu koferus rītdienas braucienam. Man daudz mantu nav palicis. Lielāko daļu esmu jau izdalijusi. Sakārtoju koferi, salieku atdodamās drēbes tīkliņā un eju gulēt. 22.12. rītā, mana istabiņas biedrene ierodas tieši tad, kad esmu nodušojusies, saģērbusies un gatava iet brokastīs. Viņa esot izstaigājusi visus iespējamos Santjago deju klubus kopā ar Laines radiniekiem, kuri arī ieradušies no Vācijas, bet perfekti pārzina mātes valodu. Sākumā mans deju partneris arī esot bijis, un sūdzējies, ka esmu aizbraukusi, gandrīz neatvadoties. Mūsu sešotne pēdējo reizi iebauda brokastis Santjago, un esam gatavi braukt. Šorīt brokastis vēl knapākas. Viss pēc skaita. Nav pat ko ceļā līdzi paņemt. Jau astoņos no rīta sākas mūsu brauciens atpakaļ uz Havannu. Liels tūristu autobuss ierodas tikai ar 20. Minūšu nokavēšanos. Ieņemam labākās vietas. Laine ar Leo mūs atpakaļceļā nepavada. Viņi sagaidīs Jauno gadu Santjago. Vadītāja lomu uzņemas Laines radinieces. Bez šofera autobusā ir vēl četri pavadoņi. Visu ceļu tie uzvedas ļoti skaļi, un viņiem visu laiku zvana telefoni. Jau nožēloju, ka esmu apsēdusies tieši aiz viņiem. Piecas stundas braucam bez apstāšanās, jo autobusā ir arī tualete un to drīkst lietot. Tik tālu viss jauki. Tad autobusa pavadoņi mums piedāvā apstāties papusdienot. Aizved mūs uz kādu restorānu, kur visi ēdieni maksā 12. CUC. Zinot cenas, nolemjam ēdienus nepasūtīt. Dzērienus esam jau pasūtījuši, un tie arī izrādās divreiz dārgāki, kā citos restorānos. Par mazo ūdens pudelīti samaksāju 2.CUC. Jaunieši pasūta rīsus vai salātus. Tie maksā 3. CUC, bet porcijas tik mazas, ka paēst nav iespējams. Vairākums ejam meklēt veikalu, kur var kaut ko lādzīgu nopirkt. Nopērkam banānus, cepumus un ūdeni. Ar tiem cenšamies mērdēt izsalkumu un tas tīri labi izdodas. Mūsu autobusa pavadoņi paziņo, ka turpmāk tualeti nevarot izmantot, jo neesot tajā ūdens. Kad esam nobraukuši dažas stundas kāds paprasa, lai pietur, ka vajagot uz labierīcībām. Šoferis apsola apturēt pēc 20. Minūtēm. Pabraucam garām vairākām kafejnīcām, un kad jau pagājusi vairāk kā stunda, uz tualeti paprasās vēl daži. Izceļas strīds, ka 20. Minūšu vietā ir pagājusi vairāk kā stunda. Autobusu pietur galīgā nekurienes vidū, un mums nākas nokārtoties turpat pie autobusa. Labi, ka ir jau tumšs, un mūs neviens neredz. Autobusa pavadoņi laukā neizkāpj, jo visu ceļu nav nekko dzēruši. Tagad saprotam kāpēc. Viņi ir nolēmuši mums atriebties par to, ka nepaēdām viņu ieteiktajā restorānā un viņi noteikti nav saņēmuši savus procentus. Laines radiniece piezvana autobusu kompānijai, lai pastāstītu,kas notika, šoferis saņem zvanu no priekšnieka, un turpmākais ceļš paiet mierīgi, bez liekiem starpgadijumiem. Ap 22.00 esam atkal Havannā. Mums jau sarunātas guļvietas, tikai dažas istabiņas vēl nav sakārtotas. Atstājam somas un ejam kopīgi pasēdēt tuvākajā krodziņā. Mūsu kafejnīca jau slēgta. Mums ar istabiņas biedreni ir par abām viena gulta. Pietiekoši liela, lai mēs viena otru netraucētu. Brīnumainā kartā guļam labi, un 23.12. rītā atkal brokastojam mūsu iemīļotajā kafejnīcā. Mums vēl ir stunda laika, lai paklejotu pa Havannas ieliņām. Suvenīri nekvalitatīvi un dārgi. Nopērku sev auduma mugursomu, jo rokassomu esmu atdevusi. Salieku koferus vienu otrā, bet mugursomā salieku tikai pašu nepieciešamāko, un ņemu to līdzi rokasbagāžas vietā. Uz lidostu braucam pa divi vienā mašīnā. Ceļā ievērojam, ka arī Havannā ir daudz parku, un skaistu vietu, kas galīgi atšķiras no centra nekārtības. Par taksi samaksājam 30. CUC, kaut arī Laine stingri pieteikusi, lai nemaksā vairāk par 25. CUC. Lidostā iečekojamies un ejam iekšā. Par atlikušo naudu nopērkam vēl dažus sīkumus un jau laiks kāpt lidmašīnā. Atpakaļ ceļā daudz brīvu vietu, un stjuarte piedāvā pārsēsties kur brīvāks. Lidojam cauru nakti. Pamostos no tā, ka lidmašīnā tiek iedegta gaisma. Mums tiek pasniegtas 24.12. brokastis. Jau 8.00 ir plānota nolaišanās Amsterdamā. Pārējie lido uz Brēmeni, viņiem jāpasteidzas uz nākamo lidmašīnu. Man vēl četras stundas laika. Vispirms jāizied drošības kontrole, man atņem nagu šķērītes, kuras man vienmēr ir bijušas rokas bagāžā. Klīstu pa lidostu, nopērku kādu nieciņu, aizeju paēst un laiks doties uz lidmašīnu. Atkal jāiziet otra drošības kontrole. Lidostas darbiniece apskata manu pasi, un parāda, ka krieviem jāstāv otrā rindā. Protestēju, ka dzīvoju Eiropas savienībā, esmu no Latvijas. Mutnieks man noprasa, kāpēc lidoju uz Hamburgu? Saku, ka dzīvoju Brēmenē jau septiņus gadus. Vairāk jautājumu nav un jau pēc 1,5 stundas esmu Hamburgā, tieši uz Ziemassvētku vakariņām un uz dāvanu saņemšanu. Mani secinājumi par ceļojumu uz Kubu: Ideāla valsts alkahola mīļotājiem. (Rums, Mahitos......un.t.t) Smēķētājiem noteikti tur patiks.(cigāri nopērkami uz katra stūra) Lielas izvēles iespējas sekstūristiem.(gan vīriešiem gan sievietēm) Viss ļoti lēts, tikai ne priekš tūristiem. Ja vēlaties sponsorēt kādu, droši dodaties uz Kubu. Labāk izvēlēties tūrismu firmas, vai ceļojies individuāli( iznāks lētāk, nekā ceļojot kopā ar kubiešiem un būs mazāk stresa ) Mans sapņu ceļojums tas noteikti nebija.......tas arī viss. Pagaidām!!!!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais