Ekspedīcija Niedrāju-Pilkas purvā

  • 1 min lasīšanai
Pārgājieni purvos dažiem ir kaut kas jauns, citiem ierasta lieta. Mani var pieskaitīt pie tiem, kas purvus pazīst kā savus pirkstus. Šoreiz stāsts par izpētes ekspedīciju Niedrāju–Pilkas purvā, kurā nu pat biju pirmo reizi. Niedrāju–Pilkas purvs atrodas 20km attālumā no Salacgrīvas, braucot virzienā uz Limbažiem, netālu no ciema ar burvīgu nosaukumu – Pāle. Purvu atrast ir samērā viegli, visur ir izvietotas ceļa norādes, jo purvā ir gan laipa, gan pieticīgs skatu tornis. Purvu divās daļās sadala bijušās Smiltene–Valmiera–Ainažu šaursliežu dzelzceļa līnijas uzbērums, uz kura tagad ierīkots ceļš. Laipas garums pieticīgs, tomēr arī tagad (2017.01.28.) var salasīt dzērvenes un melnās vistenes ogas, savukārt vasarā arī lācenes. Šoreiz purvs bija mānīgi sasalis, dažos ezeriņos ledus biezums virs 20cm, citos knapi uzsalis. Tā, kā bija kailsals, tad arī sūnas dažviet ir sasalušas (kur bijis mitrāks), bet citviet ne. Šoreiz bez mūsu 12 cilvēku lielās grupas, purvu ieradušies apmeklēt arī citi apmeklētāji, bet laikam pa laipu vien purva apskate atstāj pliekanu sajūtu. Viņu lielākais prieks – tornī ieslēptais geocaching punkts. Kā Purvu bridējiem ierasts, mūsu rīcībā ir sniega kurpes, kas neļauj ielūzt sasalušajā purvā. Laika apstākļi krasi atšķirīgi no Rīgas: sniega šeit nemana, purvu pārklāj migla. Pēc skatu torņa apmeklējuma, dodamies pa demontētās laipas atstātajām sliedēm un tad jau purvā iekšā. Gājiens iznāk visai ātrs, jo sūnas no sala ir kļuvušas stingrākas un negrimstam iekšā. Uz vienas no pussaliņām kā nosēts ar putnu sūdiņiem un kas tad te? Kāds ir sēdējis slēpnī un gaidījis medījumu, par ko liecina atstātās bises čaulītes. Jāpiebilst, ka dabas liegumā ir aizliegts medīt, ne velti ierīko šos dabas liegumus. Izmetot aplīti cauri purvam var secināt, ka pretstatā ziemas pastaigai, vasarā šajā purvā var piedzīvot adrenalīna pilnu pārgājienu, bet bez sniega kurpēm arī pēdējo! Tieši tas, kas nepieciešams Purvu bridēju maršrutos. Nu jau janvāra beigās dienas ir kļuvušas daudz garākas, izdodas pat aizlaist līdz netālu esošajām Lībiešu upuralām. No aprakstos minētās 40m garās alas atlikusi aptuveni puse, jo ala pamazām iebrūk, arī piekļūšanu apgrūtina trepīšu trūkums. Virs alas veidojas lielas lāstekas, kas vēlāk varētu pāraugt ledus kritumos. Dienas noslēgumā patīkams atklājums – Krogs "Sidrabiņi" – jauns ceļmalas krogs ar lielām un gardām porcijām un lielisku atmosfēru. Ja paši izdomājat doties uz kādu no purviem, tad ņemiet vērā, ka lielākā daļa purvu atrodas dabas liegumos, kuriem ir individuāli aizsardzības plāni, kas ir jāievēro, vairāk par tiem: http://www.daba.gov.lv. Purvā nevajag doties vienam, vislabāk to ir darīt zinošu personu pavadībā un ar piemērotu aprīkojumu. Ar Jums piedzīvojumos dalījās - Kristaps Kiziks no purvubrideji.lv. Foto: Kristaps Lamsters. Padalies arī Tu ar savu saviem stāstiem vai foto.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais